Jaunākais izdevums

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

"Moratorija ietvaros SEB banka sniegusi atbalstu kopumā vairāk nekā 1 200 kredītņēmējiem - gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Redzējām, ka mūsu klienti šajā laikā rīkojās ļoti atbildīgi un, saskaroties ar grūtībām pildīt savas kredītsaistības, savlaicīgi vērsās pie mums, negaidot, kad situācija izveidosies par lielāku problēmu. Salīdzinoši ātri klientu pārliecība par savas finansiālās situācijas stabilitāti ilgtermiņā atkal pieauga, jo kopš aprīļa beigām jaunu kredītu pieteikumu īpatsvars kļuva lielāks, nekā pieteikumu skaits kredītu labvēlības perioda piešķiršanai. Piemēram, maija otrajā pusē jau bija vērojams aktivitātes pieaugums mājokļu kreditēšanā, kas īpaši strauji atdzīvojās jūlijā un augustā. Turpmāk viss būs atkarīgs no tā, kā globāli veiksies ar vīrusa izplatības mazināšanu. Jārēķinās, ka jebkādu ierobežojumu ieviešana nes līdzi patērētāju uzvedības maiņu un ekonomikas bremzēšanos. Tas apliecina, ka šis gads būs ļoti mainīgs attiecībā uz mājokļu kredītu pieprasījumu, bet klientu uzvedība un pieprasījums seko fona informācijai - lielāka nenoteiktība nozīmē lielāku piesardzību," teic SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

"Luminor bankā novērojām, ka pieprasījums pēc kredītmaksājumu atlikšanas bija mainīgs. Visaugstākais tas bija pirmajā mēnesī pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet augustā jaunus pieteikumus praktiski vairs nesaņēmām. Kopumā uzņēmumi ar kredītsaistībām tika galā labāk, nekā gaidīts, un lielāku vajadzību par kredītmaksājumu atlikšanu novērojām no privātpersonu puses, kas Latvijā bija augstākā starp Baltijas valstīm. Kredītsaistības atlikām vairāk nekā 3 225 privātiem klientiem, no kuriem visvairāk pamatsummas maksājumu atlikšanu izmantoja hipotekāro kredītu ņēmēji, taču maksājumi tika atlikti arī daļai līzinga un patēriņa kredītu. No uzņēmumiem vairāk kredītmaksājumu atlikšanu izmantoja lielāki uzņēmumi, kur kā iemesli minami likviditātes problēmas, naudas līdzekļu trūkums vai arī negatīvas naudas plūsmas. Bet interesanti bija novērot, ka mazie un vidējie uzņēmumi daudz ātrāk spēja pielāgoties izmaiņām ārējā vidē - klienti turpināja ieguldīt jaunās ražošanas iekārtās un biznesa attīstībā, kā arī pārprofilējās. Kopumā bija samērā daudz uzņēmumu, kas pieteicās maksājumu atlikšanai, tomēr to tā arī neizmantoja," stāsta Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

"Kredītbrīvdienu pieteikumu skaits strauji sāka pieaugt pēc 12.marta, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija, un divu nedēļu laikā pieteikumu skaits pieauga līdz vairāk nekā 100 pieteikumiem dienā. Tomēr, sākot no jūnija, pieteikumu skaits saruka līdz dažiem pieteikumiem dienā, un šobrīd pieteikumu skaits nav ievērojami pieaudzis. Latvijā lielāko daļu kredītbrīvdienu pieteikumu saņēmām no privātpersonām - patēriņa kredītu saistību atlikšanai. Savukārt uzņēmumu segmentā vairāk pieteikumu bija no lielajiem uzņēmumiem, ar kuriem uzsākām individuālās sarunas un konsultācijas uzreiz pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas. Vienmēr esam piedāvājuši iespēju vienoties par saistību atlikšanu, ja rodas tāda nepieciešamība, bet tieši šis izaicinošais laiks ir palīdzējis veidot ciešāku sadarbību ar mūsu klientiem - gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Pēdējo mēnešu laikā, strādājot pie krīzes risinājumiem, banka un uzņēmumi vēl vairāk ir nostiprinājuši attiecības un kļuvuši par saliedētākiem partneriem, kas dos pienesumu vēl labākai sadarbībai nākotnē," stāsta Citadeles valdes loceklis Vladislavs Mironovs, .

Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar tās biedriem un atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām, izstrādāja moratorijus juridiskajām personām un privātpersonām. Moratoriju juridiskajām personām attiecināja uz uzņēmumiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nav pašnodarbinātie. Tas paredzēja mainīt aizdevuma pamatsummas maksājuma grafiku, ja aizdevuma līgumā bija paredzēta pamatsummas atmaksa pa daļām.

Atbilstoši klienta vēlmei, saistību pamatsummas atmaksa tika pilnībā vai daļēji atlikta uz moratorijā noteikto periodu līdz sešiem mēnešiem. Savukārt moratorijs privātpersonām paredzēja iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus - līdz sešiem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pagarināta iespēja bankās pieteikties aizdevuma maksājumu atlikšanai

Žanete Hāka, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar tās biedriem un atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām, kā arī ievērojot to, ka globālās ekonomikas izaugsme kavējas, līdz šī gada 30.septembrim pagarinājusi privātpersonu un juridisko personu moratoriju piemērošanas termiņu.

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre uzsver: "Bankas turpina sniegt atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Līdz šim brīdim Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 12 664 līgumiem par kopējo summu – 920 miljoni eiro. Atgādinām, ka moratorijam var pievienoties ikviena finanšu iestāde vai tās meitas sabiedrība, un to var individuāli ievērot Latvijas kreditēšanas tirgus dalībnieki. Jāuzsver, ka finanšu iestādēm pēc šī gada 30.jūnija ir tiesības neturpināt moratorija piemērošanu pilnībā vai kādā tā daļā un izvēlēties piemērot individuālus risinājumus, par to informējot arī asociāciju."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes sākumā pieņemtā banku moratorija beigām septembrī uzņēmumu un iedzīvotāju parādu apmērs var būtiski pieaugt, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Jautāta, vai Covid-19 krīzē varētu rasties līdzīgs parādu pieaugums kā 2008.-2009.gada finanšu krīze, Valeika atzina, ka nav tik pesimistiska.

"Šādas prognozes nevaru izteikt, taču kopumā, ņemot vērā mūsu pašreizējo finanšu tirgu un banku situāciju, visa situācija ir krietni stabilāka un spēcīgāka, nekā bija pirms 10 gadiem. Prognozēju, ka kavētie maksājumi viennozīmīgi palielināsies, to mēs jau šobrīd redzam, taču, vai tas būs tādā pašā apmērā kā krīzē pirms 10 gadiem, es teiktu - nē," teica "Intrum" ģenerāldirektore.

Viņa gan atzina, ka satraucoša ir situācija ar banku iepriekš piemēroto moratoriju kredītu pamatsummas maksājumiem uz sešiem mēnešiem. "Šim moratorijam pieteicās gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, izmantojot kredītbrīvdienas. Moratorijs beidzās septembra beigās un atkarībā no piemērotā kredītbrīvdienu termiņa drīz visiem būs jāatgriežas iepriekšējos kredītu maksājuma grafikos," teica Valeika, piebilstot, ka tad arī parādīsies patiesā aina, kā kredītņēmēji spēs pildīt saistības pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītāja: Banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka Covid-19, protams, ir atstājis ietekmi uz banku sektoru, tostarp uz to pelnītspēju, jo bankas ir bijušas piesardzīgas attiecībā uz uzkrājumu veidošanu. Tāpat pelnītspēju ir ietekmējusi finanšu instrumentu pārvērtēšana banku portfeļos, jo, finanšu tirgiem nosvārstoties, to vērtība samazinājās. Kopumā banku peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā bija par apmēram 70% mazāka nekā pērn pirmajā pusgadā.

"Nav nekā tāda, kas mūs pārsteigtu vai darītu bažīgus. Katrai bankai situācija ir citāda, ir citāda portfeļa struktūra, citāda iekšējā risku politika. Tādēļ pašlaik es varu teikt - ja vien nenotiks būtiska ekonomikas sabremzēšanās, mēs būtisku situācijas pasliktināšanos nesagaidām. Protams, patieso ietekmi varēsim vērtēt, kad beigsies moratorijs, kuru bankas varēja piemērot izsniegtajiem kredītiem," teica Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmā pusgada dati liecina, ka Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro jeb 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK atbalsta vienotu banku pieeju kredītbrīvdienu piešķiršanai

Lelde Petrāne, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atbalsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas izstrādāto moratoriju fiziskām personām – Latvijas rezidentiem izsniegtajiem kredītiem, kas paredz kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu hipotekārajiem kredītiem līdz 12 mēnešiem, bet patēriņa kredītiem un līzinga darījumiem – līdz 6 mēnešiem.

Moratorijs izstrādāts ar mērķi palīdzēt finanšu sektora klientiem, kas nonākuši grūtībās Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile komentē: "Visā Eiropas Savienībā tiek veikti dažādi pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ekonomisko ietekmi. Viens no šādiem piemēriem ir pasākumi, kas mājsaimniecībām vai uzņēmumiem sniedz iespēju uz laiku piešķirt kredītbrīvdienas. FKTK aicina visas kredītiestādes iesaistīties kopējā valsts stratēģijā, sniedzot atbalsta instrumentus tiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kuru finanšu situācija ir pasliktinājusies Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ. Savukārt FKTK banku uzraudzībā nodrošinās elastīgu pieeju, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu reģistrā iekļaus ziņas par atbalsta pasākumiem Covid-19 dēļ

Zane Atlāce - Bistere, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome pieņēmusi grozījumus divos noteikumos , nosakot, ka Kredītu reģistrā tiek iekļauta informācija par atbalsta pasākumiem koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko seku novēršanai, informē Latvijas Banka.

Grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 6.maijā.

Grozījumi Kredītu reģistra noteikumos un Noteikumos par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku veikti, lai kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei būtu pieejama pilnīgāka informācija personu kredītspējas izvērtēšanai, savukārt Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai - nepieciešamā informācija par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kreditēšanu un kredītsaistību izpildi kopumā.

Kredītu reģistrā tiek ietverta šāda jauna informācija: norāde par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (atbalsta pasākumu veids - individuāls, privātais vai publiskais moratorijs) un atbalsta pasākumu piemērošanas sākuma datums. Kredītu reģistrā tiek ieviesti arī jauni nodrošinājumu veidu kodi papildu garantiju un portfeļgarantiju programmām, kuru ietvaros tiek sniegtas centrālās valdības garantijas komersantiem sakarā ar Covid-19 izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 11756 līgumiem, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Pagājušajā nedēļā saistību izpilde atlikta 142 privātpersonu hipotekāro kredītu līgumiem, 134 privātpersonu patēriņa kredītu līgumiem un 118 uzņēmumu aizdevumu līgumiem.

Saistību kopējais apjoms sasniedzis 773 miljonus eiro.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek, notiek saistībā ar Covid-19. Ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad jāsaka, ka apstāklis, ka cilvēks saskāries ar kādām problēmam, bet atbilstoši tās risinājis, vērsies pie bankas, apņēmīgi rīkojies un pārvarējis grūtības, tas ir pat pozitīvs signāls," uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā un 2020. gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību maksātspēja turpināja uzlaboties, taču, samazinoties ekonomiskās izaugsmes tempam, tas notika lēnāk nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes pārskats.

2019. gadā neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9% (2018. gadā – 7,2%). Darba meklētāju īpatsvars 2019. gadā saruka līdz 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (2018. gadā – 7,4%).

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi ir nozīmīgs šoks, kas ietekmēs bezdarba līmeni, mājsaimniecību ienākumus un maksātspēju. Mājsaimniecību maksātspējas riskus īstermiņā daļēji mazina valdības atbalsta pasākumi un privātais moratorijs privātpersonām. Mājsaimniecību maksātspējas turpmākās pārmaiņas būs atkarīgas no recesijas dziļuma un valsts atbalsta pasākumu efektivitātes.

Lai gan kopumā mājsaimniecību noturība pret šokiem pēdējo gadu laikā ir augusi, Latvijas mājsaimniecību spēju pārvarēt pēkšņu krīzi mazina zemais uzkrājumu un ienākumu līmenis. Saskaņā ar CSP provizorisko novērtējumu 2020. gada sākumā gandrīz trešdaļai (29,3%) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, 40,9% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne ilgāk kā trīs mēnešus, un tikai 29,8% mājsaimniecību ir uzkrājumi, kas ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus vai ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru