Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana motivētu fiziskās personas rūpīgāk sekot līdzi ienākumu aplikšanai ar nodokļiem, pauda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

FM skaidro, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam projektā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi, un viens no plāna horizontāliem pasākumiem ir definēts uzdevums attiecībā uz normatīvā regulējuma izstrādi par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Vispārējās ienākumu deklarēšanas pamatmērķis ir godprātīgas nodokļu nomaksas disciplīnas veicināšana, optimāla nodokļa nomaksas kontrole, kas paralēli ir vērsta uz ēnu ekonomikas mazināšanu.

Ministrijā vērš uzmanību, ka vispārēja ienākumu deklarēšanas pienākuma ieviešana ir tikai daļa no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam paredzētā pasākumu kopuma, kura mērķis ir stiprināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas disciplīnu. Tādējādi šis pasākums radītu preventīvu ietekmi uz tādu ienākumu nedeklarēšanu, kas apliekami ar nodokļiem, kā arī palielinātu citu pasākumu efektivitāti.

Kā norāda viens no lielākajiem pasaulē finanšu konsultāciju tīkla uzņēmumiem SIA “Grant Thornton Baltic”, nemainot nekustamo īpašumu nodokļu likmes, jaunās kadastra bāzes vērtības 2025.gadā būtiski ietekmēs lielu daļu šī nodokļa maksātāju.

Uzņēmums norāda, ka starp Baltijas valstīm nekustamo īpašumu nodokļa politika Latvijā ir visnedraudzīgākā mājsaimniecībām. Latvijā nekustamo īpašumu nodoklis veido 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Igaunijā tas ir zemākais Baltijas valstīs – 0,2% un Lietuvā 0,3%. Turklāt Igaunija pieturas pie stratēģijas to turpināt samazināt – piemēram, no nākamā gada nekustamo īpašumu nodokļu likmes zemei, kas šobrīd ir 0,1%-2,5% robežās, augstākā robežvērtība nevarēs vairs pārsniegt 1%.

“Igaunija pēdējos desmit gadus mērķtiecīgi virzās uz budžeta ieņēmumu atkarības mazināšanas no nekustamo īpašuma nodokļa, respektīvi, apzinoties, ka šis nodoklis gulstas uz mājsaimniecībām. Šo gadu laikā īpatsvars budžetā no šī nodokļa ieņēmumiem mazinās. Lai arī Igaunija šobrīd pārskata kopējo nodokļu politiku un plāno palielināt nodokļu likmes, nekustamo īpašumu nodoklis tiek samazināts. Jāmin, ka Igaunijā līdzīgi kā pie mums ilgus gadus netika veikta zemes vērtēšana un kadastra vērtību pārskatīšana, tāpēc tā tika īstenota pēdējos gados, lai aktualizētu zemes vērtību pēc tirgus vērtības principiem. Tomēr likuma izstrādē ir iestrādāti principi, kas pasargās zemes īpašniekus no pārmērīga pieauguma – zemes īpašniekam nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt 10% gadā,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultācijas uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” valdes loceklis.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Joprojām ir ļoti grūti saprast, kā valsts plāno piemērot prasību bankām par 50% samazināt hipotekāro kredītu procentu likmes, intervijā sacīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Jūhans Okerblums (Johan Akerblom).

"Joprojām ir ļoti grūti saprast, kā šīs prasības ir plānots piemērot. Ir viegli saprotams, ka hipotekāro kredītu procentu likmes ir iecerēts samazināt par 50%. Taču tas, kā tas varētu notikt praktiski, joprojām ir liels jautājums. Kurš par to maksās, kā tas tiesiski darbosies, kā uz to skatīsies Eiropas Centrālā banka (ECB)," teica Okerblums.

Viņš arī uzsvēra, ka ir grūti iedomāties, kā valdība var piespiest mainīt līgumu ar ikvienu hipotekārā kredīta ņēmēju, kas ir bankai. "Tas, kas ir jāsaprot, mums ir līgums ar katru no mūsu klientiem. Mums nav līguma ar valdību. (..) Es nesaprotu, kā to var likumīgi izdarīt. Tas rada bažas, kādu vēstījumu mēs sūtam citām nozarēm un investoriem, kas plāno ieguldīt naudu Latvijā," sacīja Okerblums.

Cīņā ar augsto inflācijas līmeni, Eiropas centrālā banka (ECB) kopš 2022. gada jūlija ir strauji cēlusi procentu likmes, palielinot naudas cenu un radot iespēju, neuzņemoties praktiski nekādu risku – izdevīgi izvietot naudu banku depozītos vai drošās obligācijās. Gaidot īsto brīdi, kad izvietot savus līdzekļus ar maksimāli augstu ienesīgumu, daudziem aktuāls ir jautājums – vai ir pienācis īstais brīdis vai arī gaidīt vēl turpmāko likmju palielinājumu.

Uz šo brīdi ECB ir palielinājusi depozīta likmi līdz 3,75%. Ir sagaidāms, ka Septembrī, ECB palielinās likmi vēl par 25 bāzes punktiem, līdz 4%, kas varētu būt pēdējais palielinājums šajā ierobežojošās monetārās politikas procentu likmju kāpināšanas ciklā. Par to arī liecina nākotnes procentu likmes, kas prognozē vēl vienu likmes palielinājumu šogad un procentu likmes samazinājumu tuvāk nākamā gada vidum. Protams, procentu likmju trajektorija būs atkarīga no inflācijas un citiem makroekonomiskajiem datiem, bet signāli ir daudz, ka likmes kāpināšana trajektorija ir tuvu savam augstākajam punktam.

Par to, ka inflācija varētu turpināt samazināties liecina tādi faktori, kā globālās tirdzniecības palēninājums, kā arī cenu kritums Ķīnā, kas šo deflāciju varētu tālāk “eksportēt” uz pārējo pasauli. Piegāžu ķēdes ir stabilizējušās, bet OPEC valstis turpina samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas. Visi šie un daudz citi rādītāji arvien vairāk norāda uz ekonomiskās aktivitātes un līdz ar to cenu spiediena samazinājumu, kas nozīmē, ka galvenajam inflācijas rādītājam arī būtu jāturpina samazināties. Lai arī inflācijas samazināšanās līdz 2% līmenim nenozīmē, ka ECB uzreiz samazinās procentu likmes līdz 0%, tomēr tas būs signāls, ka ECB var sākt pakāpeniski tās samazināt.

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

No šā gada 1. oktobra uzņēmējdarbības riska valsts nodeva jāmaksā visām fiziskajām personām, kuras algo darbinieku, līdz tam šāda nodeva jāmaksā tikai juridiskajām personām, Baltijas kaimiņvalstīs atšķirīga pieeja.

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums. Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 2023.gadā Latvijā noteikta 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku.

BDO Latvia vecākā nodokļu konsultante Svetlana Nesinova vērš uzmanību, ka katrā Baltijas valstī ir radīta atšķirīga sistēma, kura neļauj ļoti korekti salīdzināt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērus. “Latvijā valsts nodevu ir pienākums aprēķināt ikvienam darba devējam, kuram saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju (ja darba devējs ir kredītiestāde), par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajam darba devējam saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Tā kā Maksātnespējas likumu nepiemēro valsts, pašvaldību vai citu publisko tiesību juridisko personu maksātnespējas procesu noteikšanai, tad uzņēmējdarbības riska nodevu nemaksā: valsts, pašvaldību vai citas publisko tiesību juridiskās personas,” skaidro S. Nesinova. Viņa vērš uzmanību, ka šo nodevu nemaksā arī par darbinieku, par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. “Tas nav ļoti liels — tikai 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis,” skaidro S. Nesinova.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas brīdi nosaka nevis peļņas sadali, bet tā aprēķināšanas brīdi.

LTRK aģentūrai LETA pauda, ka organizācija kritiski vērtē nodokļu sloga palielināšanu, nodokļu sistēmas komplicēšanu ar izņēmumiem un īpašiem režīmiem, kā arī neprognozējamu nodokļu politiku, kas samazina investīcijas Latvijā, jo zūd uzņēmēju uzticēšanās likumdevējam un valsts pārvaldes iestādēm.

Tāpat LTRK uzsver, ka nodokļu sistēmas fragmentācija ir arī tiešā pretrunā ar Latvijas apņemšanos mazināt administratīvo slogu un veicināt produktivitāti.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro, ka atkārtota UIN nomaksas kārtības grozīšana būtu sliktas likumdošanas paraugs. "Šobrīd uzņēmējiem ir īpaši būtiski sekmēt finansējuma pieejamību, tomēr likumprojekts šo problēmu nerisinās, bet gan drīzāk pasliktinās," viņš uzsver.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Pašreizējā enerģētikas krīze liek ikvienam uzņēmumam un mājsaimniecībai meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Mazāk uzmanības tiek pievērsts faktam, ka pagrieziena punkts uz ilgtspējīgāku un energoefektīvāku nākotni meklējams rūpniecības nozarē.

Lai gan tehniskā revolūcija visā pasaulē pieprasījumu pēc enerģijas palielina, līdz ar to rodas arī ilgtspējīgāki un ekonomiskāki risinājumi. Enerģijas augstās un svārstīgās cenas neapšaubāmi ir radījušas nepieciešamību optimizēt enerģijas izmaksas, taču tās ir arī raisījušas cilvēku interesi par viedajiem risinājumiem. Tomēr, lai panāktu būtisku efektu, ir rūpīgi jāizpēta nozare ar lielāko enerģijas patēriņu.

Zaļāka nākotne nav iespējama bez izmaiņām rūpniecībā

Elektroauto vieni paši situāciju būtiski nemainīs – lielākajām pārmaiņām jānotiek rūpniecības nozarē. Energoefektivitāte un ilgtspējība gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā sākas ar pareizu domāšanas veidu. Mūsdienās sekošana elektroenerģijas biržas cenai un mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa optimizācija vairs nav nekas neparasts un ir kļuvušas par ikdienu daudzās mājsaimniecībās. Līdzīgas iespējas pastāv arī rūpniecības nozarē. Mūsu pieredze rāda, ka ar mūsdienu zināšanām enerģijas patēriņu var samazināt par vismaz pieciem procentiem uz katru izmantoto elektromotoru. To var panākt, vienkārši analizējot datus un optimizējot elektromotora ekspluatāciju.

Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm.

Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums.

Ekonomika lielā mērā ir signālu raidīšana

Vismaz vienā jomā Latvija (un abas tās Baltijas kaimiņvalstis) kopš savas neatkarības atgūšanas ir rīkojusies konsekventi: ir notikusi pastāvīga virzība uz demokrātiju, integrāciju Eiropas Savienībā, un ir ieviesta tirgus ekonomika. Šī transformācija ir bijusi iespējama, pateicoties dalībai vairākās nozīmīgās organizācijās, kuras veicina šīs vērtības, tostarp, Eiropas Savienībā (ES), Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) u.c.

Tas ir devis signālus vietējiem un ārvalstu investoriem, ka šajā valstī valda tiesiskums (lai gan dažkārt ne pilnā apmērā), tiek ievērotas īpašumtiesības, un, ka šeit ienākumus un peļņu apliek ar taisnīgiem, taču ne pārmērīgiem nodokļiem. Tas viss veicina gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas, no kā iegūst arī valsts. Un tas ir darbojies diezgan labi – trijās Baltijas valstīs ir visaugstākie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bijušo padomju republiku vidū un, protams, tās nepārprotami ir brīvākas nekā Krievija un Baltkrievija.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, būtiski mainīs uzņēmējdarbības pamatus un ietekmēs ikvienu uzņēmumu, kurš vēlēsies darboties lielu kompāniju piegāžu ķēdēs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja un SIA Sustainability Partners īpašniece Agnese Alksne-Bensone. Viņa atzīst, ka ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildei ir jāsāk gatavoties nekavējoties, kaut arī pirmie ziņojumi lielajiem uzņēmumiem obligāti būs jāiesniedz par 2025. gadu, pretējā gadījumā būs problēmas ar pilnvērtīgas informācijas atspoguļošanu par 2024. gadu.

Fragments no intervijas

Ko paredz ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva?

Būtības pamatā ir ilgtspēja, kas jau ir viens no svarīgākajiem uzņēmējdarbības stūrakmeņiem, savukārt ES Zaļais kurss un izvirzītais mērķis - klimata neitralitātes sasniegšana - tai piešķir vēl nozīmīgāku lomu, un tādējādi daudziem sektoriem un arī uzņēmumiem būs jākoriģē vai pat jāpārskata savi līdzšinējie biznesa modeļi, ko savā ziņā stimulēs ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kura paredz gada pārskatos obligāti iekļaut ziņojumu par korporatīvās sociālās atbildības jomas mērķiem, to izpildi. Direktīvas piemērošana paredzēta vairākos posmos. Regulējums sākotnēji attieksies uz Eiropas lielajiem uzņēmumiem un vēlāk arī uz vidējiem uzņēmumiem. Tas paredz atklāt informāciju par ilgtspējas riskiem, potenciālajiem scenārijiem risku ietekmei uz uzņēmumu un informāciju, kā izvēlētais uzņēmuma biznesa modelis ietekmē sociālos un vides aspektus.

Cerības par sekmīgu vasaras sezonu nav pilnībā attaisnojušās, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš norādīja, lai gan salīdzinājumā ar 2022.gada vasaru šis gads ir bijis veiksmīgāks, jāņem vērā, ka pērn gada pirmā puse tika pavadīta Covid-19 ēnā ar visiem to saistītajiem ierobežojumiem, kā arī pasaules satricinājumiem saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kuru sekas īpaši izjuta Austrumeiropas valstis.

"Arī šogad, protams, izjūtam sekas, kuras radījusi ģeopolitiskā situācija Eiropā, taču tās ir mazāk jūtamas un savā ziņā esam arī adaptējušies," sacīja Kalniņš, atzīmējot, ka nozare salīdzina 2023.gadu ar pirms pandēmijas periodu, proti, 2019.gadu.

Tostarp Kalniņš atzina, ka 2023.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija būtiski mazāks. Pie tam no janvāra līdz maijam, pat ņemot vērā Pasaules čempionātu hokejā, kas notika Rīgā, ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija par aptuveni 30% mazāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, Latviju ierindojot pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana.

Laikā, kad valsts enerģētiskā neatkarība un alternatīvās enerģijas ražošana ir deklarēti kā prioritāri uzdevumi, ir radīta situācija, kad visas cerības tiek liktas uz tiem projektiem, kurus attīstītāji gluži vienkārši formāli paspēja pieteikt, kamēr citi potenciālie atjaunīgo energoresursu (AER) projekti, kuru investīcijas mērāmas simtos miljonu eiro, šobrīd “nolikti uz bremzēm”. Kādi ir šīs izveidojušās situācijas riski nākotnē?

Šobrīd daudzi zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītāji ir iesnieguši AER projektu pieteikumus pieslēguma izbūvei pārvades sistēmai, tomēr tehnisko noteikumu izsniegšana jaunu projektu pieslēgumiem ir pārtraukta tīkla jaudu nepieejamības dēļ. Daudzi vērienīgi projekti ir palikuši “ārpus borta”. Vai domājot par Latvijas elektroenerģijas tirgus nākotni, ir pareizi balstīties uz situāciju šodien?

Jaunajiem investoriem finanšu un kripto pasaulē arvien lielākas briesmas rada “cūku miesnieki” jeb finanšu krāpnieki, kas savus upurus piebaro ar ātras peļņas gūšanas investīciju shēmām, kam vienmēr seko “cūku nokaušanas” operācija jeb visas investētās naudas zaudēšana.

Pēdējo gadu laikā tieši šāda veida krāpniecības shēmās ir novērojams ievērojamu zaudēto summu pieaugums.

“Cūku nokaušanas” shēmas izcelsme ir Dienvidaustrumāzijā, kur tā pazīstama arī kā “romantiskā krāpšana”. “Cūku nokaušana” ir ieguldījumu krāpšanas veids, kura mērķis ir nepieredzējuši vai neuzmanīgi investori. Noziedznieki pievilina upurus, solot lielu atdevi un krāšņu dzīvesveidu. Viena no būtiskām šī krāpniecības veida pazīmēm ir uzsvars uz ilgtermiņa attiecību veidošanu, jo noziedznieki uzticību iegūst ilgākā laika posmā nekā parasti.

Tas ir ilgtermiņa krāpšanas veids, kas apvieno ieguldījumu shēmas, romantisku izkrāpšanu un krāpšanos ar investīcijām un kriptovalūtu. “Cūku miesnieki” savus upurus meklē iepazīšanās un sociālo mediju vietnēs. Krāpnieks parasti izveido viltotu kontu un sazinās ar potenciālajiem upuriem, izmantojot tādas vietnes kā “Tinder” vai “WhatsApp”. Mērķis ir caur sirsnīgām diskusijām kļūt par šī upura mīļoto vai draugu.

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”