Jaunākais izdevums

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Viņš arī skaidroja, ka tirdzniecības ierobežojumi, kas liedz personai iegādāties fasētus alkoholisko dzērienus, lietošanai mājas apstākļos, veicina iereibušu personu atrašanos sabiedriskās vietās, tai skaitā uz ielas. Vienlaikus šādi ierobežojumi vairotu alkoholisko dzērienu nekontrolētu apriti, tajā skaitā nepilngadīgu personu vidū un samazinātu valsts budžeta nodokļu ieņēmumus.

"Nozare šādu iniciatīvo vērtē ļoti negatīvi, jo uzskata, ka tie nesasniegs izvirzītos mērķus sabiedrības veselības aizsardzības jomā, vienlaikus, radot zaudējumus Latvijas ražotājiem un ekonomikai," uzsvēra Liniņš.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā alus nozarē bija vērojams kritums par 7,8%. Tāpat saražotā alus daudzums, pēc jaunākajiem datiem, ir samazinājies par 2,5% un arī nodokļu ieņēmumi no nozares ir būtiski samazinājušies. Vienlaikus Liniņš pauda, ka, saskaņā ar jaunākajiem Valsts ieņēmumu dienesta datiem, šī gada pirmajos piecos mēnešos pret attiecīgo periodu pērn patēriņam nodots par 5,9% mazāk alus.

"Kā redzams skaitļi pierāda, ka alus nozarē, nevar runāt par patēriņa pieaugumu, bet gluži pretēji, nozarē vērojams būtisks patēriņa samazinājums," uzsvēra valdes priekšsēdētājs, sakot, ka vienlaikus nodokļu slogs dzērienu nozarei turpina augt. Cita starpā 2020 gada pavasarī, līdz ar pandēmijas sākumu, akcīzes nodoklis alum pieauga par 5% un 2021.gada martā vēl par 5%. Arī ražošanas izmaksas saglabājas augstas un turpina pieaugt.

"Pie šādiem apstākļiem nav pieļaujama papildus nodokļu sloga paaugstināšana ražojošiem uzņēmumiem un jaunu ierobežojumu noteikšana," sacīja Liniņš. Turklāt tirdzniecības laika ierobežojumi atstātu negatīvu iespaidu uz vietējiem ražotājiem, kuri jau pašlaik konkurē ar importa produkciju, kuras apjoms būtiski pieaug.

Viņš minēja, ka valstij būtu maksimāli jāatbalsta pašmāju ražošanas uzņēmumi, nenosakot papildus ierobežojumus alus nozarei, un neradot papildus nodokļu slogu.

"Tas ir īpaši būtiski šajos krīzes apstākļos. Nodokļu sloga nepalielināšana dos pozitīvu ietekmi valsts ekonomikai un paaugstinās ieņēmumus ilgtermiņā," prognozēja Liniņš.

Latvijas Alus darītāju savienība ir dibināta 1993.gadā. Organizācijas darbības pamatvirzieni ir alus darītāju ekonomisko interešu aizstāvība, dalība likumu pilnveidošanā, starptautiskas sadarbības veidošana ar līdzīgām organizācijām, kā arī alus nozares popularizācija un attīstība valstī, stiprinot alus ražošanas tradīcijas Latvijā.

Jau ziņots, ka VM rosina aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu.

Pašlaik alkoholiskos dzērienus ir atļauts tirgot no plkst.8 līdz 22. Ārpus šīm stundām alkoholu pārdot var tikai vietās, kur dzērieni jāizdzer uz vietas, piemēram, bāros un kafejnīcās. VM vēlas alkohola tirdzniecības laiku ierobežot stingrāk, nosakot, ka to var iegādāties tikai no plkst.10 līdz 20.

Vajadzību pēc jauniem ierobežojumiem ministrija pamato ar augsto alkohola patēriņu Latvijā.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atzīmējis, ka Latvija ir viena no dažām valstīm Eiropā, kur pēdējos desmit gados alkohola patēriņš ir pieaudzis. Lai gan pēdējos divos gados vērojams neliels samazinājums, patēriņš joprojām ir augsts.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati liecina, ka Latvijā organizācijas valstu vidū alkoholu lieto visvairāk. SPKC uzsvēra, ka tas rada būtiskas problēmas sabiedrības veselībai.

Līdz ar stingrāku tirdzniecības laika ierobežojumu, ministrija rosina arī citas izmaiņas, piemēram, aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas un aizliegt alkohola iekļaušanu tādos akciju piedāvājumos kā "divi par viena cenu".

Tāpat rosināts aizliegt lietot alkoholu pie azartspēļu automātiem. Savukārt alkohola tirdzniecības vietās rosināts izvietot brīdinājumus, ka dzērienu lietošana negatīvi ietekmē veselību un nepilngadīgie tos lietot nedrīkst.

Pašlaik VM grozījumus likumā nodevusi publiskajai apspriešanai. Pēc tam par tiem būs jālemj valdībai un Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Cido Grupa” stratēģijas mērķis ir kļūt par ilgtspējīgāko uzņēmumu nozarē

Sadarbības materiāls, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nedaudz vairāk par minimālo algu cilvēkiem, kuri atbild par valsts drošību

Ēriks Pūle, Valsts iestāžu darbinieku, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības padomnieks juridiskajos jautājumos, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā Latvijā novērojama kāda interesanta, taču vienlaikus arī absurda tendence – aktīvi tiek diskutēts pa valsts drošības spēju palielināšanu, kas ir loģiski, ņemot vērā, ka dzīvojam līdzās divām agresorvalstīm, taču vienlaikus tiek it kā aizmirsts par muitnieku darbu, lai gan tieši no tur strādājošo speciālistu darba lielā mērā ir atkarīga Eiropas Savienības (ES) Austrumu robežas drošība.

Runa ir ne tikai par jau tradicionālo kontrabandas preču – cigarešu, alkohola un lielu nelegālas izcelsmes naudas summu kontroli, bet arī rūpīgu darbu, lai netiktu pieļauta sankcionēto preču pārvadāšana. Tā ir, ka politiķi, tostarp Finanšu ministrijas vadība, nelabprāt vēlas risināt šo jautājumu, jo tas dažus mēnešus pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām var izrādīties nepopulārāk, nekā bārstīt skaistas frāzes, par nepieciešamību palielināt algas, piemēram, skolotājiem un mediķiem, vai arī palielināt minimālo algu valstī. Tomēr situācija šajā jomā ir neapskaužama un pat bīstama.

Lai saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu kontrolētu ES pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldei ir jānodrošina visu sankcijām pakļauto preču veidu ievešanas un izvešanas pastiprināta uzraudzība. Tādējādi muitas amatpersonām ir būtiska nozīme Latvijas valsts iekšējās drošības garantēšanā un faktiski jāuzņemas atbildība par ES vienotā tirgus un sabiedrības aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru