Jaunākais izdevums

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Kā sasniegums izcelta arī starptautiska kolektīva veidota monogrāfija, kurā atklāta latviešu modernās sabiedrības veidošanās un rakstniecības saskarsme. Grāmatas sastādītāji un redaktori ir literatūrzinātnieki Pauls Daija un Benedikts Kalnačs, tās tapšanā piedalījušies dažādu nozaru speciālisti - Kristiāna Ābele, Inguna Daukste-Silasproģe, Mārtiņš Mintaurs, Ginta Pērle-Sīle un Aiga Šemeta.

Monogrāfija atspoguļo 19.gadsimta latviešu literatūras vēsturi, uzmanību pievēršot latviešu modernās sabiedrības veidošanās un rakstniecības saskarsmei. Darbā apskatīta tā laika preses, biedrību, lasīšanas revolūcija, folkloras un rakstniecības mijiedarbības un tulkojumu nozīme literārās kultūras veidošanā.

Kā unikāls tiek minēts pētījums par latviešu izcelsmes virsniekiem Krievijas impērijas armijā no 19.gadsimta otrās puses līdz 1914.gadam. LZA akadēmiķa Ērika Jēkabsona monogrāfija ir unikāls pētījums Latvijas jaunāko laiku vēsturē ar nacionālu un starptautisku nozīmi, vērtē LZA. Pirmo reizi Latvijas historiogrāfijā sniegts plašs ieskats par militāro dienestu un virsnieka profesiju, latviešu karavīru iesaisti aplūkojamā posma militārajos konfliktos un nacionālās identitātes veidošanos.

Kā ceturtais sasniegums tiek atzīmēts pētījums par pirmo latviešu filosofu Jēkabu Osi un personālisma strāvojumu. Zinātnieka Andra Hirša monogrāfija "Persona un personālisms: pārdzīvojot ideālisma sabrukumu. Latviešu pirmā filosofa Jēkaba Oša dzīve un darbi" vēsta par vienu no Latvijas Universitātes (LU) idejiskajiem pamatlicējiem. Pētījums atsedzot jaunus aspektus latviešu intelektuālajā vēsturē.

Tāpat tiek norādīts uz monogrāfiju, kurā veikta izpēte par Latvijas ekonomikas un sabiedrības izaicinājumiem un viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanu. Tās galvenā redaktore ir LZA akadēmiķe Baiba Rivža, bet atbildīgā redaktore - Ausma Mukāne. Monogrāfijā pētītās jomas ir tehnoloģiskās un sociālās inovācijas, uzņēmumu digitalizācija, sabiedrības digitālā kompetence, sabiedrības novecošana un noslāņošanās ar nepieciešamu pensiju sistēmas pilnveidi un citas.

Lietišķās zinātnes jomā izstrādāti hromatiskie materiāli viedajiem logiem un nulles enerģijas ēkām. To tapšanā piedalījies LZA akadēmiķis Juris Purāns un zinātnieki Ilze Aulika, Boriss Poļakovs, Mārtiņš Zubkins, Smaguls Karazhanovs un LU Cietvielu fizikas institūts (CFI). Par paveikto publicēti 14 zinātniskie raksti augsta līmeņa pētnieciskajos žurnālos.

Kā septītais sasniegums minēts inovatīva elektrolīzes veida izstrādāšana, lai šķeltu ūdeni un ražotu ūdeņradi ar augstu efektivitāti lētā un drošā veidā. Šajā procesā iesaistīti zinātnieki Mārtiņš Vanags, Guntis Kuļikovskis, Juris Kostjukovs, Laimons Jēkabsons, Anatolijs Šarakovskis, Krišjānis Šmits, Līga Bikše, Andris Šutka, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un virsmas tehnoloģiju institūts, LU Ķīmijas fakultāte un LU CFI. LZA skaidro, ka līdz šim izmantotām elektrolīzes iekārtām ir vairāki trūkumi, savukārt Latvijas pētnieku izstrādātā inovatīvā pieeja padarīs iespējamu elektrolīzes plašu ieviešanu ūdeņraža ražošanā.

Zinātņu akadēmijā arī norāda uz unikāla industriālās robotikas risinājuma radīšanu, kas ir viedais robots ar attīstītām redzes, jušanas un cilvēka žestu saprašanas spējām. Šajā procesā piedalījies LZA akadēmiķis Modris Greitāns, kā arī pētnieki Jānis Ārents, Pēteris Račinskis, Bjorns Debaile, Pavels Kostka un Bernds Lesers.

Kopā ar Beļģijas, Vācijas un Austrijas kolēģiem radīts unikāls industriālās robotikas risinājums, kas spēj uztvert un interpretēt apkārtējo vidi, kā arī mijiedarboties ar objektiem un cilvēkiem tajā. Robots ar 3D kameras palīdzību un iegultā mākslīgā intelekta algoritmiem spēj klasificēt un lokalizēt dažādus, patvaļīgi izvietotus objektus, lai pieņemtu lēmumus saistībā ar rīcību ar tiem, klāsta LZA.

LZA norāda uz zinātnieku radītajiem savienojumiem, kas uzlabo antibakteriālās terapijas efektivitāti. To paveikuši LZA akadēmiķi Edgars Liepiņš un Edgars Sūna, kā arī pētnieki Pavels Donets, Kirils Šubins, Dmitrijs Lubriks, Andrejs Barans, Jānis Kūka, Solveiga Grīnberga, Marina Martjuga, Mārtiņš Priede, kā arī Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Zinātnieki izstrādājuši jaunu kombinētās terapijas pieeju bakteriālās rezistences apkarošanai un tādu akūtu infekcijas slimību efektīvai ārstēšanai kā sepse, pneimonija un urīnceļu iekaisumi. Jaunā terapijas pieeja izstrādāta cīņai ar īpaši bīstamiem mikroorganismiem, kuri ir nejūtīgi praktiski pret visiem medicīnā izmantotajiem antibakteriālajiem līdzekļiem.

Kā desmitais sasniegums izcelta hipofīzes audzēju izpēte Latvijā, lai atklātu jaunus bioloģiskos marķierus. To paveikuši zinātnieki Helvijs Niedra, Raitis Pečulis, Rihards Saksis, Ilona Mandrika, Kaspars Megnis, Ramona Petrovska, Helēna Daiga Litvina, Oļesja Rogoza, Inga Balcere, Ilze Konrāde, Mihails Romanovs, Līva Šteina, Jānis Stuķēns, Austra Breikša, Jurijs Nazarovs, Jeļizaveta Sokolovska, Rasa Liutkeviciene, Alvita Vilkeviciute, Vita Rovīte un LZA akadēmiķi Valdis Pīrāgs Jānis Kloviņš.

LZA pārstāvji skaidro - lai piemērotu efektīvāko terapiju katram pacientam, ļaundabīgo audzēju diagnostikā arvien plašāk izmanto vēža molekulāro marķieru analīzi. Hipofīzes neiroendokrīno audzēju gadījumā līdz šim tā vēl nav bijušas pieejamas. Tāpēc sadarbībā ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Lietuvas Veselības zinātņu universitāti Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki Rovītes vadībā vairāk nekā 500 pacientiem ir veikuši hipofīzes neiroendokrīno audzēju izpēti. Pētījums paver ceļu uz molekulāras diagnostikas testu izveidi agrīnai diagnostikai.

LZA norāda arī uz pumpurērču un upeņu reversijas BRV vīrusa izpēti ilgtspējīgai Ribes ģints ogulāju audzēšanai. Tajā piedalās pētnieki Inga Moročko-Bičevska, Arturs Stalažs, Gunārs Lācis, Valda Laugale, Kristīne Drevinska, Neda Zuļģe, Katrīna Kārkliņa, Toms Bartulsons, Māris Jundzis, Līga Lepse, Sarmīte Strautiņa un vairāki Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki.

Ribes augu audzēšanu būtiski ietekmē BRV vīruss. Pilnveidotas pētniecības metodoloģijas izvērtēts vietējais Ribes genofonds un papildināta vietējo genotipu kolekcija ar atveseļotiem, vērtīgākajiem Latvijas izcelsmes variantiem. Radīto zināšanu ietekmē atjaunota valsts atbalstīta upeņu selekcijas programma.

12.sasniegums ir pētījumi par heterogēnām pašapputes graudaugu populācijām - par to agronomiskajām īpašībām, izmaiņām audzēšanas apstākļu ietekmē, izveidošanas un uzlabošanas iespējām. Šajā projektā iesaistītas zinātnieces Linda Legzdiņa, Māra Bleidere, Indra Ločmele, Vija Strazdiņa, Dace Piliksere, Valentīna Fetere, Ieva Mežaka un Elīna Sokolova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu.

Apvienība palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.

Kvantu tehnoloģiju attīstība ir cilvēces mēroga izaicinājums, kura pārvarēšanā ir jāiesaistās ikkatrai valstij, un šī iniciatīva ir veids, kā Latvija iesaistās šajā izaicinājumā. Latvijas Kvantu iniciatīvas izveide ir iespēja savienot Latvijas zinātniekus ar Eiropas un pasaules zinātniekiem, koordinēt Latvijā veiktās aktivitātes kvantu tehnoloģiju jomā, lai tās būtu mērķtiecīgas un rezultatīvas. Iniciatīvas ietvaros norisināsies sadarbība ne tikai zinātnieku starpā, bet arī tiks iesaistīti uzņēmumi un valsts institūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Metaverss – izaicinājums Latvijas izglītības sistēmai

Jānis Krievāns, biedrības Junior Achievment Latvia valdes priekšsēdētājs, 14.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metaverss. Nākotnes internets. Miksēta realitāte. Interneta revolūcija. Digitālais visums. Jaunākās paaudzes uzņēmējdarbības forma. Digitālās un reālās pasaules līdzāspastāvēšana. Jauna paralēla kibertelpa. Fiziskās, virtuālās un papildinātās realitātes sajaukums. Transformējoša platforma.

To var saukt, kā vien vēlas, taču metaverss ir tikpat neizbēgami tuva realitāte kā fakts, ka pēc nakts vienmēr seko rīts.

Kas sācies kā izklaide, ātri vien kļūst par jaunu uzņēmējdarbības iespēju tiem, kas gatavi spert soli nezināmajā un atklāt jaunās realitātes sniegtās iespējas.

Domājot, ka nekas vairs nevar pārsteigt, jo, šķiet, viss jau ir redzēts, viss jau ir bijis, mēs maldāmies. Vienmēr būs jauni atklājumi, kas mainīs esošo pasaules kārtību. Cik salīdzinoši nesen internets šķita nereāls un drīzāk zinātniskās fantastikas iedvesmots, tik salīdzinoši tuvu jau esam metaversa uzvaras gājienam. Kamēr daudzi par metaversa iespējām vai par tā eksistenci vēl neaizdomājas, tikmēr citi – futūristi – jau būvē savas nākotnes uzņēmējdarbības vīzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Studijām pieteicies mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā

LETA, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka inflācija lielā mērā šobrīd tiek importēta un veidojas no pieaugošajām energoresursu cenām, valdībai nav efektīvu risinājumu inflācijas mazināšanai, atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, piebilstot, ka tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas.

"Inflācijas cēlonis ir "ārpus Latvijas", tādēļ vienīgais, ko valdība var darīt, ir mēģināt mazināt inflācijas sekas. Labākais risinājums ir mērķēti atbalsti mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ar augstu izaugsmes, eksporta un inovācijas potenciālu. Ja šādi uzņēmumi saskaras ar problēmām augsto energoresursu izmaksu dēļ, tad būtu prātīgi tos atbalstīt," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka ir arī jāskatās, ko dara kaimiņi, lai Latvijas uzņēmumi nezaudētu konkurētspēju kaimiņvalstu intensīvu atbalsta programmu dēļ.

Tāpat FDP priekšsēdētāja atzīmēja, ka augstas inflācijas apstākļos valdībai ir jāraugās tēriņu mazināšanas virzienā, un, lai gan FDP kompetencē nav norādīt, kādus izdevumus samazināt, ir skaidrs, ka būtu lietderīgs kritisks un radikāls iestāžu funkciju un izdevumu audits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs Torņakalnā turpina savu attīstību un 25. augustā tika ielikts pamatakmens Rakstu mājai, līdzās Dabas mājai un Zinātņu mājai.

Jau nākamgad tā vērs durvis studentiem un akadēmiskajam personālam – astoņos stāvos strādās vairāki institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, sešas fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi, tā būs lielākā no Akadēmiskā centra ēkām – 26 000 m2.

LU Rakstu mājas būvniecībā un iekārtošanā investē aptuveni 49 miljonus eiro, ieskaitot PVN. No tiem 30 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Investīciju bankas, 11,5 miljoni eiro – no Eiropas Padomes Attīstības bankas un 7,4 miljoni eiro ir universitātes ieguldījums.

Investīcijas nodrošina studiju un zinātnes kvalitāti 

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro,...

“Šodien liekam pamatakmeni vēl vienai Gaismas pilij, šī māja ir pierādījums, ka arī humanitārās un sociālās zinātnes Latvijā ir svarīgas. Rakstu māja nav tikai ēka, tas ir pierādījums, ka šo nozari arī novērtē, tās ir lielākās investīcijas nozarē kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. LU ir radīta, lai veidotos izcilības – solis tuvāk izaugsmei,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

LU ekopadomes vārdā LU Studentu padome kapsulā ievietoja ar 3D printeri veidotu, pielāgotu ilgtspējas piktogrammu – kā solījumu nākamajām paaudzēm risināt globālo klimata krīzi un ar to saistītos ekonomiskos, sociālos un vides izaicinājumus.

“Zinātne, izglītība un pētniecība ir kritiski svarīgas Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei valstī, tāpēc starptautisko finanšu institūciju investīcijām šajās nozarēs ir nozīmīga loma. Eiropas Investīciju Bankas un Eiropas Padomes Attīstības Bankas finansējums LU Akadēmiskā centra modernizācijai palīdzēs veicināt zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, nodrošinot inovatīvu vidi studentiem un pētniekiem un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju. Jaunā LU Rakstu māja palīdzēs iezīmēt Latviju Eiropas kartē humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības jomā. Pateicoties veiksmīgai Latvijas Universitātes, Finanšu ministrijas un starptautisko finanšu institūciju sadarbībai vairāku gadu garumā, ir izdevies attīstīt LU Akadēmiskā centra modernizācijas projektu, kas gan sniegs nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrībai un universitātei, gan arī ir interesants finansētājiem. Svarīgi arī, ka jaunā LU Rakstu māju būs pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, kas līdz šim vairāku fakultāšu vecajās ēkās bija problemātiska. Turklāt, apvienojot sešas fakultātes un vairākas institūcijas zem viena jumta, tiks samazināti administratīvie un uzturēšanas izdevumi,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Ļoti svarīgi, ka Rakstu mājas būvniecības procesā tiek izmantoti materiāli un tehnoloģijas, kas nodrošinās ēkas ilgtspēju, efektīvu apsaimniekošanu un palīdzēs LU doties “zaļās universitātes” virzienā. Tas nozīmē, ka mēs varēsim lepoties ne tikai ar kvalitatīvu un iekļaujošu, bet arī videi draudzīgu izglītības procesu. Un nav noslēpums, ka tieši rūpes par vidi un ilgtspēja ir jauniešiem ārkārtīgi svarīgi aspekti," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Svinīgajā notikumā, kad LU Akadēmiskajā centrā tika likts pamats jaunai humanitāro un sociālo zinātņu ēkai, piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Ivars Kalviņš, Eiropas Investīciju bankas vecākā publiskā sektora vadītāja Marina Ismaila un Eiropas Padomes Attīstības bankas Baltijas valstu projektu vadītāja Diana Bertje, AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume, Rakstu mājas nākamie “saimnieki” – fakultāšu, institūtu un struktūrvienību pārstāvji, kā arī studenti, LU sadarbības partneri, apkaimes iedzīvotāji un biedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada septembrim Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju projektu līgumi noslēgti jau par 4,5 miljardiem eiro jeb 97 % no kopējā 2014.–2020. gada periodā Latvijai pieejamā 4,6 miljardu eiro finansējuma, savukārt projektu īstenotājiem izmaksāti jau gandrīz 70 % jeb 3,2 miljardi eiro no kopējās summas.

Tā liecina otrdien, 18. oktobrī Ministru kabineta sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) pusgada informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm.

“Neskatoties uz izaicinājumiem, Latvija ir labi spējusi noturēt kopējo investīciju gaitu. Šobrīd prioritāri ir maksimāli izmantot vēl 2014.–2020. gada perioda iespējas un veiksmīgi noslēgt uzsāktos projektus, kā arī pēc iespējas ātrāk uzsākt jaunā ES fondu 2021.-2027. gada perioda investīcijas, tāpēc ministrijām paralēli ES fondu programmas apstiprināšanai Eiropas Komisijā jāturpina aktīvs darbs pie konkrētu investīciju nosacījumu izstrādes un saskaņošanas, lai projektu atlases varētu uzsākt iespējami ātri,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas eksperti sāk Āfrikas sieviešu izglītošanu uzņēmējdarbības jautājumos

Db.lv, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības padome otrdien vienojusies par koordinētu darbaspēka pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Otrdien notika kārtējā Nodarbinātības padomes sēde, kurā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kopā ar Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvjiem pārrunāja jautājumus par cilvēkkapitāla attīstību Latvijā - esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem un nepieciešamām izmaiņām esošajā sistēmā, lai mazinātu neatbilstības darba tirgū.

Indriksone sanāksmē norādīja, ka konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā ieguldīti vairāk nekā divi miljardi eiro

LETA, 11.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. līdz 2022.gadam Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā ieguldīti vairāk nekā divi miljardi eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Kā norāda ZM, lielāko daļu no četru gadu laikā nozarē ieguldītā finansējuma lauksaimnieki saņēma tiešajos maksājumos. Kopumā 1,2 miljardi eiro tika izmaksāti vairāk nekā 55 000 lauksaimnieku.

Vienlaikus vairāk nekā 700 miljoni eiro ieguldīti Latvijas lauku attīstībā, kopumā valsts subsīdijām lauksaimniecības nozarē četros gados pieaugot par 96,9 miljoniem eiro.

Tāpat izveidota atsevišķa atbalsta programma mazajiem lauksaimniekiem, kur kopumā no 2019. līdz 2022.gadam mazo lauksaimnieku atbalstam piešķirti 32,5 miljoni eiro, no tiem 11 miljoni eiro no valsts budžeta.

Savukārt kooperatīvu attīstībai četros gados valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta veidā izmaksāti aptuveni 12,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ašeradens informēs par piedāvājumu 2023.gada valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem

Db.lv, 12.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēs par piedāvājumu 2023.gada valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem, informē Finanšu ministrijā.

Mediju brīfings notiks plkst.10.30 Finanšu ministrijas preses telpā.

Kā ziņots, 2023.gada valsts budžetā papildu līdzekļi tiks ieguldīti aizsardzībā, iekšējā drošībā, veselībā, izglītībā un zinātnē, pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Koalīcija turpinās darbu pie valsts budžeta sagatavošanas, un premjera mērķis ir līdz šīs nedēļas beigām panākt vienošanos un virzīt šo jautājumu uz skatīšanu valdībā.

Ministrijām maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms 2023., 2024. un 2025.gadam jāaprēķina un jāiesniedz Finanšu ministrijā līdz 13.janvārim.

Budžeta likumprojektu paketes izskatīšana Ministru kabinetā paredzēta 24. un 31.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izaugsmes formula – ieguldījumi zinātnē un attīstībā

Māris Ķirsons, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris ir izstrādājis attīstības plānu tuvākajiem gadiem, ir sagatavots investīciju portfelis teju 200 milj. eiro apmērā, bet tā realizācijas ātrums būs atkarīgs no tā, kā uzņēmums spēs sabalansēt savu attīstību ar konkurētspēju, kāda būs koksnes resursu – bērza finierkluču – pieejamība Baltijā un Skandināvijā.

To intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP500 stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš uzsver, ka Zaļais kurss mainīs cilvēku paradumus, attieksmi un vienlaikus tam ir jāgatavojas ikvienam uzņēmumam, it sevišķi tiem, kuri strādā meža nozarē, jo bez koksnes, kuru var izmantot ne tikai kā būvmateriālu un kurināmo, tā kļūs par izejvielu ķīmijas, farmācijas, kosmētikas, vieglās rūpniecības produkcijai un pat degvielas ražošanai.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir lielākie izaicinājumi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14.Saeimas pirmais likumdošanas lēmums varētu būt jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica "Jaunās vienotības" politiķe, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Viņa norādīja, ka deputāti ir iesaistīti valdības veidošanā, līdz ar to patlaban jau tiek veikts aktīvs darbs. Šonedēļ tiks apstiprinātas parlamenta komisijas, no rīta visām frakcijām jāpiesaka savu deputātu saraksts darbam katrā no komisijām. Trešdien, 23.novembrī, komisiju sastāvs varētu tikt apstiprināts Saeimā, savukārt ceturtdien, 24.novembrī, un piektdien, 25.novembrī, varētu notikt komisiju pirmās sēdes, kurās tiktu ievēlēta to vadība.

Viena no jaunā parlamenta likumdošanas iniciatīvām varētu būt grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā. Lai varētu apstiprināt valdību plānotajā jaunajā sastāvā, likumā jāieraksta, ka Latvijā turpmāk būs Klimata un enerģētikas ministrija, skaidroja Kalniņa-Lukaševica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 13.janvārī apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā.

Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm.

“Valsts budžets ir valdības darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu, uzsvaru likām uz investīcijām mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, lai virzītos uz ekonomikas transformāciju. Budžetā būs papildu līdzekļi gan izglītībai un zinātnei, gan iedzīvotāju labklājības celšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un tuvējās kaimiņvalstīs joprojām ir saspringta, mēs nedrīkstam aizmirst arī par savas valsts aizsardzību un drošības stiprināšanu, tāpēc būtiska daļa papildu finansējuma tiks novirzīta tieši šai jomai. Tomēr darbu pie šā gada budžeta turpinām saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, līdz ar to varu apliecināt, ka arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” kļuvis par pirmo mobilo sakaru operatoru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas saņēmis apstiprinājumu no organizācijas “Science Based Target Initiative” (SBTi) par zinātniski pamatotām darbībām, lai sasniegtu nulles līmeņa emisiju (Net-Zero Standart) mērķi 2035. gadā.

Šobrīd tikai 34 uzņēmumi pasaulē, tostarp “Tele2”, ir saņēmuši SBTi apstiprinājumu saviem nulles līmeņa izmešu mērķiem.

SBTi izstrādātais standarts ir pasaulē pirmais, kas veidots saskaņā ar jaunākajām atziņām klimata nozares zinātnēs, un paredzēts nulles līmeņa izmešu mērķu noteikšanai biznesa vidē.

“Tele2” klimata mērķi, kas ir jāsasniedz līdz 2035. gadam:

  • samazināt 1. tvēruma jeb tiešās emisijas (uzņēmumam piederošās ēkas, transportlīdzekļi) un 2. tvēruma jeb netiešās emisijas (saņemtā un patērētā elektroenerģija, tvaika, apkures vai dzesēšanas ražošana) par 100% līdz 2029. gadam, par atskaites punktu ņemot 2019. gadu;
  • samazināt 3. tvēruma jeb netiešās emisijas (loģistika, atkritumi, iepirktie pakalpojumi un preces u.c.) par 60%, rēķinot uz vienu abonementu, līdz 2029. gadam, par atskaites punktu ņemot 2019. gadu;
  • līdz 2035. gadam uzņēmuma vērtību ķēdē jeb darbību kopumā, ko veic uzņēmums no izejvielu iegādes līdz produktu vai pakalpojumu piegādei tirgū, sasniegt nulles līmeņa emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 06.12.2022

Dalies ar šo rakstu

2. pensiju līmeņa zaudējumi ilgtermiņā nav kritiski, Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas politika, kas izraisījusi obligāciju vērtības kritumu, pilnībā izlīdzināsies trīs līdz piecu gadu laikā.

Tā intervijā apgalvo Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs un Citadele bankas CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug nebanku kreditētāju apgrozījums

Intervija

Bizness sāk aprast ar nenoteiktību. Armands Kokainis, AS “Reģionālā investīciju banka” Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs

Tēma

Nulles nodokļos joprojām daudziem

Enerģētika

Elektroenerģijas patēriņš nākotnē pieaugs

Zinātne

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru