Jaunākais izdevums

Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē rīt, 30.jūnijā, plānots atcelt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, otrdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa paustā, pēdējās nedēļās ir rūpīgi analizēta situācija slimnīcās un veselības aprūpes sistēmā kopumā, un rīt ir paredzēta VOMK sēde, kurā varētu lemt par ārkārtas situācijas veselības aprūpes nozarē atcelšanu. Vienlaikus jāpatur prātā, ka atsevišķās slimnīcās ārkārtas pasākumi vēl aizvien būs nepieciešami, akcentēja politiķis.

Šāds lēmums iespējams, samazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Pašlaik šo pacientu aprūpi nodrošina tikai klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā un lielākās reģionālās slimnīcas.

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā tika izsludināta 2020.gada decembra sākumā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes ir pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Jau ziņots, ka pašlaik Covid-19 slimniekiem paredzēto gultu skaits slimnīcās tiek samazināts, taču ārstniecības iestādēm ir jābūt gatavām tās trīs dienu laikā atjaunot, ja gadījumā Latvijā atkal būtiski palielināsies Covid-19 slimnieku skaits, valdības sēdē informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Patlaban Covid-19 pacientu ārstēšana notiek trijās klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā un septiņās reģionālajās slimnīcās. Šonedēļ ir aizņemti 27% Covid-19 pacientiem paredzēto gultu, tādēļ šonedēļ ir plānots Covid-19 rezervētās gultas pārprofilēt, informēja Cipule.

Kā liecina NMPD apkopotie dati, vairāk Covid-19 pacientu patlaban ārstējas klīniskajās universitātes slimnīcās, kā arī Rīgas apkārtnes slimnīcās. Piemēram, Jelgavas pilsētas slimnīcā ir aizņemti 75% Covid-19 pacientiem paredzēto gultu, kamēr SIA "Liepājas reģionālā slimnīcā" - vien 2% gultu.

Cipule pastāstīja, ka patlaban NMPD mediķi vidēji dienā dodas pie 20 Covid-19 slimniekiem, no kuriem tiek stacionēti 10-15 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un mazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās, Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK) trešdien nolēma atcelt pērn decembrī izsludināto ārkārtējo stāvokli medicīnā, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Sintija Gulbe.

Pēc viņas sacītā, vienlaikus tika noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu ārkārtējo stāvokli nozarē atjaunot. Ārkārtējais stāvoklis medicīnā tiek atcelts no 1.jūlija.

Strauji pieaugot Covid-19 izplatībai un stacionēto cilvēku skaitam slimnīcās, ārkārtējais stāvoklis medicīnā Latvijā tika izsludināts 2020.gada decembra sākumā. Ārkārtējo stāvokli medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam, pilnvarojot ārstniecības iestādes brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu medicīna strauji attīstās, pievēršot arvien lielāku uzmanību cilvēka organisma iekšējām rezervēm un jaunām tehnologijām. Cilmes šūnas – ir unikāls materiāls, kas palīdz organismam pašatjaunoties pēc dažādām saslimšanām vai traumām. Pateicoties cilmes šūnu nepārspējamām reģeneratīvajām īpašībām, tās kļūst par personisko “būvniecības” materiālu un terapijas veidu, kas ir ideāli piemērots organisma un imūnās sistēmas pašatjaunošanai.

Organismam novecojot un cīnoties ar saslimšanām, cilmes šūnu rezerves strauji samazinās. Rodas jautājums, kādas ir iespējas savlaicīgi nodrošināt personisko bioloģisko rezervi?

Jaundzimušā cilmes šūnu saglabāšana – tā ir iespēja nodrošināt īpašu papildus rezervi ne tikai bērnam, bet visai ģimenei. Cilmes šūnas, kas tiek iegūtas no nabassaites, atrodas pašā dzīves cikla sākumā augstas bioloģiskās aktivitātes stāvoklī. Saglabājot šūnas to bioloģisko iespēju maksimumā, mēs iegūstam unikālu, nenovērtējamu materiālu.

Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos. Pēdējās desmitgadēs ir uzkrāta būtiska pieredze nabassaites asins cilmes šūnu veiksmīgā pielietošanā medicīnā. Pasaulē ir veiktas vairāk kā 40 000 cilmes šūnu transplantācijas. Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik vietas Latvijas ekonomikā būs Latvijas uzņēmumiem

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā vidējās algas par nostrādāto stundu pieauga par 6,6%. Šajā ziņā pērnais gads bija pilnīgi "normāls", taču pandēmija spēcīgi ietekmēja darba ņēmēju kopējos ienākumus.

Pērn kopējais algu fonds palielinājās par 2,0%, kamēr iepriekšējo trīs gadu laikā tas vidēji auga par vairāk nekā par 8%. Vidējā mēneša alga pērn pieauga par 6,2%, sasniedzot 1143 eiro, savukārt vidējā alga "uz rokas" pērn sasniedza 841 eiro, darbinieku reālajai pirktspējai palielinoties par 5,9%.

2020.gadā algas samazinājās tikai divās pandēmijas visvairāk skartajās nozarēs - izmitināšanā un ēdināšanā (-5,3) un transportā (-0,3%). Dažās nozarēs algu kāpums bija pat ļoti straujš. Profesionālajos pakalpojumos, kuru eksports ir turpināja plaukt, darbinieki par stundu saņēma pat par 11,1% vairāk. Nozarē "citi pakalpojumi", kas galvenokārt ir mazo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi privātpersonām, algas auga pat par 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ģenētiskā testēšana kā palīgs neauglības, onkoloģijas un citu problēmu risināšanā.

iVF RIGA Holding, 16.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā tika atvērts pirmais Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā Ģenētikas centrs ar mūsdienīgi aprīkotu laboratoriju un plašām iespējām veikt dažādu veidu padziļinātu ģenētisko testēšanu. Arī šodien mēs esam saglabājuši savu vadošo pozīciju un attīstījuši savu specializāciju šādos virzienos:

• Neauglības diagnosticēšana;

• Problemātiskās grūtniecības/ grūtniecību pārtraukšanās;

• Pārmantoto audzēju ģenētiskā testēšana;

• Dzīves stila ģenētiskie testi – Viva Genomics.

Neauglības diagnostika

Katrā no šiem virzieniem mēs nodrošinām testus, kas var palīdzēt atklāt kādu konkrētu ģenētiski pārmatotu saslimšanu vai arī ģenētisko predispozīciju. Mēs saprotam, ka nav viegli saprast pat sarežģītos testu nosaukumus, bet mēs noteikti gribam, lai visi zinātu par šo testu esamību, par to, ka šie testi tiek veikti Latvijā, un kādos gadījumos tie var palīdzēt. Mums ir zinoši ārsti, kas sniedz konsultācijas un pilnīgi saprotamus skaidrojumus par testu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas veselības ministrs pirmdien pieprasījis privātajā sektorā strādājošo mediķu iesaistīšanos cīņā ar jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Atēnu reģionā.

Grieķijas veselības ministrs Vasilis Kikilijs pirmdien norādīja, ka, neskatoties uz atkārtotajiem aicinājumiem privātajiem ārstiem brīvprātīgi pieteikties palīgā valsts sektoram, tikai daži to ir izdarījuši, tādēļ viņš izdevis rīkojumu piesaistīt speciālistus pataloģijā, pneimonoloģijā un vispārējā medicīnā.

Kikilijs jau piektdien paziņoja, ka piesaistīs privātā sektora ārstus, ja vien 48 stundu laikā nepieteiksies vismaz 200 brīvprātīgie.

Valdības preses pārstāve šodien paziņoja, ka brīvprātīgi pieteicies tikai 61 ārsts no privātā sektora.

Viņa paziņoja, ka valdība nolēmusi, ka pienācis laiks mobilizēt privātos ārstus cīņā ar pandēmiju, jo visas iespējas brīvprātīgai dalībai ir izsmeltas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona ielā 99C Izglītības un zinātnes ministrijai jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecībai.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, Rīga valstij nodos īpašumu, ko veido zeme 8897 kvadrātmetru platībā un neizbūvēta jaunbūve. Lēmuma projekts paredz, ka, īstenojot jaunās halles būvniecību, īpašuma tiesības ir jānostiprina uz valsts SIA “Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions” vārda.

Šā gada 18.martā Ministru kabinets nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto projektu par jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecības projektu Rīgā un piešķīra finansējumu 13,65 miljonu eiro apmērā.

Projekts paredz komandu sporta spēļu halles (t.s. „Basketbola mājas”) ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 3000 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem ar piegulošo sporta infrastruktūru (ģērbtuves, sporta medicīna, neliela sportistu dienesta viesnīca, autostāvvieta) projektēšanu un būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētās medicīnas centra mediķiem iegādāti divi jauni operatīvie transportlīdzekļi.

Īpaši sarežģītās situācijās ar tām Latvijā labākie ārsti steigsies palīgā kolēģiem citās slimnīcās, lai operētu vai sniegtu specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiski slimiem vai smagas traumas guvušiem pacientiem.

NMPD Specializētās medicīnas centrs ir viens no dienesta īpašajiem resursiem, kas 24 stundas diennaktī nodrošina atbalstu un specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēm visā Latvijā. Specializētās medicīnas centra mediķi, piesaistot arī Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, dodas uz reģionu slimnīcām, lai steidzami operētu vai augstākā līmeņa slimnīcās nogādātu kritiskā stāvoklī esošus pacientus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurp ejam? Kas mūs – valsti, tautu – sagaida nākotnē? Kādi ir Latvijas attīstības mērķi un kas tiks darīts, lai tos sasniegtu? Un vai vispār valstī īstenotā politika ir mērķtiecīga? Bet, ja ir, tad aktuāls jautājums: vai tie mērķi ir labākie iespējamie un sabiedrības akceptēti?

Šādus un līdzīgus jautājumus, ikdienā runājot ar ļoti daudziem uzņēmējiem, nākas dzirdēt aizvien biežāk. Jā, valstī ir pieņemts gan Nacionālais attīstības plāns, gan daudzi citi plānošanas dokumenti, taču kā agrāk, tā arī tagad tie tapuši un apstiprināti bieži vien tikai tāpēc, ka tādiem esot jābūt, nevis lai, līdzībās runājot, būtu par tādu kā koka stumbru ar augšup vērstu galotni, ap ko tad veidoties normatīvu sazarojumam. Tas, kas redzams šobrīd, drīzāk atgādina krūmāju. Ir milzum daudz dažādu mērķu, kuru vārdā kaut kas tiek lemts, kaut kas mainīts, tostarp biznesa spēles noteikumos, taču tas viss nav savstarpēji saistīts, nav virzīts vienā, kaut vai valsts līdzsvarotas, bet straujākas attīstības virzienā. Tad nu nav brīnums, ja ik pa brīdim ar tikpat vērā ņemamiem argumentiem kā pieņemot kāds lēmums tiek atcelts, grozīts vai atlikts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc būvprojekta pozitīva ekspertīzes slēdziena Cīrulīšos sākušies nākotnes tehnoloģiju izziņas centra ēkas būvniecības darbi. Jaunā būve, ko sabiedrībā pazīst ar Kosmosa izziņas centra nosaukumu, atradīsies Cēsīs, Cīrulīšu ielā, informē Cēsu novada pašvaldība.

Jaunbūve būs moderna, trīsstāvu ēka ar zemu enerģijas patēriņu. Enerģijas patēriņš apkurei gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa nepārsniedz 12,46 KW/m2 . Apkuri ēkā nodrošinās zemes siltumsūknis un granulu katls, ēkā tiks izmantots energoefektīvs LED apgaismojums, un to ar elektrību apgādās uz jumta izvietota saules paneļu elektrostacija. Ēkā tiks nodrošināta virsūdens savākšana un atkārtota izmantošana. Lai nodrošinātu energoresursu taupīšanu, enerģijas izmantošanu kontrolēs automatizētās vadības sistēma. Ēkā būs iespējams demonstrēt izmantotās energoefektīvās tehnoloģijas ēkas faktiskās ekspluatācijas apstākļos.

Ēkas konstrukcijas – kolonnas un pārsegumi paredzēti no saliekamā dzelzsbetona.

Komentāri

Pievienot komentāru