Jaunākais izdevums

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Zemesgrāmatu dzīvokļu pārdošanas dati gan šobrīd rāda, ka Covid krīze līdz šim nekustamo tirgu ir ietekmējusi 2020. gada 2. ceturksnī, kadr iegādes darījumu skaits ir samazinājies uz pusi. Tomēr, jau trešajā ceturksnī un gada nogalē, tas ir bijis gada sākuma līmenī. Patlaban tirgū ir augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem ekonomiskās klases segmentā. Arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem pirmreizējā tirgū, kas ekspluatācijā nodoti 2017. – 2020.gadā. Tāpat arī vērojama liela aktivitāte no institucionālo investoru puses, kuri labprāt investētu stabilu naudas plūsmu nesošos īres namos.

Paredzēt, kā notikumi attīstīsies nākotnē ir ļoti grūti, bet krīze un pārmaiņas rada jaunas iespējas palielināt konkurētspēju plašākā mērogā. Ko mums nesīs 2021. gads un jaunā desmitgade jauno nekustamo īpašumu projektu tirgū? Kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma pieprasījumu un piedāvājumu un kāda ir tirgus situācija, par to diskutēsim konferences laikā.

Dienas Bizness konferences pasākumā pulcēs nozares līderus runāt par šā brīža situāciju nozarē, 2021. gada perspektīvām un jaunās desmitgades izaicinājumiem jauno nekustamo īpašumu projektu tirgū.

LV

ENG

9.30 – 9.35 Konferences atklāšana

I DAĻA | JAUNO NEKUSTAMO PROJEKTU SITUĀCIJA LATVIJĀ

9.35 – 10.05 Latvijas ekonomikas un konkurētspējas scenāriji

Dainis Gašpuitis, AS “SEB banka” ekonomists

Moderators: Matīss Kukainis, “Spīgulis & Kukainis” partneris, zvērināts advokāts

10.05 – 10.30 Investīcijas nekustamajā īpašumā

Pārmaiņas tradicionālajos un alternatīvajos nekustamo īpašumu sektoros – ko signalizē 2020. un 2021. g.

Vineta Vigupe, CBRE Baltics Nekustamo īpašumu investīciju nodaļas vadītāja

10.30 – 11.20 Diskusija. Ceļā uz ilgtspējību un klimatneitralitāti – nākotne ir tagad (angļu valodā)

Zaļās enerģijas ietekme uz ekonomiku, infrastruktūras un NĪ attīstību

EU Green Deal

Diskusijas moderators: Pauls Miklaševičs, BlueOrange Bank Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors

Diskusijas dalībnieki:

  • Arūnas Dzikas, “LIDL Latvija” valdes loceklis;
  • Natalija Monkevičiene, “Eastnine” Biznesa attīstības vadītāja;
  • Jānis Ikaunieks, Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) direktors.

11.20 – 11.55 Diskusija. Jaunie mājokļa projekti mainīgajos tirgus apstākļos

Diskusijas moderators: Matīss Kukainis, “Spīgulis & Kukainis” partneris, zvērināts advokāts

Diskusijas dalībnieki:

  • Mikus Freimanis, “Merks” nekustamo īpašumu attīstības direktors;
  • Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs.

11.55 – 12.40 Diskusija. Īres nami – jaunu konceptu attīstības perspektīvas. Īres likuma izmaiņas (angļu valodā)

Diskusijas moderators: Matīss Kukainis, “Spīgulis & Kukainis” partneris, zvērināts advokāts

Diskusijas dalībnieki:

  • Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors;
  • Inita Jurka, “Ellex Kļaviņš” partnere;
  • Martin Rekor, “Lumi Capital” partneris.

12.40 – 12.45 Pārtraukums

II DAĻA | NEKUSTAMO PROJEKTU IZAICINĀJUMI UN PERSPEKTĪVAS

12.45 – 13.25 Diskusija. Jaunais Rīgas pilsētas teritoriālais plāns

  • Rīgas jaunā telpiskā vīzija;
  • Pilsētvides plānošana un attīstība.

Diskusijas moderators: Andis Kublačovs, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Diskusijas dalībnieki:

  • Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors, Rīgas pilsētas arhitekts;
  • Mārtiņš Vanags, NĪAA valdes priekšsēdētājs;
  • Māra Liepa-Zemeša, Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja vietnieka p.i. un Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja.

13.25 – 14.00 Diskusija. Reformas Rīgā – no plāniem pie darbiem

  • Investīciju aģentūras izveide;
  • Teritoriālais plāns;
  • Mobilitātes darba grupa, eksperimenti pilsētā;
  • Būvvaldes / Arhitektu biroja / Attīstības departamenta apvienošana;
  • “Zaļais koridors”.

Diskusijas moderators: Mārtiņš Vanags, NĪAA valdes priekšsēdētājs

Diskusijas dalībnieki:

  • Inese Andersone, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja;
  • Jānis Belkovskis, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja p.i.

III DAĻA | INVESTĪCIJAS UN FINANSĒJUMS JAUNO PROJEKTU TIRGŪ

14.05 – 14.40 Diskusija. Situācija jauno projektu kreditēšanas tirgū un attīstības varianti

  • Mājokļa kredīts | hipotekārais kredīts;
  • Aizvadītā gada rādītāji Latvijā;
  • Nekustamo īpašumu attīstītāju finansēšana jauno projektu būvniecībai, renovācijām.

Diskusijas moderators: Matīss Kukainis, “Spīgulis & Kukainis” partneris, zvērināts advokāts

Diskusijas dalībnieki:

  • Aleksandrs Mežapuķe, EstateGuru vadītājs Latvijā;
  • Sergejs Maļikovs, AS West Kredit valdes priekšsēdētājs;
  • Jānis Ozoliņš, SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs.

14.40 – 14.45 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Manevrējot azartiskā īpašumu tirgū

DB, 23.04.2021

Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) Rīgas domes Īpašuma departamentā konstatējusi vairāk nekā 10 gadus nenovērstus trūkumus un nepilnības pašvaldības īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Kā norādīts VK ziņojumā, pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldības modelis izveidojies vēsturiski pirms vairākiem gadu desmitiem un nav veikts visaptverošs vērtējums, vai vēsturiskā situācija un prasības pret izveidoto pārvaldības modeli atbilst mūsdienu nepieciešamībai.

Rezultātā pašvaldības rīcībā nav visaptverošas, aktuālas un salīdzināmas informācijas un datu par esošo situāciju.

Pašvaldības funkciju izpildei nekustamo īpašumu saraksti izveidoti pirms 12 gadiem 2009.gadā. VK norāda, ka īpašuma funkcionalitātes izvērtējums netiek veikts 57% pašvaldības nekustamo īpašumu un tas nav nepieciešams pašvaldības funkciju īstenošanai.

Pēc VK sniegtās informācijas, pašvaldības nekustamā īpašuma uzskaites datubāzē ir iekļautas ēkas, kuras apsekošanas laikā revidenti dabā nemaz neatrada - Lizuma ielā 12 dzīvojamās ēkas vietā ir kapu teritorija, savukārt uzskaitē minētā pārvaldes iestādes ēka Tālavas gatvē 15 un garāža Brīvības gatvē 356G dabā nemaz nepastāv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, teic nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Vienlaikus viņš nākotnē prognozē diezgan spēcīgu cenu kāpumu.

M.Kļaviņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā "izkrita" otrais ceturksnis, kas bija laiks, kad cilvēki pielāgojās jaunajai situācijai - viss bija jauns, arī bankām šī situācija bija jauna.

"Valdīja piesardzība, bankas bija aizņemtas ar kredītu pagarināšanu un kredīta brīvdienu piešķiršanu. Kā pašas bankas atzina, daudzi bailēs no iespējamās ekonomiskās krīzes pieteicās brīvdienām un pagarinājumiem, pat ja reāli tas nebija nepieciešams. Savukārt jau trešajā ceturtajā ceturksnī visi aprada ar jauno situāciju un tirgus atdzīvojās. Skaidrs, ka situācija arī šobrīd nevienā dzīves jomā nav tāda kā pirms Covid-19 pandēmijas, un mēs vēl laiciņu tajā neatgriezīsimies, taču būtiskas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu nav," sacīja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu galvaspilsētās arvien aktuālāks kļūst apbūvei pieejamo platību trūkums: pilsētu centriem attīstoties, brīvās vietas kļūst mazāk un tādējādi pieaug arī nekustamo īpašumu un zemes cenas. Šobrīd visaugstākā vidējā apbūvei piemērotas zemes cena ir Tallinā, kur tā sasniedz pat 1694 eiro par kvadrātmetru. Otras augstākā apbūvei piemērotas zemes vidējā cena ir Rīgā, kam seko Viļņa, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" analītiķu apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem vidējā cena par vienu kvadrātmetru zemes Latvijā ir 26 eiro, savukārt maksimālā - 160 eiro/m2. Šobrīd dārgākie zemes gabali tiek pārdoti Jūrmalā, kur cena par vienu m2 ir pat divas reizes augstāka nekā Rīgā - vidēji 53 eiro/m2. Salīdzinot ar Igauniju, zemes cenas Rīgā ir zemākas, taču tām ir tendence augt.

Ņemot vērā ierobežoto apbūves zemes pieejamību, būtisks zemes cenu kritums Rīgā tuvākajā laikā nav prognozējams, norāda "RIA.com Marketplaces" analītiķi. Nekustamo īpašumu vietne city24.lv marta beigās iegādei pieejami vairāk nekā 1,3 tūkstoši zemesgabalu visā Latvijas teritorijā, savukārt Rīgā un Rīgas apkaimē to nav daudz – tikai 391. 12 hektāru lielu zemes gabalu pilsētas nomalē šobrīd var iegādāties par vidēji 20 tūkstošiem eiro. Tuvāk centram cena var pieaugt pat desmitkārtīgi: piemēram, zeme astoņu hektāru platībā privātmājas celtniecībai pie Ķīšezera tiek pārdota par 23 tūkstošiem eiro. Savukārt Rīgas centrā par līdzīga izmēra zemes gabalu tiek prasīti 350 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pandēmijas radītie ierobežojumi nelabvēlīgi ietekmējuši vairākas uzņēmējdarbības nozares un ekonomiku kopumā, apskatot sludinājumu portālus un plašsaziņas līdzekļos arvien lasot par jauniem dzīvojamajiem projektiem, kuru būvniecība tiek izsludināta, un galu galā arī aplūkojot šī brīža nekustamā īpašuma cenas, rodas priekšstats, ka šī globālā krīze teju nav skārusi būvniecības nozari.

Jau gadiem viena no nekustamo īpašumu atīstītāju problēmām ir tieši finansējuma pieejamība, kas aktuāla jau kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes 2008.gadā, pēc kuras tradicionālās bankas kļuvušas arvien konservatīvākas, kā rezultātā nereti pat perspektīvi projekti ar spēcīgu biznesa plānu nevar iegūt bankas finansējumu dažādu apsvērumu dēļ, līdz ar to attīstījusies pūļa finansējuma un nebanku aizdevēju nozare.

Pūļa finansējuma platformas EstateGuru vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe komentē: “Lai arī tiešsaistes platformas finansējuma piesaistīšanai nereti publiskajā telpā tiek uzskatītas par nedrošām vai nestabilām, arvien pieaugošie nozares apjomi un pārskatāmi darbības rādītāji pierāda to, ka alternatīvajam finansējumam ir nākotne un tas ieņem stabildu tirgus daļu arī nekustamo īpašumu projektu finansēšanā. Astoņu gadu darbības laikā esam ne tikai spējuši nodrošināt pārredzamu darbību un uzrādīt teicamus rezultātus, bet arī vairākkārt pārliecinājušies par to, ka reputācija šajā biznesā ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc esam ieinteresēti nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu saviem klientiem, ekonomiskos rādītājus un visu svarīgāko informāciju padarot pieejamu saviem lietotājiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

East Capital Tallinas apkaimē veidos jaunu loģistikas un rūpniecības parku

Db.lv, 09.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvu pārvaldītājs East Capital Real Estate iegādājies 30 hektāru lielu zemes gabalu vairāku Tallinas galveno satiksmes artēriju tuvumā ar mērķi izveidot jaunu loģistikas un rūpniecības parku.

Topošais loģistikas parks atradīsies Tallinas apvedceļa un Tartu šosejas krustojumā, rajonā, kur tuvāko gadu laikā plānots uzbūvēt arī IKEA centru. Kopā ar jauno loģistikas parku, East Capital loģistikas nekustamo īpašumu portfelis pieaugs līdz 350 tūkstošiem kvadrātmetru.

Šobrīd ar vairāk nekā 200 tūkstošu kvadrātmetru loģistikas platību savā portfelī, uzņēmums ir lielākais loģistikas nekustamo īpašumu īpašnieks Baltijā. Aptuveni pirms gada investīciju fonds East Capital Baltic Property Fund III iegādājās 23 tūkstošus kvadrātmetru lielu loģistikas centru “Lidostas Parks” netālu no starptautiskās lidostas "Rīga".

"Mēs mērķtiecīgi fokusējamies uz loģistikas nozari, jo pēdējo gadu tendences un pandēmijas radītas sekas ir mainījušas un turpina mainīt daudzu uzņēmumu darbības modeļus. Mēs redzam pieaugošu pieprasījumu pēc loģistikas telpām un risinājumiem, lai spētu apmierināt augošās e-komercijas vajadzības un “pēdējās jūdzes” piegāžu vadību,” skaidro Martins Otsa (Martin Otsa), East Capital investīciju vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu būvkompānijas nekustamo īpašumu biznesa virziena atpazīstamību tirgū un veidotu komunikāciju, kas vērsta tieši uz dzīvokļu pircējiem, "Merks" izveidojis jaunu zīmolu "Merks mājas", kas apvienos uzņēmuma attīstītos nekustamo īpašumu projektus.

"Esam viens no līderiem dzīvojamo māju attīstīšanā Latvijā, priecājamies par 2020.gada labajiem rezultātiem, neskatoties uz ārējo apstākļu ietekmi. Turpmākajos gados plānojam palielināt jauno projektu pārdošanas apjomus, kā arī paplašināt savu dzīvokļu piedāvājumu, lai kļūtu par nozares līderiem. Savukārt atsevišķa zīmola izveide mūsu nekustamo īpašumu attīstības biznesa segmentam ir loģisks solis, lai nodalītu komunikāciju ar dzīvokļu pircējiem no pārējiem mūsu projektiem, kur esam ģenerāluzņēmējs" stāsta "Merks" valdes loceklis Andris Bišmeistars.

Līdz ar "Merks mājas" zīmolu izveidota arī jauna mājaslapa, kurā turpmāk vienkopus būs pieejama informācija par visiem uzņēmuma SIA "Merks" attīstītajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir viens no tiem – tur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenu svārstības bija īslaicīgas un nelielas, toties tagad visai skaidri nojaušams, ka tās tikai turpinās kāpt.

Tā nozares eksperti spriež žurnāla "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums", kas pie lasītājiem nonāk otrdien, 30.martā.

Nekustamā īpašuma nozarē pandēmija pērn pavasarī bremzi nospieda vien uz pāris mēnešiem, bet jau vasaras mēnešos aktivitāte sāka atgriezties ar dažādām korekcijām pieprasījumā. Piemēram, aktuāli kļuva jaunāki un plašāki mājokļi, privātmājas vai zeme to būvniecībai aktīvajā Pierīgā.

Fragments no raksta

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers asociētā direktore Agija Vērdiņa teic, ka jauno un renovēto dzīvokļu tirgū darījumu aktivitātē pirmais rekordmēnesis bija septembris un oktobrī jau atgūti pirmskovida rādītāji. Decembrī attīstītāji pārdeva vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt darījumu kopējo vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020.gadā pārsniedza 255 miljonus eiro. “Jāsaka godīgi, ka otrā Covid-19 viļņa ietekmi uz pieprasījumu mēs neredzam vispār,” viņa teic. Arī attīstītāji, kas vasarā vēl piesardzīgi nogaidīja, uz rudens pusi jau nolēma turpināt projektus un atklāja rezervācijas. Tomēr optimisms un eiforija tirgū gluži nevalda. “Pašlaik riskanti prognozēt, vai pārdošanas apjomi būs lielāki nekā pērn, bet ir sajūta, ka šogad ierobežojumu periods kopumā būs ilgāks, kas attiecīgi ietekmē dažādus projektus, budžetus utt., līdz ar to valda neskaidrība. Un mazliet mazāk ir projektu būvniecības stadijā – runa ir par dažiem procentiem, bet tas tomēr ietekmē potenciālo darījumu skaitu. Var just to dažu mēnešu pauzīti, kad netika izsludināti jauni projekti, un tie būtu tie, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2021.gada beigās, bet realitātē tas notiks 2022.gadā,” skaidro A.Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Benjamiņu namā Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, esošā viesnīca "Europa Royale Rīga" par 4,82 miljoniem eiro pārdota uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", pavēstīja SIA "Europa Group" maksātnespējas procesa administrators Jānis Balodis.

Sadarbojoties ar nekustamo īpašumu uzņēmumu "Newsec LV", par labu Lietuvas "Swedbank" ieķīlātais īpašums pārdots jaundibinātajam uzņēmumam "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu attīstītājs - Igaunijas kompānija "Kapitel" (iepriekš "E.L.L Real Estate").

Ēka ar visu tās aprīkojumu pārdota par 4,82 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pārdošanas process un īpašuma nodošana ir sekmīgi noslēgusies, īpašums pārreģistrēts uz jaunā īpašnieka vārda šogad 5.maijā.

"Šis ir jau trešais "Newsec" viesnīcu darījums Baltijā 2021.gadā. Benjamiņu nama pārdošanas procesā redzējām milzīgu interesi no dažāda veida pircējiem - nekustamo īpašumu attīstītājiem, investoru grupām un īpaši individuālajiem investoriem. Pircēji meklē mazas viesnīcas labās vietās ar mērķi atdzīvināt viesnīcu biznesu pēc pandēmijas vai pārveidot par īres dzīvokļiem," skaidroja "Newsec LV" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Lielas ambīcijas korporatīvo klientu nekustamo īpašumu vērtēšanā

Colliers International Advisors, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties mūsu vērtētāju komandai un Colliers starptautiskam tīklam, jau tagad esam daudzu korporatīvo klientu un privātpersonu pirmā izvēle gadījumos, kad ir nepieciešams veikt komerciāla vai attīstības nekustamā īpašuma vērtējumu. Lai to sasniegtu, esam nokomplektējuši pieredzes bagātu speciālistu komandu, esam veidojuši vietējā tirgū tehnoloģiski progresīvāko darba platformu, ieviesām un ikdienas darbā izmantojam vienu no pasaulē vadošajiem naudas plūsmas modelēšanas un analīzes rīkiem ARGUS Enterprise, kā arī nodrošinām regulāru zināšanu un pieredzes apmaiņu ar kolēģiem Latvijas, Baltijas un plašākā Eiropas mērogā.Līdz ar to mūsu pakalpojums izceļas ar ērti pārskatāmu un viegli uztveramu nodevumu, demonstrē niansētu izpratni par konkrēto nekustamā īpašuma objektu un tirgus kontekstu, kā arī ļauj izsekot vērtētāja veiktajai analīzei, izdarītajiem pieņēmumiem un secinājumiem. Iesaistītie eksperti ir orientēti uz profesionālu, maksimāli atvērtu un atbalstošu komunikāciju ar darba pasūtītāju un citām iesaistītajām pusēm gan pašā vērtēšanas procesa gaitā, gan arī pēc gala nodevuma iesniegšanas pasūtītājam.

Kāpēc izvēlēties starptautiski atzītu vērtētāju?

Vērtēšanas komandas kodolu veido četri sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji, katrs ar vairāk kā 15 gadu profesionālo pieredzi. Turklāt divi no ekspertiem ir starptautiskās organizācijas RICS (Royal Institution of Chartered Surveyors – Karaliskās zvērinātu mērnieku institūcijas) biedri un reģistrēti vērtētāji.[1] Vēl jo vairāk – Colliers šobrīd ir vienīgais vērtēšanas uzņēmums Latvijā, kurš ir pieteicies un kvalificējies RICS uzraudzības mehānismam – Firm Regulated by RICS. Šis statuss ir kā papildu garantija, kas klientam nodrošina:

  1. Uzticamību – jo RICS regulēts uzņēmums savā darbā ievēro profesionālās prakses standartus, ko uzrauga starptautiska organizācija ar vairāk kā 134,000 dalībnieku 150 pasaules valstīs
  2. Profesionalitāti – klients var būt pārliecināts, ka saņems kvalificēta eksperta neatkarīgu, uz zināšanām un pieredzi balstītu konsultāciju
  3. Drošību – klients var būt pārliecināts, ka uzņēmumam, ar kuru viņš sadarbojas, ir efektīva un taisnīga sūdzību izskatīšanas procedūra, ir iespēja apstrīdēt lēmumu neatkarīgā apelācijas instancē, ir apdrošināta konsultanta profesionālā civiltiesiskā atbildība, kas var segt trešo pušu iespējamos zaudējumus
  4. Pasaules līmeņa kvalitāti - RICS biedri un uzņēmumu darbinieki nepārtraukti uzlabo savas zināšanas un prasmes, lai klientiem sniegtu augstākās kvalitātes pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Attīstītāji: Latvijā ir apturēta jaunas būvniecības plānošana

Db.lv, 11.02.2021

Sāpīgākais šī visa rezultāts ir, ka Latvija ir zaudējusi vismaz vienu lielu starptautisku ražošanas uzņēmumu, kas būtu nodrošinājis vairāk kā 100 darbavietas, saka nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas 2020. gada 4. novembrī nekustamo īpašumu attīstītājiem nav iespējams īstenot daudzu jaunu objektu būvniecību, jo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana ir atļauta tikai klātienē, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

Taču publiskā apspriešana ir obligāta teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādē, tāpēc kavējas un būtiski ir pagarināts dokumentu izstrādes process, tiek kavēta būvatļaujas saņemšana un būvniecības process. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajā laikā risinājumu nesola. Bet, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešana, par ko arī ir atbildīga VARAM, ir atļauta neklātienes formātā jau kopš 2020. gada pavasara, norāda NĪAA.

“Detālplānojumu un lokālplānojumu publiskā apspriešana Lietuvā un Igaunijā tiek organizēta attālināti, kamēr Latvijā tā ir aizliegta, jo obligāti jārīko sapulces klātienē. Tas ir nepamatots administratīvais šķērslis uz neparedzami ilgu laika periodu, kas tiešā veidā kavē simtiem miljonu eiro investīcijas nekustamo īpašumu attīstībā. Tādējādi arī tiek kavēta ne tikai pašu nekustamo īpašumu projektu īstenošana, bet arī ar tiem saistīto jauno darba vietu radīšana, plānoto preču un pakalpojumu eksports un citas biznesa ieceres, kas palīdzētu ekonomikai atgūties pēc pandēmijas. Mēs aicinām VARAM atļaut rīkot plānojumu publiskās apspriešanas sapulces attālināti,” uzsver NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pūļa finansējums - aizvien pieprasītāks

Jānis Šķupelis, 20.05.2021

EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pārorientēšanos uz vietējo iedzīvotāju, ko sekmējusi pandēmija, īpaši izteikti var manīt Jūrmalas tirgū, kurš līdz šim īpaši pievilcīgs bija ārvalstu klientiem, secina nekustamo īpašumu uzņēmums Latio.

Kūrortpilsētu par savu dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk pašmāju pircēju, kuru rocība ir augusi, un aktivitāte novērojama gan t.s. ekonomiskajā mājokļu segmentā, gan arī augstākajā cenu grupā, kurā vēl pirms apmēram pieciem gadiem vietējais pircējs nedominēja.

Tas pamudinājis Latio atvērt jaunu biroju Jūrmalas centrā. Latio Jūrmalas nodaļas vadītāja Ilze Jaungaile-Gaile atgādina, ka Jūrmalas mājokļu tirgu savulaik būtiski iespaidoja termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) – tirgus to ietekmē strauji auga, taču 2015. gadā, mainoties nosacījumiem, pirmreizēji izsniegto TUA skaits būtiski samazinājās un kritās arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. "Pircēju īpatsvars ir arī būtiski izmainījies: agrāk dominējošo ārvalstu klientu nu ir nomainījis vietējais pircējs – to novērojam visos mājokļu segmentos: gan t.s. ekonomiskajā, gan arī augstāku cenu kategorijā. Pēdējos gados tirgus ir stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojama izaugsme," viņa komentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu fonds "Baltic Horizon Fund" ir izvēlējies "CBRE Baltics" kā galveno aktīvu pārvaldīšanas un grāmatvedības pakalpojumu partneri.

"CBRE Baltics" sniegs fondam Lietuvā, Latvijā un Igaunijā komerciāla nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, nomas, grāmatvedības, uzturēšanas un mārketinga pakalpojumus. "CBRE Baltics" ir daļa no starptautiskā nekustamo īpašumu un ieguldījumu uzņēmuma "CBRE" filiāļu tīkla.

"Baltic Horizon Fund" pārvaldīto aktīvu portfeli veido 15 komerciāli nekustamie īpašumi Baltijas valstu galvaspilsētās ar kopējo iznomājamo platību 153 tūkstoši kvadrātmetru. Fondam pieder tādi tirdzniecības centri kā "Europa", "Galerija Centrs" un "Postimaja", kā arī tirdzniecības centrs un biroju komplekss "Domus Pro", biznesa centri "Duetto", "North Star" un citi. Fonda aktīvu portfeļa kopējā vērtība pārsniedz 355 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2021. gada 1. ceturksnī sasniedzis 11,53 miljonus eiro, kas ir par 15% jeb 1,52 miljoniem lielāks nekā šajā periodā 2020. gadā, galvenokārt pateicoties īpašumu atsavināšanas ieņēmumiem.

Pārdoti 23 īpašumi par 4,4 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošas būves 5 adresēs. Nozīmīgākie pārdošanas darījumi ir īpašumi Rīgas centrā, kanālmalā Raiņa bulvārī 7 (2,3 miljoni eiro) un Tērbatas ielā 75 ( 1 205 000 eiro), Rīgā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Veiksmīgu pārdošanas darījumu rezultātā 2021. gada pirmajā ceturksnī palielinājušies arī EBITDA un neto peļņas rādītāji, salīdzinot ar 2020. gada trīs mēnešiem – EBITDA ir palielinājies par 1.78 miljoniem eiro, nodrošinot neto peļņas rādītāju 2.95 miljonu eiro apmērā, pretēji 1.32 miljoniem eiro 2020. gada pirmajā ceturksnī. Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus no VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pandēmijas ieviestais attālinātais darbs nav mazinājis labas kvalitātes biroju ēku popularitāti investoru acīs – šis sektors ir pieprasītākais Baltijas reģionā, savukārt ieguldījumu apjoma ziņā līderos ir daudzdzīvokļu sektors.

Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums vēsta, ka Baltijas investīciju tirgū, tāpat kā visā Eiropā, 2020.gads kopumā iezīmējies ar jūtamu kritumu – 30% apmērā salīdzinājumā ar 2019.gada apjomiem. Kā pieprasītākais investīciju komercīpašumu sektors Baltijas reģionā bija biroji (46% no visām investīcijām), aiz sevis atstājot tirdzniecības (25%) un industriālo sektoru (18%), liecina komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics apkopotie dati. Tomēr kopumā katrs no nekustamā īpašuma segmentiem Covid-19 pandēmiju ir izjutis citādi.

Konference: Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība 

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem...

Mājokļu īres sektoru Covid-19 pandēmija ietekmējusi mazāk, un tas 2020.gadā visā Eiropā uzrādījis augstu noturību. Pēdējos gados Eiropā ir novērojams investīciju pieaugums daudzdzīvokļu sektorā, 2020.gadā kļūstot par ieguldījumu apjoma ziņā lielāko aktīvu grupu. “Privāto īres mājokļu sektors turpina piesaistīt attīstītāju un investoru interesi gan reģionā, gan ārpus tā. Tāpat arī Rīgā redzam lielāku aktivitāti šajā dzīvojamā sektorā un prognozējam, ka interese turpinās saglabāties augsta. Tāpat noturība tika novērota veselības aprūpes un datu centru segmentā, kuros investīciju apjomi, salīdzinot ar 2019.gadu, pagājušajā gadā ir pieauguši, un šāda tendence turpināsies arī šogad,” prognozē CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe.

Uzņēmums nule apkopojis lielāko investoru atbildes jaunākajā Investoru nodomu pētījumā (EMEA Investor Intentions Survey 2021), kurā piedalījās vairāk nekā 400 Eiropā bāzēti investori. Secināts, ka investori aizvien ir optimistiski par investīciju tirgu 2021. gadā un 60% respondentu šogad plāno palielināt savu komercīpašumu iegādes aktivitāti. Turklāt, neskatoties uz elastīgu darba modeļu ieviešanu, labas kvalitātes biroju ēkas joprojām ir vispopulārākais aktīvu veids Eiropas investoriem. Tāpat investori sagaida, ka cenas loģistikas aktīviem šogad nekritīsies un pēc labiem investīciju objektiem varētu pieaugt pieprasījums.

Visu rakstu lasiet "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums"! Žurnāla "Dienas Bizness" abonenti "Nekustamo īpašumu" saņem bez maksas. Speciālizdevums nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās!

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja Baltijā Linstow Baltic (LB) grupas uzņēmums iegādājies Sporta 2 kvartālu, kuru plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi.

Projekts koncentrēsies uz ilgtspējīgu risinājumu biroju segmenta attīstību, bet ietvers arī tirdzniecības, pakalpojumu un mājokļu funkcijas, kā arī telpas publiskiem un korporatīviem pasākumiem, restorāniem un kafejnīcām. Linstow Baltic vēlas turpināt arī jau šajā kvartālā iesākto attīstību, kas orientējas uz dažādiem rekreācijas un kultūras pasākumiem.

Sporta 2 kvartālu, kurš atrodas starp Rīgas kluso centru un Skanstes apkaimi, LB iegādājies no SIA Sporta 2 (NP Properties grupai piederošs uzņēmums) par 10,5 miljoniem eiro, neskaitot PVN. Darījums spilgti iezīmē Linstow Baltic jauno biznesa stratēģiju un ambīcijas Baltijas valstīs, kas paredz nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu vairākos segmentos, tostarp biroju ēkas, tirdzniecības centri, autostāvvietas, viesnīcas, atpūtas objekti un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms 30 gadiem Latvijā sākās jauna ēra, kurā notika pāreja no sociālistiskās uz kapitālistisko saimniekošanu, tad pašlaik Covid-19 pandēmija piespiedīs mainīties visu pasauli, tostarp arī šeit dzīvojošos un strādājošos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijušais Ministru prezidents (1993–1994), valsts reformu ministrs (1992–1993) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (1995–1996), pašlaik uzņēmējs nekustamo īpašumu, būvniecības un IT sektorā Māris Gailis.

Viņaprāt, vislielākā nozīme gan pēdējos 30 gados pārdzīvotajam, gan arī nākotnē būs pareizai situācijas izpratnei, zināšanām un adekvātiem politiskajiem lēmumiem.

Fragments no intervijas

Vai pašreizējo situāciju var salīdzināt ar 1991. gadu, kad Latvijā un visā Austrumeiropā sākās jauna ēra?

Savā ziņā 1991. gads, 2020. un jo īpaši 2021. gads ir līdzīgi ar jaunām vēsmām un cilvēku, sabiedrības, valstu pielāgošanos jaunajai dzīves realitātei. Proti, 1991. gadā tā, kā dzīvojām līdz 1989. gadam, vairs nevarējām, un arī pašlaik, 2021. gadā, vairs nevaram dzīvot tā, kā dzīvojām 2019. gadā. Jā, 1991. gads Latvijā bija trauksmains ar barikādēm janvārī, puču Maskavā augustā un arī neatkarīgās Latvijas atzīšanu de iure, vienlaikus bija ļoti svarīgi jautājumi par to, kā tālāk dzīvosim, jo īpaši, ja visa saimnieciskā dzīve Latvijā tobrīd bija cieši sasieta ar pārējām PSRS republikām. Vairums Latvijā tobrīd izvietotās rūpniecības ar saviem izstrādājumiem apgādāja citas padomju republikas un no tām arī saņēma ražošanai nepieciešamās izejvielas. Tikai retajam tā laika ražošanas uzņēmumam bija tieša izeja uz ārvalstīm, jo ar eksporta jautājumiem PSRS nodarbojās tikai Maskavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Petrol Property" un AS "VIADA Baltija" iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" degvielas uzpildes stacijām.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA "Petrol Property" un SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" pamatdarbība pārklājas sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanā un pārvaldīšanā. Savukārt AS "VIADA Baltija" pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecība, pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kā arī sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Plānotā darījuma ietvaros SIA "Petrol Property" iegūs izšķirošu ietekmi pār SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" aktīviem, kuri šobrīd ir SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija" lietošanā, kura Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar preču zīmi "DINAZ". Darījuma rezultātā SIA "Petrol Property" iegūtos aktīvus jeb degvielas uzpildes stacijas nodos lietošanā AS "VIADA Baltija".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Berlīnē protestē pret tiesas lēmumu, kas vērsts pret īres cenu iesaldēšanu

LETA--DPA, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnē ceturtdien izcēlās tūkstošiem īrnieku protesti pret Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas ceturtdienas lēmumu, ar kuru tā atzinusi par nelikumīgu Berlīnes lēmumu iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem, lai cīnītos pret mājokļu izmaksu straujo kāpumu galvaspilsētā.

Tiesa lēma par labu kristīgo demokrātu (CDU) un brīvo demokrātu (FDP) deputātiem, kas Berlīnē atrodas opozīcijā, un piekrita viņu argumentam, ka īres politika atrodas federālajā, nevis zemju jurisdikcijā.

Berlīnes Senāts, kuru kontrolē sociāldemokrātu (SPD), "zaļo" un kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") koalīcija, likumu par īres cenu iesaldēšanu uz pieciem gadiem pieņēma 2020.gada janvārī. Tas bija pirmais šāds solis Vācijā.

Vairāki tūkstoši cilvēku ceturtdienas vakarā Berlīnē izgāja demonstrācijā, aicinot uz īres cenu iesaldēšanu valsts līmenī un kritizējot Federālās konstitucionālās tiesas lēmumu.

Demonstranti pieprasīja, lai politiķi vērstos pret "īres cenu neprātu", un daudzi no viņiem dauzīja kastroļu vākus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tiks organizēts referendums par ierosinājumu piespiest lielās nekustamo īpašumu kompānijas pārdot tūkstošiem dzīvokļu pilsētai.

Petīcijai ar šo ierosinājumu izdevās savākt 183 711 parakstus, kas ir vairāk nekā nepieciešamie 172 000 parakstu, lai panāktu referenduma sarīkošanu.

Lai gan konkrēts datums vēl nav izraudzīts, domājams, ka referendums notiks 26.septembrī reizē ar Bundestāga Berlīnes reģionālā parlamenta vēlēšanām.

Iniciatīva paredz ekspropriēt "Deutsche Wohnen & Co" un citus Berlīnes lielos nekustamo īpašumu uzņēmumus, kam pieder vismaz 3000 dzīvokļu.

Iniciatīva paredz, ka pilsētas rīcībā nonāks vairāk nekā 240 000 mājokļu, kas tiks pārvaldīti "demokrātiskā, caurspīdīgā veidā sabiedrības interesēs".

No Berlīnes 3,7 miljoniem iedzīvotāju gandrīz 80% īrē mājokļus, kuru cenas no 2007.gada līdz 2019.gadam pieaugušas par gandrīz 85%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada jūnija vienu no lielākajiem Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājiem "Kaamos" Latvijā vadīs Guntars Cauna.

G.Cauna iepriekš strādājis nekustamā īpašuma konsultāciju sfērā, tajā skaitā īstenojis vairākus lielus darījumus. Pēdējos gados bijis vairāku vadošo nekustamā īpašuma nozares uzņēmumu valdes loceklis un pārraudzījis šo kompāniju pārdošanas procesus, aktīvi darbojies attīstības projektu īstenošanā.

"Mani uzrunāja Kaamos ambīcijas tuvāko gadu laikā nostiprināt savas pozīcijas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, uzņēmums uztur ļoti augstus būvniecības kvalitātes standartus un īsteno ilgtspējīgus, energoefektīvus dzīvojamo un biroja ēku projektus," uzsver G.Cauna.

Kopš "Kaamos" ienākšanas Latvijas tirgū 2019.gadā, uzņēmums nodevis ekspluatācijā projekta "Divi krasti" pirmo kārtu Ķengaragā, kas jau šobrīd ir gandrīz pilnībā izpārdots, kā arī sākta projektu "Hagen Quarters" Āgenskalnā pie Māras dīķa un "Moho park" Mežaparkā īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru