Eksperti

Nepietiekamas inovācijas, kas noved pie liekām uzturēšanas izmaksām: Latvijas būvniecības realitāte

Jurģis Vašuks, SIA “Compor” valdes loceklis,27.08.2025

Jaunākais izdevums

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem – sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu. Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur – Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007. gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli – koks, metāls, betons – pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?

Būvniecības inovācijas visbiežāk tiek saistītas ar digitalizāciju, automatizāciju un viedajām tehnoloģijām. Taču tikpat nozīmīga joma ir būvmateriālu attīstība – jauni, stiprāki, vieglāki un ilgtspējīgāki materiāli, kas būtiski ietekmē ēku un infrastruktūras kalpošanas laiku, uzturēšanas izmaksas un ietekmi uz vidi.

Jaunu materiālu ieviešanu būvniecībā Latvijā kavē vairāki savstarpēji saistīti faktori. Nozares profesionāļi – projektētāji, inženieri, būvnieki – ir pārslogoti ar ikdienas darbu, un viņiem trūkst laika jaunu risinājumu izpētei un izvērtēšanai. Normatīvā vide un publisko iepirkumu prakse joprojām lielākoties nosaka konkrētu materiālu izmantošanu, neparedzot iespēju izvēlēties alternatīvas, pat ja tās ir ilgtspējīgākas.

Trūkst arī akreditētu laboratoriju un testēšanas mehānisma, kas ļautu pārbaudīt jauno materiālu atbilstību standartiem, kā arī nav izveidota valsts līmeņa pilotprojektu sistēma, kurā inovatīvi risinājumi tiktu pārbaudīti praksē. Šeit jāpiemin arī vidēja un maza mēroga Latvijas projektu attīstītāju ierobežotās iespējas doties materiālu izpētes apmaiņas programmās uz citām valstīm pirms projektu uzsākšanas. Papildus tam izglītības sistēma tikai daļēji sagatavo jaunos speciālistus darbam ar šādām tehnoloģijām – studentiem reti ir pieejama praktiska pieredze vai iespēja mācīties no starptautiskiem piemēriem.

Šo faktoru kombinācija veido vidi, kur būvniecība balstās uz zināmu un pārbaudītu risinājumu atkārtošanu, nevis ilgtspējīgu inovāciju ieviešanu. Rezultāts ir objekti, kuru kalpošanas laiks bieži vien nepārsniedz 10–15 gadus, pēc kā nepieciešama pārbūve vai dārga uzturēšana. Tas ir neefektīvi un pretrunā gan ar ilgtspējas principiem, gan ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, kas uzsver nepieciešamību skatīties uz pilnu būvju dzīves ciklu un samazināt emisijas, būvmateriālu patēriņu un resursu noslodzi ilgtermiņā.

Pasaulē – ierasta prakse, pie mums – izņēmums

Kamēr pasaulē plaši izmanto dažādas tradicionālo materiālu alternatīvas, Latvijā šādi ilgtspējīgi risinājumi parādās fragmentāri, atsevišķos pilotprojektos vai privātās iniciatīvās, kamēr lielākajā daļā iepirkumu joprojām dominē tradicionāli risinājumi. Piemēram, dažādos agresīvas vides projektos, ar ko saprot minerālu, skābju un sārmu klātesamību, aktuāla ir kompozītmateriālu izmantošana. Tāpat arvien aktīvāk tiek domāts par dabas takās pamazām pūstošo koka konstrukciju, tostarp skatu torņu, alternatīvām, kas būtu ilgnoturīgākas un videi draudzīgākas.

Pasaules un pašmāju ražotāji arī aktīvi meklē jaunus materiālu attīstības veidus, variējot ar to tehniskajām un mehāniskajām īpašībām. Piemēram, Latvijā tiek ražoti pultrūzija kompozītmateriāli, kur tiek izmantoti biosveķi, būtiski samazinot oglekļa pēdu.

Lai šādi risinājumi no atsevišķiem piemēriem kļūtu par nozares standartu, ir vajadzīga ne tikai ražotāju un būvnieku iniciatīva, bet arī mērķtiecīga valsts politika, kas rada pieprasījumu pēc inovatīviem risinājumiem un nodrošina tiem iespēju iekļūt publiskajos projektos.

Praktiski soļi šīs pārejas nodrošināšanai ietver darbības vairākos līmeņos. Pirmkārt, jāmaina publisko iepirkumu prakse, paredzot iespēju izmantot alternatīvus materiālus un ļaujot arhitektiem un inženieriem izvēlēties tos pēc piemērotības un ilgtspējas kritērijiem. Otrkārt, jāievieš valsts atbalstīta pilotprojektu sistēma, kas ļautu testēt jaunos materiālus praksē ar pētniecības un uzraudzības piesaisti. Treškārt, nepieciešams attīstīt sertifikācijas infrastruktūru, izveidojot akreditētas laboratorijas materiālu pārbaudei atbilstoši ES normām.

Tāpat būtiski veicināt starptautisko sadarbību un zināšanu apmaiņu, atbalstot profesionāļu un studentu iesaisti apmaiņas programmās un izstādēs. Visbeidzot – inovatīvi materiāli jāintegrē arī izglītībā, nodrošinot studentiem iespēju tos iepazīt un izmantot jau studiju laikā, tostarp praksēs un sadarbībā ar vietējiem uzņēmumiem.

Reklāmraksti

Kāpēc izvēlēties Ekobaze Latvia? Pieeja ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai

Sadarbības materiāls,04.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Tirdzniecība un pakalpojumi

Izraēlas un Latvijas tirdzniecības apjoms augs

Jānis Goldbergs,13.08.2025

Nilija Šaleva (Nili Shalev), Izraēlas Eksporta institūta vadītāja un Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs Kaspars Rožkalns.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Pakalpojumi

Civinity uzturēs visus Youston Living pārvaldītos apartamentus

Db.lv,13.08.2025

Civinity ģenerāldirektore Virgeda Jackaite un Youston Living direktors Artūras Pitkauskas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēku uzturēšanas pakalpojumu un inženiertehnisko risinājumu grupa Civinity un kopdzīvošanas tīkla veidotājs un pārvaldītājs Baltijā Youston Living paziņojuši par stratēģisku partnerību attīstībai Eiropas pilsētās.

Uzņēmumi noslēguši līgumu, saskaņā ar kuru Civinity grupas uzņēmums Civinity Solutions (kas sniedz komerciālo un dzīvojamo ēku uzturēšanas pakalpojumus) uzturēs visus Youston Living pārvaldītos apartamentus, kas darbojas pēc koplietošanas principa, Lietuvā un Latvijā.

Civinity kopš 2021. gada sniedz uzturēšanas pakalpojumus visām Youston Living ēkām Lietuvā, bet šogad sāks tos sniegt Latvijā.

Abi uzņēmumi darbojas līdzīgos ģeogrāfiskajos tirgos un ir līderi savos sektoros. Šī partnerība ne tikai stiprinās to pozīcijas Baltijas valstīs, bet arī pavērs jaunas attīstības iespējas Eiropā.

Youston Living jau pārvalda modernus kopdzīvošanas (angl. co-living) apartamentus Viļņā un Prāgā, bet šī gada augustā jau uzsāka darbību Rīgā. Paplašināšanās notiek arī Londonā, kur jau sākta iegādātās ēkas rekonstrukcija. Nākamajā gadā Youston Living pārvaldīs vairāk nekā 1000 dzīvokļu portfeli, kura vērtība pārsniedz vairāk nekā 100 milj. eiro.

Investors

Preses nama kvartāls sācis obligāciju trešo laidienu piecu miljonu eiro apmērā

Db.lv,14.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Preses Nama Kvartāla” attīstītājs Rīgā AS “PN Project” turpina savu obligāciju emisijas programmu, uzsākot trešo laidienu, kas piedāvā 10 % gada procentu likmi un tiek īstenots ar mērķi nodrošināt finansējumu būvniecības turpināšanai, vēl vairāk stiprinot projekta izaugsmi un attīstību.

Trešā laidiena piedāvājuma periods ilgst no 14. līdz 28. jūlijam, piedāvājot 10 % ienesīgumu ar kupona izmaksām divas reizes gadā. Obligāciju dzēšanas termiņš paredzēts 2027. gada 4. jūnijā.

Plānotais emisijas apjoms ir līdz 5 miljoniem eiro, un minimālais ieguldījums ir viena obligācija ar emisijas cenu 1016,7123 eiro (nominālvērtība – 1000 eiro).

Emisiju organizē Artea Bank (iepriekš Šiaulių Bankas), bet pārdošanas aģenti ir Orion Securities UAB un Redgate Capital AS.

“Tāpat kā citi liela mēroga projektu attīstītāji, arī mēs esam izvēlējušies finansējuma piesaistes stratēģiju īstenot vairākos obligāciju laidienos, nevis vienā lielā emisijā uzreiz. Šāda pieeja ļauj katru laidienu pielāgot projekta konkrētā brīža būvniecības vajadzībām – piemēram, apkārtnes labiekārtošanai, fasādes uzstādīšanai vai iekšdarbiem. Tas nodrošina efektīvu kapitāla izmantošanu un palīdz izvairīties no liekām izmaksām par neizmantotiem līdzekļiem,” skaidro Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs.

Ražošana

VIDEO: Gatavojas lēcienam

Māris Ķirsons,18.09.2025

SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT uzņēmuma “ZZ Dats” izveidotajā IRoM platformā tiks automātiski apkopoti aktuālie dati par ceļu stāvokli Latvijā – gan pašvaldību pārziņā esošajiem ceļiem, gan valsts nozīmes autoceļiem, un atbildīgajiem speciālistiem reālajā laikā būs iespēja saņemt datus par esošajām ceļu nepilnībām, attiecīgi pieņemt lēmumus par tālākajām nepieciešamajām darbībām.

Digitālās platformas izveidē – mākslīgā intelekta apmācībā tiek aicināti iesaistīties arī iedzīvotāji.

“Projekta mērķis ir izveidot modernu un viegli pielāgojamu digitālu platformu, kas visu gadu palīdzētu ceļu uzturētājiem efektīvāk plānot un veikt to uzturēšanas darbus. Platforma izmantos mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, lai laikus pamanītu un analizētu problēmas, piemēram, bedres, plaisas, aizaugušas vai slikti redzamas ceļa zīmes, kā arī konstatētu citas ceļu uzturēšanas vajadzības. Automātiski apkopotā informācija palīdzēs pieņemt pamatotus un ātrus lēmumus, kā arī sniegs pārskatāmu informāciju par resursu izlietojumu. Šāds risinājums ļaus samazināt atbildīgo speciālistu reaģēšanas laiku, nodrošināt drošākus braukšanas apstākļus satiksmes dalībniekiem un efektīvāk izmantot uzturēšanas resursus visos gadalaikos,” pauž “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir apkopoti un izvērtēti pilnveidotās un Liepājas būvvaldē no jauna iesniegtās būvniecības ieceres “Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā” publiskās apspriešanas rezultāti.

Kopumā saņemti 599 iedzīvotāju viedokļi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 96% jeb 576 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 4% jeb 23 apspriešanas dalībnieki. Salīdzinot ar sākotnējo būvniecības ieceri, kura pirmreizēji tika apspriesta 2023. gadā, redzams, ka iedzīvotāju atbalsts un aktivitāte ir pieaugusi – 2023. gadā viedokli izteica 202 iedzīvotāji, no kuriem 83% atbalstīja ieceri. Savukārt pēc projektā veiktajiem arhitektoniskajiem, funkcionālajiem un labiekārtojama uzlabojumiem 2025. gadā atkārtoti organizētās apspriešanas rezultāti par jauno būvniecības ieceri liecina, ka atbalsts iedzīvotāju vidū ir pieaudzis.

No visiem respondentiem, kuri piedalījās publiskajā apspriešanā, aptuveni ceturtā daļa jeb 24,4% aptaujāto vēl papildus pauda atsevišķus priekšlikumus un ierosinājumus, kurus, sagatavojot publiskās apspriešanas pārskatu, izvērtēja būvvaldes speciālisti. Pārskats par publiskajā apspriešanā izteiktajiem viedokļiem sagatavots un izskatīts 2025. gada 12. augusta Liepājas būvvaldes Būvniecības padomes sēdē. Tostarp, pamatojoties uz apspriešanas rezultātiem, sagatavotas papildu prasības, kas iekļaujamas būvatļaujā.

Eksperti

Pieci mākslīgā intelekta risinājumi, kas padarīs būvniecību ātrāku, lētāku un kvalitatīvāku

Ēriks Vītols, SIA “BIM Solutions” vadītājs,10.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare saskaras ar milzīgām iespējām un vienlaikus izaicinājumiem – no augošām izmaksām līdz pieprasījumam pēc ātrākiem, zaļākiem un gudrākiem risinājumiem.

Šodien mākslīgais intelekts (MI) piedāvā piecus būtiskus risinājumus, kas ne tikai palīdz pārvarēt šos izaicinājumus, bet arī būtiski uzlabo būvniecības kvalitāti, ātrumu un efektivitāti. Ja šos risinājumus neieviesīsim savlaicīgi, riskējam ar konkurētspējas zudumu gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū.

1. Plānošana: ātrs ceļš no idejas līdz konceptam

Būvniecība nesākas ar cementu un ķieģeļiem – tā sākas ar vajadzību definēšanu, budžetu un telpisko domāšanu. Šajā agrīnajā posmā MI darbojas kā pieredzējis konsultants, kas analizē ievadītos datus, sniedz ieteikumus un modelē dažādus scenārijus. Tas ļauj projektēt efektīvāk jau pašā sākumā, izvairoties no dārgiem pārpratumiem vēlāk. MI spēj radīt pirmos vizuālos konceptus, balstoties uz aprakstu un ģeogrāfisko kontekstu, kā arī palīdz labāk strādāt ar datiem, kas ir pamatā jebkuras būves iecerei. Tas nozīmē dienas, nevis nedēļas, lai redzētu iespējamos risinājumus.

Eksperti

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

Gunārs Kosojs, Latvijas Kompozītmateriālu asociācijas vadītājs,08.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Pagaidu infrastruktūrās tiek izmantoti dažādi materiāli, un katram no tiem ir savas priekšrocības, kuru izvērtējums veicams atbilstoši konkrētajai vajadzībai. Kompozītmateriāli šodien kļūst par vienu no perspektīvākajiem risinājumiem – tie ir viegli, izturīgi un nepakļaujas agresīviem un mainīgiem laikapstākļiem. Līdzās tiem pārvietojamās konstrukcijās tiek izmantots arī koks, metāls un alumīnijs.

Arī Latvijā redzam dažādas pieejas. Piemēram, Salacgrīvas pagaidu tilts pār Salacu ir būvēts no metāla konstrukcijas, kas ļauj ātri nodrošināt satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Kompozītmateriālu izmantošana pagaidu infrastruktūrā Latvijā diemžēl vēl nav tik ierasta prakse kā citviet pasaulē. Pagaidām tos vairāk izmanto ilgtermiņa risinājumos kā, piemēram, nesen uzbūvētajā gājēju tiltā Ķekavā vai Jūrmalas dzelzceļa stacijas “Asari” perona konstrukcijā. Savukārt pasaulē kompozītmateriāli jau kļuvuši par plaši pielietotu izvēli pagaidu tiltu būvniecībā, īpaši militāros un katastrofu seku likvidēšanas gadījumos, kur būtiska ir ātra uzstādīšana, izturība un spēja kalpot gadiem, pat ja risinājums sākotnēji paredzēts tikai īstermiņam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Eksperti

No remontiem uz ilgmūžību: ceļu būves izvēles klimata pārmaiņu līkločos

Andrejs Vlasjuks, SIA “Composite PRO” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Kompozītmateriālu asociācijas valdes loceklis,29.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens autovadītājs redz plaisas asfaltā, drūpošas ceļu malas un applūdušas nobrauktuves. Tās nav tikai neērtības – tā ir mūsu drošība un nodokļos maksātā nauda, kas pazūd atkārtotos remontos. Klimata pārmaiņu ierosinātie laikapstākļu cikli kļūst arvien ekstrēmāki, kā rezultātā tradicionālie materiāli vairs nespēj nodrošināt ilgmūžību.

Klimata pārmaiņas un iepirkumu stagnācija grauj infrastruktūru

Latvijas ceļu infrastruktūras visneaizsargātākās daļas ir tās, kas nonāk tiešā saskarē ar mitrumu, mehānisko slodzi un temperatūras svārstībām – apmales, drenāžas kanāli, nobrauktuves, ceļa malu betonējumi. Karstuma viļņos betona virsmas izplešas un plaisā, lietavu laikā drenāžas sistēmas tiek pārslogotas, bet ziemā atkala un sals īpaši bojā vietas, kur ūdens uzkrājas konstrukcijā. Šo bojājumu apjoms pieaug, jo klimata pārmaiņu ietekmē laikapstākļu cikli kļūst straujāki un ekstrēmāki, bet publiskajos iepirkumos joprojām dominē zemākās cenas princips. Tas nozīmē, ka materiāli ar lielāku noturību un mazākām uzturēšanas izmaksām bieži netiek izvēlēti. Piemēram, Finanšu ministrijas programmā “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024. gadā paredzēti ap 210,5 miljoniem eiro, no kuriem ikdienas uzturēšanas darbiem vien atvēlēti aptuveni 56,8 miljoni eiro¹². Citiem vārdiem – mēs turpinām maksāt par nebeidzamiem remontiem, nevis ieguldām ilgtspējīgā infrastruktūrā.

Finanses

Lielie infrastruktūras projekti veicina būvtehnikas un spectehnikas līzinga tirgu

Db.lv,18.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības un spectehnikas tirgu nosaka ne tikai uzņēmuma iekšējie resursi un kapacitāte, bet arī ārējie apstākļi – ekonomiskā vide, būvniecības sezonalitāte, publiskā iepirkuma dinamika un pieejamais finansējums.

Luminor novērojumi liecina, ka šī gada pirmajos četros mēnešos būvtehnikas un spectehnikas segmentā redzams 13% reģistrāciju pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nozīmīgu lomu šajā kāpumā ieņem tehnikas nomas uzņēmumi, kas aktīvi papildina savus spectehnikas parkus un padara mūsdienīgu tehniku pieejamāku plašākam infrastruktūras un būvniecības projektu lokam.

Mūsdienās daudzi būvniecības uzņēmumi tehniku nomā, nevis iegādājas savā īpašumā. Tas ļauj saglabāt elastību un samazināt finanšu riskus laikā, kad tirgus situāciju ietekmē sezonalitāte, iepirkumu cikli un ekonomiskā nenoteiktība. Tirgus izaugsmi būtiski balsta vairāki liela mēroga infrastruktūras projekti, to vidū īpaši izceļas “Rail Baltica”, valsts autoceļu modernizācija un apjomīgi tiltu izbūves projekti Rīgā, Salacgrīvā un citviet Latvijā, kā arī dažādu stratēģisku objektu būvniecība.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija (EM) aicina pieteikties uzņēmējdarbības konkursam "Eksporta un inovācijas balva 2025", kurā tiks noskaidroti veiksmīgākie Latvijas eksportētāji un līderi inovāciju jomā, informēja LIAA.

Uzņēmumi konkursā tiks vērtēti piecās kategorijās - "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions", "Eksporta pieauguma līderis", "Eksporta jaunpienācējs" un "Ekpsortspējīgākais jaunais tūrisma produkts".

Kategorijās "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Eksporta jaunpienācējs" pretendenti šogad aicināti pieteikties dalībai atklātā konkursā. Pieteikšanās paredzēta līdz 12.septembrim.

Uz balvu kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" var pretendēt komersants, biedrība, nodibinājums, plānošanas reģions vai pašvaldības iestāde, kas pēdējo divu gadu laikā ir ieviesis tirgū jaunu tūrisma produktu, kas ir ilgtspējīgs, inovatīvs, kvalitatīvs un ar augstu pievienoto vērtību. Produktam jānodrošina tūristu iesaistes iespēja un jābūt piemērotam ārvalstu tūristu vajadzībām.

Būvniecība un īpašums

Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības pārvaldības nodošanu VNĪ

Db.lv,09.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu profesionālu un caurspīdīgu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvniecības procesa vadību, parakstīta trīspusēja vienošanās starp Veselības ministriju, Stradiņa slimnīcu un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Tās ietvaros VNĪ uzticēta būvniecības procesa pārvaldība, pārņemot šo funkciju no slimnīcas, kā arī nodota projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma daļa Rīgā, Pilsoņu ielā 13.

Šis solis balstīts 2025.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz VNĪ uzticēt A2 korpusa būvniecības pārvaldību, pārņemot to no Stradiņa slimnīcas. Mērķis ir stiprināt profesionālu būvdarbu vadību un mazināt iespējamos riskus šī valsts nozīmes veselības aprūpes infrastruktūras projekta īstenošanā.

"Veselības aprūpes infrastruktūras projektu attīstība un pārvaldība ir ļoti izaicinošs process slimnīcu vadītājiem, kuriem ikdienā jārisina izaicinājumi saistībā ar efektīvas ārstniecības procesu organizēšanu, tehnoloģiju un zinātnes attīstību. Tādēļ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa - viena no kritiski svarīgākajiem veselības aprūpes infrastruktūras projektiem Latvijā - būvniecības pabeigšanas nodošana profesionāla būvniecības pārvaldītāja rokās ir nozīmīgs atbalsts. A2 korpusa pabeigšana būtiski uzlabos Stradiņa slimnīcas kapacitāti un vidi pacientiem un medicīnas personālam. Projekta kvalitatīva īstenošana stiprinās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti gan rīdziniekiem, gan Latvijas reģionu iedzīvotājiem," gandarījumu par sadarbību pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) uzņemtais kurss birokrātijas mazināšanai būvniecībā ir sniedzis rezultātus - būvniecības ierosinātāji arvien vairāk būvniecības ieceru īstenošanai izmanto atvieglotās prasības.

Ja 2022.gadā Latvijā tika reģistrēti 6.1 tūkst. paziņojumi par būvniecību, tad 2024.gadā to skaits pieauga līdz 8.5 tūkst. Savukārt izdoto būvatļauju skaits samazinās, jo ierosinātāji izmanto atvieglotās dokumentu sagatavošanas iespējas. Piemēram, 2022.gadā Latvijā tika izdoti 6.5 tūkstoši būvatļauju, bet 2024.gadā - 5.3 tūkstoši.

"Dati rāda, ka Ekonomikas ministrijas darbs pie birokrātisko šķēršļu mazināšanas būvniecībā ir rezultējies ar panākumiem - cilvēki novērtē būvniecības procesam nepieciešamo dokumentu atvieglojumus, kā arī izmanto sniegtās iespējas virkni darbu īstenot pašu spēkiem. Tas liecina par iedzīvotāju gatavību sakārtot savu īpašumu un ar to saistīto dokumentāciju, demonstrējot atbildīgu attieksmi. Novērotās izmaiņas apliecina, ka ejam pareizā virzienā un darbs jāturpina," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Vairāk nekā 2500 Bolt Food partnerkurjeri ir apguvuši kursu par minimālajām higiēnas prasībām

Db.lv,10.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim vairāk nekā 2500 ēdiena un citu preču piegādes platformas "Bolt Food" partnerkurjeri ir apguvuši kursu par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā, informē uzņēmumā.

Kursa apgūšana ir obligāta, tādējādi paredzams, ka līdz mēneša beigām sertifikātu būs saņēmuši visi aktīvie platformas partnekurjeri.

Vienlaikus "Bolt Food" turpina stiprināt kvalitātes un drošības prasības, īstenojot vairākus pasākumus, kas vērsti uz pārtikas drošību un partnerkurjeru profesionālo atbilstību darbam platformā. Tāpat "Bolt Food" sadarbojas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), lai nodrošinātu caurskatāmu un visām prasībām atbilstošu darbības modeli.

Obligātu reģistrāciju PVD ir noslēguši visi jeb vairāk nekā 4000 "Bolt Food" partnerkurjeri. Savukārt topošajiem partnerkurjeriem pirms sadarbības sākšanas pārbaudīs reģistrācijas statusu, tādējādi kontrolējot šo personu atbilstību pārtikas drošības prasībām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu privātmāju būvniecībā, pēdējos trīs gados dominē koka karkasa mājas, aiz sevis atstājot mūra ēkas, vidējam aizdevuma apmēram māju būvniecībā sasniedzot 230 000 eiro.

Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām un samazinājusies arī ārtelpu platība, liecina Luminor bankas novērojumi.

Komentējot tendences māju būvniecībā, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais norāda, ka privātmāju būvniecība kopumā ir aktīva. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaugusi interese par koka karkasa privātmājām. Tās kļūst par populāru alternatīvu mūra ēkām, un bankas tām parasti piemēro līdzīgus aizdevuma nosacījumus abiem būvniecības veidiem. Vidējais aizdevuma apmērs šādu māju būvniecībai ir ap 230 000 eiro.Koka karkasa māju būvniecībā bieži tiek izmantotas rūpnīcā iepriekš izgatavotas konstrukcijas, kas ļauj būtiski saīsināt būvniecības procesu salīdzinājumā ar mūra ēkām. Tas ir nozīmīgs ieguvums klientiem, kuri vēlas ātrāk uzsākt dzīvi jaunajā mājoklī.

Eksperti

Būvniecībā nepieciešama gudra risku vadība, iepirkumu sistēmā – pārmaiņas

Jeļena Gavrilova, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle,17.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana vienmēr ir izaicinājumu pilns process, kas var ilgt no trīs līdz pieciem gadiem, un, lai arī cik rūpīgi plānotu izmaksas, termiņus un riskus, neparedzēti apstākļi ir neizbēgami, tādēļ jāsaka, ka būvniecības projektu gaitā nepieciešamība pēc izmaiņām projektā, termiņu pagarinājumiem vai papildu izmaksu pielīgšanas rodas salīdzinoši bieži.

Tie var būt saistīti gan ar strauju būvmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu kāpumu, gan ar materiālu piegādes kavējumiem, gan ar papildus pasūtītāja uzdotām izmaiņām (saistībā ar izmaiņām ēku lietotāju prasībās), kā arī ar atklājumiem, ar ko jārēķinās, īpaši, ja tiek veikta vēsturisku pārbūve. Tāpēc ārkārtīgi būtiska ir sadarbības partneru izvēle. Sagaidām konstruktīvu sadarbību ar būvniecībā ietaisītajām pusēm un godprātīgu attieksmi ceļā uz vienotu mērķi – uzbūvēt kvalitatīvu objektu, ar kuru mēs visi, Latvijas sabiedrība varam lepoties.

VNĪ strādā pēc starptautiskā FIDIC līguma principiem. Mūsu noslēgtie būvniecības līgumi parasti neparedz iespēju vienkārši palielināt līgumcenu. Tomēr, apzinoties nozares specifiku, līgumos paredzēti mehānismi, kas ļauj risināt neparedzētus apstākļus, piemēram, finanšu rezerves, izmaksu indeksāciju vai iespēju pagarināt termiņu, ja tas objektīvi pamatoti. Līgumu izbeigšana ar būvniekiem VNĪ praksē drīzāk ir izņēmums nevis ikdiena – mūsu mērķis nav pārtraukt sadarbību vai piemērot sodus, bet panākt, lai projekti tiek pabeigti laikā un ar augstu kvalitāti. Lielākā daļa projektu, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, tiek pabeigti, jo VNĪ kopā ar būvniecības procesa dalībniekiem katram izaicinājumam proaktīvi meklē risinājumus.

Nekustamais īpašums

FOTO: Vērtīgākās ēkas Baltijā

Db.lv,16.09.2025

Par visvērtīgāko objektu Baltijā žūrija atzina un Grand Prix piešķīra kvartālam Viļņā - St. Jacobs Quarter.

Pasūtītājs Orkela, projekts DO ARCHITECTS (modernās būves), ARCHINOVA (vēsturiskās apbūves atjaunošana un ēku funkciju transformēšana), būvnieks Naresta.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ilgtspējīgas būvniecības profesionāļu godināšanu aizvadīta konkursa Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā Baltijā 2025 Galā ceremonija 2025.gada 10.septembrī Mežaparka estrādes Kokaru zālē.

Kopumā konkursam tika iesniegti pieredzes apmaiņas vērti un daudzveidīgi 37 pieteikumi, kas ir cienījama konkurence ilgtspējīgu ideju sniegumā un to īstenošanā.

Jau otro gadu ikgadējā konkursa balva Grand Prix balva aizceļo uz Lietuvu. Šogad žūrija, izvērtējot katru konkursa objekta pieteikumu saskaņā ar ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem, par visvērtīgāko objektu Baltijā atzina un Grand Prix piešķīra kvartālam Viļņā - St. Jacobs Quarter. Pasūtītājs Orkela, projekts DO ARCHITECTS (modernās būves), ARCHINOVA (vēsturiskās apbūves atjaunošana un ēku funkciju transformēšana), būvnieks Naresta.

Visas nominācijas un uzvarētājus skatiet raksta galerijā!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Reklāmraksti

Oļegs Kolomijcevs: elektroenerģijas nozare ir ceļā uz gudru pārvaldību

Sadarbības materiāls,14.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidmašīnu ražošana globālā mērogā ir nopietni aizkavējusies, ceturtdien Rīgas Aviācijas forumā atzina Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģiona direktors Raimonds Gruntiņš.

Viņš norādīja, ka lidmašīnu piegādes aviācijā ir nepietiekamas, kas galvenokārt ir saistīts ar piegādes ķēžu problēmām, darbaspēka trūkumu, streikiem un citiem iemesliem.

Tādējādi tiek radīts spiediens uz biļešu cenām, kā arī aviokompānijām ilgāk ir jāuztur vecākas lidmašīnas ekspluatācijā, kas palielina uzturēšanas izmaksas, degvielas patēriņu un emisijas.

"Daudzas lidmašīnas, kas tiek piegādātas šobrīd, faktiski tika pasūtītas 2019.gadā. Tāpat daudzas aviokompānijas aptur jaunas piegādes un meklē jebkuru pieejamo lidmašīnu tirgū, lai apmierinātu augsto pieprasījumu," uzsvēra IATA pārstāvis.

Gruntiņš atzina, ka vidējais flotes vecums globālā līmenī patlaban sasniedz gandrīz 15 gadus, kas ir visu laiku augstākais rādītājs.

Eksperti

Plug-in hibrīdi – atkāpšanās no pārejas uz elektromobilitāti vai būtisks solis uz priekšu?

Justs Nekrošus, Møller Baltic Import izpilddirektors,26.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Tehnoloģijas

Ieguldot 2 miljonus eiro, izstrādā risinājumu elektrolīniju koka balstu apsekošanai

Db.lv,15.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "InPass" sadarbībā ar elektrotīkla uzturētāju AS "Sadales tīkls", Norvēģijas dronu un aerodatu tehnoloģiju uzņēmumu "Aersea" un pētniecības centru "Norce" izstrādā jaunākajās tehnoloģijās balstītu viedo inspekcijas sistēmu elektrolīniju koka balstu apsekošanai.

Šis risinājums ļaus automatizēt koka balstu apsekošanas procesu, ilgtermiņā samazinot elektrotīkla uzturēšanas izmaksas. Projekta kopējais budžets ir 1,96 miljoni eiro, un tas tiek īstenots Eiropas Partnerības "Innovative SMEs" aktivitātes "Eurostars" ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes un Norvēģijas Zinātnes padomes līdzfinansējumu.

AS "Sadales tīkls" pārraudzībā visā Latvijā ir apmēram 840 tūkstoši koka elektrolīniju balstu, kas regulāri jāapseko, lai pārliecinātos par to tehnisko stāvokli. Projektā "Mobile utility pole smart inspection system" (MUPSIS 2024) tiks izstrādāta mobila koka balstu pārbaudes sistēma, kurā plānots integrēt dažādas viedās tehnoloģijas, tai skaitā: