Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

2023. gada pirmajā ceturksnī tika sasniegta visu laiku viszemākā Latvijas uzņēmumu vērtība ‒ mīnus 35,3 miljardi eiro. Visiem Latvijas uzņēmumiem, kas nav finanšu sabiedrības, 2023. gada pirmajā ceturksnī piederēja aktīvi par 32,3 miljardiem eiro, bet saistības (pasīvi) bija 67,6 miljardi eiro, līdz ar to Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2023. gada pirmā ceturksnī bija mīnus 35,4 miljardi eiro. Latvijas Bankas apkopotā statistika nozīmē, ka visas Latvijas uzņēmējdarbības kopumā attīstās uz parāda, nevis reinvestējot peļņu.

Tas nozīmē, ka Latvijā ir radīti apstākļi, kad racionālāk ir nevis reinvestēt pelņu, bet veidot uzņēmējdarbības modeli, kad bilance nepatraukti ir negatīva. Te gan jāpiebilst, ka tieši tāpat funkcionē arī Latvijas valdība. Latvijas valdībai 2023. gada pirmajā ceturksnī piederēja aktīvi par 21,3 miljardiem eiro, bet saistības (pasīvi) bija 27,4 miljardi eiro, līdz ar to Latvijas valdības «kopējā vērtība» 2023. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 6,2 miljardi eiro.

Citos sektoros ir labāk. Latvijas finanšu sektoru uzrauga LB un ECB. Bankām ir principā jābūt ar pozitīvu vērtību. 2023. gada pirmajā ceturksnī banku aktīvi un pasīvi bija ap 77 miljardiem eiro, bet vērtība ‒ 292 miljoni eiro ar plusa zīmi. Bagātība uzkrājās arī mājsaimniecībās. 2023. gada pirmajā ceturksnī visām Latvijas mājsaimniecībām piederēja aktīvi par 38 miljardiem eiro, bet pasīvi bija tikai 7,7 miljardi eiro, Latvijas mājsaimniecību kopējā vērtība bija 30 miljardi eiro ar plusa zīmi.

Ja mēs Latvijas valsts kopējo vērtību aprēķināsim, saskaitot kopā finanšu sabiedrības, visus uzņēmumus, visas mājsaimniecības un Latvijas valdību, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī, grāmatvediski likvidējot Latvijas valsti (valdība, mājsaimniecības, uzņēmumi par bilances vērtību (aktīvi mīnus pasīvi)) paliks 10 miljardi eiro nesamaksātu parādu.

Tomēr šī nav vienīgā kategorija, kas būtu jāņem vērā. Vēl ir divas pozīcijas – ekonomika kopumā un ārvalstu aktīvu un pasīvu attiecība ‒, bet tās aplūkosim citreiz. Kā Latvijas uzņēmējdarbība izskatās uz citu valstu fona? 2021. gadā (OECD apkopojums) Latvijas uzņēmumiem piederēja aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, Lietuvas uzņēmumiem ‒ 11,5, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju. Igaunijas uzņēmumi gan ir lielākos parādos par Latvijas uzņēmumiem. Somijā uzņēmumu aktīvu vērtība bija 52 tūkstoši eiro uz cilvēku, Vācijā ‒ 59,9 tūkstoši eiro uz cilvēku, bet Beļģijā ‒ 87,1 tūkstotis eiro uz cilvēku. Latvijas lielā atpalicība no Igaunijas izveidojās pēdējo piecu gadu laikā. 2018. gadā uzņēmumu aktīvu attiecība pret vienu iedzīvotāju bija 7,8 mums un 15 igauņiem.

Var gadīties, ka cēlonis tik radikāli atšķirīgiem rezultātiem ir saistīts ar kovida ekonomisko politiku, kas Latvijā smagi iedragāja daudzas biznesa nozares, bet Igaunijā situāciju glāba labāki kreditēšanas apjomi. Ja Vācijā uzņēmumu aktīvu vērtība bija 59,9 tūkstoši eiro uz cilvēku, bet Latvijā 8,7, tad kā Latvijas politiķi ir iecerējuši sasniegt ES vidējos rādītājus?

Līdzīga atšķirība ir finanšu institūciju jomā. Visām Latvijas finanšu institūcijām, ieskaitot arī Latvijas Banku, aktīvu vērtība 2021. gadā bija 31,6 tūkstoši eiro uz cilvēku. Mēs nedaudz apsteidzām Lietuvu (30,3 tūkstoši), bet ievērojami atpalikām no Igaunijas, kurā finanšu institūciju aktīvu kopējā vērtība bija 47,3 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju. Tikai no attīstītākajām Eiropas valstīm mūs šķir kosmoss. Somijā finanšu institūciju aktīvu vērtība bija 154,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju, Beļģijā ‒ 189,3, bet Vācijā ‒ 202,4 tūkstoši eiro uz cilvēku. Ko tas nozīmē Latvijas valsts attīstībai?

Pašlaik turpinās iepriekšējās valdības aizsāktā diskusija par valsts ienākumu palielināšanas virzieniem. Ir nepieciešama nauda medicīnai, izglītībai u. c. Viens no virzieniem ir t. s. pelēkās ekonomikas apkarošana. Pelēko ekonomiku var «apkarot» divos veidos. Pirmais ir legalizēt vairākas ekonomiskās darbības attiecībā uz mazo biznesu. Proti, paaugstināt slieksni, no kura mazajam biznesam – īpaši pakalpojumu sniedzējiem ‒ būtu jāmaksā nodokļi un kurus ir resursietilpīgi kontrolēt.

Pelēko ekonomiku var samazināt, definējot, ka līdzšinējā frizētavu un citu nelielu pakalpojumu sniedzēju piekoptā biznesa prakse ir legāla, ka tā līdz zināmam ienākumu slieksnim ir atļauta. Otrs ir represīvais ceļš. Ar represīvām un iebiedēšanas metodēm mēģināt esošo praksi aplikt ar visiem nodokļiem. Tikai gadījumos, ja pakalpojumi ar pilnām nodokļu izmaksām paliks nerentabli, tad to sniegšana tiks pārtraukta. Jaunākas paaudzes uzņēmēji, iespējams, migrēs uz zemēm ar saudzīgāku valsts represīvā aparāta darbību vai pārtrauks sniegt pakalpojumus vispār. Tie, kas var sniegt savus pakalpojumus attālināti, var mainīt juridisko adresi un sākt savus ne pārāk lielos nodokļus maksāt no adreses, kas atrodas citā ES valstī.

To, ka represīvais ceļš var nedot gaidītos labumus sabiedrībai, visai precīzi 8. septembra Sestdienā (9. lpp.) raksturoja bijušais politiķis Jānis Lagzdiņš: «Ja Valsts ieņēmumu dienests simtprocentīgi iekasēs visus nodokļus no iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tas Latvijas valsti un sabiedrību kopumā nepadarīs bagātāku ne par vienu eiro! (..) Celtnieka un skolotājas ģimenē skolotāja saņem algu no budžeta, celtnieks daļu algas – aploksnē. Ja celtnieks maksās nodokļus (kas būtu jādara, un es to atbalstu!), tad viņa sievai varētu palielināt algu un noasfaltēt ielu, bet viņš un viņa ģimene saņemtu mazāk. No perfektas nodokļu iekasēšanas valsts un sabiedrība turīgāka nekļūs.»

Otrs ceļš ir nodokļu reforma. Tikai, kā liecina rakstā ievietotā statistika, Latvijas uzņēmumus slaukt ar vēl lielākiem nodokļiem nav iespējams. Reāli ir izspiest papildu nodokļus no mājsaimniecībām (tajās uzkrājas bagātība) vai ar papildu nodokļiem aplikt patēriņu. Abi šie virzieni ir politiski riskanti. Mēģinājumi raut uz augšu nekustamā īpašuma nodokli (tādi piemēri jau bija) izskatīsies kā veids, lai latviešus padzītu no viņu dzimtās zemes un no viņu mājokļiem. Savukārt patēriņa aplikšana ar papildu nodokļiem (elektrības gadījumā tas jau ir noticis ar tarifu palielinājumu, jo Latvenergo peļņa ar nelielu līkumu nonāk valsts budžetā) nozīmē inflācijas stimulēšanu. Bet inflācija Latvijā jau tā iedzina nabadzībā un izmisumā lielu daļu sabiedrības. Racionālākais ceļš būtu stimulēt, lai palielinātos uzņēmumu aktīvi.

Šāda reforma it kā sākās 2018. gadā, atceļot uzņēmuma ienākuma nodokli no reinvestētās peļņas, bet tas līdz pat šim laikam nav devis jūtamus rezultātus. Kāpēc? Manuprāt, te ir vairākas atbildes. Tomēr galvenā atbilde ‒ vienkāršāka nodokļu režīma vietā tika izveidota ļoti komplicēta ierobežojumu un aizliegumu sistēma – limiti pārstāvniecību izdevumiem (5%), «nepietiekamas kapitalizācijas» ierobežojumi utt. Līdz ar to lielākajai daļai uzņēmumu bija racionālāk turpināt līdzšinējo tradīciju, nevis iespraukties valdības uzkonstruētajā aizliegumu rāmī.

Tāpēc prātīgākais, ko jaunā valdība varētu darīt, ir atzīt, ka 2018. gada reforma bija neveiksmīga, un atcelt daudzos limitus un ierobežojumus, bet veicināt uzņēmumu kreditēšanas pieaugumu un uzņēmumu aktīvu lieluma palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sadales tīkla tarifi – quo vadis?

Ivars Zariņš, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvās dāvanas ir viens no labākajiem veidiem, kā izrādīt atzinību un veidot ilgstošas attiecības ar darbiniekiem un klientiem, taču, ņemot vērā lielo izvēles klāstu, var būt grūti izvēlēties dāvanu, kas būs tieši laikā. Tātad, kas padara korporatīvo dāvanu neaizmirstamu?

Saskaņā ar nesen veikto aptauju, vissvarīgākais faktors, kas ietekmē saņēmēja viedokli par biznesa dāvanu, ir tās pārdomātība. Pētījums atklāja, ka cilvēki, visticamāk, novērtēs pārdomātas, personalizētas dāvanas, kas atspoguļo viņu intereses.

Padariet savu ziņojumu neaizmirstamu

Pārdomāta ziņojuma pievienošana ir viens no labākajiem un saņēmējam patīkamākajiem veidiem, kā piešķirt korporatīvai dāvanai nozīmi. Apsveriet iespēju pievienot dāvanai digitālu piezīmi vai pat speriet soli tālāk un izveidojiet video ziņojumu, ko pievienot dāvanai. Atrast ideālus vārdus, lai izteiktu pateicību, var būt sarežģīti, taču nedaudz padomājot vai pasmeļoties idejas internetā noteikti atradīsiet īstos. Personīga piezīme parāda, ka jūs novērtējat esošās attiecības un esat gatavs veltīt papildu laiku, lai parādītu adresātiem, ka jums viņi rūp.

Komentāri

Pievienot komentāru