Jaunākais izdevums

Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabiliem kravu pārkraušanas rādītājiem, Rīgas ostas stividorkompānijām kopumā pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu.

Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkst.t, šobrīd sasniedzot 8,88 milj. t. jeb 88% no visām kravām.

Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusē ir 3.2 milj.t. (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 milj.t. dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē ir augstākais mēneša rādītājs. Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis.

Konteinerkravu segments joprojām saskaras ar pandēmijas radītās krīzes sekām – globāli ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Šī situācija atspoguļojas arī kravu aprites rādītājos Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauti 2,06 milj.t konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.

Liepājas ostā pārkrauto kravu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,1% 

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas...

“Pasaulē aizvien pieaug tendence fosilos energoresursus aizstāt atjaunojamiem resursiem, starp kuriem ir arī koksnes granulas. Papildus tam Eiropā šobrīd norit rezervju atjaunošana rudens/ziemas apkures sezonai un kvalitatīvajām Latvijas granulām šajā brīdī ir liels pieprasījums,” kravu apjoma pieaugumu skaidro Rīgas brīvostas pārvaldes analītiķi.

“Rīgas ostas trumpis ir dzelzceļa un autotransporta infrastruktūra, piestātnes, pie kurām varam apkalpot lielos Panamax tipa kuģus, kā arī sniegto pakalpojuma augstā kvalitāte. Tas ļāvis mums piesaistīt ne tikai vietējos granulu uzņēmums, bet šobrīd uz Rīgas ostu tiek vestas arī Lietuvas un Igaunijas izcelsmes kravas. Arī šī tendence veicina koksnes granulu apstrādes apjomus,” norāda “Rīgas Universālais Termināls” valdes loceklis, Izpilddirektors Jānis Kasalis.

Pirmajā pusgadā lielākais kāpums reģistrēts lauksaimniecības kravām, kuru apjoms ostā audzis par vairāk nekā piektdaļu (+22,5%), un pēdējā gada laikā labības produktu kravas ir stabili ierindojušās starp trim lielākajām ostas kravu grupām. Turklāt pozitīvi vērtējams, ka aizvien biežāk Latvijas graudu audzētāji eksportam izmanto tieši Rīgas ostu, ko apliecina aprīlī noslēgtais darījums, kura rezultātā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS iegādājusies 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”.

“Rīgas brīvostas pārvaldei, sakārtojot un attīstot ostas infrastruktūru, un Rīgas ostas uzņēmējiem, profesionāli un prasmīgi strādājot un investējot savā darbībā, kraušanas, uzglabāšanas tehnoloģijās un IT risinājumos, varam veicināt ostas izaugsmi un konkurētspējas potenciālu, kas ļaus piesaistīt papildu kravas, investīcijas un stiprinās Rīgas ostas pozīcijas globālā tirgū,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā un otra lielākā Baltijas valstu osta, kurā augstas kvalitātes pakalpojumus sniedz ap 200 ostā strādājošie privātie komersanti, tai skaitā 36 kravu pārkraušanas termināļi. Rīgas ostas biznesa klasterī ir nodarbināti vairāk nekā 4000 strādājošie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajos četros mēnešos pārkrauti 6,94 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2021.gada pirmajos četros mēnešos pārkrautas beramkravas - 3,77 miljoni tonnu, kas ir par 22,5% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 2,331 miljona tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, bet lejamkravas pārkrautas 838,3 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir kritums par 11,9%.

Ostu reforma ar pretēju efektu  

Klaipēdas ostas kravu apgrozījums pērn bijis 47,7 miljoni tonnu, bet Latvijas lielajās...

Konteinerizētās kravas šogad pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 1,398 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2020.gada pirmajos četros mēnešos, veidojot 20,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 18,5%).

Labība un labības produkti šogad pirmajos četros mēnešos ostā pārkrauti 968,3 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 44,5%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, un veidoja 13,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Kokmateriāli šogad pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 826,5 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 23,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bet naftas produkti pārkrauti 812 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 13,3% mazāk.

Vienlaikus ogles šogad pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 173,9 tūkstošu tonnu apmērā, kamēr attiecīgajā periodā gadu iepriekš tās tika pārkrautas 1,273 miljonu tonnu apmērā.

2020.gadā Rīgas ostā pārkrāva kopumā 23,687 miljonus tonnu kravu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš, tostarp pirmajos četros mēnešos - 8,24 miljonus tonnu.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot stividorkompāniju prognozes un vērtējot globālās tendences un ekonomiskos procesus nozarē, Rīgas ostā šajā gadā tiek plānots kravu apgrozījuma pieaugums 5-6% apmērā, kopējam kravu apjomam šogad sasniedzot 22,8 milj. tonnu atzīmi.

2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem.

Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.

“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas termināļos aizvadītajā nedēļā pārkrauts ap 190 tūkstoši tonnu labības produktu. Lielākā daļa no šī apjoma ir kvieši, kas šobrīd ar Panamax tipa kuģiem jau devušies ceļā uz Dienvidāfriku, Nigēriju, Mozambiku un Alžīriju, tādējādi var uzskatīt, ka jaunā graudu sezona Rīgas ostā ir sākusies.

“Augustā esam uzkrāvuši pirmos 7 kuģus ar aptuveni 90 tūkstošiem tonnu jaunās ražas – vietējo zemnieku izaudzētajiem kviešiem, zirņiem un rapsi. Kopumā šo sezonu plānojam piesardzīgi – ilgstošais šīs vasaras karstums ir atstājis ietekmi gan uz ražas kvalitāti, gan apjomiem,” stāsta Edgars Ruža, LATRAPS valdes priekšsēdētājs, kura vadītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība šopavasar iegādājās 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”, piebilstot, ka laikapstākļu dēļ šī gada graudu sezona sākusies agrāk nekā tika plānots.

“Graudus, kas Rīgas ostā nonāk gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu, šogad krauj 13 termināļos abos Daugavas krastos. Pateicoties šī gada pārvaldes veiktajām investīcijām ostas pieejas un kuģošanas kanāla padziļināšanā, šobrīd ostā var ienākt vēl lielāka izmēra kuģi kā līdz šim, kas uzņēmējiem dod iespēju ietaupīt uz pārvadājumu izmaksām,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latraps strādā pie Alpha osta investīciju un biznesa plāna

LETA, 26.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" strādā pie ostas termināļa SIA "Alpha osta", kurā kooperatīva meitasuzņēmums iegādājies 50% kapitāldaļu, investīciju un biznesa plāna, pauda kooperatīvā.

"Tagad, kad osta ir iegādāta, norit darbs gan pie ostas investīciju, gan biznesa attīstības plāna," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža, piebilstot, ka "Alpha ostas" darbība tiks pilnveidota graudu pārkraušanai.

Vaicāts par konkrētu plānoto investīciju apmēru, Ruža atbildēja, ka patlaban šādu informāciju nevar sniegt.

Ruža arī skaidroja, ka gandrīz visi "Latraps" attīstītie graudu pirmapstrādes punkti ir izbūvēti pie dzelzceļa pievedceļiem, līdz ar to graudkopības produkcija efektīvi var tikt nogādāta ostā un tālāk iekrauta kuģos.

"Uz vietas Latvijā nespējam patērēt tik daudz, cik spējam izaudzēt, tāpēc aptuveni 70% "Latraps" graudkopju izaudzētā produkcija tiek eksportēta," viņš sacīja, norādot, ka Latvijā ir iespējams izaudzēt kvalitatīvu un videi draudzīgu pārtiku, pēc kuras ir pieprasījums visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pusotra gada pārtraukuma Rīgas ostā atsākušies kruīza kuģu apmeklējumi, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

17. augustā Rīgas ostā ar 556 pasažieriem uz klāja piestāja Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MS AMERA.

Sveicot kuģa apkalpi ar pirmo vizīti Rīgā, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš kuģa otrajam kapteinim Vitālijam Materinskim svinīgi pasniedza Rīgas ostas ģerboni.

MS AMERA Rīgā ieradās no Visbijas ostas un tālāk dosies uz Tallinu, tad uz Pēterburgu, Helsinkiem un vēl vairākām Baltijas jūras ostām. Šis jūras kruīzs iesākās 13. augustā Bremerhavenas ostā Vācijā un ilgs līdz 25. augustam.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19. Šajā jūras kruīzā visvairāk ceļo vācieši, bet ir arī Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Horvātijas, Beļģijas, Itālijas un Luksemburgas valstspiederīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā šogad plāno piestāt 102 kruīza kuģi, tādējādi, ņemot vērā pieteikto kuģu maksimālo kapacitāti, Rīgā varētu ierasties 109 000 kruīza tūristu, pastāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Viņa arī atzīmēja, ka 2022.gada sezonā Rīgas ostā pieteikto kruīza kuģu vizīšu skaits - 102 - ir rekordliels.

Šogad 12 kuģi Rīgas ostā piestās pirmo reizi, tostarp arī lielākais no pieteiktajiem - kruīzu kompānijas "Royal Caribbean International" 15 klāju kuģis "Voyager of the Seas", kas uz klāja spēj pārvadāt līdz 3600 pasažieriem.

Pirmais kruīza kuģa ienāciens šajā sezonā Rīgas ostā ir paredzēts 13.aprīlī. Tas būs Vācijas kruīza kompānijas "Plantours Kreuzfahrten" kuģis "Hamburg".

Jau vēstīts, ka Rīgas ostā 2021.gadā apkalpoja kopumā 2005 kruīzu kuģu pasažierus, kamēr 2020.gadā ostā kruīzu kuģu pasažieri netika apkalpoti.

Savukārt pirms pandēmijas - 2019.gadā - Rīgas ostā tika apkalpoti 69 207 kruīza kuģu pasažieri, kas bija par 7,5% mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eko Osta piesaka jaunu stratēģiju investīciju piesaistei

Db.lv, 21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pārvaldības uzņēmums Eko Osta piesaka jaunu attīstības stratēģiju Ekofit:2030. Tā kā Eiropā energoresursu cena palielinās, uzņēmums saredz izaugsmes un konkurences priekšrocības ogļūdeņražu izejvielu (eļļas, degvielas izejvielas) pārstrādes segmentā.

Jaunā stratēģija paredz divu pakāpju izaugsmi: pirmajā posmā tiks paplašināts darbības mērogs atbilstoši inovāciju tendencēm, savukārt otrajā notiks investoru kapitāla piesaiste, neizslēdzot iespēju nākotnē uzņēmumu kotēt biržā.

Komentējot jauno stratēģiju, SIA Eko Osta valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs norāda, ka jau pašlaik Eko Osta ir pievilcīgs investīciju mērķis, tāpēc netiek izslēgta investīciju piesaistes iespēja.

"Esam spēcīgs un pievilcīgs uzņēmums savā nozarē, kas nodrošina vides pārvaldības pakalpojumus, kā arī Eiropas "zaļā pārkārtošanās" dod impulsu jaunai izaugsmes stratēģijai. Turklāt zaļo tehnoloģiju investīciju objekti kļūst arvien vilinošāki kā Eiropā, tā arī pasaulē, tomēr pieejamo aktīvu skaits pašlaik ir krietni zemāks par pieprasījumu," komentē A.Laškovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 26,549 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 11,79 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un labības produkti pārkrauti 3,56 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, ķīmiskās beramkravas - 1,211 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 10,5% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 220 200 tonnas, kas ir kritums par 92,2%.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrautas 8,513 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2020.gada astoņos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,839 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 3,051 miljona tonnu apmērā, kas ir par 21,8% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,51 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās pirmajos piecos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 7,977 miljoni tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 2,516 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 814 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,7%, ķīmiskās beramkravas - 981 800 tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 215 400 tonnu, kas ir kritums par 89,1%.

Lejamkravas Latvijas ostās 2021.gada pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 4,336 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 4,046 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 20,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrāva 12,326 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 6,818 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,614 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 630 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 0,4%, ķīmiskās beramkravas - 458 200 tonnu apmērā, kas ir par 12,1% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 2,453 miljoni tonnu, kamēr 2021.gada pirmajos divos mēnešos tika pārkrautas vien 200 600 tonnas ogļu.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos trīs mēnešos pārkrautas 3,363 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 1,178 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 1,109 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,6% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 946 200 tonnu apmērā, kas ir par 17,9% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas osta un uzņēmumi turpinās investēt zaļajā enerģijā un viedajās tehnoloģijās

Db.lv, 06.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties viedo tehnoloģiju un zaļās enerģijas nozīmi un ietekmi uz tautsaimniecības un biznesa procesiem, gan Rīgas ostas uzņēmumi, gan Rīgas brīvostas pārvalde pauž gatavību turpināt attīstīt un investēt zaļās enerģijas, viedo tehnoloģiju un IT projektos.

Energoefektivitāte, ostas procesu automatizācija un kravu aprites ātrums ir vieni no būtiskākajiem šodienas jautājumiem, kas tieši ietekmē un nākotnē vēl vairāk ietekmēs Rīgas ostas piedāvājumu un konkurētspēju. Ostas digitālo tehnoloģiju un IT risinājumu projektu īstenošanai šajā gadā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt turpat miljonu eiro.

“Katram Rīgas ostā strādājošam stividoram un uzņēmumam, kas ostā darbojas, būs jākļūst efektīvākam no enerģijas patēriņa viedokļa, jāspēj būt zaļākam un jāspēj atlicināt investīcijas zaļajām tehnoloģijām. Šo virzienu mēs ostas attīstībā esam stingri iezīmējuši. Otrs būtisks virziens – digitalizācija, lai mēs spētu iet kopsolī ar šodienas transporta un loģistikas attīstības tendencēm un virzieniem pasaulē,” akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas pasažieri ir ļoti nozīmīgi Rīgai, tādēļ ir svarīgi stimulēt to atbraukšanu līdz pilsētai, atzina Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Viņš norādīja, lai gan ostai ienākošie un izejošie kuģi ir svarīgāki, tā pasažieru infrastruktūru uztver kā daļu no savas līdzatbildības.

Zeps pauda, ka pasažieru pārvadāšanas procesā ir iesaistītas vairākas puses - "Tallink", "Rīgas pasažieru termināls" un Rīgas brīvosta. "Mēs no savas puses esam aicinājuši uzlabot infrastruktūru, kuru apsaimnieko "Rīgas pasažieru termināls", sākot jau ar tualetēm un beidzot ar autostāvvietu. Tie visi ir aspekti, kuri sāk veidot tūrista priekšstatu par Rīgu. Taču arī mēs viņu vietā uzlabojumus nevaram veikt, jo tā nav mūsu ēka un infrastruktūra," sacīja brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

Viņš skaidroja, ka brīvosta aktīvi iesaistās sarunās ar "Tallink", kas pašlaik nezina, kā turpmāk veidosies starptautiskie pārvadājumi, kas būs atļauts, kas nē. Pagājušajā gadā pēc gadiem ilgušām sarunām no Rīgas izdevies atvērt jaunu prāmju maršrutu uz Helsinkiem, un pērn plūsma šajā maršrutā bijusi pat lielāka nekā līnijā Rīga-Stokholma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzēts dibināt jaunu AS "Rīgas osta", liecina Satiksmes ministrijas saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma projekts sagatavots par jaunas AS "Rīgas osta" dibināšanu saskaņā ar Ostu likumā ietverto regulējumu un, kas turpmāk veiks Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldīšanas funkcijas un kļūs par likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmēju.

Rīkojuma projektā teikts, ka kapitālsabiedrības "Rīgas osta" vispārējais stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt Rīgas ostas kā valsts un pilsētas attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras pārvaldīšanu un attīstīšanu, sniedzot un attīstot ostas pakalpojumus ilgtspējīgi un veicinot loģistikas koridoru un rūpniecībai konkurētspējīgus pamatpakalpojumus, mazinot vides nospiedumu, kas ir stratēģiski svarīgi tautsaimniecības un Rīgas pilsētas konkurētspējai un izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā 1.jūnijā atklās jauno "Scandic line" ro-ro prāmju līniju starp Rīgu un Zviedriju, informē Rīgas brīvostas pārstāvji.

Atklāšanas pasākums notiks plkst.14 Rīgas centrālā termināla teritorijā, piedaloties "Scandic Line", līnijas aģenta Zviedrijā "Svecon Freight", Rīgas brīvostas pārvaldes un Rīgas Centrālā termināla (RCT) vadībai.

No 1.jūnija "Scandic Line" sāks regulāros ro-ro kravu pārvadājumus starp Rīgas un Sodertāles ostām. Plānots, ka sākotnēji līnijas kravu plūsmu veidos Baltijas valstu transporta uzņēmumu un ražotāju kravu pārvadājumi uz un no Zviedrijas, bet perspektīvā iespējama arī Skandināvijas tirgum paredzētā Ķīnas/Vidusāzijas valstu tranzīta kravu apkalpošana.

Prāmis "Midas", kas turpmāk starp Rīgu un Zviedriju kursēs trīs reizes nedēļā katrā virzienā, nodrošinot jaunu loģistikas ceļu no Rīgas uz Skandināviju, ir 108,5 metrus garš un 17 metrus plats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Akceptē pašvaldības līdzdalību jaundibināmajā kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai

LETA, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien akceptēja Rīgas pašvaldības līdzdalību jaundibināmajā kapitālsabiedrībā Rīgas ostas pārvaldīšanai.

Kā deputātiem skaidroja pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, pēc šī lēmuma pašvaldība vērsīsies Konkurences padomē un Pārresoru koordinācijas centrā. Saņemot pozitīvu atzinumu no šīm iestādēm, jautājums par līdzdalības izvērtēšanu atkārtoti tiks iesniegts Rīgas domes komitejās, bet gala lēmums būs jāpieņem Rīgas domē.

Lange skaidroja, ka saskaņā ar likumu kapitālsabiedrība jādibina līdz 1.septembrim.

Plānots, ka jaunajā kapitālsabiedrībā brīvosta ieguldīs savu mantu, kas kļūs par valsts īpašumu, savukārt pašvaldība plāno ieguldīt 19 zemes vienības.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, Latvijā ir desmit ostas, taču stratēģiski nozīmīgi objekti ir trīs lielākās ostas - Rīgas, Liepājas un Ventspils osta, kurām ir būtiska loma valsts drošībā un tautsaimniecībā, kā arī vietējās pašvaldības darbībā un attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpniecība ir viena no tām nozarēm, kura 2021. gadā piedzīvo augšupeju. Tas pozitīvi ietekmējis arī lielu daļu šajā sektorā iesaistīto, tostarp uzņēmumus, kuri Rīgas ostā piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar kokmateriālu apstrādi un pārvadājumiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

"Izaugsmi ietekmē arī eksports uz ASV, jo Eiropas ražotāji pirmajā ceturksnī nosūtījuši par 30% vairāk kokmateriālu kravu kā pērn konkrētajā periodā. Lai gan kokmateriālu cenas ir augušas visā pasaulē, visstraujākais cenu un pieprasījuma kāpums ir vērojams tieši ASV, kur koksnes produkcijas cenas augušas pat trīskārtīgi", situāciju raksturo Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

"Pavasaris bijis ļoti aktīvs. Zāģmateriālu un plātņu materiālu apjoms "WT Terminal" ir audzis aptuveni divas reizes", uzsver Rīgas brīvostā strādājošā uzņēmuma "WT Terminal" valdes loceklis Andis Bunkšis.

"WT Terminal", kura darbības joma ir stividoru un zāģmateriālu apstrādes pakalpojumu sniegšana, jau vairākus gadus ir viens no augošākajiem uzņēmumiem Rīgas ostā. Palielinoties kokmateriālu pieprasījumam, "WT Terminal" turpina investēt noliktavu paplašināšanā un jaunas kraušanas tehnikas iegādē. "Šie ir salīdzinoši dārgi materiāli, līdz ar to kraušanas tehnoloģija un uzskaite ir cieši saistīta un nepavisam nav vienkāršs process. Investējam ne vien kraušanas tehnoloģijās, bet arī IT risinājumos, no kuriem tiešā veidā atkarīga precīza kravas uzskaite un nosūtīšana," skaidro A.Bunkšis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā 8.augustā ienāks Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MV Artania, kas būs pirmais kruīza kuģis pēc teju pusotra gada pārtraukuma, ko izraisījusi globālā Covid-19 pandēmija.

MV Artania ar ~ 560 pasažieriem uz klāja Rīgā ieradīsies no Tallinas ostas un kruīza laikā plāno apmeklēt vēl vairākas Baltijas jūras pilsētas, to starpā Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkus, Tallinu, Gdaņsku un Ķīli u.c.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Uz kuģa, kas jūras kruīzu uzsāka 30. jūlijā Brēmerhāfenē, atrodas pasažieri no 8 valstīm, visvairāk no Vācijas, bet arī Austrijas, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Šveices un Čehijas.

Rūpējoties par drošības standartiem Covid-19 vīrusa izplatības risku mazināšanai, kas ļautu pakāpeniski atsākt kruīza kuģu ienācienus Rīgas ostā, Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā Latvijas Valsts robežsardzi, NMPD un SPKC ir izstrādājusi “Vadības plānu Covid-19 vīrusa izplatības riska mazināšanai”, kas turpmāk būs jāievēro visiem Rīgā ienākošajiem kruīza kuģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā noslēgušies Rīgas ostas piestātņu un kuģošanas kanāla padziļināšanas darbi, padziļinot Daugavgrīvas kuģu kanālu līdz grunts atzīmei -16.5m un paplašinot to par vēl 20m.

Galvenā kuģošanas kanāla tīrīšanas darbus pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma veica atklātā iepirkumu procedūrā izraudzīta beļģu kompānija “Jan De Nul N.V.”, kas ir viens no vadošajiem padziļināšanas darbu veicējiem pasaulē.

“Visā pasaulē, tāpat arī Rīgas ostā, apkalpoto kuģu izmēri pēdējo divdesmit piecu gadu laikā ir auguši visos parametros – kuģi kļuvuši platāki, garāki, ar lielāku iegrimi un kravnesību. Tajā pašā laikā pieejas kuģošanas kanāls Rīgas ostā jau kādu laiku nebija paplašināts”, stāsta Rīgas ostas kapteinis Arnis Šmits.

“Kanāla paplašināšana un padziļināšana būtiski uzlabos kuģošanas drošību, uzlabos kuģu kopējo kustības efektivitāti gan kanālā, gan pie piestātnēm, kā arī padarīs Rīgas ostu pievilcīgāku arī tāda tipa kuģiem kā AFRAMAX (tankkuģi ar garumu līdz 250 m un kravnesību 80+ tūkst. t) un BABYCAPE (sauskravu beramkravu tipa kuģi ar garumu līdz 260 m un kravnesību 120+ tūkst. t.)”, skaidro Rīgas ostas kapteinis.“

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūnija līnijas operators "Scandic Line" uzsāk regulāros Ro-Ro kravu pārvadājumus starp Rīgas un Sodertāles (Södertälje) ostām, iezīmējot jaunu loģistikas ceļu no Rīgas uz Skandināviju dažāda tipa kravu pārvadāšanai.

"Lai Rīgas osta attīstītos dažādos segmentos, ir jāstrādā pie pārvadāto kravu apjoma pieauguma, tajā skaitā, pie jaunu loģistikas ķēžu izveides un jaunu pārvadājumu veidu attīstības. Rīgas osta ir viena no retajām ostām reģionā, kur nav pastāvīgas prāmju kravu pārvadājumu Ro-Ro līnijas, tādēļ jo īpaši svarīgi, ka turpmāk uzņēmējiem būs iespēja izmantot jaunu loģistikas ceļu, kas turklāt pavērs iespējas arī ostai audzēt kravu apjomus un piesaistīt arvien jaunus klientus," komentē Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Scandic Line" līnija turpmāk nodrošinās kravu pārvadājumus, pieņemot transportēšanai visa veida Ro-Ro kravas – autoceltņus, karavānas, kemperus, lauksaimniecības tehniku, traktorus u.c. transportlīdzekļus, kā arī autovilcējus un piekabes, visu veidu pašpiedziņas un bezmotora tehniku, kravas uz mafi-treileriem, projektu kravas, kā arī visu veidu konteinerus. Jaunā līnija būs paredzēta arī negabarīta un/vai smagsvara projektu kravu pārvadāšanai, kas ne vienmēr iespējams ar Ro-Pax tipa prāmjiem, ko apkalpo līnijas citās Latvijas un kaimiņu valstu ostās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru