Jaunākais izdevums

Līdz ar valdības otrdien pieņemto lēmumu, kas ļauj brīvdienas un svētku dienās strādāt visiem tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, tie plāno būt atvērti jau Ziemassvētku brīvdienās, tomēr grūtības sagādā darbaspēka organizēšana, pastāstīja aptaujātie tirdzniecības centru pārstāvji.

Tirdzniecības centru "Alfa" un "Akropole", kuriem ir viens īpašnieks, pārstāvji atzina, ka tirdzniecības centri ir priecīgi par valdības lēmumu ļaut veikaliem jau no 24.decembra strādāt "zaļajā" režīmā arī brīvdienās un svētku dienās. Gan "Akropole", gan "Alfa" nomnieki jau šajās brīvdienās būšot atvērti apmeklētājiem.

Vienlaikus "Akropoles" un "Alfas" pārstāvji atzina, ka viens no šī brīža izaicinājumiem ir darbaspēka organizēšana.

Abi tirdzniecības centri 24.decembrī apmeklētājiem būs atvērti no plkst.10 līdz 18, bet 25.decembrī - no plkst.12 līdz 21. Savukārt 26.decembrī tirdzniecības centri strādās no plkst.10 līdz 22, bet 31.decembrī - no plkst.10 līdz 20. Vienlaikus 1.janvārī abi tirdzniecības centri būs slēgti.

Levitu neapmierina valdības lēmumi uz svētku laiku samazināt ierobežojumus 

Valsts prezidentu Egilu Levitu neapmierina valdības lēmumi uz gada izskaņas svētku laiku...

"Alfā" esošais "Rimi" hipermārkets 24. un 31.decembrī strādās no plkst.8 līdz 21, bet 25. un 26.decembrī - no plkst.10 līdz 22. Savukārt 1.janvārī veikals būs atvērts no plkst.11 līdz 22.

Savukārt "Akropolē" esošā "Maxima XXX" 24. un 31.decembrī strādās no plkst.8 līdz 21, veikala darba laiks 25.decembrī būs no plkst.10 līdz 22, bet 26.decembrī - no plkst.8 līdz 23. Savukārt 1.janvārī "Maxima XXX" strādās no plkst.10 līdz 22.

Tikmēr tirdzniecības centra "Origo" un nekustamo īpašumu attīstītāja "Linstow Baltic" komercdirektore Evija Majevska uzsvēra, ka "Origo" rīkosies saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem un brīvdienās būs atvērts.

Tai pat laikā viņa atzina, ka pēkšņās izmaiņas ir liels izaicinājums nomniekiem, kam pēdējā brīdī jāpārplāno darbinieku maiņu grafiks.

"Vienlaikus, mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai arī svētku brīvdienās nodrošinātu patīkamu un drošu iepirkšanos "Origo" apmeklētājiem," teica Majevska.

"Origo" sola tuvākajā laikā precizēt informāciju par tirdzniecības centra darba laiku, ņemot vērā jauno noteikumu gala redakciju.

Savukārt tirdzniecības centra "Galleria Riga" vadītāja Zane Šulca norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā tirdzniecības centrs apguvis prasmi ļoti operatīvi pielāgot savu darbību valdības pēdējā brīža lēmumiem.

""Galleria Riga" būs atvērta svētku brīvdienās, izņemot 1.janvāri, kad darbu turpinās pārtikas lielveikals un daļa restorānu," informēja Šulca.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 21.decembrī, atbalstīja grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot, ka turpmāk veikali tirdzniecības centros atkal varēs strādāt arī brīvdienās un svētku dienās. Grozījumi faktiski stāsies spēkā no piektdienas, 24.decembra, kas ir pirmā svētku diena pēc valdības sēdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot spēkā esošās prasības, kas noteiktas tirdzniecības nozarei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka Ministru kabineta noteiktais darbības ierobežojums aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās nesasniedz rīkojumā noteikto mērķi - mazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tāpēc LTRK aicina Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā, kas paredz no 2021.gada 10.decembra atļaut strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās.

LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmssvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ST spriedums par ierobežojumiem tirdzniecības centriem – atgādinājums par brīvas konkurences nozīmi

Raivis Leimanis, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centri Covid-19 apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ cieš sešu miljonu eiro zaudējumus ik mēnesi, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Jau no 15. novembra tirdzniecības nozare sadzīvo ar kārtējo ierobežojumu periodu. Šobrīd tirdzniecības vietas virs 1500 m2 pieejamas tikai pircējiem ar vakcinācijas sertifikātiem, savukārt brīvdienās tirdzniecības centros darbojas tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, bet ārpus tiem var darboties visi veikali. Iedalot tirdzniecības vietas pēc to platības, valstī atkal tiek kropļota konkurence tirgotāju vidū un radīti ievērojami zaudējumi, tāpēc nozare aicina valdību nekavējoties apstiprināt atbalsta programmu tirdzniecības centriem.

“Spēkā esošo ierobežojumu dēļ kārtējo reizi tirdzniecības nozarē tiek ierobežota atsevišķu uzņēmumu darbība, liedzot tiem ielaist visus apmeklētājus vai darboties brīvdienās. Tikmēr ārpus tirdzniecības centriem brīvdienās var darboties visi veikali. Tā rezultātā tirdzniecības centri cieš vidēji 6 miljonus eiro lielus zaudējumus ik mēnesi un ar bažām skatās uz tuvojošos svētku periodu, kurā zaudējumi var vēl ievērojami palielināties. Lai neradītu uzņēmējiem vēl smagākas finansiālas grūtības, nozare aicina valdību iedziļināties tirdzniecības centru skaudrajā situācijā un lemt par atbalsta programmu, piešķirot kompensāciju par kvadrātmetru šī brīža ierobežojumu periodam. Tas ļautu izlīdzināt radītos un sagaidāmos zaudējumus, kā arī dotu cerību par iespēju tirdzniecības centriem izdzīvot sarežģīto pandēmijas laiku,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Atgādinājums politiķiem: pirms lemiet, apdomājiet sekas!

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet pašsaprotami, ka normatīviem jābūt tādiem, ko uztver ar sapratni un tiecas ievērot, nevis tādiem, kurus iepazīstot gribas, atvainojiet, iesaukties: “Ar kuru galu tā autori domājuši?” – un meklēt ceļus, kā pielāgoties, lai, tā teikt, likumu apietu ar līkumu, jo pretējā gadījumā var būt smagi zaudējumi.

Spilgtākais piemērs tam, ka ne viss šajā ziņā ir ideāli, šķiet, ir norma, ka daļa tirdzniecības centru, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika un citas ikdienā primāri nepieciešamās preces, nedrīkst apkalpot apmeklētājus, kuriem nav derīgi Covid-19 sertifikāti. Un arī tas, ka nepārtikas preču tirdzniecība lielajos tirdzniecības centros brīvdienās liegta. Jau iepriekšējā mēneša beigās izskanēja ziņa par to, ka tiesībsargs Juris Jansons saņēmis sūdzības no iedzīvotājiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, par ierobežotu piekļuvi lielajos tirdzniecības centros izvietotajiem bankomātiem. Tāpat izskanējis, ka cilvēki netiek aptiekās, netiek pie bankomātiem, netiek pēc maizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus, pauda lielos tirdzniecības centrus pārstāvošās Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Aliansē arī atzīmēja, ka tuvākajās dienās NĪAA izanalizēs Satversmes tiesas spriedumu un lems par turpmākajiem juridiskajiem un nozares aizstāvības soļiem.

Vanags pauda gandarījumu, ka Satversmes tiesa ir atzinusi - Satversmei neatbilstoša bija situācija, kurā apavu veikals ārpus tirdzniecības centra drīkst strādāt, bet tirdzniecības centrā - nedrīkst. Realitātē šāds lēmums noveda situācijā, kad 75% veikalu tirdzniecības centros nedrīkstēja strādāt.

Vanags uzsvēra, ka šī situācija tirdzniecības centriem ir radījusi vismaz 65 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem ir kompensēti mazāk nekā 20 miljoni eiro.

Pēc NĪAA paustā, valdības pienākums ir pilnībā kompensēt Ministru kabineta "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" radītos zaudējumus tirdzniecības centriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem izsludinās no pirmdienas, 11.oktobra, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem, piektdien nolēma Ministru kabinets.

Valdības ārkārtas sēdes sākumā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovkis pauda, ka ārkārtējā situācija varētu stāties spēkā jau sestdien, 9.oktobrī. Taču valdība spēkā stāšanās datumu pārcēla, dodot sabiedrībai ilgāku laiku iepazīties ar jauno regulējumu.

Paredzēts, ka personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST ierosināta lieta par Pleša lēmumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā

LETA, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas novada domes saistošo noteikumu par azartspēļu organizēšanu darbība.

Lieta ierosināta pēc Ķekavas novada domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu ir apturēta 2021.gada 8.septembra saistošo noteikumu "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbība.

Ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka noteikumi neatbilst normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

ST ir uzaicinājusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru līdz 30.maijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš noteikts šī gada 29.augusts.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

ST lietu sagatavo un izskata vidēji deviņu līdz 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tirdzniecības centros atbilstoši valdības pieņemtajiem noteikumiem strādāt atļauts tikai veikaliem, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces – tādi aizņem tikai vidēji 25% tirdzniecības centru platības. Pārējie 75% veikalu nestrādā un nemaksā nomu par telpām, radot tirdzniecības centriem Latvijā vairāk nekā 11 miljonu eiro zaudējumus katru mēnesi.

Tā liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) rīcībā esošie dati. Alianses norāda, ka šādu situāciju radījusi valdības nespēja panākt sabiedrības vairākuma vakcinēšanos, lai iegūtu pūļa imunitāti Latvijā, tāpēc nozare aicina nevilcināties un lemt par nomas atbalsta piešķiršanu.

Tirdzniecības centri, kas vēl nav paguvuši atgūties no pavasarī ciestajiem zaudējumiem, šobrīd cieš no ierobežojumiem. Līdz šim Covid-19 vīrusa izplatības apturēšanas nolūkā ieviesto ierobežojumu dēļ tirdzniecības centru zaudējumi sasnieguši 65 miljonus eiro.'

Pavasarī pēc nozares lūgumiem valdība pieņēma nomas atbalsta programmu, kam tika piešķirti 20 miljoni, tomēr, kā liecina NĪAA rīcībā esošie dati, atbalstam līdz šim izmaksāti tikai aptuveni 7-8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 11.oktobra personas bez Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, varēs apmeklēt tikai noteiktas kategorijas veikalus, paredz pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē iekštelpās varēs sniegt pārtikas veikalos, kur 70% no sortimenta veido pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barības un preses izdevumi, aptiekās, tajā skaitā veterinārās aptiekās, optikas veikalos, dzīvnieku barības veikalos, preses tirdzniecības vietās, higiēnas preču veikalos, kur 70% no sortimenta ir higiēnas preces, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās, kā arī degvielas uzpildes stacijās.

Šajās vietās pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē, kas nozīmē, ka tos varēs saņemt un sniegt personas bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, varēs sniegt, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiek noteikts tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības un sporta centru, kā arī kultūras un izklaides vietu atbalstam plāno 50 miljonus eiro

LETA, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām atbalstam varētu piešķirt 50 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām.

Šo noteikumu mērķis ir atbalstīt nodokļu maksātājus, kuru īpašumā ir tirdzniecības centri un kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā un nomniekiem to īpašumā, pārvaldībā vai nomā ir esoši sporta centri un kultūras, atpūtas un izklaides vietas, jo līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti tos sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa.

Atbalsts ir paredzēts apgrozījuma krituma kompensācijai, lai segtu operacionālās izmaksas - komunālie maksājumi, tai skaitā elektrības, ūdens un siltuma apgāde, nekustamā īpašuma nomas, saistību maksājumus, ārpakalpojumu izmaksas. Ar saistību maksājumiem tiek saprasti kredītmaksājumi, procentu maksājumi, kā arī līzingmaksājumi, savukārt ar ārpakalpojumu izmaksām tiek saprasti grāmatvedības pakalpojumi, apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī dažādu sistēmu uzturēšanas pakalpojumi, piemēram, ventilācijas, gāzes, signalizācijas, uzturēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēki seko ekonomikai

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) aicina valdību vērtēt iespēju ļaut tirdzniecības centriem pēc 15.novembra strādāt arī brīvdienās, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Politiķis stāstīja, ka dažādos jautājumos saistībā ar ierobežojumiem atsevišķās tautsaimniecības jomās ir panākti kompromisi.

"Ir panākta vienošanās par ielu tirdzniecību, kāda tā būs pēc 15.novembra. Bija svarīgi, lai mūsu amatnieki, mājražotāji spēj tirgot savus ražojumus, kurus bieži vien ražo un veido visa gada garumā, bet decembrī tieši ir aktīva tirdzniecība," atklāja ministrs, piebilstot, ka ielu tirdzniecība pēc 15.novembra būs atļauta.

Pēc Vitenberga paustā, plašākās diskusijas koalīcijas sanāksmē bija par tirdzniecības regulējumu.

"Šeit aicinājums no EM ir ļaut strādāt tirdzniecības vietām "zaļajā režīmā" neatkarīgi no nedēļas dienas, necensties ierobežot darba laikus. Līdzīgs modelis ir arī Lietuvā, un zinu, ka kolēģi Operatīvās vadības grupā šobrīd par šo piedāvājumu diskutē," atzina amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paveikto darbaspēka resursu pieejamībā ārvalstu investori vērtē kritiski

Db.lv, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17. martā par tirdzniecības centru "Spice" un "Spice Home" vadītāju un valdes locekli iecelta Iveta Priedīte, pārņemot pienākumus no Marie Vaino.

"Pēdējie gadi ir bijuši izaicinoši daudzām uzņēmējdarbības nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai. Esmu ļoti pateicīgs Marie Vaino, kura kā "Spice" un "Spice Home" akcionāre pieņēma mūsu priekšlikumu un pēdējo pusgadu veiksmīgi vadījusi tirdzniecības centrus. Mūsu personāla atlases process vietējā vadītāja atrašanai ir noslēdzies, un esmu ļoti priecīgs, ka Iveta Priedīte sāks strādāt kā jaunā izpilddirektore," sacīja kompleksa "Spice" valdes priekšsēdētājs Taavi Ojala.

"Abi tirdzniecības centri ir nozīmīgi galamērķi Rīgas iedzīvotājiem, viesiem un tuvējo rajonu iedzīvotājiem. Ivetai Priedītei ir ilga un ļoti profesionāla karjera Latvijas mazumtirdzniecības sektorā, un esmu pārliecināts, ka viņas pieredze uzlabos apmeklētāju iepirkšanās pieredzi tirdzniecības centros "Spice" un "Spice Home"," turpina Taavi Ojala.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Bāri un izklaides vietas varēs strādāt Jaungada naktī, tirdzniecības centri būs atvērti brīvdienās

LETA, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaungada naktī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, netiks piemēroti ārkārtējās situācijas laikā noteiktie darba laika ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un pasākumu organizēšanu, otrdien nolēma valdība.

Tāpat valdības pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu nosaka, ka turpmāk veikali tirdzniecības centros atkal varēs strādāt arī brīvdienās un svētku dienās. Grozījumi faktiski stāsies spēkā no piektdienas, 24.decembra, kas ir pirmā svētku diena pēc valdības sēdes.

Izmaiņas bāru, restorānu un citu kultūras un izklaides vietu regulējumā Jaungada naktī - laikposmā no plkst.23 līdz plkst.6 - veiktas, ņemot vērā Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas.

Jau ziņots, ka iepriekš arī Igaunijas valdība 31.decembrī un 1.janvārī atcēla aizliegumu bāriem, restorāniem un citām izklaides vietām strādāt ilgāk par plkst.23.

Jau ziņots, ka saimniecisko pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās bija aizliegta, atskaitot pirmās nepieciešamības preču veikalus. Šāds ierobežojums bija noteikts, ņemot vērā iedzīvotāju paradumus, kas svētku laikā var radīt papildu drūzmēšanos. Tagad šis ierobežojums ir atcelts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mīti un patiesība: cik gatavi "zaļā viļņa" uzņemšanai esam un cik gataviem mums jābūt?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus pēdējos mēnešos sabiedrību pāršalc ne viena vien satraucoša ziņa. Te izskan bažas ka elektroenerģijas tīklu operatori – AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” – nav gatavi lietotāju pieprasījumam un zaļās ražošanas vilnim. Te parādās ziņa, ka "Sadales tīkls" ierobežos mājsaimniecības, kas "grib tīklā nodot pārāk daudz pašu saražotās enerģijas".

Nozare ir sarežģīta, attīstība dinamiska un acīmredzami informācijas nav pietiekami. Tāpēc kā uzņēmumus, kuri veic elektrotīklu remontus un renovācijas, pārstāvoša profesionālā organizācija vēlamies sniegt dziļāku ieskatu tendencēs, kas nosaka gan tīklu operatoru, gan saistīto darbu veicēju faktiskās iespējas, dalīties iespējamos risinājumos, kā ar līdz šim nepieredzēto situāciju tikt galā, pēc iespējas sabalansējot visu pušu intereses.

Lai izprastu, kāpēc un ar kādu intensitāti sistēmas operatori veic jaunas investīcijas tīklos, ir būtiski saprast divas lietas. Pirmkārt, jebkuras investīcijas tīklā nav tikai tehnisks vai uzņēmējdarbības lēmums, bet gan process, kas ir nepārprotami noteikts normatīvajos aktos un kura īstenošana plašā mērogā, nesaņemot iesaistīto pušu nepārprotamu piekrišanu, nemaz nav pieļaujama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādās nozarēs darbaspēka cenu izaugsme atšķiras no šā gada pirmā ceturkšņa, un uzņēmēju aptaujas liecina, ka dažviet augstais pieprasījums sola labu pieaugumu – pat tādu, kas varētu segt inflācijas skaitļus. Taču citviet, īpaši ražojošās nozarēs, darbinieku algas stāv uz vietas, jo pārāk lielu daļu produkcijas pašizmaksas pieaugumā paņem enerģijas un materiālu cenas, bet pārdošana nespēj garantēt lielākus ieņēmumus algu palielināšanai.

Pagaidām vēl nav skaidrības skaitļos, jo esam aptaujājuši pārāk maz uzņēmēju, tomēr zināms, ka darbinieki prasa algas pielikumu. Kopumā situācija vēl nav kardināli mainījusies,” atklāj Latvijas eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss, piebilstot, ka pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā šobrīd ir pieejami arī Ukrainas strādājošie, kas bremzē strauju algu pielikumu.

Algu pieaugums nesedz inflācijas prasības

Tas, ka strādājošie prasa lielākas algas faktiski visās nozarēs, kļuva skaidrs pēc nelielas Dienas Biznesa veiktas aptaujas, runājot ar 10 dažādās nozarēs strādājošiem, kuri visi bez izņēmuma apstiprināja, ka ir vai nu apsvēruši prasīt algas pielikumu, vai arī to izdarījuši, vai arī darba devējs algu nesen palielinājis. Jāteic, tikai vienā gadījumā pielikums bijis pēdējo divu mēnešu laikā, lai gan preču un pakalpojumu sadārdzinājums ik mēnesi ir vienmērīgi liels. Tas, ka algu pieaugums ir nepietiekams, apstiprinās arī Latvijas Bankas ekonomista Viļņa Purviņa 29. jūnijā publicētajā rakstā Tēriņi aug, uzkrājumi dilst. “Inflācijas kāpums un no tā atpaliekošais darba samaksas pieaugums, tātad reālo ienākumu sarukums, kā arī praktiski neierobežotās pēcpandēmijas tēriņu iespējas mainījušas vairāk nekā divus gadus ilgušo tendenci – veidot uzkrājumus. Pēdējo mēnešu laikā turpinājis mazināties iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps,” raksta V. Purviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīgs ir jauno mājokļu tirgus pašreizējās megainflācijas apstākļos?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdienu piegādes ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa

Jānis Goldbergs, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī daudzos tirdzniecības centros ēdināšanas iestādes strādā un ir piebildes par to, ka ēdienu piegādā arī mājās, kas veido lielu daļu no ēdinātāju apgrozījuma, paralēli ir arī pavisam vienkārša matemātika.

“Kāds bizness? Ēdienu piegādes mājās ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa. 25% atdodam izvadātājiem no katra pasūtījuma, no atlikušā var tikai saglabāt biznesu, nevis attīstīties,” Dienas Biznesam atklāja restorānu tīkla Vairāk Saules īpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš.

Kopumā, ja nejautā tirdzniecības centru īpašniekiem, bet pašiem komersantiem, riska apetīte uzsākt biznesu tirdzniecības centros nomātās telpās ir krietni sarukusi, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, ko aptaujā izvēlējāmies par atskaites punktu. “Es pārtraucu sadarbību ar frizētavu tirdzniecības centrā. Vienkāršāk ir strādāt no mājām vai braukt pie klientiem. Pēdējā mājsēdē pateica, ka kompensēs zaudējumus, bet tie bija 30% no mūsu izpeļņas. Ar tādu naudu nevarēju par dzīvokli samaksāt,” savu stāstu Dienas Biznesam anonīmi atklāja pašnodarbinātā friziere Svetlana. Arī frizētavu un TC, kurā viņa strādājusi, nenorādām, jo pati frizētava vēl nav slēgta un, iespējams, turpinās pastāvēt.

Komentāri

Pievienot komentāru