Eksperti

Tirgotāji pieprasa līdzsvarotu dialogu

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Obligātai regulārai personāla testēšanai arī nav pamata. Šobrīd saslimšanas gadījumi darba vietās nozarē ir divreiz zemāki par vidējiem valstīm un, konstatējot saslimšanas sindromus darbiniekam, visa veikala maiņa tiek nosūtīta karantīnā. Darbinieku maiņas tiek plānotas tā, lai tajās būtu tie paši strādājošie. Katrā veikalā ir pieejami termometri un darbinieka pienākums pirms maiņas sākuma izmērīt temperatūru. Protams, darbiniekiem tiek nodrošinātas maskas, cimdi, roku un virsmu dezinfekcija. Vienlaikus, esam gatavi veikt regulāru darbinieku testēšanu, ja valsts iekļaus to apmaksātās programmās (viena testa izmaksas ir ap 50 eiro)

Šobrīd veikalos apsardze vai veikala darbinieki pastāvīgi kontrolē pircēju plūsmu. Ņemot vērā pašreizējo pircēju plūsmas samazinājumu, valdības noteiktos ierobežojumus veikala apmeklējumiem, palielināto attālināti iepērkošos skaitu un iedzīvotāju aptaujas rezultātus, nesagaidām būtisku pircēju skaita pieaugumu. Tirdzniecības veikalu atvērtības mikroskopisko ietekmi uz saslimstību parāda arī inficēšanās līkne (pielikumā), pēc kuras redzam, ka vienīgās negatīvās izmaiņas bija pēc valdības lēmuma aizliegt ziemassvētku un jaungada iepirkšanos. To apstiprina arī Francijas kolēģu informācija, ka šis valsts noteiktie pandēmijas sākuma piesardzības pasākumi jau sen tika atcelti un veikali strādā normālā režīmā, ievērojot piesardzības pasākumus. Jau vasarā franču ministri saprata, ka bezjēdzīgi dalīt preces kategorijās. Tā vietā nosaka pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus. Savukārt, Polijā ar pirmdienu atver visus tirdzniecības centrus. Nevajag izdomāt nepamatotus apgrūtinājumus tirgotājiem. Vajag domāt par iedzīvotājiem un vietējo ekonomiku.

LTA veiktā aptauja uzrāda, ka tikai 12% iedzīvotāju katru dienu apmeklē veikalus, savukārt, pēc aizliegtām pirmās nepieciešamības precēm aizlieguma atcelšanas dienā dosies tikai 10% aptaujāto, iepretīm 50% nesteigsies. Tas nozīmē, ka veikalos nebūs drūzmēšanās aizlieguma atcelšanas dienā. Pie tam apmeklējuma laiks ir vienmērīgi sadalīts: no rīta dosies 14% pircēju, savukārt, dienas vidū, darbdienas beigās un vakarā - vienmērīgs sadalījums - pa 22%. Neapstiprinās arī valdības pārstāvju teiktais par ilgo uzturēšanos veikalā - 40% veikalā pavada mazāk par 15 minūtēm, 55% - 16-30 minūtes un tikai 5% vairāk par pusstundu. Veikalu uzskata par drošu vietu 85% pircēju, par nedrošu - 11%, 4% ir neapmierināti ar citu pircēju distances neievērošanu vai baidās no aizrādījumiem vai sodiem. Liela daļa komentāros atzīmē, ka jūtas nedroši sabiedriskajā transportā.

Balstoties uz situācijas izvērtējumu tirdzniecības objektos, iedzīvotāju aptaujas un ES dalībvalstu pieredzes, kā arī labvēlīgākas epidemioloģiskās situācijas Latvijā pret atļautās tirdzniecības valstīm, Latvijas Tirgotāju asociācija atkārtoti aicina valdību atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus darba dienās un neizvirzīt nekādas papildus tehniskās prasības nozarei.

Aicinām iedzīvotājus cienīt pārējos pircējus un ievērot distancēšanos.

Aicinām LTRK pārtraukt diskusijas par apgrūtinājumu ieviešanu tirdzniecībā.

Aicinām Ekonomikas ministriju un Veselības ministriju veidot sociālo dialogu ar nozari, atbilstoši līguma par ES darbību 151.-156.pantu.

Pievienojam nozares vērtējumu par esošo situāciju:

1. Mazumtirdzniecība ir droša. Pašreizējais ierobežojumu kopums ir padarījis tirdzniecību par vienīgo nozari, kas organizētā, strukturētā un epidemioloģiski drošā veidā var apkalpot lielu iedzīvotāju skaitu, apgādājot tos ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.

2. Inficēšanās - privātos pasākumos. Šobrīd lielākais inficēšanās risks un inficēto skaits vērojams sociālos kontaktos, privātās ballītēs un darbavietās - šajā jomā joprojām drošības pasākumi, sankcijas ir neproporcionāli maz un īstenotas nepietiekamā apjomā.

3. Sabiedrības pretreakcija papildus ierobežojumiem. Sabiedrības nemieri un vardarbība Rietumeiropā (piemēram, veikalu laupīšanas un demolēšanas Nīderlandē) ilustrē potenciālos draudus, ko var izraisīt jauni papildus ierobežojumi, ko iedzīvotāji izjūt ikdienā.

4. Konkurences kropļojums tirdzniecībā. Jauni ierobežojumi tirdzniecībā vissmagāk ietekmēs mazos, vietējos tirgotājus, kuru bankrots būtiski samazinās konkurenci un nelabvēlīgi ietekmēs patērētāju, vienlaikus lieliem globāliem spēlētājiem mazinot motivāciju ieviest inovācijas un paaugstināt efektivitāti.

5. Reģionu un vecākās paaudzes iedzīvotāji skarti vissmagāk. Lauku apvidos, kur cenas visaugstākās, e-komercijas iespējas ierobežotas un ir lielāks vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars, jauni ierobežojumi radīs neproporcionāli smagāku slogu nekā attīstības centros.

6. Tirgotāji norobežojas no valdības iniciatīvām. Valdība šobrīd epidemioloģiskos riskus risina atrauti katrā nozarē, nevis sistēmiski un ar pārnozaru pieeju. Vienlaikus Ministru Kabinets neveido sociālo dialogu, vāji izmanto nozares speciālistu zināšanas, pieredzi un rekomendācijs, fragmentārus ieteikumus no tirdzniecības jomas nespēj novest līdz racionāliem un jēdzīgiem risinājumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, tirdzniecības nozare norobežojas no valdības sasteigtajiem, neizsvērtajiem lēmumiem.

7. Ierobežojumi tirdzniecībā - tikai kopā ar atbalsta programmu. Tirdzniecības nozare nodarbina ap 10% no valstī strādājošiem - no tiem liels skaits ir pievienojies bezdarbnieku rindām. Turpmāki ierobežojumi var tikt izvērtēti kopā ar visaptverošu atbalsta programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības vietās steidzami būtu jāatceļ jebkādi preču tirdzniecības ierobežojumi, bet papildu ieviestajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem jābūt saprātīgiem, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka asociācija neatbalsta tirdzniecības vietām plānotās papildu prasības, kuras šobrīd virza Ekonomikas ministrija (EM), paredzot, ka strādāt varēs visas tirdzniecības vietas.

LTA vadītājs pauda viedokli, ka paredzētajām papildu prasībām nav pamata, un tās nav saistītas ar epidemioloģiskās drošības palielināšanu. "Tās drīzāk ir saistītas ar pircēju policejiskās uzraudzības pastiprināšanu," sacīja Danusēvičs.

Tostarp viņš minēja, ka LTA neredz pamatu vienam veikala apmeklētājam paredzēto platību palielināt no 15 līdz 25 kvadrātmetriem.

Danusēvičs uzsvēra, ka lielajiem tirdzniecības centriem nav problēmu nodrošināt prasību par 25 kvadrātmetriem vienam apmeklētājam, tomēr mazos un vidējos tirgotājus šāda prasība diskriminē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.

“Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri. Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos. Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus,” neizpratni pauž H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojs neizprot situācijas nopietnību un nav gatavs virzīt risinājumus sabiedrības iesaistei tautsaimniecības atdzīvināšanai un daudzveidības saglabāšanai - tā secinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) pēc tikšanās ar Ministra prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku.

LTA norāda, ka situācija tūrisma, viesmīlības un saistītajās nozarēs Latvijā praktiski visu pandēmijas laika periodu, izņemot 2020.gada periodu, kad tika īstenots Baltijas burbulis ir bijusi sliktāka, nekā citviet Eiropā, tajā skaitā kaimiņvalstīs.

Kā publiski ir izskanējis, valdībai ir plāns atcelt gandrīz visus ierobežojumus pēc ārkārtējās situācijas beigām, sākot ar 1. martu, atstājot tikai pamatierobežojumus, piemēram, masku valkāšanu sabiedriskajās vietās, 2 metru distances ievērošanu un dažus citus.

Tomēr LTA prezidents Henriks Danusēvičs sanāksmē pauda, ka ierobežojumu atcelšanas temps ir pārāk lēns un jāiet Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajā ceļā un jāsabalansē vīrusa apkārošana un ekonomiskās intereses. "Mēs atbalstam to, ka Veselības ministrija nosaka pasākumus, kas ir veicami, lai ierobežotu slimības izplatību, tomēr, ja VM piedāvātie un bieži vien uzspiesti priekšlikumi ir daudz stingrāki, nekā valstīs ar zemāku saslimstību, vajadzīgs kāds, kas tos sabalansē. Mūsuprāt, jau tagad vajadzētu sākt atcelt ierobežojumus, kas ir iesīkstējuši un kas būtiski atšķiras no ES valstīs pieņemtajiem, piemēram, prasība par 25 m2 uz vienu pircēju tirdzniecības vietās, kas ir pilnīgs absurds. Veselības ministrija vēl novembrī piekrita, ka to varētu atcelt, bet uz februāra sākumu nekas nav izdarīts. Tāpēc uzskatam, ka ierobežojumu atcelšanas temps būtiski jāpaātrina," norāda H.Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozare 2020. gadā strādājusi lielu pārmaiņu laikā, kad bija aktīvi jāpāriet uz digitāliem risinājumiem visos preču piegādes posmos. Vienlaikus ierobežojumi ir mainījuši proporcijas preču pārdošanai tiešsaistē un klātienē, nedaudz mainījušās arī preču grupas, kuras attiecīgi tiek pirktas vairāk vai mazāk.

"Daļa pircēju pierod un iemācās iepirkties tiešsaistē. Jāsaprot, ka pagaidām piegādes pirkumi nav tik operatīvi un šobrīd dienas laikā nespējam piegādāt produktus. Otrs faktors ir tas, ka piegāde kaut ko maksā un bez maksas piegāde ir pie noteikta, pietiekami liela pirkuma apjoma, un lielākā daļa sabiedrības diez vai var to atļauties. Maksāt par katru pirkumu piecus eiro arī daudziem nav pa kabatai, iespējams, daudzi neuzskata to par pamatotu. Protams, ir arī cits arguments, ka pircējiem tomēr patīk izvēlēties preci, to konkrēti apskatot veikalā, nevis virtuālā katalogā, tāpēc, protams, ka digitālo pirkumu apjoms palielināsies, bet daļa atgriezīsies pie klātienes iepirkumiem," komentē Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus, vīns, degvīns un cigaretes kļūs dārgāks – to raisīs ieplānotais akcīzes nodokļa palielinājums, kas stājas spēkā no 1. marta; ir bažas par «točku» uzplaukumu.

Šis akcīzes nodokļa palielinājums nav pārsteigums, jo savulaik pirms vairākiem gadiem tiek nolemts ik gadu pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai.

Vairāki uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka šāda nodokļu likmju pacelšana var nenest gaidītos miljonus eiro valsts makā, bet gan veicināt ēnu ekonomiku un graut legālo nodokļu maksātāju konkurētspēju tirgū, kā arī vienlaikus samazināt iedzīvotāju pirktspēju, ko izraisīs cenu kāpums.

Pieaugumu prognozē centu līmenī

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, alus 0,5 litru ar 5% stiprumu cena veikalā pieaugtu par 1 centu, 0,75 l vīna - par 5 centiem, savukārt 0,5 l degvīna ar stiprumu 40 grādi - par 20 centiem, savukārt cigarešu paciņas (kura maksā 3,6 eiro) cena varētu pieaugt par 12 centiem. Vairāki DB aptaujātie tirgotāji atzina, ka juridiski aprēķins ir korekts, taču tas veikts, balstoties tikai uz akcīzes nodokļa izmaiņām komplektā ar pievienotās vērtības nodokli. Realitātē cenas pieaugums varot būt pat lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāju un kontrolētāju vidū sākas dzirksteļošana

Māris Ķirsons, 02.11.2021

“Tas, ka mūs kontrolēja un kontrolēs, nevienam nav noslēpums, taču tas, ka veikalu Svitenē aizslēgs un pat cilvēkam, kurš bija savā iepirkumu grozā salicis pirkumus, neļaus tos iegādāties, bija nepatīkams pārsteigums,” situāciju komentē SIA Jaunbirzes food pārstāvis Raitis Māskis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgotāji pie policijas pārbaudēm esot pieraduši, kontrolējamie zina, ko prasīs kontrolētāji, tāpēc vairumā gadījumu problēmu neesot, tomēr esot atsevišķi nesaprašanās incidenti.

Tādu kopīgu ainu redz Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norāda, ka ir notikušas sanāksmes policijas un tirgotāju pārstāvjiem, kurās apspriesti gan kontrolētājiem, gan kontrolējamajiem būtiski jautājumi, vienlaikus cenšoties rast risinājumu situācijām, kurās ir iespējamas plašākas interpretācijas. Tāpat veikalniekiem ir dotas tiesības vērsties policijā gadījumos, kad, viņuprāt, kontrolētāji neievēro procedūru vai arī viņu rīcība šķiet neatbilstoša Ministru kabineta noteikumiem. “Tirgotāji ir pieraduši pie pārbaudēm, un tāpēc policijas pārbaudes nevienu nepārsteidz, kaut arī ir dzirdēti stāsti par piekasīgajiem policistiem, tomēr tie ir atsevišķi gadījumi, kuros, neesot klāt un tādējādi nepārzinot lietas faktiskos apstākļus, ir grūti komentēt nesaskaņu cēloni,” tā H. Danusēvičs. Viņš arī aicinot visus, kuriem ir pretenzijas pret kontrolētāju rīcību un lēmumiem, vērsties augstākstāvošās instancēs un arī tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tirdzniecības centros varēs darboties veikali ar atsevišķu ārēju ieeju, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Iepriekš spēkā esošais regulējums noteica, ka droša tirdzniecības modeļa ietvaros drīkst darboties visas tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem.

Ar grozījumiem noteikumos no šodienas veikaliem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai, tiek atcelti darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem.

Ar atsevišķu ārēju ieeju tirdzniecības vietai saprotama apmeklētāju piekļuve no ārējas atklātas teritorijas, piemēram, ielas vai pagalma.

"Minētajā tirdzniecības vietā nav pieļaujama apmeklētāju plūsmas organizēšana, izmantojot vēl kādu citu papildus ieeju vai izeju, tostarp nav pieļaujama tālāka apmeklētāja iekļūšana tirdzniecības centrā. Iepriekš minētai tirdzniecības vietai ir jābūt konstruktīvi vai kādā citā veidā norobežotai, lai apmeklētājs nevarētu nokļūt tālāk tirdzniecības centra gaitenī vai kādā citā tirdzniecības vietā, piemēram, aizslēdzot papildu izejas vai ieejas durvis, nolaižot ailes norobežojušas žalūzijas," informēja EM.

Komentāri

Pievienot komentāru