Eksperti

Tirgotāji pieprasa līdzsvarotu dialogu

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Obligātai regulārai personāla testēšanai arī nav pamata. Šobrīd saslimšanas gadījumi darba vietās nozarē ir divreiz zemāki par vidējiem valstīm un, konstatējot saslimšanas sindromus darbiniekam, visa veikala maiņa tiek nosūtīta karantīnā. Darbinieku maiņas tiek plānotas tā, lai tajās būtu tie paši strādājošie. Katrā veikalā ir pieejami termometri un darbinieka pienākums pirms maiņas sākuma izmērīt temperatūru. Protams, darbiniekiem tiek nodrošinātas maskas, cimdi, roku un virsmu dezinfekcija. Vienlaikus, esam gatavi veikt regulāru darbinieku testēšanu, ja valsts iekļaus to apmaksātās programmās (viena testa izmaksas ir ap 50 eiro)

Šobrīd veikalos apsardze vai veikala darbinieki pastāvīgi kontrolē pircēju plūsmu. Ņemot vērā pašreizējo pircēju plūsmas samazinājumu, valdības noteiktos ierobežojumus veikala apmeklējumiem, palielināto attālināti iepērkošos skaitu un iedzīvotāju aptaujas rezultātus, nesagaidām būtisku pircēju skaita pieaugumu. Tirdzniecības veikalu atvērtības mikroskopisko ietekmi uz saslimstību parāda arī inficēšanās līkne (pielikumā), pēc kuras redzam, ka vienīgās negatīvās izmaiņas bija pēc valdības lēmuma aizliegt ziemassvētku un jaungada iepirkšanos. To apstiprina arī Francijas kolēģu informācija, ka šis valsts noteiktie pandēmijas sākuma piesardzības pasākumi jau sen tika atcelti un veikali strādā normālā režīmā, ievērojot piesardzības pasākumus. Jau vasarā franču ministri saprata, ka bezjēdzīgi dalīt preces kategorijās. Tā vietā nosaka pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus. Savukārt, Polijā ar pirmdienu atver visus tirdzniecības centrus. Nevajag izdomāt nepamatotus apgrūtinājumus tirgotājiem. Vajag domāt par iedzīvotājiem un vietējo ekonomiku.

LTA veiktā aptauja uzrāda, ka tikai 12% iedzīvotāju katru dienu apmeklē veikalus, savukārt, pēc aizliegtām pirmās nepieciešamības precēm aizlieguma atcelšanas dienā dosies tikai 10% aptaujāto, iepretīm 50% nesteigsies. Tas nozīmē, ka veikalos nebūs drūzmēšanās aizlieguma atcelšanas dienā. Pie tam apmeklējuma laiks ir vienmērīgi sadalīts: no rīta dosies 14% pircēju, savukārt, dienas vidū, darbdienas beigās un vakarā - vienmērīgs sadalījums - pa 22%. Neapstiprinās arī valdības pārstāvju teiktais par ilgo uzturēšanos veikalā - 40% veikalā pavada mazāk par 15 minūtēm, 55% - 16-30 minūtes un tikai 5% vairāk par pusstundu. Veikalu uzskata par drošu vietu 85% pircēju, par nedrošu - 11%, 4% ir neapmierināti ar citu pircēju distances neievērošanu vai baidās no aizrādījumiem vai sodiem. Liela daļa komentāros atzīmē, ka jūtas nedroši sabiedriskajā transportā.

Balstoties uz situācijas izvērtējumu tirdzniecības objektos, iedzīvotāju aptaujas un ES dalībvalstu pieredzes, kā arī labvēlīgākas epidemioloģiskās situācijas Latvijā pret atļautās tirdzniecības valstīm, Latvijas Tirgotāju asociācija atkārtoti aicina valdību atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus darba dienās un neizvirzīt nekādas papildus tehniskās prasības nozarei.

Aicinām iedzīvotājus cienīt pārējos pircējus un ievērot distancēšanos.

Aicinām LTRK pārtraukt diskusijas par apgrūtinājumu ieviešanu tirdzniecībā.

Aicinām Ekonomikas ministriju un Veselības ministriju veidot sociālo dialogu ar nozari, atbilstoši līguma par ES darbību 151.-156.pantu.

Pievienojam nozares vērtējumu par esošo situāciju:

1. Mazumtirdzniecība ir droša. Pašreizējais ierobežojumu kopums ir padarījis tirdzniecību par vienīgo nozari, kas organizētā, strukturētā un epidemioloģiski drošā veidā var apkalpot lielu iedzīvotāju skaitu, apgādājot tos ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.

2. Inficēšanās - privātos pasākumos. Šobrīd lielākais inficēšanās risks un inficēto skaits vērojams sociālos kontaktos, privātās ballītēs un darbavietās - šajā jomā joprojām drošības pasākumi, sankcijas ir neproporcionāli maz un īstenotas nepietiekamā apjomā.

3. Sabiedrības pretreakcija papildus ierobežojumiem. Sabiedrības nemieri un vardarbība Rietumeiropā (piemēram, veikalu laupīšanas un demolēšanas Nīderlandē) ilustrē potenciālos draudus, ko var izraisīt jauni papildus ierobežojumi, ko iedzīvotāji izjūt ikdienā.

4. Konkurences kropļojums tirdzniecībā. Jauni ierobežojumi tirdzniecībā vissmagāk ietekmēs mazos, vietējos tirgotājus, kuru bankrots būtiski samazinās konkurenci un nelabvēlīgi ietekmēs patērētāju, vienlaikus lieliem globāliem spēlētājiem mazinot motivāciju ieviest inovācijas un paaugstināt efektivitāti.

5. Reģionu un vecākās paaudzes iedzīvotāji skarti vissmagāk. Lauku apvidos, kur cenas visaugstākās, e-komercijas iespējas ierobežotas un ir lielāks vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars, jauni ierobežojumi radīs neproporcionāli smagāku slogu nekā attīstības centros.

6. Tirgotāji norobežojas no valdības iniciatīvām. Valdība šobrīd epidemioloģiskos riskus risina atrauti katrā nozarē, nevis sistēmiski un ar pārnozaru pieeju. Vienlaikus Ministru Kabinets neveido sociālo dialogu, vāji izmanto nozares speciālistu zināšanas, pieredzi un rekomendācijs, fragmentārus ieteikumus no tirdzniecības jomas nespēj novest līdz racionāliem un jēdzīgiem risinājumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, tirdzniecības nozare norobežojas no valdības sasteigtajiem, neizsvērtajiem lēmumiem.

7. Ierobežojumi tirdzniecībā - tikai kopā ar atbalsta programmu. Tirdzniecības nozare nodarbina ap 10% no valstī strādājošiem - no tiem liels skaits ir pievienojies bezdarbnieku rindām. Turpmāki ierobežojumi var tikt izvērtēti kopā ar visaptverošu atbalsta programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības vietās steidzami būtu jāatceļ jebkādi preču tirdzniecības ierobežojumi, bet papildu ieviestajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem jābūt saprātīgiem, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka asociācija neatbalsta tirdzniecības vietām plānotās papildu prasības, kuras šobrīd virza Ekonomikas ministrija (EM), paredzot, ka strādāt varēs visas tirdzniecības vietas.

LTA vadītājs pauda viedokli, ka paredzētajām papildu prasībām nav pamata, un tās nav saistītas ar epidemioloģiskās drošības palielināšanu. "Tās drīzāk ir saistītas ar pircēju policejiskās uzraudzības pastiprināšanu," sacīja Danusēvičs.

Tostarp viņš minēja, ka LTA neredz pamatu vienam veikala apmeklētājam paredzēto platību palielināt no 15 līdz 25 kvadrātmetriem.

Danusēvičs uzsvēra, ka lielajiem tirdzniecības centriem nav problēmu nodrošināt prasību par 25 kvadrātmetriem vienam apmeklētājam, tomēr mazos un vidējos tirgotājus šāda prasība diskriminē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozare 2020. gadā strādājusi lielu pārmaiņu laikā, kad bija aktīvi jāpāriet uz digitāliem risinājumiem visos preču piegādes posmos. Vienlaikus ierobežojumi ir mainījuši proporcijas preču pārdošanai tiešsaistē un klātienē, nedaudz mainījušās arī preču grupas, kuras attiecīgi tiek pirktas vairāk vai mazāk.

"Daļa pircēju pierod un iemācās iepirkties tiešsaistē. Jāsaprot, ka pagaidām piegādes pirkumi nav tik operatīvi un šobrīd dienas laikā nespējam piegādāt produktus. Otrs faktors ir tas, ka piegāde kaut ko maksā un bez maksas piegāde ir pie noteikta, pietiekami liela pirkuma apjoma, un lielākā daļa sabiedrības diez vai var to atļauties. Maksāt par katru pirkumu piecus eiro arī daudziem nav pa kabatai, iespējams, daudzi neuzskata to par pamatotu. Protams, ir arī cits arguments, ka pircējiem tomēr patīk izvēlēties preci, to konkrēti apskatot veikalā, nevis virtuālā katalogā, tāpēc, protams, ka digitālo pirkumu apjoms palielināsies, bet daļa atgriezīsies pie klātienes iepirkumiem," komentē Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru