Jaunākais izdevums

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Nevēlēšanās publiskot savus īpašumus vai savu interesi par īpašuma iegādi vai pārdošanu ir tikai viens no iemesliem, kāpēc klienti izvēlas izmantot nekustamo īpašumu aģentūru pakalpojumus. Galvenais iemesls, raugoties tīri racionāli, ir fakts, ka īpašnieki, kuri īpašuma pārdošanai piesaista nekustamo īpašumu aģentūru, visbiežāk gūst lielākus ienākumus no darījuma nekā tie, kuri cenšas pārdod paši. “Un tas ir loģiski, citādi mums nebūtu tik daudz darba,” raugoties ne tikai Kurzemes mērogā, bet nu jau mērķtiecīgi arī Rīgas nekustamo īpašumu tirgus virzienā, saka PILAT REAL ESTATE valdes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka gan īpašuma pirkšanas, gan pārdošanas gadījumā nekustamo īpašumu aģentūras piesaiste ļauj gan iegūt izdevīgākus darījuma nosacījumus, gan, kas nav mazsvarīgi, izvairīties no daudziem riskiem, kā arī saņemt nepieciešamo palīdzību – īpašuma vērtēšanā, mērniecībā, reklamēšanā, juridisko atbalstu dažāda veida līgumu un citu nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā u. c. – gan pirms, gan, ja rodas kādi jautājumi, pēc darījuma. To, ka klienti pie mums var vērsties droši un ka viņiem sniegtie pakalpojumi būs kvalitatīvi, garantē Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) SIA “PILAT REAL ESTATE” izsniegts sertifikāts un uzņēmuma iekļaušana Ekonomikas ministrijas apstiprinātajā nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. “Sludinājumu portāli ir liela laimes spēle, var paveikties, taču atrasts skaits, kā šķiet, dzintara gabals jūsu rokās var arī ātri vien izrādīties fosfors, un var smagi apdedzināties,” norāda eksperts.

Ar skaistām bildēm vien nepietiek

Miks Jaunzems norāda, ka tas ir mīts, ka aģentūru piedāvājums vienmēr ir dārgāks nekā sludinājumu portālos. Bieži vien ir otrādi – sludinājumos ilgstoši tiek tirgoti īpašumi par neadekvātām cenām. “Mēs palīdzam klientam gan novērtēt īpašumu un noteikt maksimālo iespējamo cenu, gan izvērtēt nepieciešamos uzlabojumus un palīdzēt tos īstenot, lai īpašums atbilstu tai cenai, kādu tā īpašnieks vēlas par to saņemt, un lai to varētu veiksmīgi pārdot saprātīgos termiņos.” Daudziem šķiet, ka pietiek uztaisīt skaistas bildes, un telefons būs karsts no gribētājiem to iegādāties. “Jā, un tad sākas tā īpašuma pārdošanas procesa daļa, kas īpašniekiem visātrāk apnīk – īpašuma izrādīšana potenciālajiem pircējiem.

Dzīve rāda, ka īpašnieki bieži nav labākie sava īpašuma pārdevēji un sarunvedēji. Daudzos gadījumus pircējam ir vieglāk runāt ne ar tiešo īpašnieku, piemēram, nekustamo īpašumu aģentu, t. sk. izsakot kritiku, protams, ar mērķi nokaulēt zemāku cenu, savukārt aģents, izmantojot savu profesionālo pieredzi un piemērus no dzīves, var daudz produktīvāk un argumentētāk pārliecināt potenciālo īpašuma pircēju par prasītās cenas pamatotību un atbilstību tirgus situācijai un potenciālajiem ieguvumiem nākotnē.

Būtisks apstāklis, ar ko jārēķinās, ir tas, ka īpašuma izrādīšana ir ļoti laikietilpīgs process. Īpašniekam tas ir kā otrs darbs, kas šajā – Covid 19 laikā saistīts arī ar zināmiem riskiem, ja tiek izrādītas iekštelpas. PILAT REAL ESTATE piedāvā gan īpašuma fotografēšanu, gan filmēšanu un 3D tūres profesionālu sagatavošanu saviem klientiem, kas ne tikai ļauj pozitīvā gaismā detalizēti parādīt īpašumu potenciālajam pircējam, bet arī tādējādi pie reizes atsijā daļu klātienes apskates interesentu, kuriem īpašums nav piemērots. Un tieši tāpat šādas – sākotnēji virtuālas tūres, vēlāk, ja ir jau lielāka interese par konkrētu īpašumu, klātienes demonstrācijas tiek piedāvātas klientiem, kuri meklē īpašumu iegādei vai īrei.

Ar liepājnieka krampi

Stabila un uzticama komanda ir uzņēmumu panākumu atslēga, un, kā saka Miks Jaunzems, PILAT nav bijušo klientu, ir tikai apmierināti pastāvīgie klienti. Šis apgalvojums ļoti labi raksturo uzņēmuma darbības principus, no kuriem galvenais ir – darīt visu iespējamo, lai klients gūtu maksimālu labumu no darījuma. Kā tas ir iespējams? Ar liepājnieka krampi. “Mēs esam izauguši Liepājā. No vienas puses, šeit ir Latvijas mērogam pietiekami liels nekustamā īpašuma tirgus, gan privātais, gan komerciālais, ir bijusi iespēja uzaudzēt milzīgu profesionālo pieredzi un ievērojamu klientu loku. No otras puses, lai gan esam jau gana liels un stabils uzņēmums, katram klientam joprojām gribam sevi pierādīt par visiem 200 %. Liepājā tieši vai pastarpināti visi viens otru pazīst. Tāpēc gribas censties, zinot, ka kādā brīdī dzīvē ar šiem cilvēkiem, kam esam palīdzējuši pārdot vai iegādāties nekustamo īpašumu, var nākties saskarties atkal, piemēram, vedot bērnus uz pulciņiem vai arī profesionāli. Tas ir tā – personiski, bet ļoti labi strādā mūsu biznesa labā,” secina Miks Jaunzems. Un tieši šis – liepājnieku krampis – ir tas, kas šobrīd palīdz uzņēmumam neapstāties pie sasniegtā, bet mērķēt uz paplašināšanos Rīgas un tās apkārtnes nekustamo īpašumu tirgū, kurā PILAT jau šobrīd aktīvi darbojas un tuvākajā laikā plāno atvērt jaunu filiāli. “Tas, ka esam Rīgā, lielā mērā ir noticis tāpēc, ka mūsu klienti, ņemot vērā mūsu līdzšinējo sadarbību, vēlas izmantot mūsu pakalpojumus ne tikai Liepājā un Kurzemes reģionā, bet arī Rīgā. Cilvēki mums uzticas. Mums ir ilgtermiņa sadarbība ar tādiem lieliem uzņēmumi kā Valsts nekustamie īpašumi, Latvijas lielākās komercbankas un to meitas uzņēmumi, ārzemju investīciju fondi, kuriem esam ieguvuši tiesības īstenot to īpašumu pārdošanu, izīrēšanu.”

Kā spēcīgākais tirgus spēlētājs savā reģionā PILAT REAL ESTATE, paplašinot savu darbību Rīgas nekustamā īpašuma tirgus virzienā, pauž gatavību sadarboties arī ar citām nekustamo īpašumu aģentūrām. “Esam ieinteresēti dažādu veidu sadarbības formās,” apņēmīgi saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vai ierēdniecība sabotē Latvijas eksporta nākotni?

Db.lv, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu nozares ziedu laiki ir pagājuši

Armanda Vilciņa, 31.10.2022

Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management ģenerāldirektors, biroju kompleksa Verde attīstītājs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan augstās energoresursu cenas, gan naudas vērtības kritums.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums prognozē Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management ģenerāldirektors, biroju kompleksa Verde attīstītājs.

Jebkurā tirgū mēs nemitīgi redzam gan kāpumus, gan kritumus, taču šobrīd prognozēt to, kad tirgus atkal stabilizēsies, ir ļoti sarežģīti, spriež A. Barštis, piebilstot, ka vieglās naudas laiki nekustamo īpašumu jomā ir aiz muguras. Jāatzīst, ka šajā laikā neviens segments nav pilnīgi drošs investīcijām, jo situācija tirgū ir pārāk neparedzama, atzīmē Capitalica Asset Management ģenerāldirektors. Neraugoties uz to, viņš domā, ka tie tirgus spēlētāji, kas ir profesionāli un pieredzējuši, varēs gūt peļņu arī šajos laikos, tikmēr jaunpienācējiem gan varētu klāties grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Vidzemes šosejas (A2) Siguldā (49.9. km) tiek pārbūvēts pārvads pāri dzelzceļam, pilnībā nojaucot veco būvi un izbūvējot jaunu pārvadu.

Darbi uzsākti pērn oktobrī un turpinās bez tehnoloģiskā pārtraukuma, un satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunizbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Patlaban ir demontēta lielākā daļa vecā pārvada – laidumi un sijas, krasta balsti un viens no starpbalstiem, un tuvākajā laikā demontēs otru starpbalstu. Pirms demontēt starpbalstu pamatni, gar dzelzceļu izbūvēs rievsienu, lai tilta būvdarbi neietekmētu dzelzceļa infrastruktūru.

Rīgas pusē sākti urbšanas darbi, lai izbūvētu urbpāļus, kas veidos pamatu tilta jaunajam krasta balstam, un tuvākajā laikā urbpāļus krasta balstam izbūvēs arī Siguldas pusē.Apbraucamas ceļš var būt īpaši slidens, tāpēc uz tā ir noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme “Slidens ceļš”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mērķēti atbalsti? Aizmirstiet! Nav tādas datu atlases

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pagājušajā nedēļā pavēstīja: ja iedzīvotāju atbalsta pasākumiem inflācijas kompensēšanai nepietiks ar budžeta pieauguma pārdalīšanu, valsts varētu aizņemties naudu valūtas tirgos. Te ir vairāki aspekti, kas ir plašāka izvērtējuma vērti.

Vispirms tas, ka jau krietni sen tiek spriests, ka atbalstam jābūt ļoti precīzi mērķētam, taču mehānisma, kā to nodrošināt, joprojām nav un šķiet, ka arī nebūs. Pavisam vienkārša iemesla dēļ – ir nepieciešams savākt un ātri apstrādāt milzīgu datu apjomu, lai precīzi novērtētu katra cilvēka iztikas līmeni un tad lai atlasītu un atbalstītu tos, kam klājas visgrūtāk.

Ar klasisko pieeju atbalstīt tos, kam ir vismazākie ienākumi, vien nepietiek – ir jāvērtē arī neizbēgamie izdevumi un citi faktori. Var, piemēram, būt pensionāri ar minimālām pensijām, bet dāsnu bērnu atbalstu, un var būt ģimene ar daudziem apgādājamiem, lielām komunālām un varbūt veselības aprūpes izmaksām, taču tikai ar vienu pelnītāju. Ir ģimenes, kas dzīvo mājoklī ar krāsns vai granulu katla apkuri, kas nozīmē, ka viņiem jau tagad ir jāparūpējas par kurināmo nākamajai ziemai, un ir ģimenes, kuru mājoklis ir pieslēgts centrālajai apkurei vai tiek apsildīts ar gāzi, – viņiem izmaksas par siltumu būs pēc patēriņa. Tātad, ja pabalstus sola vien rudenī/ ziemā, tas neattieksies uz visiem, kam atbalsts būtu vai jau ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā ir ilgtspējīga biznesa modeļa attīstīšana, jo bizness ir maratons, nevis sprints, secina Jānis Grants, SIA DPD Latvija valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmējam ir jābūt apziņai, ka viņš tirgū vēlas veiksmīgi darboties ne tikai šodien vai rīt, bet arī pēc 20 un 30 gadiem, teic J.Grants, piebilstot, ka biznesā vienmēr jāuzstāda ilgtermiņa mērķi. Nevar gribēt sagrābt pēc iespējas vairāk naudas maksimāli īsākā laikā un pēc tam pazust, jo Latvijas tirgus vienkārši ir pārāk mazs, lai tā darītu, uzskata DPD Latvija valdes priekšsēdētājs, uzsverot, ka ilgtermiņā veiksmi uzņēmumam var nodrošināt tikai pakalpojumu kvalitātes latiņas noturēšana un celšana.

Paspēj visu

Mana profesionālā karjera vienmēr ir bijusi saistīta ar eksaktajām zinātnēm, taču akadēmiskās izglītības ceļš jau no paša sākuma gājis citā virzienā, stāsta J.Grants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

G7 organizēs 600 miljardu dolāru investīcijas infrastruktūras projektos nabadzīgajās valstīs

LETA--AFP, 27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstis organizēs 600 miljardu ASV dolāru vērtas investīcijas infrastruktūras projektos trūcīgajās valstīs, cenšoties radīt pretsvaru Ķīnas projektam "Viena josta, viens ceļš", svētdien nolemts Vācijā notiekošajā G7 samitā.

Iecerēts, ka iniciatīvā "Partnerība globālajai infrastruktūrai un investīcijām " līdz 2027.gadam ASV mobilizēs 200 miljardus dolāru, bet pārējās G7 valstis - 400 miljardus dolāru.

G7 valstīm tā būs "iespēja dalīties pozitīvajā nākotnes redzējumā", bet valstīm, kurās tiks veiktas investīcijas, - redzēt "konkrētus ieguvumus no partnerattiecībām ar demokrātiskām valstīm", sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

Atšķirībā no Ķīnas projekta "Viena josta, viens ceļš" G7 iniciatīvā paredzēts lielākoties izmantot nevis valsts, bet privātu uzņēmumu līdzekļus.

Jau ziņots, ka svētdien Elmavas pilī, Bavārijā, sākās trīs dienu G7 samits. G7 grupā ietilpst ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija. Sarunās piedalās arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 20.janvāra Siguldā ir slēgts pārvads pār dzelzceļu Vidzemes šosejas 49.9. kilometrā, informē VSA Latvijas Valsts ceļi.

Satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunuzbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, kur noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme "Slidens ceļš".

Jaunuzbūvētā pagaidu pārvada pār dzelzceļu posmam ir koka un metāla klājs, bet ceļa daļa klāta ar dzelzsbetona plātnēm, autovadītājiem jābrauc ļoti piesardzīgi, īpaši nokrišņu laikā un mainīgos laikapstākļos, un jāievēro noteiktais ātruma ierobežojums.

Jau vēstīts, ka pērn oktobrī sākti būvdarbi, kuru laikā demontēs esošo pārvadu pār dzelzceļu, un tā vietā tiks izbūvēts jauns. Būvdarbu ietvaros tiks izbūvēts apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš, kas pāri pārvadam pār dzelzceļu savienos Noliktavu ielu un Mazās Saules ielas infrastruktūru, būtiski atvieglojot gājēju un velobraucēju nokļūšanu pilsētas daļā otrpus dzelzceļam un uzlabojot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laba korporatīvā pārvaldība ir atslēga uzņēmumu vērtībai un ilgtspējai, piektdien foruma "Laba pārvaldība - ceļš uz sabiedrības labklājību un Latvijas ekonomikas konkurētspēju" atklāšanā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš uzsvēra, ka pagājušā gada nogalē tika pieņemts Latvijas korporatīvās pārvaldības kodekss, kas ir rokasgrāmata godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. "Tas nav likums, taču jācenšas, lai šis kodekss visos uzņēmumos darbojas kā likums, jo laba korporatīvā pārvaldība ir atslēga uzņēmumu vērtībai un ilgtspējai," sacīja Levits.

Valsts prezidents aicināja kodeksu piemērot katrā uzņēmumā - gan valsts un pašvaldību uzņēmumos, gan privātajos uzņēmumos.

Tāpat Levits atzina, ka laba pārvaldība veicina investoru piesaisti uzņēmumiem, jo investori ir ieinteresēti labi pārvaldītos uzņēmumos.

"Kapitāla tirgos var redzēt visstraujāko labas korporatīvās pārvaldības attīstību. Katrs uzņēmums, kas savā darbībā piemēros šos principus, būs mūsu ekonomiskās attīstības vēstnesis," teica Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jāuzņemas iniciatīva sašķidrinātās dabasgāzes ekosistēmas izveidē

Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostā atklāts par 2,6 miljoniem eiro izveidotais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš

Db.lv, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta ietvarā notiks jauna ceļa izbūve aptuveni 2 kilometru apjomā pie lidostas. Tas sāksies no Ziemeļu ielas un ceļa P133 krustojuma un vedīs līdz ieejai lidostas "Rīga" terminālī.

Septembra beigās tiks uzsākti sagatavošanās darbi ceļa izbūvei - veikta veco inženiertīklu demontāža un jauno (elektrības, ūdensvada un gāzes vada) izbūve. Jaunais ceļš nomainīs līdzšinējo un nodrošinās piekļuvi lidostai gan Rail Baltica izbūves laikā, gan pēc tās. Savukārt līdzšinējais ceļš tiks izmantots būvniecības vajadzībām. Visu darbu izpildes laiku Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" apkaimē satiksmes dalībniekiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija.

Kopš Rail Baltica būvlaukuma atklāšanas lidostā "Rīga" norit testa pāļu urbšanas un noslogošanas pārbaudes. Tās tiek veiktas slogojot ar 18 soļos pieaugošu slodzes vērtību, kas maksimālajā punktā sasniegs 1240 tonnas. Gan slogošanas, gan atslogošanas laikā tiks mērītas pāļa struktūras deformācijas, lai pārliecinātos par pāļu noturību un nestspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā

Jānis Goldbergs, 11.08.2021

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītam ir nākotne, neraugoties uz tranzīta kravu apgrozījuma kritumu pēdējos gados. Notiek ostu pārorientēšanās uz jauniem kravu veidiem un citiem pārvadājumiem, Latvijas ostas vēl aizvien var pārņemt vadošo lomu Baltijā, tam ir visi priekšnoteikumi.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Fragments no intervijas

Jūs SIA Terrabalt sākāt strādāt vairāk nekā pirms 10 gadiem. Kompānija dibināta 1991. gadā. Kas toreiz notika, kā uzņēmums mainījies jūsu laikā?

2010. gads – pilnīgs uzņēmuma restarts. Terrabalt ir viena no pirmajām ostas kompānijām Liepājā. Protams, toreiz bija krīzes ietekme, bet tas nebija noteicošais pārmaiņās. Liela krīze bija pašam uzņēmumam, jo bija zaudēts prāmis uz pieciem gadiem, nonākot pavisam neapskaužamā situācijā. Tajā brīdī mainījās uzņēmuma īpašnieki, un tobrīd arī es atnācu uz uzņēmumu un sāku strādāt kā valdes loceklis un uzņēmuma direktors. Mums izdevās panākt vienošanos ar Scandlines par prāmja līnijas atjaunošanu. Šajā procesā saņēmām atbalstu gan no Liepājas pilsētas, gan no Liepājas SEZ. Vēlāk Scandline pārņēma uzņēmums Stena Line, ar ko turpinājām sadarbību, un kopš šī laika 2010. gadā mēs lēnām, bet pārliecinoši ejam uz augšu. Ir izdevies palielināt gan apjomu, gan arī esam iegādājušies daudz pamatlīdzekļu, investējām infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas akciju cenas ievērojami kritās un naftas cena īslaicīgi pakāpās virs 100 ASV dolāriem par barelu pēc tam, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās par apmēram 4%, investoriem izpārdodot akcijas, savukārt zelts kā drošs investīciju patvērums padārdzinājās līdz vairāk nekā 1923 dolāriem par unci.

"Krievijas jaunais agresijas vilnis pret Ukrainu aptumšoja globālo ekonomiku, jo augstāka naftas cena draud saasināt inflācijas riskus," sacīja "Western Union Business Solutions" analītiķis Džo Manimbo.

"Krīzes gaisotne Austrumeiropā var pamudināt centrālās bankas atgriezties [ekonomikas] atbalsta režīmā, ja akciju cenas turpinās kristies."

Reaģējot uz Krievijas ofensīvu Ukrainā, "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 105 dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2014.gada. Alumīnija un kviešu cenas pieauga līdz rekordaugstiem līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītais autiņbiksīšu zīmols GEGE, kas ir pirmais autiņbiksīšu abonēšanas uzņēmums Ziemeļeiropā, platformā CrowdedHero uzsācis pūļa investoru piesaistes kampaņu ar mērķi piesaistīt 200 000 eiro apmaiņā pret 17.4% uzņēmuma kapitāldaļu. Uzņēmums finansējumu plāno izmantot sava produktu portfeļa diversifikācijai, ienākšanai Skandināvijas un Vācijas tirgos un atbalsta pārdošanas paplašināšanai tiešsaistes tirgos.

Uzņēmums SIA “GeBerry” izveidots pirms diviem gadiem, bet 2021. gadā piedzīvoja 520% pārdošanas apjoma pieaugumu. Akcionāru piesaistes kampaņas ietvaros ikviens, kas ir gatavs ieguldīt vismaz 100 eiro, var kļūt par uzņēmuma investoru. Plānots, ka nākamo piecu gadu laikā uzņēmuma pārdošanas apjomi pārsniegs 5 miljonus eiro, bet zīmols būs pārstāvēts visās Skandināvijas valstīs un Centrāleiropā. Savukārt, jau sākot ar 2023. gadu, SIA “GeBerry” vadība būs gatava apspriest dividenžu sadales plānu visiem piesaistītajiem investoriem.

“Bērnu autiņbiksīšu tirdzniecība tiešsaistē augošs, drošs un prognozējams tirgus – paredzams, ka līdz 2025. gadam tirgus tiešsaistes ieņēmumu daļa dubultosies. Šobrīd esam labi attīstījuši zīmola atpazīstamību un pārdošanas apjomus Latvijā, izveidojuši infrastruktūru un efektīvu loģistiku turpmākai izaugsmei, tādēļ vēlamies attīstīt savu darbību arī eksporta tirgos. Esam pārliecināti, ka 95% patērētāju kvalitātes un pakalpojuma vērtējums ir apliecinājums tam, lai produkts būtu pieprasīts arī ārpus mūsu valsts robežām. Tādēļ aicinām ikvienu kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku un pievienoties mums šajā ceļojumā,” norāda Kaspars Magrins, SIA “GeBerry” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārtikas ražotāji lūdz parūpēties par drošu loģistiku pārtikas piegādēm Ukrainai

Db.lv, 03.03.2022

Šodien ceļu uz Ukrainu sāk Dobeles dzirnavnieka pirmais pārtikas ziedojums Ukrainas iedzīvotājiem – vairāk nekā 40 tonnas dažādu pārtikas produktu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas aicinājuma atsaukušies vairāki desmiti pārtikas nozares uzņēmumu, kas nekavējoties gatavi Ukrainai ziedot dažādus pārtikas produktus.

“Gan lieli, gan vidēji, gan mazi pārtikas ražotāji ir gatavi sniegt savu atbalstu, ziedot pārtiku Ukrainas iedzīvotājiem. Latvijas pārtikas ražotāji ir gatavi nodrošināt produktus, kas šobrīd ir visnepieciešamākie, tāpat nozare gatava nodrošināt Ukrainas bēgļus ar darba vietām,” atklāj Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Pārtikas koncerns Food Union Ukrainas iedzīvotājiem jau ziedojis 26 tonnas pārtikas produktu un ir gatavs veikt vēl vairākus apjomīgus pārtikas kravu sūtījumus.

Savukārt šodien ceļu uz Ukrainu sāk Dobeles dzirnavnieka pirmais pārtikas ziedojums Ukrainas iedzīvotājiem – vairāk nekā 40 tonnas dažādu pārtikas produktu. Arī Dobeles dzirnavnieks turpinās sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem līdz pat kara beigām un arī pēc tam, lai palīdzētu valstij atkopties no kara sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūts vairākums parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu 26.augustā konceptuāli atbalstīja obligāto vakcināciju Saeimas deputātiem.

Konceptuāli par deputāta Krišjāņa Feldmana (JKP) priekšlikumu, kas nosaka pienākumu Saeimas deputātam nodrošināt, ka viņam ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts, balsoja parlamentārieši Edvīns Šnore (NA), Juris Rancāns (JKP), Ainars Latkovskis (JV), Mārtiņš Šteins (AP), Atis Zakatistovs un Raimonds Bergmanis (ZZS).

Konceptuāli pret šādu priekšlikumu balsoja opozīcijas deputāti Ivans Klementjevs (S) un Māris Možvillo (PCL), kurš uzskata, ka jebkādu kategoriju iekļaušana likumā par "obligāto vakcināciju" pārkāpj cilvēktiesības un pasliktina "vispārējo noskaņojumu valstī".

Plānots, ka arī Covid-19 pārslimojuši deputāti varēs strādāt parlamentā klātienē, tomēr testi nebūtu derīgi, lai gan nedēļas sākumā Saeimas frakciju padome lēma, ka parlamentārieši varēs strādāt arī ar negatīviem Covid-19 testiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piektdaļa azartspēļu lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes vietnes

Jānis Goldbergs, 28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dati nekad nav drošībā! Latvijas uzņēmumi piedzīvo arvien lielākus kiberdraudus

Sadarbības materiāls, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ITP ir viens no pasaulē vadošajiem kvadraciklu riepu tirgotājiem un tā sortiments Latvijā kļuvis vēl pieejamāks motosporta mīļiem, jo interneta veikalā ‘’Riepas1.lv’ tagad iespējams iegādāties ITP zīmola riepas.’ Šajā rakstā iepazīstināsim ar ITP ražotajām riepām un to kvalitātēm.

Kvadraciklu riepu tirgū var izdalīt diva veida klientus - tos, kas kvadraciklus izmanto brīvajā laikā un tos, kas ar tiem brauc sporta sacensībās. Brīvajam laikam tas nozīmēs kvadraciklu neregulāru izmantošanu. Šī tipa riepām būs laba cena un kvalitāte, tās lietot būs komfortabli, bet ar dažādiem protektora bloka izvirzījumiem iegūsiet maksimālu labu saķeri ar jebkāda veida ceļa segumiem. Tā saucamajām apstiprinātajām kvadracikla riepām ceļu seguma struktūra būs līdzīga automašīnas riepām, kas nodrošina saķeri ar sausu un mitru segumu.

Tikmēr sporta kvadracikla riepas bieži montē tādiem kvadracikliem, kam ir lielāks motors. Šāda tipa riepas piedāvā vislabāko veiktspēju uz jebkuru segumu un ar tām būs iespējams attīstīt ievērojamu ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

DB, 27.07.2021

Droša elektroniskā paraksta lietošana būtiski uzlabo digitālās vides drošību un uzticamību attālinātiem darījumiem. eParakstīts dokuments precīzi un neapstrīdami identificē abus darījuma partnerus, tā likumiski nostiprinot darījuma leģitimitāti, izslēdzot parakstu viltojumu iespēju daudz efektīvāk nekā tas ir ar papīra formāta dokumentiem. Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs eParaksta risinājumu klāsts veiksmīgai un drošai e-komercijas attīstībai, teic Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākušies Brasas tilta pārbūves darbi, kurus plānots pabeigt 2023. gadā, informē Rīgas dome.

Brasas tilta pārbūve ir nozīmīgs notikums, kurš tiek gaidīts jau kopš 2019. gada maija, kad būvdarbi tika apturēti, tilta nesošajās konstrukcijās atklājot būtiskus bojājumus. Izmainītā būvprojekta ietvaros tiek veikta pilnīga tilta pārbūve, nevis jau esoša tilta atjaunošana.

"2022.gada 10. maijā Ministru kabinets atbalstīja aizdevuma piešķiršanu Brasas tilta pārbūvei. Šis ir apliecinājums, ka Rīgas domes sadarbība ar valdību nes konkrētus rezultātus - piešķirtā aizdevuma apjoms ir vairāk nekā 11 miljoni eiro," norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Brasas tilta būvniecība notiek pakāpeniski, lai darbu laikā iedzīvotāji varētu turpināt izmantot sabiedrisko transportu. Šādos apstākļos ļoti būtiski ir sekot līdzi drošības līmenim, tādēļ tiltam nepārtraukti tiek veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana. Konstatējot bīstamas svārstības, Brasas tilts sabiedriskajam transportam tiks slēgts. Pērn tika demontēta viena Brasas tilta puse, lai otru netraucēti varētu turpināt izmantot sabiedriskais transports. Uzsākot Brasas tilta pārbūvi, vispirms izbūvēs demontēto pusi, bet pēc tam demontāžu un izbūvi veiks tilta otrai pusei.

Komentāri

Pievienot komentāru