Dzīvesstils

Studijām pieteicies mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā

LETA, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Nākamā ir Liepājas Universitāte, kurā apstiprināts 271 reflektanta pieteikums. Studijām Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā apstiprināti 257 cilvēki, Vidzemes Augstskolā - 148 cilvēki, Banku Augstskolā - 124 cilvēki, Ventspils Augstskolā - 118 cilvēki, Ekonomikas un kultūras augstskolā - 63 cilvēki, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" - 49 cilvēki, savukārt Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā - 30 cilvēki.

Vienotajā uzņemšanas sistēmā populārākā studiju programma ir LU programma "Psiholoģija", kurai saņemti 464 personu pieteikumi. Tālāk seko LU studiju programma "Ārstniecība" - 425 reflektanti, LU programma "Datorzinātnes" - 373 reflektanti, RTU programma "Datorsistēmas" - 350 reflektanti, LU programma "Tiesību zinātne" - 333 reflektanti.

Starp mazāk populārajām studiju programmām ir RTU "Informācijas tehnoloģija" - 253, LU programma "Biznesa vadība" - 228 reflektanti, LU programma "Komunikācijas zinātne" - 224, RTU programma "Arhitektūra" - 196 reflektanti, LU programma "Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studijas" - 165 cilvēki.

Pārējās studiju programmās ir vēl mazāks pieteikumu skaits.

LETA jau rakstīja, ka konkursa pirmās kārtas rezultāti tiks paziņoti 22.jūlijā pēc plkst.17, bet otrās kārtas rezultāti 26.jūlijā pēc plkst.17. Konkursa rezultāti tiks paziņoti e-pakalpojumā "Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās", kā arī īsziņu un elektroniskās vēstules veidā.

Pēc konkursa 1.kārtas rezultātu uzzināšanas 22.jūlijā reflektantam jāizlemj, vai vēlas turpināt piedalīties konkursā uz pieteikumā norādītajām studiju programmām vai nevēlas pretendēt uz studijām nevienā no studiju programmām.

Konkursa 1.kārtā studiju vietu reflektants iegūs tādā gadījumā, ja šī studiju vieta konkursa rezultātā tiks apstiprināta viņa 1.prioritātē. Ja konkursa rezultātā neapstiprināsies 1.prioritāte, tad konkursa 1.kārtā studiju vietu reflektants neiegūst. Tādā gadījumā studiju vietu var iegūt konkursa 2.kārtā. Pēc 1.kārtas rezultātiem var iepazīties ar savu provizoriski iegūto studiju vietu.

Ja konkursa 1.kārtā reflektants ieguvis studiju vietu savā pirmajā izvēlētajā prioritātē, tad šī studiju vieta viņam ir garantēta ar nosacījumu, ka no 22.jūlija līdz 26.jūlijam reflektants ieradīsies pirmās prioritātes studiju programmas augstskolā noslēgt studiju līgumu vai apstiprināt savu lēmumu slēgt studiju līgumu termiņā, kāds ir paredzēts atbilstošā augstskolā.

Ja atbilstošajā augstskolā līgums tiek slēgts citā termiņā vai ja norādītajos datumos nav iespējams ierasties augstskolā, bet ir vēlme saglabāt savu iegūto studiju vietu, laikā no 22.jūlija līdz 26.jūlijam plkst.16. savā portāla "Latvija.lv" e-pakalpojumā ir jāaktivizē izvēlne "Apstiprināt iegūto vietu".

Pieteikšanās studijām notiks pēc prioritāšu sistēmas un konkursa rezultātā katrs reflektants var iegūt vienu studiju vietu vienā studiju programmā. Uzņemšana pilna laika pamatstudiju programmās notiek konkursa kārtībā pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY un Banku augstskola veidos pirmo Baltijā darba vidē balstītu studiju programmu

Db.lv, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY (Ernst & Young) un Banku augstskola noslēgušas ilgtermiņa sadarbības līgumu, kura ietvaros īstenos Baltijā pirmo darba vidē balstītas studiju programmas pilotprojektu, piedāvājot studentiem iespēju jau no 1. kursa akadēmiskās zināšanas pilnvērtīgi papildināt un pielietot profesionālā vidē.

EY un Banku augstskolas sadarbība paredz arī prakses iespējas un aktīvu EY vadošo speciālistu iesaisti mācību procesā.

“Šis ir nozīmīgs attīstības posms Banku augstskolai un EY, jo esam parakstījuši paplašinātu sadarbības līgumu, kas ietver daudz dažādas aktivitātes labākai izpratnei par darbu gan starptautiskā uzņēmumā, gan biznesa pakalpojumu nozarē. Esam pateicīgi EY par ieguldījumu jauniešu studentu personības izaugsmē! Mums patīk sadarboties ar EY, jo gan EY, gan Banku augstskola ir radoša, cilvēcīga, adaptīva un vērsta uz sadarbību. Ticu, ka mēs spēsim bagātināt viens otru un labi sadarboties ilgtermiņā,” saka Līga Peiseniece, Banku Augstskolas rektore, asociētā profesore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēles noteikumi biznesā mainās gaismas ātrumā, tāpēc uzņēmējiem nepārtraukti ir jāuzņem temps, jāspēj pielāgoties un jāturpina ģenerēt jaunas idejas, uzskata AS Twino dibinātājs Armands Broks.

Vadītājam ir jāpiemīt spējai nemitīgi pamanīt jaunas biznesa iespējas, spriež A. Broks, uzsverot, ka biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai prāts un laba komanda, bet arī intuīcija un veiksme. Protams, katra jaunā biznesa iespēja vadītājam ir rūpīgi jāizvērtē un jāizanalizē, taču nereti liels svars ir tieši intuīcijai un riska tolerances līmenim, sevišķi brīžos, kad ir grūti pieņemt viennozīmīgus lēmumus, domā A. Broks.

Noder visas prasmes

Darba gaitas Twino dibinātājs uzsāka jau agrā jaunībā – skolas gados viņš strādāja kokzāģētavā, bet vēlāk piepelnījās ātrās ēdināšanas restorānā McDonalds. “Ar pārliecību varu teikt, ka katrā no savām darbavietām es guvu vērtīgu pieredzi, kas vēlāk noderēja, gan veidojot savu tālāko karjeru, gan attīstot privāto biznesu. Piemēram, strādājot kokzāģētavā, es sapratu, ka īstermiņā ir vērts atteikties no šķietama labuma, lai sasniegtu nākotnes ieceres un ambīcijas. Jāteic, ka kokzāģētavā es ātri kļuvu par vērtīgu darbinieku, jo nebaidījos no smaga darba, kā arī piegāju tam ar lielu rūpību. Tolaik es saņēmu ļoti labu atalgojumu, tāpēc liels bija visu pārsteigums, kad es nolēmu atstāt šo labi apmaksāto darbu, lai iestātos augstskolā, taču tas bija man vajadzīgs, jo es zināju, ka gribu sasniegt daudz vairāk,” atminas A. Broks, kurš 2001. gadā sāka bakalaura studijas Latvijas Universitātē, bet vēlāk ieguva maģistra grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji topošajiem darbiniekiem profesionālās iemaņas šogad visvairāk iesaka apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un karjeras portāla "prakse.lv" veidotais pieprasītāko augstskolu un profesiju saraksts.

Vēl starp "Top 5" uzņēmēju ieteiktākajām augstskolām ir Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola un "Biznesa augstskola "Turība"".

Savukārt darba devēju ieteiktākā studiju programma ir LU bakalaura studiju programma "Datorzinātne".

Tāpat darba devēji iesaka izvēlēties RTU programmu "Datorsistēmas", Banku augstskolas programmu "Finanses", Juridiskās koledžas studiju programmu "Tiesību zinātne" un "Stockholm School of Economics in Riga" studiju programmu "BSc in Economics and Business".

Starp koledžām darba devēju ieteiktākā studiju izvēlei ir Rīgas Tehniskā koledža.

Darba devēji iesaka arī studijas Latvijas Kultūras koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā, Alberta koledžā un Juridiskajā koledžā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izglītības jomā darbam klātienē joprojām būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts

LETA, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības jomā darbam klātienē arī no 1.aprīļa, kad stāsies spēkā virkne ar Covid-19 izplatību noteikto ierobežojumu atvieglojumu, būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, otrdien lēma Ministru kabinets.

Lai piedalītos izglītības procesā un tā nodrošināšanā, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts nepieciešams pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.

Līdztekus paredzēts, ka tālmācības izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās nodarbinātajiem, kuri nonāk saskarē ar izglītojamiem, ir nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Minētais attiecināms uz jebkādiem gadījumiem, kad nodarbinātais nonāk saskarē ar izglītojamo, tostarp konsultāciju laikā, uzraugot eksāmenu norisi, izlaidumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Obligātais eksāmens neradīs mīlestību pret STEM priekšmetiem

Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras” organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2022, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “ThreeCube”. Skolēni radījuši ar 3D printeri drukājamas dažādu rotaļu tēlu figūras. Tās kopā ar aplikāciju “C-app” ļaus sākumskolas vecuma bērniem saistošā veidā apgūt dažādus mācību priekšmetus, piemēram, matemātiku, angļu valodu vai latviešu valodu.

Uzņēmumu izveidojuši četri skolēni no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un konkursā uzņēmums saņēma arī titulu “Latvijas labākais tehnoloģiju SMU”. Šo titulu piešķir labākajam “Junior Achievement Latvia” un “Printful” SMU tehnoloģiju un inovāciju programmas dalībniekam, kas programmas ietvaros radījis dzīvotspējīgāko tehnoloģijās balstīto produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Swedbank Latvija Uzņēmumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītāju no 1.jūnija kļuvis Jevgenijs Ivanovs, kurš līdz ar to pievienojas bankas vadības komandai.

Līdz šim J.Ivanovs vadīja Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Iepriekš Uzņēmumu pārvaldes vadītājs bija Lauris Mencis, kurš nu ieņem Swedbank Latvija valdes priekšsēdētaja amatu.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja Ilzes Znotiņas kandidatūru Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces amatam.

"Pret" balsoja 41 deputāts, atturējās četri, "par" bija 33 parlamentārieši un balsojumā nepiedalījās trīs deputāti no klātesošajiem.

"Pret" Znotiņas kandidatūru balsoja daļa "Konservatīvo", daži Nacionālās apvienības (NA) deputāti un "Saskaņas", kā arī daļa citu opozīcijas parlamentāriešu. Balsojumā atturējās vai nepiedalījās daži NA, kā arī pāris opozīcijas deputāti.

Savukārt Znotiņu balsojumā atbalstīja un balsoja "par" "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!", Zaļo un zemnieku savienības, daļa "Konservatīvo" un pāris NA deputāti.

Znotiņa šajā amatā tika virzīta uz otro pilnvaru termiņu.

Znotiņa uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā FID priekšnieka atlases konkursā. Valdība 31.maijā atbalstīja viņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu. Pēc tam arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Znotiņas kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem uz pieciem gadiem ievēlēti Jānis Brazovskis un Māris Macijevskis, informē Satiksmes ministrija.

No 2016. gada Jānis Brazovskis ir Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, pirms tam trīs gadus strādājis asociācijā kā padomnieks. Tāpat J.Brazovskis kopš 2013. gada ir SIA "TET" padomes loceklis. Savukārt no 2001. gada līdz 2012. gadam viņš ieņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu. J.Brazovskim ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē un tiesību zinātņu bakalaura grāds, kas iegūti Latvijas Universitātē.

No 2017. gada Māris Macijevskis ir AS "HansaMatrix" valdes loceklis un finanšu direktors, no 2021. gada SIA "HansaMatrix Innovation" valdes locekli un no 2020. gada SIA "Zinātnes parks" valdes loceklis. Savukārt no 2017. gada viņš ir SIA "IQ Capital" valdes loceklis. No 2004. gada līdz 2016. gadam M.Macijevskis strādājis finanšu sektorā AS "Citadele banka", AS "SEB banka" un AS "Parex banka", tostarp vadošos amatos. Viņam ir maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā, kas iegūts Latvijas Universitātē, un bakalaura grāds ekonomikā un biznesa vadībā, kas iegūts Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija rosinās Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Šodienas sistēma ir sevi izsmēlusi, piebilda ministrs.

Plānots, ka valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.

Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.

Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvelēties dienestu no četriem veidiem. Būs iespējams iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais dienests.

Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru padomi vadīs Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju kļuvusi Zlata Elksniņa Zaščirinska, kas amatu pārņēmusi pēc Māra Gruzniņa, Schwenk Latvija valdes locekļa, atkāpšanās no FICIL valdes priekšsēdētāja amata.

“Gan valstis, gan uzņēmumi šobrīd ir daudzu izaicinājumu priekšā - vēl joprojām cīnāmies ar pandēmijas sekām, kad klāt nākuši arī ģeopolitiskie notikumi. Papildu tam jānotur ES fokuss zaļās ekonomikas un digitalizācijas virzienā. Līdz ar to FICIL šobrīd ir liels uzdevums – panākt Latvijā investoriem stabilu, paredzamu un drošu vidi, kurā attīstīt biznesus, līdz ar to veicinot arī valsts ekonomisko izaugsmi. Šajos apstākļos FICIL prioritātes būs enerģētiskā drošība, zaļā kursa sasniegšana, darbaspēka pieejamība un ēnu ekonomikas mazināšana. To varam sasniegt ar pārdomātām publiskā sektora reformām, kā arī digitalizāciju,” stāsta FICIL valdes priekšsēdētāja, PwC Latvia vadošā partnere Zlata Elksniņa Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kamerai Latvijā jauna prezidente un viceprezidents

Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) jauno prezidenti Latvijā ievēlēta Dr. Lada Kaļiņina, kura kopš 2003. gada ir Jungheinrich Lift Truck izpilddirektore Baltijas valstīs.

Iepriekš L. Kaļiņina strādājusi ADE SI, Wella pārstāvniecībā Latvijā un Henkel Latvia par izpilddirektori, kā arī par tiesību zinātņu dekāni un lektori Starptautiskajā Baltijas Russina akadēmijā.

Dr. Kaļiņina ir ieguvusi doktora grādu uzņēmējdarbībā/ menedžmenta ekonomikā Informācijas Sistēmu Menedžmenta augstskolā.

Jungheinrich Lift Truck ir AHK biedrs jau vairāk kā 15 gadus. Līdz šim Lada Kaļiņina bija Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidente Latvijā. Viņai kļūstot par prezidenti, ir ievēlēts arī jauns Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kameras viceprezidents un tas ir Laflora Latvija vadītājs Uldis Ameriks.

Līdzšinējais AHK prezidents Latvijā Kaspars Kalviškis, Bosch Latvija vadītājs, šo amatu atstāja pēc AHK statūtos paredzētā maksimālā termiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma Tet valdei pievienojies uzņēmuma komercdirektors Sergejs Kostjučenko un Klientu aprūpes dienesta direktore Alla Krūmiņa.

S.Kostjučenko uzņēmumā atbild par pilnu produktu un piedāvājumu vadību privātpersonu un biznesa klientu segmentos, IT produktu stratēģijas izstrādi, pārdošanas stratēģijas attīstību un ieviešanu, kā arī TV un datu centru biznesu attīstību. Savukārt A.Krūmiņa atbild par kvalitatīvu klientu aprūpes infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību, kā arī pakalpojumu piegādi Tet klientiem, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu klientu aprūpi.

Vienlaikus saskaņā ar SIA Tet dalībnieku lēmumu uzņēmuma padomē ievēlēta un darbu uzsāk Ieva Jansone-Buka.

Viņa ir attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes locekle, ieguvusi uzņēmējdarbības vadības maģistra (MBA) grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Valdes priekšsēdētāja Ulda Tatarčuka vadībā darbu turpina valdes locekļi Gints Bukovskis (galvenais finanšu direktors), Ingrīda Rone (Cilvēku un vides dienesta direktore) un Dmitrijs Ņikitins (galvenais tehnoloģiju direktors).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank Latvija padome ir apstiprinājusi līdzšinējo bankas valdes locekli un Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Lauri Menci par Swedbank valdes priekšsēdētāju.

L.Mencis pilda valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja pienākumus jau kopš 2022.gada janvāra, un pilntiesīgi stāsies amatā pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma.

Lauris Mencis Swedbank strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Līdz šim vadīja Uzņēmumu pārvaldi un teju 2 gadus bijis arī Swedbank Latvija valdes loceklis. Savas karjeras laikā Swedbank viņš vadījis dažādas bankas struktūrvienības – gan starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, vēlāk mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļu, gan arī lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā Rīgas Ekonomikas Augstskolā, turpat arī iegūts maģistra grāds biznesa administrācijas studijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas SIA “Narvesen Baltija” un SIA “Preses Serviss” valdes locekļu sastāvā: līdzšinējais valdes loceklis Ivars Vertuls atstājis amatu, lai pieņemtu jaunus profesionālos izaicinājumus, un viņa vietā stājas Dmitrijs Minajevs, kura pārziņā būs uzņēmumu finanšu pārraudzība.

D. Minajevam ir plaša pieredze finanšu analīzē un vadībā, reorganizācijas, procesu uzlabošanas un optimizācijas īstenošanā, biznesa modelēšanā un stratēģiskajā plānošanā.

D.Minajevs ieguvis izglītību Rīgas Ekonomikas augstskolā, un viņa līdzšinējās profesionālās gaitas ietver gan pieredzi “KPMG Baltics” un “EY” finanšu konsultāciju un vērtēšanas jomā, gan finanšu vadītāja amatā holdinga grupas uzņēmumos un pārtikas ražošanas sektorā. Kopš 2018. gada Dmitrijs kā Finanšu daļas vadītājs darbojās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), aktīvi piedaloties tās apvienošanas ar Latvijas Banku koncepta izstrādē un ieviešanā.

“Ar Dmitrija Minajeva pievienošanos esam ieguvuši ļoti motivētu, analītiski un loģiski domājošu kolēģi ar aizrautīgu interesi par stratēģiju, finansēm un ilgtspēju. Viņa pieredze budžeta plānošanā un finanšu plūsmas uzraudzībā, kā arī dažādu procesu uzlabojumu identificēšanā un īstenošanā būs liels ieguvums SIA “Narvesen Baltija” un SIA “Preses Serviss” valdei. Vēlamies teikt arī lielu paldies par darbu uzņēmumā Ivaram Vertulam un novēlam viņam veiksmi tālākajās gaitās!” saka SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Valdība atbalsta Znotiņas atkārtotu virzīšanu FID priekšnieces amatā

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja patreizējās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu.

Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš beidzas šodien - dienā, kad valdība atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par Znotiņas kandidatūru. Ierastā kārtība ir tāda, ka Saeimas plenārsēdes notiek ceturtdienās, turklāt par šāda amata priekšnieka kandidātiem vēl jālemj Saeimas atbildīgajā komisijā.

13.maijā Valsts kanceleja paziņoja, ka FID priekšnieka atlases konkursā uzvarējusi pašreizējā dienesta priekšniece Znotiņa. FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.

Viena un tā pati persona par dienesta priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Iepriekšējais konkurss uz FID vadītāja amatu notika 2018.gadā. Toreiz Znotiņa tika izvēlēta kā labākā no deviņiem pretendentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla Egilu Zviedri.

Iepriekš Zviedra iecelšanu šajā amatā vienbalsīgi atbalstīja Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Jau ziņots, ka Nacionālā drošības padome iepriekš vienojās par SAB direktoru virzīt Zviedri, kurš līdz šim bija SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992.gada, SAB - kopš 2000.gada.

Rīgas Tehniskajā universitātē Zviedris ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskola "Turība" - maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Viņš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000.gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011.gadā - par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieks, bet kopš 2014.gada ieņēma SAB direktora vietnieka un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzību Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā.

Prokuratūrā apliecināja, ka apsūdzība uzrādīta par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas.

Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Muižnieks kā iestādes vadītājs ir vienīgā apsūdzētā persona kriminālprocesā. Amatpersonai drošības līdzekļi šajā procesā nav piemēroti.

Muižnieks prokuratūrā attieksmi par apsūdzību paudīšot pēc iepazīšanās ar apsūdzību jūnija beigās. Ja Muižnieks vainu neatzīs un procesu nevarēs pabeigt prokuratūrā, lieta tiks nosūtīta tiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktora amatam izvēlēts Fredis Bikovs

Db.lv, 26.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" (LIVE RIGA) direktora amatu visaugstāko novērtējumu ieguvis Fredis Bikovs.

Pretendentu atlasei piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Human Source”. Kopā tika saņemti 25 pieteikumi, kurus konkursa komisija izvērtēja divās kārtās, informē Rīgas domē.

“Mans darbs, pirmkārt, būs vērsts uz Rīgas investoru piesaistes un pārdošanas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat svarīgi būs identificēt un risināt Rīgas investīciju vides izaicinājumus un stiprināt Rīgas tēlu starptautiski. Mana pieredze vadošos amatos privātajā sektorā ir devusi izpratni par investoru interesēm un vajadzībām no investoru skatpunkta, kas noderēs, strādājot pie investīciju vides uzlabošanas Rīgā. Savukārt pieredze biznesa pakalpojumu nozares asociācijā palīdzēs stiprināt sadarbību starp investoriem un publisko pārvaldi. Uzskatu, ka aģentūras pārziņā esošās jomas ir cieši savstarpēji saistītas un jāidentificē iespējas sinerģijai starp nozarēm. Strādāšu, lai rūpīgi izstrādātā aģentūras stratēģija īstenotos rīcībā. LIVE RIGA ir jāspēj ne tikai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, bet arī nopelnīt naudu rīdziniekiem,” uzsver F.Bikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paveikto darbaspēka resursu pieejamībā ārvalstu investori vērtē kritiski

Db.lv, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets - ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds

Armanda Vilciņa, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir ticība sev un dinamiska virzība uz priekšu, jo jebkurš panākums ir ilgtermiņa darba rezultāts, uzskata AS ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds.

Pat tad, ja viss uzreiz nenotiek tā, kā iecerēts, nedrīkst apstāties, ir jāturpina doties uz priekšu, jo tūlītēju savas rīcības rezultātu biznesā parasti nākas redzēt ļoti reti, spriež A. Blūmfelds. Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, vadot uzņēmumu, viņš uzskata balansa atrašanu. Vienmēr var teikt, ka lietas varēja izdarīt vēl labāk, taču nedrīkst aizmirst par samērīgumu – attīstībai nav jābūt ātrai, bet gan nepārtrauktai, domā A. Blūmfelds.

Nebaidās no izaicinājumiem

“Savu pirmo naudu nopelnīju 12 gadu vecumā, kopā ar vecvecākiem mežā lasot brūklenes,” atminas A. Blūmfelds.

“Visu nedēļu tās tīrījām, bet sestdienās jau četros no rīta devāmies uz Vidzemes tirgu ogas pārdot. Tā bija mana pirmā pieredze, kā rezultātā ļoti ātri sapratu naudas vērtību un to, cik lielas pūles jāpieliek, lai to nopelnītu. Šis darbs man jau bērnībā ļāva saprast, ka pārdošana ir viena no tām lietām, kas man labi padodas, – es patiesi izbaudu šo procesu,” atzīst A. Blūmfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru