Ekonomika

Baltijas valstis kļuvušas par viesstrādnieku tranzītvalsti

Armanda Vilciņa, 26.10.2022

Starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Pēdējā laikā uzņēmēji arvien vairāk runā par darbaspēka trūkumu, turklāt visās sfērās. Kāds ir jūsu novērojums - vai tiešām šobrīd mums katastrofāli trūkst cilvēku, kuri varētu strādāt?

Jā, darbinieku pašlaik tiešām trūkst. Esam novērojuši, ka pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotāji masveidā pamet valsti, tādēļ pieprasījums pēc darbaspēka kļuvis vēl lielāks, un to apmierināt nav nemaz tik vienkārši. Mūsu novērojumi liecina, ka esošajos apstākļos vidēji divi no pieciem būvdarbu vadītājiem labprātāk izvēlas doties strādāt uz Norvēģiju vai kādu citu Skandināvijas valsti, nevis palikt Latvijā. Tas, protams, skaidrojams ar lielāku atalgojumu, kā ietekmē izbrauc gan kvalificēti, gan mazāk kvalificēti darbinieki, jo arī prasības pret tiem ārzemju tirgos pēdējos gados ir ievērojami sarukušas. Ja agrāk būvniecības jomā strādājošajiem tika pieprasītas vietējās valodas zināšanas, tad tagad pietiek ar angļu vai krievu valodu sarunvalodas līmenī.

Vietējā darbaspēka izbraukšana no valsts kā problēma aktualizējās jau pirms vairākiem gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES). Ar ko šī brīža situācija atšķiras?

Es teiktu, ka situācija vienkārši ir saasinājusies, jo, kā zināms, šobrīd piedzīvojam milzīgu inflāciju un būtisku energoresursu cenu pieaugumu. Tas nenoliedzami veicina cilvēku izbraukšanu. Lielie rēķini cilvēkus biedē, tāpat papildu stresu rada arī ģeopolitiskā situācija. Esam novērojuši, ka tie cilvēki, kuri iepriekš šaubījās par došanos prom no Latvijas, šobrīd ir pieņēmuši lēmumu valsti tomēr pamest.

Uz kurām valstīm latvieši galvenokārt dodas?

Sievietes pārsvarā brauc uz Vāciju un Nīderlandi, bet vīrieši uz Skandināvijas valstīm - Norvēģiju, Zviedriju, Somiju. Turklāt tie vairs nav parasti būvstrādnieki, bet arī projektu un būvdarbu vadītāji, kā arī augsti kvalificēti celtnieki. Loģiski, ka darbaspēka migrācija uz attīstītajām valstīm veicina darbinieku trūkumu Latvijas tirgū, tāpēc esam spiesti piesaistīt viesstrādniekus. Šajā gadījumā gan jārēķinās, ka normatīvajos aktos ir noteikta minimālā likme, kas viesstrādniekam jāmaksā, - 1277 eiro bruto. Par mazāku likmi nodarbināt šos cilvēkus nevar neatkarīgi no tā, vai viņš ir trauku mazgātājs, auto iekrāvējs vai veic augsti kvalificētu darbu. Skaidrs, ka tas rada problēmas mazkvalificēto profesiju vidū. Šī iemesla dēļ komersanti mēģina sistēmu apiet - maksāt noteikto likmi, bet nelegāli nodarbināt strādniekus vairāk stundu.

Kādi ir galvenie riski, ar ko jārēķinās uzņēmējiem, pieņemot darbā viesstrādniekus no trešajām valstīm?

Mūsu novērojumi liecina, ka šobrīd uz Latviju strādāt pārsvarā dodas cilvēki no Uzbekistānas, Tadžikistānas un Moldovas. Tajā pašā laikā gan jāatzīmē, ka šo valstu pilsoņi Latviju galvenokārt izmanto kā iespēju, lai iekļūtu ES un tālāk dotos uz bagātākām valstīm - Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju. Jebkurš uzņēmums, kurš ir strādājis ar viesstrādniekiem, šo tendenci apstiprinās, jo nereti šie trešo valstu darbinieki vienkārši pazūd bez brīdinājuma. Varētu teikt, ka Latvija ir viesstrādnieku tranzītvalsts, un to apstiprina arī robežsargi. Trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai iegūtu visus nepieciešamos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti.

Ja godīgi, Baltija ir visai neapskaužamā situācijā, sevišķi Latvija ar augsto darbaspēka nodokli. Principā vienīgais veids, kā viesstrādniekus noturēt, ir veidot kopienas - piesaistīt viņu draugus, paziņas, tā viņiem Latvijā izveidojas patīkami apstākļi, kuros viņi vēlas palikt. Tas viņiem ir ļoti svarīgi, un mums par to ir jādomā, jo tagad arī trešo valstu pilsoņu iespējas strādāt ES ir ievērojami plašākas. Ja agrāk Skandināvijas valstis šādus strādniekus darbā kategoriski nepieņēma, tad tagad, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, pat lielās rūpnīcas nereti piever acis un ir gatavas sadarboties ar šiem cilvēkiem, kas principā Eiropā atrodas tikai daļēji legāli. Skaidrs, ka lielā daļā attīstīto valstu pievilcīgāks ir ne tikai atalgojums, bet arī dažādi pabalsti - arī tas motivē viesstrādniekus izceļot un meklēt labākas dzīves iespējas. Jebkurā gadījumā mums jādomā par to, kā noturēt gan viesstrādniekus, gan arī vietējo darbaspēku, jo tā ir aktuāla problēma, ar kuru šobrīd saskaras teju ikviens uzņēmējs.

Ko mēs varētu darīt, lai uzlabotu vietējo cilvēku nodarbinātību un samazinātu izbraukušo skaitu?

Ekonomisko situāciju valstī mēs mistiski uzlabot nevaram. Šī iemesla dēļ uzņēmēji darbiniekus cenšas noturēt ar daļēji materiāliem labumiem, piedāvājot, piemēram, sporta zāles abonementu, bezmaksas pusdienas, transportu un citas ekstras. Komersanti mēģina uzlabot arī darba apstākļus un vidi uzņēmumā, jo skaidrs, ka kompensēt energoresursu cenu kāpumu var atļauties vien retais. Lielākie būvnieki šobrīd prognozē, ka ziemā krīzes ietekme, visticamāk, būs jūtama vēl spēcīgāk, tādēļ atsevišķi uzņēmumi varētu pat darbību pārtraukt, tāpēc darbaspēkam vajadzētu palikt pāri. Jautājums, vai tas tā tiešām būs, gan paliek atklāts, jo tie cilvēki, kuri būs palikuši bez darba, tikpat labi var arī pamest Latviju, nevis meklēt iespējas vietējā tirgū. Šobrīd nav skaidras vīzijas, ko darīt, lai noturētu darbiniekus, jo sporta zāles abonements vai bezmaksas pusdienas krīzes situācijā, visticamāk, nebūs noteicošais faktors. Pozitīvi gan vērtējama tendence, ka daļa uzņēmēju atalgojumu nedaudz, bet tomēr ir pacēluši, jo jūt, ka pretējā gadījumā piesaistīt speciālistus vienkārši nav iespējams.

Kā ir ar darbinieku piesaisti no reģioniem - vai arī tas tiek izskatīts kā risinājums?

Protams, taču jāsaka, ka šobrīd arī šis darba tirgus ir izsmelts. Tie cilvēki, kuri vēlējās strādāt, jau ir pārcēlušies tuvāk lielajām Latvijas ražotnēm vai izbraukuši no valsts. Ja runājam par izbraukušajiem, jāsaka, ka diemžēl lielākā daļa no tiem Latvijā atgriezties neplāno.

Kuras ir tās nozares, kurās šobrīd darbinieku trūkst visvairāk? Informācijas tehnoloģiju (IT) joma, medicīna, inženierzinātnes, kā arī citas nozares, kur nepieciešama matemātiskā izglītība. Tāpat katastrofāli trūkst arī šoferu, būvnieku un citu jomu speciālistu.

Kā šī situācija varētu nākotnē mainīties - vai ir kādas pazīmes, kas liecina, ka tuvākajā laikā darbinieku varētu trūkt arī citās jomās?

Jā, šobrīd paredzam, ka tuvāko gadu laikā ar vēl būtisku darbinieku trūkumu saskarsies viesmīlības sektors. Jau Covid-19 pandēmijas laikā novērojām, ka liela daļa šīs nozares speciālistu bija spiesti pārkvalificēties vai izbraukt no valsts, tādēļ viesmīlības sektoram pēc ierobežojumu mīkstināšanas nācās daļēji vai pilnībā nomainīt personālu. Paredzam, ka šajā ziemā pieredzēsim vēl vienu izbraukšanas vilni, jo, visticamāk, daļa restorānu, kafejnīcu, viesnīcu un citu komersantu nespēs samaksāt lielos rēķinus, tāpēc to darbiniekiem būs jāmeklē iespējas strādāt citur. Tas nozīmē, ka brīdī, kad pieprasījums pēc viesmīlības pakalpojumiem atkal būs lielāks, cilvēku, kas šajā jomā strādā, vienkārši nebūs. Parasti ienesīgākais laiks kafejnīcām un restorāniem ir tieši vasaras sezona.

Kas mūs apkalpos nākamajā vasarā, ja ziemā visi aizbrauks?

Tāpat paredzams, ka darbinieku nākotnē, visticamāk, trūks arī citās jomās, piemēram, loģistikā un pārtikas ražošanā. Jebkurā gadījumā daudz ko noteiks gaidāmā ziema - gan elektroenerģijas un apkures rēķini, gan iespējamie Covid-19 ierobežojumi un vakcinācija. Arī vēlme nevakcinēties ir bijis viens no iemesliem, kāpēc latvieši izbraukuši ārpus valsts, dodoties uz reģioniem, kur ierobežojumi ir bijuši mazāk stingri. Tas nozīmē - ja atkal tiks ieviesta obligātā vakcinācija, mēs varētu saskarties ar neapskaužamu situāciju darba tirgū.

Mūsdienās arvien biežāk dažādi procesi uzņēmumos tiek automatizēti, aizstājot cilvēka darbu ar tehnoloģijām. Arī ikdienā varam novērot, ka, piemēram, veikalos kasiera darbs tiek uzticēts mums pašiem, aicinot iepirkties pašapkalpošanās kasēs. Cik lielā mērā šī tehnoloģiskā modernizācija risina darbaspēka trūkuma jautājumu?

Galvenā problēma ir tā, ka darbinieki mums ir vajadzīgi šodien, bet šādu risinājumu ieviešana uzņēmumā prasa laiku - vismaz gadu vai divus. Mēs visi saprotam, ka jebkurus procesus nepieciešams modernizēt, taču ražot un strādāt vajag arī līdz tam. Bez tam ir darbi, kurus tik un tā būs nepieciešams veikt ar rokām - jautājums, kur mēs nākotnē dabūsim tos cilvēkus, kas to darīs. Redzam, ka liela daļa jauniešu savu nākotni saista ar sociālajiem medijiem, fotogrāfiju vai citām jomām, kur šobrīd darbinieku netrūkst. Tajā pašā laikā tikai neliela daļa izvēlas studēt inženierzinātnes, tehnoloģijas vai darboties tajos sektoros, kur novērojams darbaspēka trūkums. Jebkurā gadījumā mums ir jādomā par to, kā jauniešus ieinteresēt šajās nozarēs, jo modernizācija iet roku rokā ar izglītību. Tāpat jāsaprot, ka procesu efektivizācijai un tehnoloģiju ieviešanai ir nepieciešamas arī finanses, kas komersantiem ne vienmēr ir brīvi pieejamas, sevišķi ņemot vērā šī brīža apstākļus. Skaidrs, ka tehnoloģijas ir viens no veidiem, kas palīdz risināt darbaspēka jautājumu, taču šobrīd mums primāri jāraugās citā virzienā.

Kādu jūs redzat Latvijas darba tirgu pēc pieciem, desmit gadiem? Kas būs lietas, ar ko mums nākotnē būs jāsadzīvo?

Kā jau minēju, daudz kas būs atkarīgs no gaidāmās ziemas - gan elektroenerģijas un apkures cenām, gan iespējamajiem Covid-19 ierobežojumiem un vakcinācijas. Tāpat jāņem vērā, ka nākotni lielā mērā ietekmēs arī ģeopolitiskā situācija un kara iznākums. Jebkurā gadījumā maz ticams, ka pie mums pēc pieciem, desmit gadiem strādās tikai viesstrādnieki, jo ir pilnīgi skaidrs, ka daļa darbspējīgo cilvēku, neraugoties ne uz ko, paliks Latvijā. Iespējams, daļa arī atgriezīsies no ārzemēm, bet tas ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi mēs spēsim iziet no esošajām krīzēm. Domāju, ka arī paši uzņēmēji kļūs vēl radošāki un aktīvāk iesaistīsies darbaspēka noturēšanā. Iespējams, tiks mainīta arī uzņēmumu iekšējā vide un atalgojuma sistēma, kur cilvēku darbs tomēr tiek novērtēts vairāk. Pašlaik aktuāls ir jautājums, kādu izglītību iegūs jaunā paaudze. Mums jāmotivē jaunieši pievērsties dažādām sfērām, lai pēc pāris gadiem neveidojas situācija, kad visi ir tikai blogeri un tiktokeri, bet tajā pašā laikā nav neviena, kas strādā rūpnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārtikas ražošanas nozares dilemma

Rolandas Viršilas, Carlsberg Baltic izpilddirektors, 13.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gads ir pagājis cenu pieauguma zīmē, bet gada nogale iezīmējas ar ilgtermiņa līgumu beigām un jau novembra vidū plašsaziņas līdzekļos izskanēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, ka pārtikas ražotājiem nāksies vēl vairāk savilkt jostas un rast risinājumus, lai samazinātu ražošanas izmaksas – daži meklē lētākus enerģijas veidus, citi samazina produktu klāstu, vēl citi - maina receptūras un iepakojumu.

Tuvojoties gada nogalei, situācija iezīmējas tikpat skaudra, daudzus ražotājus nostādot ļoti smagā situācijā – beidzas ilgtermiņa līgumiem ar daudziem piegādātājiem, bet jaunie nāk ar daudz lielākām izmaksām. Daudzi nozares uzņēmumi visā Eiropā turpina izjust arī stikla taras deficīta sekas.

Nav noslēpums, ka pārtikas nozari un tautsaimniecību kopumā ir ietekmējuši daudzi satricinājumi – gan pandēmija, kas prasīja lielus papildu izdevumus, lai radītu drošus apstākļus darbiniekiem un īstenotu visas higiēnas prasības, gan Krievijas iebrukums Ukrainā, kura rezultātā ir strauji pieaugušas izejvielu, iepakojuma materiālu, loģistikas un energoresursu cenas – ietekme uz cenām ir neizbēgama. Vasarā eksperti prognozēja, ka mērens cenu pieaugums turpināsies līdz pat gada beigām, bet atsevišķiem produktiem tas var būt arī straujāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija rosina prokuratūru uzrādīt apsūdzības divām personām par iespējamu cilvēku tirdzniecību kādā zivju pārstrādes uzņēmumā, vismaz trīs cilvēkus pakļaujot darba ekspluatācijai, informē policija.

Policijas rīcībā bija nonākusi informācija par kādu zivju pārstrādes uzņēmumu, kurā, iespējams, darba ekspluatācijai tika pakļauti vairāki nodarbinātie. 2021.gada 23.novembrī sākts kriminālprocess.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka uzņēmumā darba ekspluatācijai tika pakļautas trīs personas - sieviete un divi vīrieši vecumā no 40 līdz 55 gadiem. Divas no šīm personām izmitinātas uzņēmumā ofisa telpās, kurās bija iespējams nakšņot, nomazgāties un pagatavot ēst. Darba laikā personas uzņēmuma cehā tika ieslēgtas.

Izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka cietušās personas savervētas, izmitinātas un nodarbinātas uzņēmumā bez darba līguma un darba samaksas, izmantojot viltu un manipulējot ar šo personu grūto materiālo stāvokli. Cietušajiem nav bijušas "citas reālas un pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai", vērtē izmeklētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums Līvānos ceļ ražošanas sektora atalgojuma latiņu

Armanda Vilciņa, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Tas ir stāsts par uzņēmuma filozofiju un attieksmi pret saviem darbiniekiem, atzīst D. Pfafrods, uzsverot, ka cilvēka darbs ir jānovērtē. Pirmkārt, kvalificēts darbaspēks mūsu valstī ir ļoti ierobežotā daudzumā, otrkārt, cilvēks ar salīdzinoši zemu atalgojumu kompānijai nav tik lojāls un vienmēr meklēs iespējas strādāt kaut kur citur, domā D. Pfafrods. Manuprāt, darba laikā cilvēkiem nav jādomā par ikdienišķām problēmām, bet maksimāli jākoncentrējas uz darāmo, atzīmē Light Guide Optics International vadītājs, piebilstot, ka ieguldījums darbiniekos ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Fragments no intervijas

Light Guide Optics International vairākkārt iekļuvis dažādos Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topos. Kas ir uzņēmumam ļāvis tik veiksmīgi augt un attīstīties?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienācis laiks mainīt likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo, rodoties arvien jaunām platformām, kuras dod iespēju veikt gadījuma darbus pēc pieprasījuma, mainās arī veids, kā tiek veikta uzņēmējdarbība un saņemti ienākumi.

Tādēļ būtu svarīgi pilnveidot likumdošanu, lai arī personas, kas izmanto šāda tipa platformas, iegūtu sociālās garantijas, uzskata sertificēts nodokļu konsultants, abill.io platformas līdzdibinātājs Matīss Kodoliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.oktobra numurā lasi:

Statistika

Eksporta importa bilances negatīvie rekordi

Tēma

Biznesam bez valsts palīdzības energokrīzi pārvarēt būs grūti

Kā neatkarīgā Latvija pārvarēja 1939./1940. gada enerģētisko krīzi

Aktuāli

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: Latvijas tehnoloģijas audzē pašmāju ražotāju konkurētspēju

Māris Ķirsons, 01.12.2022

SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.

„Pašlaik ir sarunas ar ārvalstu dīleriem, kuriem jau ir padomā vairāki šajās zemēs strādājošie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas mūsu izstrādātās koksnes pārstrādes optimizācijas sistēmas, risinājumi un iekārtas,” situāciju skaidro SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Viņš atzīst, ka kompānijai ir paveicies ar pirmajiem klientiem, jo kokapstrāde ir salīdzinoši konservatīva un tajā labākais pārdošanas risinājums ir strādājoša un sevi pierādījusi iekārta. Vienlaikus, lai no ieceres un laboratorijas izmēra prototipa nonāktu līdz reālai, sekmīgi strādājošai sistēmai, ir vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi. „Būtībā nav tāda iekārtas prototipa, kas spēt izturēt sadursmi ar reālu ražotni, kurā ir viss — skaidas, putekļi, vibrācija utt. -, tāpēc bijuši nepieciešami ļoti daudzi uzlabojumi un jārisina problēmiņas, par kurām sākotnēji neiedomājāmies,” skaidro G. Kuļikovskis. Viņš norāda, ka viss sācies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtījumu, tomēr, ienākot ar savām iekārtām reālajā ražošanā, tās nācies pilnveidot, uzlabot ne tikai atbilstoši pasūtītāju vēlmēm un biznesa uzstādījumiem, bet arī atbilstoši videi, kādā attiecīgajām iekārtām jāstrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru