Jaunākais izdevums

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Kādi ir investoru ieguvumi, ja neskaita iespēju nopelnīt vairāk, nekā sola banku procenti?

Noteikti jāatzīmē, ka arī pūļa finansējuma platformu biznesa modeļi mēdz atšķirties, līdz ar to arī ieguvumi un riski investoriem ir dažādi. Ja runājam par EstateGuru platformu, kurā tiek piedāvāti ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi, tad tas arī ir viens no lielākajiem ieguvumiem investoriem – nekustamā īpašuma nodrošinājums. Visu investoru vārdā uz nekustamā īpašuma tiek nostiprināta hipotēka, kas kalpo kā drošības spilvens gadījumā, ja aizņēmējs nespēj pildīt savas saistības. Tad neatkarīgs drošības aģents realizē īpašumu izsolē un atmaksā saistības investoriem. Bet tas nebūt nav vienīgais iemesls, kāpēc jau vairāk nekā 60 000 investoru izvēlas tieši mūsu platformu. Svarīga loma ir arī platformas komandai, kas izvērtē riskus un piemēro katra projekta nosacījumus, šajā nozarē ārkārtīgi nozīmīga ir reputācija un investoru uzticēšanās, tāpēc jāstrādā tā, lai piedāvātu ne tikai ievērojamu atdevi (vidēji ap 11% gadā), bet arī kvalitatīvus projektus un pēc iespējas mazāku risku. Tāpat arī dažādas platformas funkcijas investoru ērtībām – iespējams izvērtēt katru publicēto projektu atsevišķi vai arī pieslēgt automātisko investīciju funkciju un mierīgi atpūsties ar apziņu, ka nauda strādā tavā vietā.

Kādēļ esat izvēlējušies investīcijas nekustamo īpašumu biznesā? Varbūt jāinvestē "zaļajās tehnoloģijās" vai kosmisko kuģu attīstīšanā, vai elektrisko akumulatoru pētniecībā?

Nekustamais īpašums ir pateicīga nozare jau iepriekš minētā drošības aspekta dēļ – piedāvājot projektus ar nekustamā īpašuma nodrošinājumu, mēs spējam piedāvāt reālu drošību investoriem. Protams, papildus nereti tiek piemērota arī aizņēmēja personīgā garantija, taču nekustamais īpašums ir aktīvs, kas salīdzinoši maz maina vērtību un ir uzticams. Tāpat arī saprotam, ka katram jādara tas, kas izdodas vislabāk. Mūsu platformas dibinātāji ir nekustamo īpašumu attīstītāji Igaunijā, kas savā biznesā redzēja vajadzību pēc šāda ātra un ērti pieejama finansējuma, tāpēc nolēma izveidot platformu, kas to nodrošinātu. Uzņēmuma komanda ar nekustamo īpašumu, finanšu un risku novērtēšanas speciālistiem redz projektu potenciālu, tāpēc ir iespējams tos objektīvi izvērtēt tā, lai saglabātu neatmaksāto aizdevumu īpatsvaru krietni zem nozares vidējā.

Ko iegūst nekustamo īpašumu attīstītāji? Ja investori var nopelnīt labāk, nekā noguldot naudu bankā, vai aizdevuma procenti aizņēmējiem vairs šķiet pievilcīgi?

Galvenie ieguvumi aizņēmējiem ir jau minētie – ātrums, personīga pieeja, elastīgi nosacījumi. Nekustamo īpašumu biznesā ir svarīgi, lai finansējums pieejams ātri, piemēram, ja tirgū parādījies īpašuma pārdošanas sludinājums, kas attīstītājam šķiet potenciāli labs attīstības objekts. Birokrātijas dēļ, ar ko jāsaskaras bankā, var paiet pat vairāki mēneši līdz finansējuma saņemšanai, pa šo laiku īpašumu jau var būt nopircis kāds cits. Mūsu aizņēmēji novērtē profesionālo un individuālo pieeju, kā jau minēju, aizdevumu pieteikumus izvērtē ne tikai finanšu, bet arī nekustamo īpašumu profesionāļi, tāpēc saprotam, kas ir svarīgi uzņēmējam. Elastīgi atmaksas nosacījumi – iespējams atmaksāt gan aizdevuma pamatsummu, gan procentus aizdevuma termiņa beigās, kas nereti ir ļoti pievilcīgs piedāvājums projektos, kuros atmaksa tiek veikta no īpašuma pārdošanas ieņēmumiem. Runājot par procentu likmi, jā, protams, tā ir augstāka nekā bankas hipotekāro kredītu likme, taču jāsaprot, ka šis ir īstermiņa aizdevums (no 6 līdz 24 mēnešiem), tāpēc to nevajadzētu pielīdzināt ilgtermiņa saistībām. Vairāk nekā puse no mūsu aizņēmējiem piesaista finansējumu platformā atkārtoti, par šo uzticēšanos un novērtējumu esam ļoti priecīgi.

Kāds ir investīciju pieprasījums Latvijas nekustamo īpašumu tirgū? Jūs runājat par īstermiņa aizdevumiem, bet nekustamo īpašumu attīstīšana nav īstermiņa pasākums. Kur ir āķis?

Pieprasījums arvien pieaug, galvenokārt iepriekš minēto priekšrocību dēļ. Ne vienmēr īpašumu attīstīšana nozīmē ilgtermiņa saistības, arvien biežāk šajā nozarē ienāk jauni attīstītāji, kas veic ātrus darījumus, iegādājoties īpašumu, renovējot to, veicot uzlabojumus un pārdodot ar peļņu. Lielākiem projektiem nereti aizņēmēji izmanto pūļa finansējuma platformu kā atspēriena punktu un starpposmu, piesaistot finansējumu ātri, piemēram, īpašuma iegādei, tad veicot nepieciešamos darbus, lai atbilstu banku kreditēšanas prasībām, un pārfinansējot saistības ar šādu ilgtermiņa finanšu partneri. Jāpiebilst, ka finansējumu iespējams piesaistīt ne tikai nekustamā īpašuma attīstīšanai, bet arī uzņēmējdarbībai – darbības kapitāla palielināšanai. Šāds finansējums pieejams uzņēmējiem, kuriem ir nekustamais īpašums, taču nav noteikts, ka īpašums, ko sniedz kā nodrošinājumu, ir tieši tas, kurā iegulda piesaistītos līdzekļus.

Kādi ir jūsu pašreiz iecerētie projekti? Apjoms, nozīmība, interese?

Ikdienā gan Latvijā, gan arī citās mūsu darbības valstīs (strādājam Baltijas valstīs, Somijā, Vācijā, Spānijā, Portugālē) platformā tiek piesaistīts finansējums visdažādākajiem projektiem, sākot no nelieliem aizdevumiem uzņēmējdarbībai, darījumiem ar nekustamo īpašumu un beidzot ar lieliem attīstības projektiem lielākajās pilsētās. Šis ir moderns un ērts finanšu risinājums, par kuru interesi izrāda ne tikai mazie un vidējie attīstītāji un uzņēmēji, bet arī jau pieredzējuši nozares dalībnieki.

UZZIŅAI

Šā gada 15. janvārī DB rakstīja par krāpnieciskas pūļa finansējuma platformas Envestio darbību: https://www.db.lv/zinas/zurnala-dienas-bizness-izdevums-38-498934

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jūtamies nodoti no valdības puses

Andris Kozlovskis, SIA “DEPO DIY” valdes priekšsēdētājs, 23.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada pēdējā dienā Valsts kancelejas vadītājs, kura paspārnē ir arī Operatīvās vadības grupa, uzrunāja tirgotājus un aicināja “visiem būt gataviem ieguldīties”, uzņemoties papildu pienākumus un atbildību Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, tādējādi radot drošus nosacījumus veikalu atvēršanai, nodrošinot godīgu konkurenci nozarē.

Tirdzniecības nozares dalībnieki, t.sk. arī mēs - DEPO, izprotot kopējās epidemioloģiskās situācijas nopietnību un atsaucoties minētajam aicinājumam, aktīvi piedalījāmies “Drošas tirdzniecības koncepcijas” izstrādē, kuru koordinēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Paturot prātā to, ka Covid-19 vīrusa klātbūtne, visticamāk, būs ilgstoša, kopīgi meklējām risinājumus, lai visas tirdzniecības vietas spētu nodrošināt drošus iepirkšanās apstākļus ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā. Uzskatām, ka nozarei šos risinājumus izdevās atrast.

Neskatoties uz mūsu nozares dalībnieku dažādību un atšķirīgajām iespējām, mums izdevās solidāri vienoties par “Drošas tirdzniecības koncepciju”, lai gan šo drošības prasību ieviešana dažbrīd šķita kā neiespējamā misija. Daudziem tirgotājiem visu prasību ievērošana tik tiešām ir milzīgs izaicinājums, tāpēc ierobežojumu apmēru un kontroles mehānismus salāgojām ar tirdzniecības platību izmēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. aprīļa durvis saviem pircējiem vēra aptuveni 9 000 tirdzniecības vietu visā Latvijā, kas vairākus mēnešus bija slēgtas vai preces pārdeva ar tiešsaistes rīku starpniecību.

Arī mazie tirgotāji jau pirms atvēršanās ieviesa drošas tirdzniecības principus savos veikalos. Tirgotāji praksē īstenojuši daudzus drošas tirdzniecības principus – pircēju plūsmas kontroli un ierobežošanu, dezinfekcijas līdzekļu pieejamību, gaisa kvalitātes uzraudzību un vēl daudz citus piesardzības pasākumus, informē Ekonomikas ministrijā.

“No 7. aprīļa tika pielikts punkts preču sarakstiem, ļaujot cilvēkiem iegādāties tik vajadzīgās preces klātienē. Tirgotāji vairākkārt pierādījuši, ka ir gatavi ievērot visas drošas tirdzniecības prasības, un tagad tas ir novērojams praksē. Lai gan šajās dienās pie veikaliem ne reti novērojamas cilvēku rindas, analizējot Valsts policijas pārbaužu rezultātus tirdzniecības vietās, secināts, ka gan tirgotāji, gan pircēji noteikumus ievēro apzinīgi, saprotot, ka tikai tā mēs varam turpināt nodrošināt ikdienai nepieciešamo un nenonākt situācijā, kad jāievieš vēl stingrāki drošības pasākumi,” par pirmo nedēļu stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mums sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties?

Zane Šulca, t/c "Galleria Riga" vadītāja, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 7.aprīlī Ministru kabinets lēma pilnībā atteikties no preču sarakstiem un atvērt tirdzniecības platības, kas mazākas par 7000 kvadrātmetriem, vai tādas, kas lielākas par 7000 kvadrātmetriem un neiznomā tās vairāk kā pieciem veikaliem vai pakalpojumu sniedzējiem.

Mazie tirgotāji ar Drošas tirdzniecības konceptu iepazīstas pirmo reizi. Bet mēs, tirdzniecības centri, to esam ieviesuši jau šī gada februāra sākumā. Medijos publiskotajā informācijā valsts pārvalde atzīst, ka eksperiments ir norisinājies veiksmīgi, Drošas tirdzniecības koncepts darbojas un varam spert nākamo soli - atvērt visu tirdzniecības nozari, atskaitot vienu tās formu - lielos tirdzniecības centrus.

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem 

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt...

8.februārī tikām iepazīstināti ar Drošas tirdzniecības konceptu, kura ieviešana, efektivitāte un ievērošana tika un joprojām tiek kontrolēta ik dienu. Mums ir vairāk vietas katra klienta 25 kvadrātmetriem, nekā mazā veikaliņā, kura vienīgā ventilācija ir atvērtas durvis. Savukārt Galleria Riga ventilācijas sistēma nodrošina ļoti labu gaisa apmaiņu. Vēl būtiskāk ir tas, ka mums ir visi nepieciešamie resursi drošas tirdzniecības vides uzturēšanai un kontrolei.

Ministru kabinets lēmumu ierobežot tirdzniecības centru darbību pamato ar pārāk lielu apmeklētāju pulcēšanās risku tirdzniecības centros. Tomēr netiek ņemts vērā, ka uz tirdzniecības centriem attiecas tieši tie paši noteikumi, kas attiecas uz jebkuru citu tirdzniecības vietu ārpus tiem. Kaut vai šādā aspektā - aprēķinot un kontrolējot maksimālo apmeklētāju skaitu tirdzniecības centra platībā, nav nekādas atšķirības, kur veikali atrodas - uz ielas vai tirdzniecības centrā.

Rīgas tirdzniecības centri pārceļas uz ārtelpām 

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti...

Mūsu klients ciena savu laiku. Mūsu klients zina, ko grib, kas viņam ir nepieciešams, un prot to ātri atrast. Mēs, Galleria Riga, esam šeit, jo mūsu klientam ir svarīgākas lietas, ko darīt - ne stundām izklaidēties starp veikalu plauktiem. Mūsu klients vēlas nopirkt sezonas apavus tad, kas tie ir nepieciešami, nevis nedēļām gaidīt piegādi uz pakomātu vai gaidīt uz ielas, kad apavus atnesīs uz preču saņemšanas punktu. Mūsu klients labprātāk maltīti ieturētu kādā no āra terasēm, nevis uz ielas vai automašīnā. Mūsu klients grib stiprināt veselību un garu, sportojot mūsu plašajā sporta klubā. Jāpiebilst, valdība jau pirms laba laika atļāva ceļot uz ārzemēm, piebilstot, ka tas nav vēlams. Nu tad, lūdzu, ļaujiet cilvēkiem iepirkties savā apkaimē, nevis plānot un īstenot garu ceļojumu sabiedriskajā un starppilsētu transportā uz kādu veikalu, kas ir atvērts!

Jau gadu kopš pandēmijas sākuma un diemžēl arī šobrīd lielie tirdzniecības centri ir spiesti turpināt cīnīties par savu kodolu - tirdzniecības centra veikaliem, kas nevar strādāt, jo izvēlējušies būt vietā, kas, izrādās, ir nosaukta nepareizi - par tirdzniecības centru. Vai mums jāapsver iespēja sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties? Jo arī Galleria Riga ir veikali, kuriem ir atsevišķa ieeja no ielas. Taču tie nedrīkst vērt durvis apmeklētājiem. Kas šajā gadījumā liecina par vienlīdzības principu lēmumu pieņemšanā? Izrādās, visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki.

No lielajiem tirdzniecības centriem tiek prasīta nekavējoša un precīzi koordinēta rīcība, ieviešot un uzturot visus ierobežojumus, kas netiek vispār apspriesti - gluži pretēji, bez ierunām godprātīgi tiek un tiks pildīti. Tomēr joprojām valdība mūs nedzird. Piekrītam kolēģiem nozarē - iespējams, par mums ņirgājas, bet tā īsti smiekli nevienam vairs nenāk. Ministru kabineta 7.aprīļa lēmums daudzus atvēra, bet ne mūs. Mūs tas vēl vairāk aizver. Mēs, tirdzniecības centrs Galleria Riga, atbilstam visiem kritērijiem pat vairāk nekā daudzi, kuriem šobrīd ir ļauts strādāt. Kāpēc šāda netaisnība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji - lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.

Šuplinska uzsvēra - lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām - neformālo.

"Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem," sacīja Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt šobrīd noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem, informē Ekonomikas ministrijā.

"Ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos esam atteikušies no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli. Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," uzsver ministrs.

Nesagaidot valsts atbalstu nomai, tirdzniecības centri "padodas" 

Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts tirdzniecības centriem nomas...

J.Vitenbergs uzskata, ka ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus. Ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām ar vienādiem noteikumiem, mēs ne tikai nodrošināsim iedzīvotājiem, tai skaitā senioriem un jaunajām māmiņām, nopirkt akūti un sezonāli vajadzīgās preces, kuras dažādu iemeslu dēļ nav bijis iespējams iegādāties divus mēnešus, bet arī atbalstīsim vietējos uzņēmējus un mazos ražotājus, kuri šobrīd ir spiesti atrasties dīkstāvē un iztikt no valsts atbalsta," norāda ministrs.

Jau ziņots, ka š.g. 4.februārī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto drošas tirdzniecības modeli un no š.g. 8.februāra ar Ministra kabineta lēmumu tika uzsākta pakāpeniska pāreju uz to, nosakot, ka ik pēc trīs nedēļām tiks pārskatīts un paplašināts klātienē pieejamo preču klāsts.

Pašlaik klātienē visu preču sortimentu var piedāvāt veikali, kur vairāk kā 70% veido pārtikas vai higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek arī aptiekās, tai skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās. Pārējās tirdzniecības vietas klātienē nedrīkst strādāt jau kopš pagājušā gada 19.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mācības klātienē atsāks 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību

LETA, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības 1.-4.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, ceturtdien lēma valdība.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.

Ministri konceptuāli vienojās, ka saslimstības slieksnis 200 nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) būs gala lēmējs - atļaut vai neatļaut klātienes mācībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvieši biežāk iegulda naudu pensiju fondos, igauņi un lietuvieši – nekustamajā īpašumā

Db.lv, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pandēmijas laikā pieaug e-pakalpojumu loma uzņēmējdarbībā

Armanda Vilciņa, 23.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, tāpēc viens no galvenajiem VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) uzdevumiem pašlaik ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.

To intervijā DB norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Viņš atzīmē, ka šobrīd pieaug datu pārraides apjomi un ir izmainījušās slodzes mobilajos tīklos – no pilsētu centriem tās pārcēlušās uz mikrorajoniem un lauku teritorijām. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība, kā arī drošas datu glabāšanas un kiberdrošības jautājumi.

Novembra beigās jūs kļuvāt par LVRTC valdes priekšsēdētāju. Kas būs jūsu galvenās prioritātes, pie kurām plānojat strādāt?

LVRTC nodrošina nozīmīgu datu pārraides daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Ņemot vērā to, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, viena no manām galvenajām prioritātēm noteikti būs saistīta ar pakalpojumu pieejamību, kas ļautu nodrošināt efektīvu darbu gan valsts pārvaldei, gan citiem uzņēmējiem. Lielu uzmanību plānoju arī pievērst LVRTC komandas stiprināšanai un papildināšanai, tostarp jaunu talantu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvija nevar atļauties pretnostatīt dažādus elektroenerģijas ražošanas avotus?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts uzņēmumiem būs sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanai un apgrozījuma krituma kompensācijai

Db.lv, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets š.g. 20. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ.

Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem.

“Šobrīd ikviens saimnieciskās darbības ierobežojums ir saistīts ar epidemioloģisko drošību un sabiedrības veselības aizsardzību. Pat neskatoties uz to, ka pieņemtie ierobežojumi būs īslaicīgi, nav iedomājam situācija, ka nozares tiek aizvērtas bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, un mūsu iedzīvotāji tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Ekonomikas ministrija, atbilstoši esošajai ārkārtējai situācijai un pieņemtajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, ir pielāgojusi jau iepriekšējās krīzēs izstrādātos atbalsta instrumentus, lai atbalstītu sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanu uzņēmumos, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostā atklāts par 2,6 miljoniem eiro izveidotais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš

Db.lv, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) vakcīnu stratēģijas satvarā šodien apstiprinājusi jau sesto līgumu par vakcīnas pret Covid-19 iegādi, kas šoreiz noslēgts ar ASV farmācijas uzņēmumu "Moderna", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Pēc Liepiņas paustā, līgums ļaus visu ES dalībvalstu vārdā vispirms iegādāties 80 miljonus Covid-19 vakcīnu devu un dos iespēju papildus pieprasīt vēl līdz 80 miljoniem devu, kas jāpiegādā, tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga pret Covid-19.

Pēc jau parakstītā līguma ar uzņēmumiem "AstraZeneca", "Sanofi"/"GSK", "Janssen Pharmaceutica NV", "BioNTech"/"Pfizer" un apstiprināto līgumu ar uzņēmumu "CureVac" šodienas līgums ar "Moderna" papildina krietni plašo portfeli ar vakcīnām, ko ražos Eiropā.

Diversificētais vakcīnu klāsts nodrošinās, ka Eiropa ir labi sagatavojusies vakcinācijai, ko uzsāks, tiklīdz būs pierādīts, ka vakcīnas ir drošas un iedarbīgas. Dalībvalstis var nolemt arī ziedot vakcīnu valstīm ar zemākiem vai vidējiem ienākumiem vai pārvirzīt to citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apgrozījums 2020.gadā sarucis par 9,2% un bija 53,9 miljonu eiro apmērā iepretim 59,5 miljoniem eiro gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa bija 13,112 miljoni eiro, kas ir par 26,9% mazāk nekā 2019.gadā, kad peļņa bija 17,9 miljoni eiro.

Savukārt EBITDA sasniedza 30 miljonus eiro. Kā norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, lai gan pērn uzņēmuma apgrozījums ir nedaudz samazinājies, ko ietekmējuši vairāki faktori, tostarp ziemai neraksturīgi siltie laikapstākļi, svarīgākais uzņēmuma stabilitātes rādītājs ir tieši pārvadītās un uzglabātās dabasgāzes apjoms.

Conexus kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms pērn sasniedzis 37.4 TWh, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaudzis par 10%, norāda uzņēmumā. Vienlaikus pērn Conexus ieguldījis vienas no lielākajām investīcijām dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas modernizācijā pēdējo gadu laikā, tām sasniedzot 21,9 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Scandagra Group” saņem ERAB zelta medaļu par vides un sociālajām inovācijām Baltijā

Sadarbības materiāls, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Scandagra Group”, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares līderis Baltijas valstīs, saņēmis zelta medaļu par vides un sociālajām inovācijām. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) šādu apbalvojumu uzņēmumam piešķīrusi par bioloģisko graudu nozares attīstības projektiem.

Prioritāte bioloģisko graudu nozarei

„Šī augstā atzinība, ko piešķīrusi ERAB mūsu uzņēmumam, ir milzīgs novērtējums mūsu komandai par paveikto darbu un apliecinājums par uzņēmuma darbības rezultātiem. Bioloģisko graudu nozare ir viens no būtiskiem uzņēmuma darbības virzieniem kopš mūsu uzņēmuma darbības sākuma 2006. gadā. Ik gadu mēs investējam lauksaimnieku izglītošanā, daloties zināšanās par labāko praksi. Pēdējā laikā ar šīm praksēm saistītajiem izmēģinājumiem Baltijā atvēlam līdz 500 000 eiro gadā. Šodien mēs vairāk nekā jebkad agrāk esam pārliecināti par ilgtspējīgas un drošas pārtikas ķēdes izveides nozīmi,” stāsta uzņēmumu grupas „Scandagra Group” izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vasaras mājasdarbs, lai atgrieztos skolās

Zane Ozola, privātās skolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, 11.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi, ka viena no viņas un ministrijas prioritātēm būs klātienes mācību atsākšana līdz ar jauno mācību gadu.

Tas ir sasniedzams mērķis, ja vasaras laikā izpildīsim virkni mājasdarbu. Vasaras laikā ne tikai jāsekmē vakcinācija, bet jāpielāgo skolu telpas, mācību grafiks un jārisina gaisa kvalitātes jautājums.

Drošas mācības klātienē ir iespējamas

Šobrīd gan pedagogiem, gan skolu vadītājiem ir dažādas idejas, kā panākt, lai atgriešanās pie klātienes mācībām būtu epidemioloģiski droša. Un katra ideja ir vērtīga. Pandēmija izglītības nozares pārstāvjiem ir iemācījusi elastību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc esmu pārliecināta, ka spēsim īstenot nepieciešamos risinājumus, lai droši mācītos klātienē. Izglītības ministrijā tam ir izveidota arī darba grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas

Db.lv, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021.gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daļa pandēmijas darba ieradumu ir uz palikšanu. Kā mazināt sekas?

Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic personāla vadītāja, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads darba tirgū bija lielu pārmaiņu gads, jo ikdienas darba organizācija noritēja pandēmijas ierobežojumu ēnā, darbiniekiem piedzīvojot pavisam citu darba vides realitāti.

Bija jāmācās strādāt attālināti, kolēģus visbiežāk izdevās redzēt tikai tiešsaistes sapulcēs, biroju telpas stāvēja pustukšas, bet mājas vide bija jāpiemēro darba vajadzībām, bieži vien paralēli palīdzot bērniem mācīties attālināti. Sajaucās darba un mājas vide, izplūda arī darba laika robežas, bet attiecības ar darba kolēģiem kļuva atsvešinātākas, jo vairs nebija ikdienas tikšanos klātienē.

Lai arī pandēmija vēl nav beigusies un nenoteiktība var saglabāties vēl vairākus gadus, tomēr visā pasaulē ir jūtama tendence mazināt ierobežojumus un daudzviet tas jau ir arī izdarīts. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz pilnībā varēsim atgriezties pie pirms-pandēmijas darba ritma. Daļa no jaunajiem ieradumiem, piemēram, interese par elastīgāku darba laiku un attālināta darba iespējām, ļoti iespējams, ir uz palikšanu daudzās darbavietās. Visticamāk, ka daļa darbinieku vairs nevēlēsies pilnībā atgriezties darbā birojā. Par to liecina arī Philip Morris darbinieku aptauju rezultāti Baltijas valstīs – lielākā daļa kolektīvu vēlas palikt elastīgi darbavietā pēc pandēmijas, tāpēc darba devējiem ir jābūt apņēmīgiem radīt nepieciešamos apstākļus darbam no mājām. Sekojot darbinieku vēlmēm un saskaņojot to ar biznesa vajadzībām, Philip Morris jau kopš pērnā gada jūnija sāka ieviest hibrīdo darba modeli. Un Baltijas valstis starptautiskā mērogā bija vienas no pirmajām, kur uzņēmums izmēģināja šo jauno darba modeli. Izvēloties strādāt attālināti, darbinieki ik mēnesi vismaz 40% darba laika strādā ārpus biroja. Darbinieki var izvēlēties, kur darbs tiks veikts, ņemot vērā savas individuālās vajadzības un vēlmes, kā arī veiktā darba specifiku un normatīvu prasības. Jaunais modelis veicina arī darbinieku mobilitāti, tostarp darbinieki divus mēnešus katru gadu var strādāt no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru