Eksperti

ST spriedums par ierobežojumiem tirdzniecības centriem – atgādinājums par brīvas konkurences nozīmi

Raivis Leimanis, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai

Armanda Vilciņa, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmiju ierobežojošie pasākumi Latvijā ir bijuši vieni no stingrākajiem Eiropā, taču nav pārliecības, ka tie tiešām sniedz gaidīto rezultātu.

To intervijā DB atzīmē Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen). Viņš uzsver, ka Ziemeļvalstis šajā situācijā ir bijušas biznesam atvērtākas, jo, piemēram, Somijā un Zviedrijā tirdzniecības centri pandēmijas laikā nav bijuši slēgti.

“Personīgi es neredzu atšķirību starp situāciju Somijā un Latvijā, kur tirdzniecības centri trīs mēnešus ir bijuši slēgti, – ir skaidrs, ka ierobežojumi traucē biznesam, bet nav pārliecības, ka tie tiešām palīdz veselībai,” secina J. Latvanens.

Fragments no intervijas

Tikko noslēdzās 2021. gads. Kāds tas bija jūsu biznesam?

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus uzņēmējus, jo mums ir nepārtraukti jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šī situācija mums ir iemācījusi ātri reaģēt, būt elastīgiem un pieņemt pārmaiņas, tajā pašā laikā nezaudējot koncentrāciju uz izvirzītajiem mērķiem. Jāteic, ka Stockmann aizvadītais gads bija diezgan pozitīvs – pērn fokusējāmies uz savu stratēģisko plānu īstenošanu, kas mums arī veiksmīgi izdevās. Piemēram, Rīgā 1. septembrī durvis vaļā vēra renovētā Stockmann Delikatess nodaļa, kuras pārveidē ieguldīti 2,5 miljoni eiro. Renovācijas laikā tika radīts jauns nodaļas vizuālais tēls, kā arī ierīkota virkne nebijušu risinājumu klientu ērtībām. Ja runājam par finansiālo aspektu, protams, jāatzīst, ka tūristu skaita samazinājums ir ietekmējis mūsu veikalu apgrozījumu, īpaši Latvijā, kur pandēmijas ierobežojumi ir bijuši visstingrākie. Jebkurā gadījumā mūsu rezultāti ik ceturksni uzlabojas, taču tūristu skaita samazinājumu jūtam joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar valdības otrdien pieņemto lēmumu, kas ļauj brīvdienas un svētku dienās strādāt visiem tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, tie plāno būt atvērti jau Ziemassvētku brīvdienās, tomēr grūtības sagādā darbaspēka organizēšana, pastāstīja aptaujātie tirdzniecības centru pārstāvji.

Tirdzniecības centru "Alfa" un "Akropole", kuriem ir viens īpašnieks, pārstāvji atzina, ka tirdzniecības centri ir priecīgi par valdības lēmumu ļaut veikaliem jau no 24.decembra strādāt "zaļajā" režīmā arī brīvdienās un svētku dienās. Gan "Akropole", gan "Alfa" nomnieki jau šajās brīvdienās būšot atvērti apmeklētājiem.

Vienlaikus "Akropoles" un "Alfas" pārstāvji atzina, ka viens no šī brīža izaicinājumiem ir darbaspēka organizēšana.

Abi tirdzniecības centri 24.decembrī apmeklētājiem būs atvērti no plkst.10 līdz 18, bet 25.decembrī - no plkst.12 līdz 21. Savukārt 26.decembrī tirdzniecības centri strādās no plkst.10 līdz 22, bet 31.decembrī - no plkst.10 līdz 20. Vienlaikus 1.janvārī abi tirdzniecības centri būs slēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot spēkā esošās prasības, kas noteiktas tirdzniecības nozarei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka Ministru kabineta noteiktais darbības ierobežojums aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās nesasniedz rīkojumā noteikto mērķi - mazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tāpēc LTRK aicina Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā, kas paredz no 2021.gada 10.decembra atļaut strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās.

LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmssvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus, pauda lielos tirdzniecības centrus pārstāvošās Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Aliansē arī atzīmēja, ka tuvākajās dienās NĪAA izanalizēs Satversmes tiesas spriedumu un lems par turpmākajiem juridiskajiem un nozares aizstāvības soļiem.

Vanags pauda gandarījumu, ka Satversmes tiesa ir atzinusi - Satversmei neatbilstoša bija situācija, kurā apavu veikals ārpus tirdzniecības centra drīkst strādāt, bet tirdzniecības centrā - nedrīkst. Realitātē šāds lēmums noveda situācijā, kad 75% veikalu tirdzniecības centros nedrīkstēja strādāt.

Vanags uzsvēra, ka šī situācija tirdzniecības centriem ir radījusi vismaz 65 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem ir kompensēti mazāk nekā 20 miljoni eiro.

Pēc NĪAA paustā, valdības pienākums ir pilnībā kompensēt Ministru kabineta "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" radītos zaudējumus tirdzniecības centriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Zemes reformas komiteja" aicina Latvijas Valsts prezidentu neizsludināt un nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā likumu, kas paredz piespiedu zemes nomas maksas ieviešanu, norādot, ka likums nav pienācīgi izdiskutēts un ir pretrunā ar Latvijas valsts pamatdokumentu Satversmi, informē biedrības pārstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke.

Biedrība norāda, ka Saeimas pieņemtais likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem, ne uzdevumiem un tas ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām vērtībām un Satversmes tiesas atziņām zemes un ēkas dalīto īpašumu jomā, kā arī zemes un būvju īpašnieku tiesību samērošanā.

"Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" paredz aizstāt šobrīd pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības ar Civillikumā neesošām "zemes lietošanas tiesībām", nosakot vienotu maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, visiem dalītā īpašuma gadījumiem, proti, savrupmājām un daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumos, lauksaimniecības sabiedrību, augļu dārzu, komercobjektu apbūves un, domājams, pat brīvostu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centri Covid-19 apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ cieš sešu miljonu eiro zaudējumus ik mēnesi, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Jau no 15. novembra tirdzniecības nozare sadzīvo ar kārtējo ierobežojumu periodu. Šobrīd tirdzniecības vietas virs 1500 m2 pieejamas tikai pircējiem ar vakcinācijas sertifikātiem, savukārt brīvdienās tirdzniecības centros darbojas tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, bet ārpus tiem var darboties visi veikali. Iedalot tirdzniecības vietas pēc to platības, valstī atkal tiek kropļota konkurence tirgotāju vidū un radīti ievērojami zaudējumi, tāpēc nozare aicina valdību nekavējoties apstiprināt atbalsta programmu tirdzniecības centriem.

“Spēkā esošo ierobežojumu dēļ kārtējo reizi tirdzniecības nozarē tiek ierobežota atsevišķu uzņēmumu darbība, liedzot tiem ielaist visus apmeklētājus vai darboties brīvdienās. Tikmēr ārpus tirdzniecības centriem brīvdienās var darboties visi veikali. Tā rezultātā tirdzniecības centri cieš vidēji 6 miljonus eiro lielus zaudējumus ik mēnesi un ar bažām skatās uz tuvojošos svētku periodu, kurā zaudējumi var vēl ievērojami palielināties. Lai neradītu uzņēmējiem vēl smagākas finansiālas grūtības, nozare aicina valdību iedziļināties tirdzniecības centru skaudrajā situācijā un lemt par atbalsta programmu, piešķirot kompensāciju par kvadrātmetru šī brīža ierobežojumu periodam. Tas ļautu izlīdzināt radītos un sagaidāmos zaudējumus, kā arī dotu cerību par iespēju tirdzniecības centriem izdzīvot sarežģīto pandēmijas laiku,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” informē, ka uzņēmuma klientu centri visā Latvijā ir atvērti, jo uzņēmums spēj nodrošināt, ka tajos no 11. oktobra strādā vakcinēti klientu konsultanti.

Visi klientu centri strādā saskaņā ar valdības apstiprinātājiem nosacījumiem tirdzniecības organizēšanai ārkārtējās situācijas laikā un tirdzniecības centru, kuros atrodas “Tele2” klientu centri, izstrādātajiem noteikumiem.

Kā atzīst uzņēmumā, tie klientu centru darbinieki, kuri šobrīd vēl nav pabeiguši vakcinēšanās kursu, turpinās apkalpot klientus pa telefonu – līdzīgi kā 2020. gada pavasarī, kad “Tele2” pārkvalificēja aptuveni 150 darbiniekus, nodrošinot viņus ar visu nepieciešamo, lai varētu veikt darbu attālināti.

“Mums šobrīd ir vakcinēti vairāk nekā 85% mūsu klientu centru speciālistu un tuvākajā laikā šis procents augs. Lai nodrošinātu klientu centru sekmīgu darbību, pārplānojām savus resursus tā, lai visos klientu centros būtu optimāls darbinieku skaits un tie varētu apkalpot klientus arī klātienē,” stāsta “Tele2” mazumtirdzniecības vadītāja Jana Logina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji mainoties epidemioloģiskajai situācijai, Eiropas valstis viena pēc otras atceļ tajās noteiktos ierobežojumus, tai skaitā prasību uzrādīt vakcinācijas sertifikātus, apmeklējot publiskas vietas.

Tas tiek darīts, balstoties uz datiem par jaunā vīrusa paveida ietekmi – slimnīcas vairs netiek pārslogotas ar smagi saslimušiem pacientiem un vīruss tiek pārslimots daudz vieglākā formā. "Tomēr, kamēr šādas izmaiņas tiek ieviestas arī mums tuvākajās kaimiņvalstīs, Latvijas uzņēmēji aizvien spiesti sadzīvot ar epidemioloģiski nepamatotiem ierobežojumiem, kas rada aizvien lielākas finansiālas grūtības. Tirdzniecības centri aicina valdību šo situāciju nekavējoties novērst, atceļot prasību to apmeklētājiem uzrādīt vakcinācijas sertifikātus, lai pārstātu konkurences kropļošanu Baltijas līmenī un beidzot ļautu uzņēmējiem atsākt pilnvērtīgu darbu," teikts Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tirdzniecības centros atbilstoši valdības pieņemtajiem noteikumiem strādāt atļauts tikai veikaliem, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces – tādi aizņem tikai vidēji 25% tirdzniecības centru platības. Pārējie 75% veikalu nestrādā un nemaksā nomu par telpām, radot tirdzniecības centriem Latvijā vairāk nekā 11 miljonu eiro zaudējumus katru mēnesi.

Tā liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) rīcībā esošie dati. Alianses norāda, ka šādu situāciju radījusi valdības nespēja panākt sabiedrības vairākuma vakcinēšanos, lai iegūtu pūļa imunitāti Latvijā, tāpēc nozare aicina nevilcināties un lemt par nomas atbalsta piešķiršanu.

Tirdzniecības centri, kas vēl nav paguvuši atgūties no pavasarī ciestajiem zaudējumiem, šobrīd cieš no ierobežojumiem. Līdz šim Covid-19 vīrusa izplatības apturēšanas nolūkā ieviesto ierobežojumu dēļ tirdzniecības centru zaudējumi sasnieguši 65 miljonus eiro.'

Pavasarī pēc nozares lūgumiem valdība pieņēma nomas atbalsta programmu, kam tika piešķirti 20 miljoni, tomēr, kā liecina NĪAA rīcībā esošie dati, atbalstam līdz šim izmaksāti tikai aptuveni 7-8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja un virzīja apstiprināšanai domes sēdē lokālplānojumu teritorijai Juglas ielā 95, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Teritorija 1,7 hektāru platībā atrodas Dreiliņu apkaimē, kvartālā starp Biķernieku ielu, Juglas ielu un Dreiliņupīti. Netālu no tās, Stopiņu novada pusē, atrodas tirdzniecības centri "IKEA" un "Sāga".

Lokālplāna risinājumu pamatā ir iecere izbūvēt tirdzniecības un pakalpojumu objektu, paredzot izvēles iespējas dažādu apbūves koncepciju īstenošanai, kas konkretizējami būvprojekta izstrādes gaitā.

Transporta organizācijas risinājumi paredz piekļuvi lokālplānojuma teritorijai no Juglas ielas, tostarp, paredzot vietējās braukšanas joslas izbūvi paralēli Juglas ielai ar iespēju veidot tās turpinājumu piekļūšanas nodrošināšanai kaimiņu zemes vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Tirdzniecības centri “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums” – izmanto tikai 100% zaļo enerģiju!

Reklāmraksts, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centri “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums” īsteno videi draudzīgu apsaimniekošanu - pāriet uz zaļo enerģiju.

2021. gada 1. jūlijā tika noslēgti līgumi ar AS “Latvenergo” par zaļās elektroenerģijas piegādi tirdzniecības centriem “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”. Tas samazinās ikgadējo apjomu par 1287 tonnām CO2 gadā, kas ir vairāk nekā 250 reizes par viena cilvēka CO2 izmešu patēriņu gadā! Šāds resursu patēriņa ietaupījums ir ne tikai nozīmīgs solis zaļākai videi, mazinot ekoloģiskās pēdas nospiedumu, bet arī investīcija drošākai un ilgtspējīgākai nākotnei.

Atjaunīgā elektroenerģija jeb tā saucamā zaļā enerģija tiek iegūta no resursiem, kas atjaunojas ātrāk nekā tos patērē, kā piemēram, ūdens, saules, biomasas, plūdmaiņām, iežiem u.c. AS “Latvenergo” piedāvātais elektroenerģijas produkts Elektrum zaļais, ko kopš jūlija izmanto tirdzniecības centros “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”, tiek ražots no Latvijas atjaunīgajiem resursiem. No tās lielāko īpatsvaru iegūst no trijās Daugavas hidroelektrostacijās saražotās enerģijas – tas ir viens no vērtīgākajiem atjaunīgās enerģijas ieguves veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) aicina valdību vērtēt iespēju ļaut tirdzniecības centriem pēc 15.novembra strādāt arī brīvdienās, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Politiķis stāstīja, ka dažādos jautājumos saistībā ar ierobežojumiem atsevišķās tautsaimniecības jomās ir panākti kompromisi.

"Ir panākta vienošanās par ielu tirdzniecību, kāda tā būs pēc 15.novembra. Bija svarīgi, lai mūsu amatnieki, mājražotāji spēj tirgot savus ražojumus, kurus bieži vien ražo un veido visa gada garumā, bet decembrī tieši ir aktīva tirdzniecība," atklāja ministrs, piebilstot, ka ielu tirdzniecība pēc 15.novembra būs atļauta.

Pēc Vitenberga paustā, plašākās diskusijas koalīcijas sanāksmē bija par tirdzniecības regulējumu.

"Šeit aicinājums no EM ir ļaut strādāt tirdzniecības vietām "zaļajā režīmā" neatkarīgi no nedēļas dienas, necensties ierobežot darba laikus. Līdzīgs modelis ir arī Lietuvā, un zinu, ka kolēģi Operatīvās vadības grupā šobrīd par šo piedāvājumu diskutē," atzina amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17. martā par tirdzniecības centru "Spice" un "Spice Home" vadītāju un valdes locekli iecelta Iveta Priedīte, pārņemot pienākumus no Marie Vaino.

"Pēdējie gadi ir bijuši izaicinoši daudzām uzņēmējdarbības nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai. Esmu ļoti pateicīgs Marie Vaino, kura kā "Spice" un "Spice Home" akcionāre pieņēma mūsu priekšlikumu un pēdējo pusgadu veiksmīgi vadījusi tirdzniecības centrus. Mūsu personāla atlases process vietējā vadītāja atrašanai ir noslēdzies, un esmu ļoti priecīgs, ka Iveta Priedīte sāks strādāt kā jaunā izpilddirektore," sacīja kompleksa "Spice" valdes priekšsēdētājs Taavi Ojala.

"Abi tirdzniecības centri ir nozīmīgi galamērķi Rīgas iedzīvotājiem, viesiem un tuvējo rajonu iedzīvotājiem. Ivetai Priedītei ir ilga un ļoti profesionāla karjera Latvijas mazumtirdzniecības sektorā, un esmu pārliecināts, ka viņas pieredze uzlabos apmeklētāju iepirkšanās pieredzi tirdzniecības centros "Spice" un "Spice Home"," turpina Taavi Ojala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošām Satversmei atzinusi normas, kas nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas un maksāšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem.

ST noteica, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa neatbilst Satversmes 105.pantam. Spriedums nav pārsūdzams.

Ar pieteikumu ST bija vērsies tiesībsargs, kurš jau vairāku gadu garumā, vērtējot dažādu uzņēmēju sūdzības par saimnieciskās darbībās gūtā apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, konstatēja, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa neatbilst Satversmes 105.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, un īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Satversmes 105.pants nosaka arī, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu, kā arī īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības un sporta centru, kā arī kultūras un izklaides vietu atbalstam plāno 50 miljonus eiro

LETA, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām atbalstam varētu piešķirt 50 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām.

Šo noteikumu mērķis ir atbalstīt nodokļu maksātājus, kuru īpašumā ir tirdzniecības centri un kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā un nomniekiem to īpašumā, pārvaldībā vai nomā ir esoši sporta centri un kultūras, atpūtas un izklaides vietas, jo līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti tos sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa.

Atbalsts ir paredzēts apgrozījuma krituma kompensācijai, lai segtu operacionālās izmaksas - komunālie maksājumi, tai skaitā elektrības, ūdens un siltuma apgāde, nekustamā īpašuma nomas, saistību maksājumus, ārpakalpojumu izmaksas. Ar saistību maksājumiem tiek saprasti kredītmaksājumi, procentu maksājumi, kā arī līzingmaksājumi, savukārt ar ārpakalpojumu izmaksām tiek saprasti grāmatvedības pakalpojumi, apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī dažādu sistēmu uzturēšanas pakalpojumi, piemēram, ventilācijas, gāzes, signalizācijas, uzturēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupas Summus Capital sabiedrība iegādājusies uzņēmumu Rīgā, kuram piederošajā nekustamajā īpašumā ir atvērts viens no veikalu tīkla DEPO DIY veikaliem.

Šis ir jau otrais Summus Capital iegādes darījums Latvijā. 2020. gada beigās investīciju sabiedrība iegādājās arī tirdzniecības un izklaides centru Riga Plaza.

Summus Capital ir kļuvis par nekustamā īpašuma Imantā, kas atrodas Kurzemes prospektā 3b, īpašnieku, kurā uz ilgtermiņa nomas līguma pamata darbojas DEPO DIY veikals.

Jauns īpašnieks arī tirdzniecības centram Riga Plaza 

Investīciju konsultants “Zenith Family Office” ir pabeidzis “Riga Plaza” iegādi. Jaunie akcionāri...

Veikals tika uzbūvēts DEPO DIY vajadzībām un pieņemts ekspluatācijā 2021. gada jūlijā. Ēkas kopējā platība ir 19 000 m2, un tā ir būvēta kā ilgtspējīgs īpašums, ņemot vērā ietekmi uz vidi.

“Īpašums, kurā uz ilgtermiņa līguma pamata atvērts jaunākais Baltijas vadošās veikalu ķēdes DEPO DIY veikals Rīgā, labi iekļaujas mūsu dažādajā portfelī. Šim darījumam gatavojāmies jau ilgu laiku. Šajā laikā kārtējo reizi apliecinājām, ka DEPO izvēlētā stratēģija ir labs pamats ilgtermiņa nomai. Mēs arī vēlamies nākotnē palielināt DIY īpatsvaru portfeļa nomas apgrozījumā,” sacīja Summus Capital valdes loceklis Hannes Pihls.

Summus Capital OÜ ir nekustamā īpašuma ieguldījumu holdinga grupas uzņēmums, kas tika dibināts 2013. gadā, un tam pieder 11 īpašumi trijās Baltijas valstīs.

Grupai ir labi diversificēts portfelis, kura aktīvu vērtība pārsniedz 375 miljonus eiro, un kuru veido komerciāli nekustamie īpašumi mazumtirdzniecības, biroju telpu, loģistikas un medicīnas segmentos. Summus Capital ir ilgtermiņa ieguldījumu perspektīva un spēcīga īrnieku bāze ar vairāk nekā 300 īrniekiem.

Summus Capital savu darbību uzsāka Igaunijā, kur atrodas uzņēmuma galvenais birojs. Igaunijā uzņēmumam pieder Veerenni 1 un Veerenni 2 medicīnas centri, de la Gardie un Auriga iepirkšanās centri, Punane 56 multifunkcionālais biznesa komplekss un noliktavu īpašumu portfelis.

Latvijā Summus Capital pieder Riga Plaza iepirkšanās centrs. Savukārt Lietuvā uzņēmumam pieder BOD grupas augsto tehnoloģiju centrs, Nordika iepirkšanās centrs un Park Town 1 un 2 biroju ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 7 miljonus eiro aktīvu pārvaldniekam Prosperus Real Estate Fund III tirdzniecības centra iegādei Rīgā, Valdeķu ielā.

Tirdzniecības centra galvenais nomnieks ir Latvijā nesen ienākušais mazumtirdzniecības tīkls Lidl.

Gandrīz 5000 kvadrātmetru plašajās telpās darbojas arī tādi veikali kā Pepco, Dino Zoo, Spirts & Wine, Apotheka u.c. Tirdzniecības centrs tika nodots ekspluatācijā 2021.gada nogalē un to attīstītāja VPH Latvija.

“Joprojām ir vērojama aktīva investoru interese komercīpašumu tirgū, kas ir pozitīva tendence. To apliecina pagājušā gada investīciju apjomi šajā tautsaimniecības sektorā, kas Latvijā sasniedza jaunu rekordu pēdējā dekādē. Kaut arī inflācijas gaidas un kvalitatīvu investīciju objektu trūkums šķietami veicina īpašumu cenu pieaugumu, tomēr atdeves rādītāji investīcijām komercīpašumos mūsu reģionā joprojām ir augstāki nekā citos Eiropas tirgos, kas veicina intereses noturību. Lai arī nav zināms, kā pandēmija ietekmēs komercīpašumu nomnieku paradumus nākotnē, tirdzniecības centri, kuru nomnieki ir zināmas mazumtirdzniecības ķēdes turpinās būt investoru iecienīti. Mēs esam gandarīti, ka varam turpināt sadarbību ar Prosperus grupu, nodrošinot finansējumu pārdomātām un stratēģiskām fonda investīcijām visā Baltijā,” saka Luminor Nekustamo īpašumu finansēšanas eksperts Uģis Počs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Akropolis Group”, kura īpašumā un pārvaldībā ir divi tirdzniecības centri Rīgā – “Alfa” un “Akropole”, ir nolēmis paplašināt sava zīmola “Akropole” izmantošanu.

Šī gada pavasarī tirdzniecības centrs "Alfa" mainīs nosaukumu uz "Akropole Alfa", savukārt "Akropole" kļūs par "Akropole Rīga".

Akropolis Group saņem beznosacījumu atļauju Alfas iegādei 

Akropolis Group, kas pārvalda iepirkšanās un izklaides centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un...

"Gaidāmā vienota zīmola ieviešana abiem tirdzniecības centriem apliecina, ka “Akropolis Group” uzskata Latviju par nozīmīgu tirgu un mēs esam pārliecināti par tā nākotnes potenciālu. Neskatoties uz pandēmijas radītiem izaicinājumiem, mēs ticam tirgus izaugsmei un esam izvirzījuši ambiciozu mērķi, lai Akropole kļūtu par izteiktu tirgus līderi. Strādājot ar vienotu zīmolu, mūsdienīgu pieeju un uz klientu orientētām vērtībām, mēs īstenosim savu labo praksi un uzkrātās zināšanas, inovācijas un visaugstākos darbības standartus," saka “Akropolis Group” izpilddirektors Manfredas Dargužis.

Rimi Latvia nav notikušas pārrunas ar jaunajiem Alfas īpašniekiem 

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" nav bijušas pārrunas ar tirdzniecības centra "Alfa" jaunajiem...

Nosaukumu maiņa un vienotā zīmola ieviešana neietekmēs abu centru ikdienas darbību – tirdzniecības centru darba laiks, veikalu un pakalpojumu klāsts, apkalpošanas un epidemioloģiskās drošības standarti paliks nemainīgi. Vienlaikus nosaukuma maiņa ieviesīs izmaiņas “Alfa” zīmola vizuālajā identitātē un komunikācijas materiālos, kā arī paredz jaunās vienotās mājaslapas izstrādi. Tāpat tiks paplašināta pašreizējā "Akropole" dāvanu karšu programma – dāvanu kartes varēs iegādāties un izmantot abos iepirkšanās centros. Šo iespēju plānots ieviest līdz ar iepirkšanās centru nosaukumu maiņu.

"Tas ir nozīmīgs solis – darbojoties zem vienota zīmola, tiks stiprināta abu iepirkšanās centru konkurētspēja, kas palīdzēs ātrāk un efektīvāk ieviest inovatīvākus un klientiem pievilcīgākus piedāvājumus. Par “Akropole Alfa” mērķi esam noteikuši turpmāko izaugsmi un sevi redzam kā vēl ērtāku un mūsdienīgāku iepirkšanās un izklaides vietu,” uzsver tirdzniecības centra “Alfa” vadītāja Zane Kaktiņa.

TOP 10 nekustamā īpašuma investīciju darījumi Latvijā  

Investīcijas desmit lielākajos nekustamā īpašuma darījumos Latvijā 2021. gadā sasniedza 576 miljonus...

Jau pavasara sākumā “Alfa” un “Akropole” vārdi tiks mainīti uz “Akropole Alfa” un “Akropole Rīga”. Jaunā izkārtne “Akropole Alfa” drīzumā rotās tirdzniecības centra fasādi, tāpat jaunie tirdzniecības centru nosaukumi tiks izmantoti sociālajos tīklos un citos komunikācijas materiālos.

Plānots, ka vienota zīmola ieviešanas process pilnībā noslēgsies šī gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā nekustamā īpašuma (NĪ) tirgū bija rekordaugsta aktivitāte – komerciālā NĪ investīciju darījumu apjoms, salīdzinot ar 2020. gadu, ir palielinājies divkārt, sasniedzot 1,5 miljardus eiro.

Vērtīgākie darījumi tika noslēgti Latvijā, ziņo starptautiskā NĪ konsultāciju sabiedrība “Newsec”.

Pagājušajā gadā Latvijā noslēgti darījumi par 610 milj. eiro, Igaunijā par 447 milj. eiro, bet Lietuvā – 444 milj. eiro.

Rekordaugstos rezultātus noteica kapitāla pieejamība, vispārējās tendences pasaulē un pozitīvais noskaņojums tirgū. Investori aktīvi meklē objektus, tomēr sasniegt vēl labākus rezultātus NĪ investīciju darījumu tirgū traucēja piedāvājuma trūkums.

Pēc “Newsec” kapitāla tirgus pakalpojumu grupas vadītājas Baltijas valstīs Neringas Rastenītes-Jančūnienes teiktā, 1,5 miljardu eiro darījumu apjoms Baltijas reģionam ir rekordaugsts. Lai saglabātu ārvalstu investoru interesi, šo kārti nedrīkstētu nolaist zemāk arī 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka šodien izlaidīs Satversmes simtgadei veltītu sudraba kolekcijas monētu "Satversmei 100", informē Latvijas Bankā.

Šī monēta ir veltījums Latvijas konstitūcijai, kas pieņemta 1922.gadā un noteic valsts iekārtu, vērtības un attiecības starp cilvēku un valsti, norāda centrālās bankas pārstāvji.

Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no plkst.12. Savukārt pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.

Monētas tirāža ir 2500 eksemplāru. Monētas cena Latvijas Bankā būs 70 eiro, bet iegādes limits vienai personai - viena monēta.

Monētas "Satversmei 100" grafisko dizainu veidojis mākslinieks Aigars Ozoliņš.

Monēta izgatavota Lietuvas "Lietuvos monetu kalykla".

"Satversmes simtgades gadā arī Latvijas Bankai aprit 100 gadu kopš tās dibināšanas. Satversme radīja pamatu tostarp sekmīgai centrālās bankas darbībai, nosakot neatkarības garantijas, kompetenci un ilgtermiņa skatījumu naudas politikas jautājumos. Satversme ir viena no senākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā, kura nodrošina demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts pastāvēšanu. Šī monēta ir centrālās bankas simboliska dāvana Latvijai, un tās radīšanā līdzdarbojās Satversmes tiesa un Valsts prezidenta kanceleja," atzīmē Latvijas Bankas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru