Vai visi iepirkšanās centri pārcietīs pandēmiju, ir miljona vērts jautājums un neapšaubāmi – visnotaļ kutelīgs.
Covid-19 pandēmija un ieviestie ierobežojumi nāca strauji un negaidīti, daudziem sagriežot kājām gaisā dzīvi un biznesu, parādot arī vājos punktus pašmāju tirdzniecības centru darbībā. Nevienam no tiem nebija sagatavots plāns B, nemaz nerunājot par plānu C, kā strādāt un rīkoties situācijā, kad tirgū parādās daudz neaizpildītu komerctelpu, kad pieprasījums pēc tām strauji krīt.
Vērts atgādināt, ka tieši pirms pandēmijas, 2019. gadā un 2020. gadā, pabeigti vairāki vērienīgi projekti (atklāta Akropole, paplašināta Alfa, atvērta Sāga, VIA Jūrmala Outlet, kam sekoja Origo nākamā kārta, arī Domina paziņoja par attīstības plāniem). Tobrīd tirgū “ieplūda” tūkstošiem kvadrātmetru jaunu tirdzniecības telpu. Un tā tirgus bija sācis sliekties uz nomnieku pusi. Zīmoliem, kas stāvēja rindā, gaidīja parādāmies brīvas telpas sava biznesa attīstībai, šāda izdevība radās, tika aizpildīti gandrīz visi tirdzniecības centri.
Tiesa, jaunu spēlētāju īpaši daudz nebija, lielākoties šo iespēju izmantoja zīmoli kas sen jau vēlējās izplesties, bet tie, kuri tikai pētīja tirgu un izskatīja iespējas, tomēr ieņēma nogaidošo pozīciju. Taču nāca Covid-19 un izgaismoja to, ka tirdzniecības centri nav gatavi scenārijam, kad pēkšņi atbrīvojas daudz platību, tiem nebija sagatavotas jaunas koncepcijas, nebija arī potenciālu nomnieku.
Pandēmija nostrādāja kā katalizators pārmaiņām, paātrināja visus procesus, kas jau bija iezīmējušies un agrāk vai vēlāk būtu izpaudušies (iespējams, nedaudz saudzīgāk nekā tas ir tagad).Pozitīvi ir tas, ka daudzi tirdzniecības centri piekopj personīgu pieeju saviem nomniekiem, tiem ir svarīga atgriezeniskā saite. Tajā pašā laikā katrs darbojas individuāli un atkarībā no iepirkšanās centra komunikācijas stila sadarbības partneriem, kas daudziem ir vieni un tie paši, nereti rodas noteikts priekšstats par to vai citu tirdzniecības centru kā labāku vai sliktāku.
Tāpēc pašreizējā situācijā visiem lietderīgāk būtu vienoties par kopīgu stratēģiju kā par industrijā notiekošo komunicēt ar saviem sadarbības partneriem, sabiedrību, valsti. Visi ir vienā laivā un mērķa sasniegšanai būtu jādarbojas vienoti.
Jā, tirdzniecības centri ir izveidojuši nosacītu koalīciju, mēģina runāt ar valsti par iespējamo atbalstu – ja ne sev, tad varbūt nomniekiem, kas ļautu tiem segt nomas maksu. Taču kopsaucējs nav rasts, līdz ar to ir iedarbināta balto karogu kustība ar mērķi pievērst uzmanību jautājumam par izdzīvošanu. Un šis jautājums – vai visi spēs pārdzīvot pandēmiju – ir patiešām aktuāls.
Lielajiem, spēcīgajiem tirdzniecības centriem vienmēr ir bijušas nomātgribētāju rindas. Tāpēc arī Covid-19 laikā tiem būtībā ir ar ko strādāt, ir iespējas nomniekus mainīt, pārvietot. Tajos vēl ir pieprasījums pēc nomas platībām. Savukārt tie tirdzniecības centri, kuri vienmēr ir cīnījušies par nomniekiem, par labākiem zīmoliem, šobrīd ir neapskaužamā situācijā.
No pieredzes var sacīt, ka izdzīvos tie tirdzniecības centri, kuri mēģina pēc iespējas sastrādāties ar esošajiem nomniekiem. Piemēram, daži mazāki tirdzniecības centri ļoti aktīvi reaģēja uz pārmaiņām, komunicēja ar nomniekiem, piešķīra atlaides, iniciēja sarunu ar nomnieku, nevis gaidīja noteiktu valdības lēmumu. Tādējādi tiem ir cerības saglabāt draudzīgas attiecības ar sadarbības partneriem arī turpmāk.
Izdzīvos tie, kuriem ir sava niša, kuri fokusējas uz konkrētu segmentu. Piemēram, Spices fokuss ir mode – gan esošie, gan potenciālie nomnieki un zīmoli veido vienotu produktu, nodrošina specializāciju.
Ko darīt? Vienas receptes visiem diemžēl nav, taču noteikti jārēķinās ar to, ka šobrīd ir nomnieku tirgus.
Tādējādi, pirmkārt, kā jau uzsvērts, ir jāsadarbojas, jākomunicē ar saviem nomniekiem, turklāt – proaktīvi; ir nepieciešams sadzirdēt – ko tiem vajag, kā viņus ir iespējams atbalstīt, un ir jāmeklē kompromisi.
Otrkārt, ir īstais laiks saprast, uz ko tieši fokusēties, kādā nišā darboties, kad beigsies Covid-19, attiecīgi plānot un iespēju robežās veikt izmaiņas jau tagad. Varbūt tā uzreiz nešķiet, taču šis ir pateicīgs laiks pārmaiņām – ir iespējams centru uzlabot, kaut vai pārvietojot nomniekus. Ir jāanalizē iespējas, jāatrod niša, saprotot, kādus klientus tirdzniecības centrs vēlas redzēt pie sevis pēc pandēmijas.
Treškārt, jāsaprot, kāda ir konkrētā iepirkšanās centra “rozīnīte”, spilgta iezīme jeb kas ir unikālās īpašības, kuru trūkst, kuru nav citiem. Tie varētu būt nomnieki vai pakalpojumi, kuri netiek piedāvāti nekur citur. Piemēram, līdzās tirdzniecības centram Sāga ir ieplānots veikparks un citas sporta atrakcijas.
Ceturtkārt, lai gan aicinu iejusties nomnieka ādā, iekāpt viņa kurpēs, tajā pašā laikā nevajadzētu ļauties pesimismam, turpināt runāt ar jauniem uzņēmumiem, kas vēl nav pārstāvēti šajā tirgū. Nedrīkst nolaist rokas, domāt, ka neviens negribēs te attīstīt biznesu. Gluži pretēji – nepieciešams noskaņoties pozitīvi, ar skatu uz nākotni.
Un, piektkārt, tirdzniecības centriem ir svarīgi turpināt sazināties savstarpēji, jo, apvienojoties interešu grupā, šajos grūtajos laikos ir lielāka varbūtība panākt sev pozitīvu rezultātu.
