Reklāmraksti

Lielas ambīcijas korporatīvo klientu nekustamo īpašumu vērtēšanā

Colliers International Advisors, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Pateicoties mūsu vērtētāju komandai un Colliers starptautiskam tīklam, jau tagad esam daudzu korporatīvo klientu un privātpersonu pirmā izvēle gadījumos, kad ir nepieciešams veikt komerciāla vai attīstības nekustamā īpašuma vērtējumu. Lai to sasniegtu, esam nokomplektējuši pieredzes bagātu speciālistu komandu, esam veidojuši vietējā tirgū tehnoloģiski progresīvāko darba platformu, ieviesām un ikdienas darbā izmantojam vienu no pasaulē vadošajiem naudas plūsmas modelēšanas un analīzes rīkiem ARGUS Enterprise, kā arī nodrošinām regulāru zināšanu un pieredzes apmaiņu ar kolēģiem Latvijas, Baltijas un plašākā Eiropas mērogā.Līdz ar to mūsu pakalpojums izceļas ar ērti pārskatāmu un viegli uztveramu nodevumu, demonstrē niansētu izpratni par konkrēto nekustamā īpašuma objektu un tirgus kontekstu, kā arī ļauj izsekot vērtētāja veiktajai analīzei, izdarītajiem pieņēmumiem un secinājumiem. Iesaistītie eksperti ir orientēti uz profesionālu, maksimāli atvērtu un atbalstošu komunikāciju ar darba pasūtītāju un citām iesaistītajām pusēm gan pašā vērtēšanas procesa gaitā, gan arī pēc gala nodevuma iesniegšanas pasūtītājam.

Kāpēc izvēlēties starptautiski atzītu vērtētāju?

Vērtēšanas komandas kodolu veido četri sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji, katrs ar vairāk kā 15 gadu profesionālo pieredzi. Turklāt divi no ekspertiem ir starptautiskās organizācijas RICS (Royal Institution of Chartered Surveyors – Karaliskās zvērinātu mērnieku institūcijas) biedri un reģistrēti vērtētāji.[1] Vēl jo vairāk – Colliers šobrīd ir vienīgais vērtēšanas uzņēmums Latvijā, kurš ir pieteicies un kvalificējies RICS uzraudzības mehānismam – Firm Regulated by RICS. Šis statuss ir kā papildu garantija, kas klientam nodrošina:

  1. Uzticamību – jo RICS regulēts uzņēmums savā darbā ievēro profesionālās prakses standartus, ko uzrauga starptautiska organizācija ar vairāk kā 134,000 dalībnieku 150 pasaules valstīs
  2. Profesionalitāti – klients var būt pārliecināts, ka saņems kvalificēta eksperta neatkarīgu, uz zināšanām un pieredzi balstītu konsultāciju
  3. Drošību – klients var būt pārliecināts, ka uzņēmumam, ar kuru viņš sadarbojas, ir efektīva un taisnīga sūdzību izskatīšanas procedūra, ir iespēja apstrīdēt lēmumu neatkarīgā apelācijas instancē, ir apdrošināta konsultanta profesionālā civiltiesiskā atbildība, kas var segt trešo pušu iespējamos zaudējumus
  4. Pasaules līmeņa kvalitāti - RICS biedri un uzņēmumu darbinieki nepārtraukti uzlabo savas zināšanas un prasmes, lai klientiem sniegtu augstākās kvalitātes pakalpojumu.

Kāda ir vērtējuma pievienotā vērtība?

Ikdienā bieži saskaramies ar realitāti, ka nekustamā īpašuma vērtējuma nozīme tiek uztverta tikai kā formalitāte, neiedziļinoties tā saturā un nemēģinot no tā iegūt pievienoto vērtību lēmumu pieņemšanas procesā. Tajā pat laikā redzam, ka klienti ar starptautisku biznesa mērogu un pieredzi kā arī arvien vairāk vietējo nozares profesionāļu novērtē kvalitatīva vērtēšanas pakalpojuma ieguvumus. Vērtēšanas process vairumā gadījumu pēc būtības ir padziļināta nekustamā īpašuma izpēte, identificējot tā stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus, ņemot vērā tirgus apstākļus, normatīvo regulējumu un līgumiskās attiecības. Vērtētājs darbojas kā neatkarīga trešā puse, sniedzot savu interpretāciju par konstatētajiem faktiem. Līdz ar to vērtētājam ir jāprot formulēt pieprasījumus, uzdot pareizos jautājumus, kā arī dažkārt ir jābūt gana uzstājīgam un spējīgam pamatot pieprasītās informācijas nepieciešamību. Tāpat arī spēja prezentēt, paskaidrot un aizstāvēt savu viedokli raksturo profesionālu vērtētāju, kas veido Colliers komandas kodolu.

Colliers vērtēšanas pakalpojums ir unikāls arī tādā ziņā, ka esam vienīgie Baltijā, kuri ir ieviesuši un ikdienā komercobjektu naudas plūsmas modelēšanai un analīzei izmanto, iespējams, labāko pieejamoprogrammatūru – ARGUS Enterprise. Šāda profesionāla rīka izmantošana ļauj detalizēti iedziļināties un izprast objekta ienākumu un izdevumu struktūru, modelī individuāli pielāgot katru naudas plūsmas sastāvdaļu, un līdz ar to ir neaizstājams instruments darbā ar sarežģītiem ieguldījumu īpašumu portfeļiem un pārbūves / attīstības projektiem.

Nenoliedzama Colliers vērtēšanas departamenta priekšrocība ir pieeja tirgus informācijai, jo mūsu vērtēšanas, tirgus izpētes un konsultāciju nodaļas ikdienā strādā ciešā sasaistē kā vienota komanda. Colliers nozīmīgā tirgus klātbūtne biroju, tirdzniecības un industriālo telpu nomas, kā arī investīciju darījumos nodrošina pieeju informācijai par aktuālajiem tirgus procesiem – nomas likmēm un citiem nosacījumiem, brīvo telpu pieejamību, nomnieku pieprasījuma tendencēm, investīciju tirgus ienesīguma likmēm un citiem būtiskiem parametriem. Līdz ar to spriedumi un pieņēmumi vērtējumos ir balstīti spēcīgā analītiskajā bāzē.

Mums pieejamie tehnoloģiskie rīki un darbinieku zināšanas šajā jomā pēdējo gadu laikā ir ļāvušas realizēt vairākus ievērojamus liela mēroga netipiskus vērtēšanas projektus. Pieredze un līdz šim izstrādātie un veiksmīgi izmantotie rīki ietver lielo datu ievākšanu, apstrādi un analīzi, mašīnmācības tehnoloģijās balstītus automatizētus vērtēšanas rīkus, kā arī citus vietējā tirgus kontekstā tehnoloģiski progresīvus risinājumus. Tādēļ Colliers ir atvērts arī šāda veida izaicinājumiem, meklē šādas iespējas, un saredz sevi kā kompetences centru vietējā tirgū.Mūsu vērtētāju pieredze aptver nozīmīgākos Rīgas un tuvākās apkārtnes darījumu un tirdzniecības centrus, industriālos un loģistikas objektus, viesnīcas, kā arī dažādus, t.sk. dzīvojamā segmenta, attīstības projektus. Klientu lokā ir tādi atpazīstami vārdi kā Eastnine, EfTEN Capital, Hanner, Kapitel, Latvenergo, Linstow, LNK, Multi (Blackstone), Pillar, SG Capital, Zenith Family Office un daudzi citi. Colliers sagatavotos vērtējumus akceptē visas Latvijas bankas, kā arī esam uzticams partneris ārvalstu kredītiestādēm, kurām ir klienti un aizdevumus nodrošinošie nekustamie īpašumi Latvijā. 2020.gadā Colliers Baltijas vērtētāju komanda ir piedalījusies vairāk kā 620 ar nekustamo īpašumu vērtēšanu saistītos projektos, kopējai novērtēto īpašumu tirgus vērtību summai sasniedzot 6.4 miljardus eiro.

Dzīvojamo projektu potenciāls

Lai arī primāri Colliers vērtēšanas komandas fokuss ir naudas plūsmas komercobjekti, mums ir arī ievērojama kompetence un pieredze dažādos mājokļu projektos. Līdz šim tie vairāk ir bijuši daudzdzīvokļu māju attīstības projekti ar mērķi pārdot atsevišķos mājokļus. Taču pēc klientu pieprasījumiem, tirgus tendencēm un vēl jo vairāk pēc nupat pieņemtā jaunā dzīvojamo telpu īres normatīvā regulējuma, šobrīd ir ievērojams potenciāls profesionālu īres mājokļu attīstībā un attiecīgi piedāvājam savu kompetenci arī šajā segmentā. Ja šobrīd Rīgā ir aptuveni 180 vairāk vai mazāk profesionālu ilgtermiņa īres namīpašumu ar aptuveni 5000 dzīvokļu, tad, atbilstoši Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses prognozēm, nākamo gadu laikā šajā segmentā varētu ieplūst līdz pat 100 miljoniem euro investīciju gadā.[2] Šajā darbā nozīmīgu atbalstu sniedz Colliers tirgus izpētes un konsultāciju komanda, kuras gatavotos jauno mājokļu tirgus analītiskos materiālus un tirgus monitoringa rīkus izmanto lielākie tirgus spēlētāji.

[1] RICS ir globāla mēroga atzīta profesionāla organizācija, kas apvieno vairāk kā 130’000 profesionāļu ar mērķi ieviest un uzraudzīt augstākos profesionālās prakses standartus https://www.rics.org/uk/about-rics/?link=bottom-nav

[2] http://niaa.lv/lv/zinas/niaa-jaunais-ires-likums-laus-ires-dzivoklos-ik-gadu-ieguldit-aptuveni-100-miljonus-eiro

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Manevrējot azartiskā īpašumu tirgū

DB, 23.04.2021

Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā veidot praktisku ilgtspējas stratēģiju?

Diāna Krišjāne, EY Partnere Baltijas valstīs, 23.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējas dienaskārtība attiecas uz mums visiem. Proti, jau šobrīd un nākotnē ilgtspējīgas ekonomikas un pārvaldības principi un izaicinājumi būs tas, kas noteiks mūsu ikdienas paradumu maiņu, uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts politiku.

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis “izpratnes” veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) Rīgas domes Īpašuma departamentā konstatējusi vairāk nekā 10 gadus nenovērstus trūkumus un nepilnības pašvaldības īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Kā norādīts VK ziņojumā, pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldības modelis izveidojies vēsturiski pirms vairākiem gadu desmitiem un nav veikts visaptverošs vērtējums, vai vēsturiskā situācija un prasības pret izveidoto pārvaldības modeli atbilst mūsdienu nepieciešamībai.

Rezultātā pašvaldības rīcībā nav visaptverošas, aktuālas un salīdzināmas informācijas un datu par esošo situāciju.

Pašvaldības funkciju izpildei nekustamo īpašumu saraksti izveidoti pirms 12 gadiem 2009.gadā. VK norāda, ka īpašuma funkcionalitātes izvērtējums netiek veikts 57% pašvaldības nekustamo īpašumu un tas nav nepieciešams pašvaldības funkciju īstenošanai.

Pēc VK sniegtās informācijas, pašvaldības nekustamā īpašuma uzskaites datubāzē ir iekļautas ēkas, kuras apsekošanas laikā revidenti dabā nemaz neatrada - Lizuma ielā 12 dzīvojamās ēkas vietā ir kapu teritorija, savukārt uzskaitē minētā pārvaldes iestādes ēka Tālavas gatvē 15 un garāža Brīvības gatvē 356G dabā nemaz nepastāv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu galvaspilsētās arvien aktuālāks kļūst apbūvei pieejamo platību trūkums: pilsētu centriem attīstoties, brīvās vietas kļūst mazāk un tādējādi pieaug arī nekustamo īpašumu un zemes cenas. Šobrīd visaugstākā vidējā apbūvei piemērotas zemes cena ir Tallinā, kur tā sasniedz pat 1694 eiro par kvadrātmetru. Otras augstākā apbūvei piemērotas zemes vidējā cena ir Rīgā, kam seko Viļņa, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" analītiķu apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem vidējā cena par vienu kvadrātmetru zemes Latvijā ir 26 eiro, savukārt maksimālā - 160 eiro/m2. Šobrīd dārgākie zemes gabali tiek pārdoti Jūrmalā, kur cena par vienu m2 ir pat divas reizes augstāka nekā Rīgā - vidēji 53 eiro/m2. Salīdzinot ar Igauniju, zemes cenas Rīgā ir zemākas, taču tām ir tendence augt.

Ņemot vērā ierobežoto apbūves zemes pieejamību, būtisks zemes cenu kritums Rīgā tuvākajā laikā nav prognozējams, norāda "RIA.com Marketplaces" analītiķi. Nekustamo īpašumu vietne city24.lv marta beigās iegādei pieejami vairāk nekā 1,3 tūkstoši zemesgabalu visā Latvijas teritorijā, savukārt Rīgā un Rīgas apkaimē to nav daudz – tikai 391. 12 hektāru lielu zemes gabalu pilsētas nomalē šobrīd var iegādāties par vidēji 20 tūkstošiem eiro. Tuvāk centram cena var pieaugt pat desmitkārtīgi: piemēram, zeme astoņu hektāru platībā privātmājas celtniecībai pie Ķīšezera tiek pārdota par 23 tūkstošiem eiro. Savukārt Rīgas centrā par līdzīga izmēra zemes gabalu tiek prasīti 350 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, teic nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Vienlaikus viņš nākotnē prognozē diezgan spēcīgu cenu kāpumu.

M.Kļaviņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā "izkrita" otrais ceturksnis, kas bija laiks, kad cilvēki pielāgojās jaunajai situācijai - viss bija jauns, arī bankām šī situācija bija jauna.

"Valdīja piesardzība, bankas bija aizņemtas ar kredītu pagarināšanu un kredīta brīvdienu piešķiršanu. Kā pašas bankas atzina, daudzi bailēs no iespējamās ekonomiskās krīzes pieteicās brīvdienām un pagarinājumiem, pat ja reāli tas nebija nepieciešams. Savukārt jau trešajā ceturtajā ceturksnī visi aprada ar jauno situāciju un tirgus atdzīvojās. Skaidrs, ka situācija arī šobrīd nevienā dzīves jomā nav tāda kā pirms Covid-19 pandēmijas, un mēs vēl laiciņu tajā neatgriezīsimies, taču būtiskas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu nav," sacīja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pandēmijas radītie ierobežojumi nelabvēlīgi ietekmējuši vairākas uzņēmējdarbības nozares un ekonomiku kopumā, apskatot sludinājumu portālus un plašsaziņas līdzekļos arvien lasot par jauniem dzīvojamajiem projektiem, kuru būvniecība tiek izsludināta, un galu galā arī aplūkojot šī brīža nekustamā īpašuma cenas, rodas priekšstats, ka šī globālā krīze teju nav skārusi būvniecības nozari.

Jau gadiem viena no nekustamo īpašumu atīstītāju problēmām ir tieši finansējuma pieejamība, kas aktuāla jau kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes 2008.gadā, pēc kuras tradicionālās bankas kļuvušas arvien konservatīvākas, kā rezultātā nereti pat perspektīvi projekti ar spēcīgu biznesa plānu nevar iegūt bankas finansējumu dažādu apsvērumu dēļ, līdz ar to attīstījusies pūļa finansējuma un nebanku aizdevēju nozare.

Pūļa finansējuma platformas EstateGuru vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe komentē: “Lai arī tiešsaistes platformas finansējuma piesaistīšanai nereti publiskajā telpā tiek uzskatītas par nedrošām vai nestabilām, arvien pieaugošie nozares apjomi un pārskatāmi darbības rādītāji pierāda to, ka alternatīvajam finansējumam ir nākotne un tas ieņem stabildu tirgus daļu arī nekustamo īpašumu projektu finansēšanā. Astoņu gadu darbības laikā esam ne tikai spējuši nodrošināt pārredzamu darbību un uzrādīt teicamus rezultātus, bet arī vairākkārt pārliecinājušies par to, ka reputācija šajā biznesā ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc esam ieinteresēti nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu saviem klientiem, ekonomiskos rādītājus un visu svarīgāko informāciju padarot pieejamu saviem lietotājiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū pieredzēta pēdējo septiņu gadu laikā iespaidīgākā izaugsme: Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti īpašumi kopsummā par 99,5 miljoniem eiro, kas bija par 19,5 miljoniem eiro jeb 24,4 % lielāks apgrozījums nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tā liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Premium dzīvokļi joprojām dominē luksusa īpašumu segmentā kā pirktākie īpašumi, turklāt šajā pusgadā novērota pat par 32% lielāka interese par premium dzīvokļiem nekā pērn sešu mēnešu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Benjamiņu namā Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, esošā viesnīca "Europa Royale Rīga" par 4,82 miljoniem eiro pārdota uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", pavēstīja SIA "Europa Group" maksātnespējas procesa administrators Jānis Balodis.

Sadarbojoties ar nekustamo īpašumu uzņēmumu "Newsec LV", par labu Lietuvas "Swedbank" ieķīlātais īpašums pārdots jaundibinātajam uzņēmumam "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu attīstītājs - Igaunijas kompānija "Kapitel" (iepriekš "E.L.L Real Estate").

Ēka ar visu tās aprīkojumu pārdota par 4,82 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pārdošanas process un īpašuma nodošana ir sekmīgi noslēgusies, īpašums pārreģistrēts uz jaunā īpašnieka vārda šogad 5.maijā.

"Šis ir jau trešais "Newsec" viesnīcu darījums Baltijā 2021.gadā. Benjamiņu nama pārdošanas procesā redzējām milzīgu interesi no dažāda veida pircējiem - nekustamo īpašumu attīstītājiem, investoru grupām un īpaši individuālajiem investoriem. Pircēji meklē mazas viesnīcas labās vietās ar mērķi atdzīvināt viesnīcu biznesu pēc pandēmijas vai pārveidot par īres dzīvokļiem," skaidroja "Newsec LV" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu būvkompānijas nekustamo īpašumu biznesa virziena atpazīstamību tirgū un veidotu komunikāciju, kas vērsta tieši uz dzīvokļu pircējiem, "Merks" izveidojis jaunu zīmolu "Merks mājas", kas apvienos uzņēmuma attīstītos nekustamo īpašumu projektus.

"Esam viens no līderiem dzīvojamo māju attīstīšanā Latvijā, priecājamies par 2020.gada labajiem rezultātiem, neskatoties uz ārējo apstākļu ietekmi. Turpmākajos gados plānojam palielināt jauno projektu pārdošanas apjomus, kā arī paplašināt savu dzīvokļu piedāvājumu, lai kļūtu par nozares līderiem. Savukārt atsevišķa zīmola izveide mūsu nekustamo īpašumu attīstības biznesa segmentam ir loģisks solis, lai nodalītu komunikāciju ar dzīvokļu pircējiem no pārējiem mūsu projektiem, kur esam ģenerāluzņēmējs" stāsta "Merks" valdes loceklis Andris Bišmeistars.

Līdz ar "Merks mājas" zīmolu izveidota arī jauna mājaslapa, kurā turpmāk vienkopus būs pieejama informācija par visiem uzņēmuma SIA "Merks" attīstītajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir viens no tiem – tur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenu svārstības bija īslaicīgas un nelielas, toties tagad visai skaidri nojaušams, ka tās tikai turpinās kāpt.

Tā nozares eksperti spriež žurnāla "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums", kas pie lasītājiem nonāk otrdien, 30.martā.

Nekustamā īpašuma nozarē pandēmija pērn pavasarī bremzi nospieda vien uz pāris mēnešiem, bet jau vasaras mēnešos aktivitāte sāka atgriezties ar dažādām korekcijām pieprasījumā. Piemēram, aktuāli kļuva jaunāki un plašāki mājokļi, privātmājas vai zeme to būvniecībai aktīvajā Pierīgā.

Fragments no raksta

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers asociētā direktore Agija Vērdiņa teic, ka jauno un renovēto dzīvokļu tirgū darījumu aktivitātē pirmais rekordmēnesis bija septembris un oktobrī jau atgūti pirmskovida rādītāji. Decembrī attīstītāji pārdeva vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt darījumu kopējo vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020.gadā pārsniedza 255 miljonus eiro. “Jāsaka godīgi, ka otrā Covid-19 viļņa ietekmi uz pieprasījumu mēs neredzam vispār,” viņa teic. Arī attīstītāji, kas vasarā vēl piesardzīgi nogaidīja, uz rudens pusi jau nolēma turpināt projektus un atklāja rezervācijas. Tomēr optimisms un eiforija tirgū gluži nevalda. “Pašlaik riskanti prognozēt, vai pārdošanas apjomi būs lielāki nekā pērn, bet ir sajūta, ka šogad ierobežojumu periods kopumā būs ilgāks, kas attiecīgi ietekmē dažādus projektus, budžetus utt., līdz ar to valda neskaidrība. Un mazliet mazāk ir projektu būvniecības stadijā – runa ir par dažiem procentiem, bet tas tomēr ietekmē potenciālo darījumu skaitu. Var just to dažu mēnešu pauzīti, kad netika izsludināti jauni projekti, un tie būtu tie, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2021.gada beigās, bet realitātē tas notiks 2022.gadā,” skaidro A.Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

East Capital Tallinas apkaimē veidos jaunu loģistikas un rūpniecības parku

Db.lv, 09.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvu pārvaldītājs East Capital Real Estate iegādājies 30 hektāru lielu zemes gabalu vairāku Tallinas galveno satiksmes artēriju tuvumā ar mērķi izveidot jaunu loģistikas un rūpniecības parku.

Topošais loģistikas parks atradīsies Tallinas apvedceļa un Tartu šosejas krustojumā, rajonā, kur tuvāko gadu laikā plānots uzbūvēt arī IKEA centru. Kopā ar jauno loģistikas parku, East Capital loģistikas nekustamo īpašumu portfelis pieaugs līdz 350 tūkstošiem kvadrātmetru.

Šobrīd ar vairāk nekā 200 tūkstošu kvadrātmetru loģistikas platību savā portfelī, uzņēmums ir lielākais loģistikas nekustamo īpašumu īpašnieks Baltijā. Aptuveni pirms gada investīciju fonds East Capital Baltic Property Fund III iegādājās 23 tūkstošus kvadrātmetru lielu loģistikas centru “Lidostas Parks” netālu no starptautiskās lidostas "Rīga".

"Mēs mērķtiecīgi fokusējamies uz loģistikas nozari, jo pēdējo gadu tendences un pandēmijas radītas sekas ir mainījušas un turpina mainīt daudzu uzņēmumu darbības modeļus. Mēs redzam pieaugošu pieprasījumu pēc loģistikas telpām un risinājumiem, lai spētu apmierināt augošās e-komercijas vajadzības un “pēdējās jūdzes” piegāžu vadību,” skaidro Martins Otsa (Martin Otsa), East Capital investīciju vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja Baltijā Linstow Baltic (LB) grupas uzņēmums iegādājies Sporta 2 kvartālu, kuru plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi.

Projekts koncentrēsies uz ilgtspējīgu risinājumu biroju segmenta attīstību, bet ietvers arī tirdzniecības, pakalpojumu un mājokļu funkcijas, kā arī telpas publiskiem un korporatīviem pasākumiem, restorāniem un kafejnīcām. Linstow Baltic vēlas turpināt arī jau šajā kvartālā iesākto attīstību, kas orientējas uz dažādiem rekreācijas un kultūras pasākumiem.

Sporta 2 kvartālu, kurš atrodas starp Rīgas kluso centru un Skanstes apkaimi, LB iegādājies no SIA Sporta 2 (NP Properties grupai piederošs uzņēmums) par 10,5 miljoniem eiro, neskaitot PVN. Darījums spilgti iezīmē Linstow Baltic jauno biznesa stratēģiju un ambīcijas Baltijas valstīs, kas paredz nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu vairākos segmentos, tostarp biroju ēkas, tirdzniecības centri, autostāvvietas, viesnīcas, atpūtas objekti un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada jūnija vienu no lielākajiem Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājiem "Kaamos" Latvijā vadīs Guntars Cauna.

G.Cauna iepriekš strādājis nekustamā īpašuma konsultāciju sfērā, tajā skaitā īstenojis vairākus lielus darījumus. Pēdējos gados bijis vairāku vadošo nekustamā īpašuma nozares uzņēmumu valdes loceklis un pārraudzījis šo kompāniju pārdošanas procesus, aktīvi darbojies attīstības projektu īstenošanā.

"Mani uzrunāja Kaamos ambīcijas tuvāko gadu laikā nostiprināt savas pozīcijas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, uzņēmums uztur ļoti augstus būvniecības kvalitātes standartus un īsteno ilgtspējīgus, energoefektīvus dzīvojamo un biroja ēku projektus," uzsver G.Cauna.

Kopš "Kaamos" ienākšanas Latvijas tirgū 2019.gadā, uzņēmums nodevis ekspluatācijā projekta "Divi krasti" pirmo kārtu Ķengaragā, kas jau šobrīd ir gandrīz pilnībā izpārdots, kā arī sākta projektu "Hagen Quarters" Āgenskalnā pie Māras dīķa un "Moho park" Mežaparkā īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pūļa finansējums - aizvien pieprasītāks

Jānis Šķupelis, 20.05.2021

EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai 2021. būs izrāviena gads pārejā uz ilgtspēju?

Anderss Larsons, SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pārorientēšanos uz vietējo iedzīvotāju, ko sekmējusi pandēmija, īpaši izteikti var manīt Jūrmalas tirgū, kurš līdz šim īpaši pievilcīgs bija ārvalstu klientiem, secina nekustamo īpašumu uzņēmums Latio.

Kūrortpilsētu par savu dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk pašmāju pircēju, kuru rocība ir augusi, un aktivitāte novērojama gan t.s. ekonomiskajā mājokļu segmentā, gan arī augstākajā cenu grupā, kurā vēl pirms apmēram pieciem gadiem vietējais pircējs nedominēja.

Tas pamudinājis Latio atvērt jaunu biroju Jūrmalas centrā. Latio Jūrmalas nodaļas vadītāja Ilze Jaungaile-Gaile atgādina, ka Jūrmalas mājokļu tirgu savulaik būtiski iespaidoja termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) – tirgus to ietekmē strauji auga, taču 2015. gadā, mainoties nosacījumiem, pirmreizēji izsniegto TUA skaits būtiski samazinājās un kritās arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. "Pircēju īpatsvars ir arī būtiski izmainījies: agrāk dominējošo ārvalstu klientu nu ir nomainījis vietējais pircējs – to novērojam visos mājokļu segmentos: gan t.s. ekonomiskajā, gan arī augstāku cenu kategorijā. Pēdējos gados tirgus ir stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojama izaugsme," viņa komentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Attīstītāji: Latvijā ir apturēta jaunas būvniecības plānošana

Db.lv, 11.02.2021

Sāpīgākais šī visa rezultāts ir, ka Latvija ir zaudējusi vismaz vienu lielu starptautisku ražošanas uzņēmumu, kas būtu nodrošinājis vairāk kā 100 darbavietas, saka nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas 2020. gada 4. novembrī nekustamo īpašumu attīstītājiem nav iespējams īstenot daudzu jaunu objektu būvniecību, jo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana ir atļauta tikai klātienē, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

Taču publiskā apspriešana ir obligāta teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādē, tāpēc kavējas un būtiski ir pagarināts dokumentu izstrādes process, tiek kavēta būvatļaujas saņemšana un būvniecības process. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajā laikā risinājumu nesola. Bet, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešana, par ko arī ir atbildīga VARAM, ir atļauta neklātienes formātā jau kopš 2020. gada pavasara, norāda NĪAA.

“Detālplānojumu un lokālplānojumu publiskā apspriešana Lietuvā un Igaunijā tiek organizēta attālināti, kamēr Latvijā tā ir aizliegta, jo obligāti jārīko sapulces klātienē. Tas ir nepamatots administratīvais šķērslis uz neparedzami ilgu laika periodu, kas tiešā veidā kavē simtiem miljonu eiro investīcijas nekustamo īpašumu attīstībā. Tādējādi arī tiek kavēta ne tikai pašu nekustamo īpašumu projektu īstenošana, bet arī ar tiem saistīto jauno darba vietu radīšana, plānoto preču un pakalpojumu eksports un citas biznesa ieceres, kas palīdzētu ekonomikai atgūties pēc pandēmijas. Mēs aicinām VARAM atļaut rīkot plānojumu publiskās apspriešanas sapulces attālināti,” uzsver NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru