Transports un loģistika

Ostu reformu aicina izvērtēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdē

Db.lv, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Viņuprāt, būtiski, kā arī neizprotami ir apstāklis, ka pie tik apjomīgas reformas likumprojekta izstrādes šāda Padome nav sasaukta. Konkrētajā situācijā Padomes priekšsēdētājam K.Kariņam būtu jāizmanto savas tiesības un jāsasauc ārkārtas sēde. Viņi vērš uzmanību uz MK kārtības ruļļa noteikto kārtību attiecībā uz tiesību aktu izskatīšanu – minētā reforma tiek virzīta bez izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē (VSS). Reformas likumprojekts jau sākotnēji ticis izsludināts vispārējā kārtībā VSS 2020.gada 2.jūlijā, taču pašreizējos apstākļos šo tiesību aktu iespējamais pamatojums kā steidzamības kārtībā izskatāmi likumprojekti neizturētu jebkādu kritiku.

"SM līdz pat šim brīdim nespēj ekonomiski pamatot ostu reformas būtību vai sniegt jebkādus juridiski korektus paskaidrojumus uz nozares pārstāvju uzdotajiem jautājumiem. Šāda situācija nav pieļaujama demokrātiski tiesiskā valstī. Atgādināms, ka šādi secinājumi tika izdarīti arī šomēnes, 22.martā, notikušajā publiskajā diskusijā “Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret”, kad Latvijas Republikas Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis norādīja, ka ostu reformai ir būtiski trūkumi, kas līdz šim nav atrisināti. Savukārt Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs Jurģis Mizainis atkārtoti vērsa uzmanību uz jau pausto Ekonomikas ministrijas nostāju, ka Likumprojektam nav pietiekams ekonomiskais pamatojums. Bet Finanšu ministra Biroja vadītāja Signe Jantone attiecībā uz reformas likumprojektu izstrādes gaitu ir norādījusi, ka Finanšu ministrija savas kompetences ietvaros vērtējusi Ostu likuma grozījumus, un galvenās iebildes ir bijušas saistītas ar aspektiem, kas izriet no komercdarbības atbalsta regulējuma, kā arī par nepieciešamiem plašākiem precizējumiem dokumentos – attiecībā uz valsts ieguldījumiem jaunizveidoto kapitālsabiedrību pamatkapitālā," teikts vēstulē.

Komersanti norāda, ka ilgstošajā tiesību aktu saskaņošanas procesā neveidojas labs dialogs ar jomu pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un šeit būtu jāveic darbs, lai šos viedokļus tuvinātu. "Tādēļ jānorāda, ka ir nesaprotami SM publiski paustais viedoklis, ka tai ir saņemts apstiprinājums no citām ministrijām šai reformai, kaut neviena no jau minētajām ministrijām likumprojektu neatbalsta tā pašreizējā redakcijā, kā tas tika secināts publiskās diskusijas “Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret” laikā. Līdz ar citu ministriju paustajiem iebildumiem arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir paudusi viedokli, ka reformā, kas tiek virzīta ar mērķi nodrošināt labu pārvaldību, nav ievēroti tiesību aktu veidošanas labās prakses principi - nav saskaņojums ne ar nozari, ne ar sociālajiem vai sadarbības partneriem, ne ar pašvaldību pārstāvošām organizācijām,” norāda vēstules autori.

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības un investori norāda uz kritiskiem punktiem, kas ostu reformu tās likumprojekta pašreizējā redakcijā padara par neīstenojamu, nodarot ievērojamus zaudējumus turpmākai nozares attīstībai. Tostarp par valsts plānu, kas ļautu izveidotajām kapitālsabiedrībām veikt komercdarbību – arī attiecībā uz šo aspektu SM pretēji obligātajam pienākumam veikt ekonomisko izvērtējumu ir rosinājusi atbalstīt likumprojektu tā pašreizējā redakcijā. Taču ostu komersanti uzsver, ka Finanšu ministrija, kā arī Konkurences padome saskata būtiskus ierobežojumus un konkurences tiesību pārkāpumus, valsts kapitālsabiedrībai iesaistoties komercdarbības veikšanā.

Tāpat reforma nerisina būtiskos apbūves tiesību jautājumus, kas liedz iespējas nākotnē attīstīt ostu nozari. "Ir jābūt biznesa plānam, kas sekmēs tālāko darbu, nevis pretrunām, tostarp par teritorijas izmantošanu, lēmumu pieņemšanu un īstenošanu, kas noteikti nestimulē attīstību. Piedāvātās izmaiņas un juridiskie nosacījumi to īstenošanai ir reāls drauds visai ostu pilsētu attīstībai, ja par jauna pārvaldības modeļa ieviešanu nav panākta vienošanās, kas ir izskaidrota un ir saprotama ostas pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotājiem. Piedāvātā reforma nenozīmēs attīstību, bet gan labākajā gadījumā stagnāciju. Tādēļ nedrīkst pieļaut bez analīzes veiktu milzīgu reformu, kas būtiski ietekmēs vienu no Latvijas eksporta nodrošinātājiem, jo jau tagad ostas ir veiksmīgi pārorientējušās uz vietējām kravām, palīdzot augt Latvijas tautsaimniecībai," uzsver vēstules autori. Piemēram, Liepājas speciālā ekonomiskā zona (LSEZ) jau šobrīd pusi no kravām pārkrauj no vietējiem eksportētājiem, kas ir tiešs labums Latvijas tautsaimniecībai.

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības norāda, ka Likumā par ostām 10.pantā iekļautais Padomes institūts ir izveidots ar skaidru mērķi – sekmēt ostu attīstību, izvērtējot politikas plānošanas dokumentu projektus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību. Tieši ostu reformas izstrāde ir tas brīdis, lai Ministru prezidents, izmantojot sev piešķirtās tiesības, lemtu par Padomes ārkārtas sēdes sasaukšanu. Pretējā gadījumā – Padomes nesasaukšana pie šāda likumprojekta izveides ir prettiesiska Likuma par ostām 10.pantam.Pašreizējā SM izstrādātā reformas likumprojekta redakcija ir neatbilstoša normatīvo aktu izstrādes prasībām, acīmredzami pārkāpjot jebkādus tiesību aktu saskaņošanas noteikumus, attiecinot to gan uz ministrijām, gan nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Ostu komersanti ir par modernu, pārdomātu, ekonomiski pamatotu un ilgtermiņā balstītu ostu attīstību un tās modeļa uzlabošanu, tomēr esošā situācija nedod argumentus, faktus un pārliecību, ka piedāvātā reforma uzlabos kādu no minētajām lietām. Tādēļ Ministru prezidents K.Kariņš tiek aicināts izmantot sev piešķirtās pilnvaras – apturēt Satiksmes ministrijas kā nozares vadošās ministrijas pilnīgi prettiesiskās darbības likumdošanas procesā un lemt par Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu komunikāciju un beidzot vienotos par pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību un saturu, Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu komersanti 22.martā organizēs diskusiju, kurā piekritis piedalīties arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Esošā situācija Latvijas ostās nav pārāk iepriecinoša. Pārkrauto kravu apjoms Rīgā un Ventspilī ir ļoti strauji krities, kamēr Liepājā, neņemot vērā ogļu kravu apjoma ievērojamu samazinājumu, tas ir pat pieaudzis. Vairāki ostu komersanti ziņo, ka viņu regulārie ārzemju investori savas investīcijas ir apturējuši un neatsāks sadarbību, kamēr netiks definēts skaidrs un komersantiem labvēlīgs tiesiskais regulējums ostu pārvaldībā.

Lielo ostu komersanti uzskata - lai Latvijas ostas virzītos tālāk pēc iespējami labākā attīstības scenārija, valstij, pašvaldībām un ostu komersantiem nepieciešams būt vienisprātis par šī sektora mērķiem, tiesisko regulējumu, tā ekonomisko pamatojumu un plānu, kā tiek piesaistītas investīcijas un attīstīta pilsētu, ostu un visas valsts tranzīta infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicinājusi premjeru atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

LDDK ieskatā, likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām" satur būtiskus nesaskaņotos jautājumus ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas atspoguļotas likumprojekta izziņā.

Lai panāktu kompromisa risinājumus par dažādu iestāžu un organizāciju paustajiem iebildumiem un nesaskaņotajiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme ostu darbības attīstībā un nonāktu pie vienotas izpratnes par nepieciešamajiem reformu virzieniem, LDDK aicina nesaskaņotos Latvijas lielo ostu pārvaldības reformas jautājumus izrunāt Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas varētu tikt organizēta 7. vai 8.aprīlī, panākt vienošanās par kompromisa risinājumiem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu iekļaut apspriešanai nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas lielākajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – strādājošie uzņēmēji atbalsta gan efektivitāti, gan caurspīdīgumu, gan labu pārvaldību ostās, taču viņi ir nemierā ar to, ka nav veikts pietiekams ekonomiskais izvērtējums un lēmums par reformu pieņemts bez pienācīgām diskusijām.

15.martā valdošo koalīciju veidojošo partiju politiķi paziņoja, ka atbalsta jauno ostu pārvaldības modeli un virzīs to izskatīšanai valdībā, atstājot neziņā ostu lietotājus, vai viņi varēs turpināt komercdarbību objektā un maksāt par tā izmantošanu kā līdz šim, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.

Viņi norāda, ka politiķi jaunās reformas jeb “kapitālā remonta” nepieciešamību pamato ar to, ka ostās turpmāk jādarbojas tikai kapitālsabiedrībām ar skaidru un efektīvu pārvaldes modeli, labu pārvaldību un caurspīdīgumu, gan neņemot vērā ostās darbojošos līdzšinējos komersantus, kuri faktiski ir galvenie ienākumu nodrošinātāji ostu pārvaldēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepārdomātā ostu reforma apdraud tūkstošiem ostu darbinieku dzīves kvalitāti

Ventspils ostā strādājošo arodbiedrību atklātā vēstule valdībai, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 1.aprīlī plāno lemt par ostu pārvaldības reformu jeb grozījumu likumā par ostām tālāku nodošanu skatīšanai Saeimā, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Ar izmaiņā ostu likumā Satiksmes ministrija (SM) rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Lielo ostu komersanti iebilst ostu pārvaldības modeļa maiņai 

Lai uzlabotu komunikāciju un beidzot vienotos par pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību un...

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā risinās apbūves tiesību jautājumu 

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien...

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

SM pie ostu pārvaldības reformas likumprojekta strādājusi aptuveni gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru