Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Atbilstoši EM izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.

Degvielas mazumtirgotājiem plānots piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais likumprojekts.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai (JV), teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.

Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.

Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs nesodīti var pārdot savu preci, tā nav nodokļu politika tirgus ekonomikā, bet cenu regulēšana, kas nav savienojama ar brīva tirgus un tiesiskas valsts principiem.

No Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole, kura atklāj, ka par iespējamo krāpšanu ir informēta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts policija un prokuratūra, un ir sākts kriminālprocess.

Iepriekš vēstīts, ka saistībā ar revīzijā konstatēto uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādināta izglītības iestādes vadītāja Benita Virbule. IZM iepriekš nesniedza nekādu informāciju par iespējamo pārkāpumu būtību, papildu informāciju solot vien pēc dienesta pārbaudes pabeigšanas. Savukārt Valsts kontrole drīzumā solīja starpziņojumu, bet līdz tam plašākus komentārus nesniedza.

Tagad Valsts kontrole informē, ka, veicot revīzijas procedūras tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, konstatētas iespējamas krāpnieciskas darbības - maksājumu dokumentu tīša sagrozīšana ar mērķi veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus trešajām personām.

Šāda rīcība bijusi iespējama, jo, veicot pārskaitījumus, netika pārbaudīta maksājuma saņēmēja nosaukuma vai vārda un uzvārda atbilstība norādītajam konta numuram (IBAN), ļaujot līdzekļus pārskaitīt personām, kurām tie nepienācās, secinājuši revidenti.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu.

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Aprīļa priekšpēdējā nedēļa Latvijas degvielas tirgum paliks atmiņā vismaz ar četriem notikumiem:

Nedēļas sākumā Tramps pagarināja pamieru ar Irānu.

Saeimā sāk izskatīt degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumu.

Platts kotācijas pieauga par 207 USD/t dīzeļdegvielai un par 126 USD/t benzīnam, kas perspektīvā nozīmē litra cenas pieaugumu attiecīgi par vairāk nekā 20 un 10 centiem.

Nedēļas beigās Tramps atcēla savu pārstāvju braucienu uz sarunām ar Irānu.

Šķiet, kāds tam visam sakars: Tramps, konflikts Tuvajos Austrumos un likuma izskatīšana Saeimā? Patiesībā šo notikumu saikne ir tieša: ASV intervence Irānā > Hormuza šauruma slēgšana > cenu pieaugums pasaules tirgū > cenu pieaugums DUS pilonos vietējā tirgū > solidaritātes maksājuma likums…

Ja solidaritātes maksājuma mehānisms būtu spēkā patlaban, iemaksa par pārsnieguma daļu attiektos uz lielāko daļu tirgotāju, aģentūru LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), balstoties uz datiem par posmu no 20. līdz 23. aprīlim.

EM pauž, ka pēdējo divu nedēļu laikā Latvijas degvielas tirgū vērojama skaidra cenu korekcija. Visi lielākie degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkli šajā periodā ir samazinājuši dīzeļdegvielas cenas kopumā par vairākiem desmitiem centu litrā. Tas apliecina, ka mazumtirdzniecība ir sākusi sekot biržas cenu kritumam, kas raksturoja minēto pārskata periodu, uzskata EM.

Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka mazumtirdzniecības cenu korekcija notiek lēnāk nekā cenu kritums biržās, un uz pārskata perioda beigām lielākie DUS tīkli vēl atrodas virs tirgus pamatotās robežas.

Ja solidaritātes maksājuma mehānisms būtu spēkā patlaban, iemaksa par pārsnieguma daļu attiektos uz lielāko daļu tirgotāju. Vienlaikus attālums no šīs robežas vairumam tīklu ir būtiski mazinājies salīdzinājumā ar situāciju aprīļa sākumā. Virziens esot pareizs, taču temps vēl neesot pietiekams, vēsta EM.

Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai parāda nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pirmie rezultāti ir ļoti slikti un parāda, ka nepieciešams ieviest solidaritātes maksājumu jeb virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem.

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. "Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem," sacīja Valainis.

Viņš pauda cerību, ka nākamajā valdības sēdē varēs lemt par attiecīgā likumprojekta virzīšanu uz priekšu.

Komentējot Konkurences padomes (KP) izteiktos iebildumus par solidaritātes maksājuma piemērošanu degvielas tirgotājiem, Valainis norādīja, ka respektē KP viedokli. Viņš pauda, ka KP ir neatkarīga institūcija, kas veic savu darbu.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro, informē Valsts policija.

Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.

Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.

Auto rezerves daļu iegāde tiešsaistē var šķist riskanta - kā plašajā preču klāstā atrast tieši savam auto nepieciešamo? Tomēr Latvijas e-komercijas uzņēmums Trodo ir pierādījis, ka ar rūpīgi pārdomātiem rīkiem un digitālajiem risinājumiem auto rezerves daļu iegāde var būt gan vienkārša, gan uzticama.

Īpašu uzmanību veltot klientu pieredzei - jomai, ko citi nozares pārstāvji nereti atstāj otrajā plānā, Trodo gūst atzinību visā Eiropā. Uzņēmuma panākumu atslēga ir vienkārša - ērta preču izvēle, klientu atbalsts pēc pirkuma veikšanas, kā arī individuāla pieeja ikvienam klientam.

Precīza atbilstība jau pašos pamatos

„Klientu pieredze ir mūsu prioritāte,” uzsver Trodo pārstāvji. „Īpašu uzmanību pievēršam tam, lai ceļš no preces izvēles līdz iegādei klientam būtu maksimāli ātrs, ērts un saprotams.’’ Šim nolūkam uzņēmums ir izstrādājis intuitīvu mājaslapas saskarni, kas atvieglo auto rezerves daļu izvēli.

Par ilgtspējīgu būvniecību pēdējā laikā runā visi – politiķi, bankas, attīstītāji un arī sabiedrība. Tomēr, kad nonākam līdz konkrētiem noteikumiem un sertifikātiem, bieži vien rodas sajūta, ka tas ir sarežģītu dokumentu džunglis. Lai saprastu, kā šajās prasībās orientēties, apskatīsim divus būtiskākos instrumentus – Eiropas Savienības Taksonomiju un BREEAM sertifikāciju. Tie ir cieši saistīti, taču kalpo dažādiem mērķiem.

Kas ir Taksonomija?

Taksonomija ir Eiropas Savienības regula, kas nosaka, kādas saimnieciskās darbības var uzskatīt par videi ilgtspējīgām. Tā ir kā klasifikācijas sistēma vai “zaļo darbību vārdnīca”. Tās galvenais mērķis ir virzīt kapitālu uz projektiem, kas palīdz samazināt klimata pārmaiņas, uzlabot resursu izmantošanu un sargāt vidi.

Būvniecības nozare šajā sistēmā ir īpaši nozīmīga – ēkas patērē daudz enerģijas, rada atkritumus un CO₂ emisijas.

Lai projekts būtu Taksonomijai atbilstošs, tam:

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.

Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro apmērā bija pērnā gada līmenī.

Jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām plānots atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā, paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Noguldījumu garantiju likumā.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, kādu līmeni sasniedzot maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.

FM skaidro, ka likumprojekta izstrādes mērķis ir veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apjomu Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.

Patlaban likums paredz kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalsts kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.

“Bigbank” paplašinoties kā universālai bankai Baltijas reģionā, grupas noguldījumu portfelis šā gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 3 miljardus eiro, bet kredītportfelis – 2,8 miljardus eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Vienlaikus ceturkšņa neto peļņa bija 7,5 miljoni eiro, kas ir par 2,3 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš, galvenokārt investīciju nekustamo īpašumu vērtības samazinājuma dēļ.

2026. gada pirmais ceturksnis grupai iezīmēja stabilu izaugsmi – kredītu un noguldījumu portfeļi pieauga atbilstoši plānam, kredītportfeļa kvalitātei saglabājoties augstai. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga arī bankas neto procentu ienākumi.

“Ceturkšņa rezultātu būtiski ietekmēja 2,6 miljonu eiro vērtības samazinājums lauksaimniecības zemei, kas ietilpst grupas nekustamo īpašumu investīciju portfelī. Bez šī faktora pirmā ceturkšņa peļņa pārsniegtu pērnā gada attiecīgā perioda rezultātu,” norāda Lants.

Latvijas uzņēmējdarbības vide gadiem ilgi tiek pozicionēta kā prognozējama, tiesiski droša un investoriem draudzīga. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere, kura amatā stājās 2024.gada novembrī, intervijās lepojusies, ka “māk runāt investoru valodā”. Viņa arī LIAA reorganizācijas gaitā izveidojusi jaunu departamentu, kas prioritāri strādā tikai ar investīcijām. Taču praksē arvien biežāk izskan pretēji signāli, kas liek domāt, ka vienā mājā esošā LIAA un Uzņēmumu reģistrs (UR) ar saviem pienākumiem galā netiek un investori ar saviem jautājumiem un arī investīcijām paliek aiz durvīm.

Arī pašā Ineses Lībiņas-Egneres vadītajā Tieslietu ministrijā (TM) Dienas Biznesam atzina, ka vidēji 5% gadījumu pārbaudēs tiek konstatēti UR lēmumu kvalitātes trūkumi. Tas liek uzdot jautājumu, vai problēma ir atsevišķās kļūdās vai tomēr sistēmā, kas uzņēmēju un investoru iegrūž birokrātijas kalnos un prasībās.

Starptautiska darījuma sadursme ar vietējo praksi

Pavisam nesen Dienas Biznesa redzeslokā nonāca kāds gadījums, kur lielas Latvijas kapitālsabiedrības ilgtermiņa īpašnieks, kura kompānijas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku un nodokļus gadā samaksā tuvu 100 miljoniem, ar mērķi sastrukturizēt, paplašināt un profesionāli pārvaldīt visu savu investīciju portfeli, 2025. gada 30. decembrī veica Eiropas tiesiskajā telpā ierastu darījumu un sev piederošās akcijas nodeva ārvalstu juridiskai personai. Izvēlējies viņš bija starptautiskajā praksē plaši izmantotu, bet Latvijā mazpazīstamu juridisko darbības formu.

Akcīzes nodokļa likmes samazinājums dīzeļdegvielai mazinās akcīzes nodokļa ieņēmumus par 6,7 miljoniem eiro mēnesī, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Ministru kabineta (MK) vēstules projekta.

EM, atbildot uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2. aprīļa vēstuli, kurā komisija aicina MK izvērtēt atbalsta nepieciešamību Tuvo Austrumu konflikta īpaši skartajām nozarēm, kā arī mājsaimniecībām, norādīts, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju un iespējamos tās attīstības scenārijus, ir izskatītas divas savstarpēji izslēdzošas alternatīvas tālākai rīcībai - preventīva gatavošanās atbalsta pasākumu ieviešanai vai nogaidīšana līdz konkrētu cenu sliekšņu sasniegšanai.

Ministrijā atzīmē, ka koalīcijas partneri diskusiju rezultātā ir vienojušies, ka neatkarīgi no iespējamiem attīstības scenārijiem preventīvi ir jāizstrādā krīzes ietekmes mazināšanas potenciālie pasākumi un jāapzina to finansēšanas iespējas.

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi likvidējamās AS "Latvijas krājbanka" ("Krājbanka") prasību pret deviņām bankas bijušajām amatpersonām, nospriežot no tām par labu "Krājbankai" solidāri piedzīt zaudējumus 43 miljonus eiro vērtībā, informēja tiesā.

Apgabaltiesa skatīja apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada spriedumu, ar kuru tika noraidīta "Krājbankas" prasība un atcelts ar Rīgas apgabaltiesas tiesneša 2014. gada 26. marta lēmumu piemērotais prasības nodrošinājums.

Apelācijas instance secināja, ka bijušās "Krājbankas" amatpersonas, pildot savus pienākumus valdē un padomē, nav rīkojušās pietiekami atbildīgi un rūpīgi, kā to prasa likums. Viņu pieņemtie lēmumi ļāvuši nepamatoti pārskaitīt bankas naudu un noslēgt prettiesiskus ķīlas līgumus, pakļaujot banku finanšu riskam, norādīja tiesā.

Šo darbību rezultātā bankai tika nodarīti ievērojami zaudējumi, secināja tiesa.

Tāpēc tā lēmusi, ka bijušās amatpersonas ir solidāri atbildīgas un kopā tām jāatlīdzina "Krājbankai" 43 miljoni eiro.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO no 7. novembra ieviesusi jaunus, visaptverošus KASKO noteikumus, paplašinot apdrošināšanas segumu.

Turpmāk ERGO KASKO polisēs pie standarta riskiem būs iekļauti jebkāda veida auto bojājumi, tostarp vairāki jauninājumi, piemēram, mājdzīvnieku apdrošināšana pārvadāšanas laikā; divu gadu garantija auto remontam, kas pēc negadījuma veikts ERGO sadarbības servisā; papildaprīkojuma apdrošināšana bez nepieciešamības norādīt aprīkojumu polisē; kravas radītu bojājumu risks un citas priekšrocības.

“Līdz ar šiem jauninājumiem KASKO apdrošināšana ies soli tālāk, vēl vairāk pielāgojoties autobraucēju ikdienas vajadzībām un sniedzot finansiālu drošību plašākā klāstā dzīves situāciju. Vienlaikus apdrošināšana kļūs vienkāršāka, jo polisē iekļaujamos riskus nebūs nepieciešams identificēt iepriekš – polises standarta segumā automātiski tiks iekļauti jebkāda veida bojājumi, atsevišķi norādot izņēmumus. Jaunās KASKO polises daudz labāk atbildīs mūsdienu cilvēku aktīvajam dzīvesveidam, kas bieži vien nozīmē pārvietošanos kopā ar bērniem un mājdzīvniekiem, došanos sportot – braukt ar velosipēdu vai slēpot. Esam centušies paredzēt visus gadījumus, kad cilvēkiem ar auto var noderēt apdrošināšanas aizsardzība,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku un Latvijas Finanšu nozares asociāciju ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kā arī ar to saistīto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” tiek saīsināts noguldījumu prasījuma tiesību noilguma termiņš, kādā klients zaudē tiesības pieprasīt savu noguldījumu (tai skaitā tā izmaksu) no kredītiestādes – no pašreizējiem 60 gadiem uz 10 gadiem, ja šajā laikā nav veikti nekādi darījumi ar noguldījumu. Savukārt gadījumos, kad klients – fiziskā persona – ir miris, paredzēts noteikt atšķirīgu, piecu gadu noilguma termiņu.

Šāds atšķirīgs noilguma termiņš situācijām, kad noguldītājs – fiziska persona – ir mirusi, tiek saskaņots ar šī brīža Civillikuma 685. panta regulējumu, kas nosaka, ka mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma. Tādējādi tiek nodrošināta lielāka tiesiskā skaidrība un saskaņotība starp nozares speciālajām un Civillikuma normām mantojuma lietās.

Eiropas Savienībā (ES) šogad notiek nozīmīgs pavērsiens elektronisko rēķinu aprites ieviešanā, lielai dalībvalstu grupai pārejot no brīvprātīgas e-rēķinu lietošanas uz obligātu. Ja līdz šim e-rēķini lielākoties izmantoti valsts pārvaldē vai komersantu sadarbībā ar valsts budžeta iestādēm, tad no šā gada aizvien vairāk valstīs stājas spēkā prasība privātuzņēmumiem savstarpēji piestādīt mašīnlasāmus rēķinus.

Saskaņā ar «PVN digitālajā laikmetā» (VAT in the Digital Age jeb ViDA) iniciatīvu, digitāla risinājuma ieviešana nepieciešama, lai izskaustu krāpšanos ar PVN, efektīvāk administrētu nodokļus un pielāgotu PVN sistēmu digitālajai ekonomikai.

E-rēķinu ieviešanas pionieriem ES Itālijai šogad pilnvērtīgi pievienojas vairākas valstis. Horvātijā kopš 1. janvāra rēķini elektroniski jāsagatavo visiem komersantiem, kuri reģistrējušies kā PVN maksātāji. Polijā no 1. februāra e-rēķini obligāti kļuva lielajām kompānijām, un aprīlī tām pievienojās visas pārējās. Francijā sākot ar 1. septembri visiem PVN maksātājiem ir jāspēj saņemt e-rēķinus, savukārt lieliem un vidējiem uzņēmumiem tie ir gan jāizsniedz, gan jāspēj sagatavot e-pārskatus. Grieķijā, kur jau bija spēkā e-rēķinu aprite gan ar valsts budžeta iestādēm, gan komersantu savstarpējos norēķinos, no februāra ir noteiktas papildu prasības rēķinu izrakstīšanai, pamatojoties uz ieņēmumu sliekšņiem.

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 35 dienas, bet nav skaidrs, vai tā stāsies spēkā, vai arī tās ieviešana vēlreiz tiks atlikta, tāpat arī tas, kādas prasības būs jāspēj izpildīt mežsaimniekiem un liellopu audzētājiem.

Pašlaik spēkā ir norma, kura paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Tiesa, ir šaubas par Atmežošanas regulas prasību izpildi, jo ES līmenī neesot veikti visi atbilstošie mājasdarbi, turklāt vairākas valstis, tostarp Latvija, vēlas, lai tās tiktu klasificētas kā tādas, kurām nav nekādu risku mežu izciršanai, tāpat ir piedāvājums vienkāršot šīs regulas prasības mazajiem saimniekiem.

To, kāds būs risinājums, rādīs laiks, taču pēc vairāku nozaru aptaujāto uzņēmēju domām ES līmenī ir radīts haoss, kas veido neprognozējamu situāciju tiem, kuri strādā attiecīgajās sfērās.Jāatgādina, ka jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās ES Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt riskus, ka produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, tiek realizēti ES tirgū vai eksportēti no tā, tādējādi mazinot ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tiem, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikro uzņēmumiem. Tas nozīmēja, ka no 2025. gada 1. jūlija pilnīgi visiem uzņēmumiem būs jāspēj izpildīt regulas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem, kas iegūti no koksnes, palmu eļļas, sojas, liellopu gaļas, kakao, kafijas, kaučuka (piemēram, riepas, mēbeles, šokolāde, kartons, papīrs).

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

2026. gada janvārī spēkā stāsies vairākas nozīmīgas tiesību normu izmaiņas, kas skars gan privātmāju, gan dzīvokļu īpašniekus un citu sabiedrības grupu pārstāvjus.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem, kas tiks ieviests ar 2026. gada 6.janvāri, ir vienotais process būvniecības jomā. Tas paredz, ka Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēts iesniegums par būvniecību būs arī iesniegums par būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam - arī par ierakstu zemesgrāmatā. Vienotais process nozīmē plašu informācijas sistēmu savietojamību un datu apmaiņu starp iestādēm. Līdz ar vienotā procesa ieviešanu Valsts zemes dienesta veikta kadastrālā uzmērīšana (būvniecības kadastrālās uzmērīšanas lieta, agrāk saukta par inventarizācijas lietu) vairs nebūs nepieciešama, tādējādi ievērojami samazinot līdzšinējo administratīvo un finanšu slogu, kā arī ietaupot laiku. Procesa darbība būs pilnībā digitalizēta un dati starp sistēmām tiks nodoti automātiski un secīgi.