Eksperti

Preču eksportam grūti laiki, tekošajā kontā saglabājas deficīts

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Preču eksporta vērtības kritums pret pagājušo gadu bijis pamatīgs, tomēr jāņem vērā, ka pērn tika piedzīvots iespaidīgs eksporta vērtības kāpums. Tādējādi šī brīža situācija, nevis 2022. gads, drīzāk uzskatāma par tuvāku normālajai. Šogad būtiski zemākas cenas ir dažādām Latvijai nozīmīgām eksporta preču grupām, piemēram, labībai, kurai šogad arī bijusi mazāka raža par pagājušā gada rekordražu, un arī kokmateriāliem, pēc kuriem krities pieprasījums nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs (piemēram, Skandināvijā). Tāpat būtiski sarukusi arī dažādu energoresursu cena, mazinot eksportēto minerālproduktu (piemēram, elektroenerģijas un dabasgāzes) vērtību. Tomēr dažu preču, piemēram, alkohola un tekstila izstrādājumu eksports pat nedaudz audzis.

Preču importā pēc trakā kāpuma daudz mazāks energoresursu imports

Preču importa vērtība kritusies nedaudz lēnāk par eksportu, tomēr kritums tāpat gada griezumā bijis lielāks par 20 %. Šo samazinājumu galvenokārt veido minerālprodukti – naftas produkti, dabasgāze, elektroenerģija –, kuru imports bijis trīsreiz mazāks nekā pagājušogad. Jāņem vērā, ka nenoteiktība pirms gada bija krietni vien lielāka un cenas bija rekorda augstumos. Kopumā, lai arī mazāk strauji, vērtība samazinājusies arī citu preču importam, – par ceturtdaļu zemāks koksnes imports, par piekto daļu samazinājies plastmasas izstrādājumu imports. Noturīgāks bijis satiksmes līdzekļu un pārtikas imports.

Aktīvāks tūrisms, bet vājāki citi pakalpojumi

Pakalpojumu tirdzniecībā nedaudz aktīvāks bijis ārvalstu tūrisms, un šī gada tūrisma sezona Latvijā bijusi labāka par 2022. gadu. Tādējādi labāk sokas arī gaisa transportam, pretstatā vairāk ar preču tirdzniecību saistītajam autotransportam, kura sniegums 3. ceturksnī bijis vājāks arī par šī gada pirmo pusi. Pēdējā laikā pakalpojumu eksporta izaugsmi noteikušie telesakaru, datoru un citi saimnieciskie pakalpojumi vērtībā bijuši līdzīgi aizvadītajam gadam, norādot uz izaugsmes sabremzēšanos arī modernajos pakalpojumos, ne tikai tradicionālajos. Līdzīgas tendences gan vērojamas arī pakalpojumu importā, tādējādi pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums bijis aptuveni tāds pats kā pirms gada.

Ārvalstu tiešās investīcijas joprojām spēcīgas

Ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes 3. ceturksnī sasniedza 4.6 % no IKP, galvenās ieplūdes notikušas profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, finanšu darbībās, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā. Joprojām turpinoties Krievijas investīciju izplūdei, pārējo valstu investīciju apjoms krietni pārsniedz izņemtās investīcijas, liecinot par to, ka ārvalstu investoru acīs Latvijas pievilcīgums nav mazinājies arī sarežģītos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID vienotā nodokļa konta sistēma nav draudzīga tās lietotājiem, secinājis Tiesībsarga birojs.

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ražojumi caur iepirkumiem varētu būt vairākās valsts un pašvaldību iestādēs

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta deficīts šogad Latvijā varētu būt 2,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Latvijā budžeta deficīts nav augsts, tostarp šogad budžeta deficīts bija plānots virs 4% no IKP, taču, ņemot vērā pašreizējās tendences, budžeta deficīts varētu būt 2,6% apmērā no IKP.

"Apmēram tādā pašā līmenī budžeta deficīts tiek plānots arī nākamajam gadam, kas liecina, ka budžeta veidotāji tomēr grib īstenot piesardzīgu, fiskāli atbildīgu politiku," sacīja Šteinbuka.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā straujo patēriņa cenu kāpumu, ir būtiski auguši nodokļu ieņēmumi, proti, nodokļu ieņēmumu faktiskā izpilde ir lielāka, nekā bija plānots. "Tas vieš cerību, ka arī nākamajā gadā nodokļu ieņēmumi būs zolīdā līmenī un nodrošinās iespēju valdībai finansēt definētā prioritātes, kas ir drošība, veselība un izglītība," sacīja Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Transformējas biomasas iegādes principi

Māris Ķirsons, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa sākusi skatīt tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs "Pro Vape" prasību par 5000 eiro morālā kaitējuma piedziņu saistībā ar reputāciju aizskarošu, nepatiesu ziņu izplatīšanu, 12.oktobrī vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Prasība pret Rīgas Austrumu slimnīcas plaušu ārstu Alvilu Kramu vērsta par sabiedrisko mediju portāla "Rus.lsm.lv" sižetu. Tajā žurnālists Daniils Smirnovs atklāja, ka, tirgojot aromatizētās bezdūmu e-cigaretes, netiek ievēroti visi tirgošanas nosacījumi.

Tirgotāji reportāžā skaidroja, ka reklāmas plakātu nejauši apskatei izstūmusi apkopēja. Sižetā intervēts ārsts Krams. Viņš uzsvēra, ka pārkāpumus redz pats un ka elektroniskās cigaretes ir bīstamas, un smēķēšana var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.

"Toksiskas vielas tirgotājs iesūdz tiesā ārstu, kurš publiski ir aicinājis tirgotājus un valsts institūcijas ievērot likumu! Tas ir bīstams signāls visai medicīnas nozarei un sabiedrībai, ka ārstam mēģina aizliegt izteikt viedokli un brīdināt sabiedrību. Tas ir unikāls tiesas process visas Eiropas Savienības kontekstā," apgalvoja Krams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zibmaksājumu regula: kādās pārmaiņas piedzīvos banku klienti Latvijā?

Db.lv, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri.

Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par zibmaksājumu regulu. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti?

Kā skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis: “Regulas nepieciešamība pamatota ar nepieciešamību nodrošināt modernus maksājumus ikvienam, jo līdz šim Eiropas Savienības valstīs maksājums no vienas bankas klienta uz citas bankas klienta kontu varēja ilgt līdz pat vienai darba dienai. Piemēram, nosūtot maksājumu pirmdienas pēcpusdienā, nauda saņēmēja kontā varēja parādīties tikai otrdienas pēcpusdienā. Aprēķināts, ka visā Eiropas Savienībā ikdienas kopējais naudas apmērs, kas šādi “ceļoja” no vienas bankas konta uz citu, bija apmēram 200 miljardi. Nenoliedzami, ka negatīvais šeit ir, ka šī “ceļojuma” laikā nauda nepiedalās ekonomikas darbināšanā. Vienotā Eiropas Savienībā apstiprināts vienots un moderns risinājums mums visiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikea paplašinās Latvijā un 2024. gada vasarā tiks atvērta jauna klientu apkalpošanas vieta Liepājā.

Tā būs pirmā mazāka apmēra apkalpošanas vieta Latvijā – plānošanas un preču pasūtīšanas centrs, kas ieviests, lai klientiem palīdzētu plānot, pasūtīt un saņemt individuāliem mērījumiem, vajadzībām un vēlmēm pielāgotus telpu iekārtojuma risinājumus. Atverot jaunu Ikea klientu apkalpošanas vietu, Latvijas iedzīvotājiem tiks nodrošināta lielāka Ikea preču un pakalpojumu pieejamība piekļuves un cenas ziņā.

Ikea plānošanas un preču pasūtīšanas centrs tiek veidots, lai klientiem palīdzētu plānot telpu iekārtojumu, izmantojot Ikea labiekārtošanas risinājumus, piemēram, virtuvēs, uzglabāšanas telpās, guļamistabās u.c. Klientiem būs iespēja saņemt iepriekš pieteiktus, Ikea speciālistu sniegtus klātienes individuālās plānošanas pakalpojumus, šim nolūkam īpaši atvēlētās zonās plānot pašrocīgi vai ar Ikea darbinieku palīdzību, kā arī uzreiz pasūtīt telpu iekārtojuma plānā iekļautās mēbeles. Plānošanas un preču pasūtīšanas centrā varēs arī ērti veikt Ikea pasūtījumus tiešsaistē un saņemt pasūtītās preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecību bremzē gan piesardzība, gan patēriņa izvēles

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas sarukums reizē ar darba ienākumu kāpumu stabilizē patērētāju noskaņojumu, tomēr tūlīt vēl neatspoguļojas patēriņa kāpumā.

Par to liecina vairāku pakalpojumu sektoru (piemēram, izmitināšana, ceļojumu biroju darbība) un mazumtirdzniecības attīstība, kas pēdējos mēnešos nebūt nav bijuši uz stabilas izaugsmes takas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 3. ceturksnī mazumtirdzniecības apjoms nav sasniedzis iepriekšējā ceturkšņa līmenī, bet gan turpinājis sarukt ( -1.1 %, sezonāli koriģēti dati), bet gada kritums sasniedzis 2.9 % (kalendāri koriģēti dati).

Tomēr piesardzīgums un cenu ietekme varētu nebūt vienīgie mazumtirdzniecību bremzējošie faktori. Savā ziņā preču pārdošanas stagnēšanu var skaidrot ar patērētāju pakāpenisku atgriešanos pie patēriņa paradumiem, kādi bija raksturīgi vēl pirms pandēmijas. Pandēmijas laikā bija izveidojusies zināma nobīde par labu preču patēriņam, jo daļa pakalpojumu (kultūras, izklaides, sporta u.c.) nebija pieejami. Tikmēr bija, piemēram, iespējams attālināti iegādāties daudzas preces, veikt nelielu mājokļa labiekārtošanu, kā arī bija nepieciešams iegādāties attālinātajam darbam vajadzīgo aprīkojumu, tādējādi preču patēriņa dinamika kopumā bija saglabājusies noturīgāka (tā cieta mazāk un atjaunojās straujāk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM atsākusi publicēt sarakstus ar preču eksportētājiem uz Krieviju un Baltkrieviju

Db.lv, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumi sankciju ēnā

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB Ellex Kļaviņš partnere, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro.

No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, - lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas.

Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir izvērtējusi eirozonas valstu 2024.gada budžeta plānus un saistībā ar Latviju secinājusi, ka sagatavotais valsts budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs rekomendācijām, kas sniegtas par izdevumu pieaugumu - tas ir straujāks nekā rekomendēts, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja Dombrovska padomniece Maija Celmiņa, pēc EK priekšsēdētājas izpildvietnieka paustā, arī citām valstīm ir līdzīgs EK atzinums, ka budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs sniegtajām rekomendācijām. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Latvijai, tāpat kā virknei citu valstu, jāpievērš lielāka uzmanība fiskālās disciplīnas jautājumiem.

"Ja mēs paskatāmies uz EK rudens ekonomikas prognozi, tad redzams, ka Latvijā budžeta deficīts šogad un nākamgad tiek prognozēts nedaudz virs 3% no iekšzemes kopprodukta. Svarīgi turpmākajos gados budžeta deficītu pakāpeniski samazināt," akcentēja Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka līdzīga rekomendācija ir eirozonai kopumā, proti, virzīties un stingrāku fiskālo politiku, lai fiskālā politika un monetārā politika būtu saskaņotas. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks arī norādīja, ka Eiropas Centrālā banka patlaban īsteno striktāku monetāro politiku, lai samazinātu inflāciju, līdz ar to ir svarīgi, lai arī fiskālā politika palīdzētu inflāciju samazināt - patlaban papildus fiskālais stimuls stimulētu nevis ekonomiku, bet inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV īres tirgus sašūpo inflācijas rādītājus

Simona Striževska, CBL Asset Management ekonomiste, 17.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada ievads ASV ekonomikā sācies ar inflācijas rādītāju kāpumu 0,3 % apmērā, ko lielā mērā ietekmējušas cenu svārstības ASV mājokļu īres tirgū. Tikmēr Eiropā vērā ņemamu kritumu piedzīvojis gan Vācijas mazumtirdzniecības, gan ražošanas sektors.

Decembrī ASV gada inflācija ir paātrinājusies līdz 3,4 % no 3,1 % pirms mēneša. To lielākoties ietekmēja mazāka energoresursu deflācija gada griezumā. Tikmēr pamatinflācija pēdējo trīs mēnešu laikā palikusi gandrīz nemainīga – 3,9 % apgabalā decembrī salīdzinājumā ar 4,0 % oktobrī un novembrī.

Lielāko daļu no pamatinflācijas ASV joprojām veidoja īres maksu cenu kāpums. Atskaitot šo patēriņa groza sadaļu, gada pamatinflācija ASV decembrī būtu pie 2,2 %, nedaudz paātrinoties no 2 % rudenī. Arī mēneša griezumā īres maksas ASV decembrī nodrošināja gandrīz pusi no 0,3 % patēriņa cenu pieauguma. Spriežot pēc tendencēm ASV mājokļu tirgū, ir pamats sagaidīt tālāko īres inflācijas bremzēšanos. Saskaņā ar “Bloomberg Consensus” prognozēm inflācija ASV šā gada laikā turpinās lēni palēnināties un gada nogalē varētu nostabilizēties pie 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru