Jaunākais izdevums

Būvniecības procesu paātrināšanā, birokrātisko šķēršļu mazināšanā ir sperti pirmie soļi, taču to augļus varēs baudīt tikai pēc kāda laika, vienlaikus ir nepieciešams visu iesaistīto — uzņēmēju, valsts pārvaldes un politisko lēmumu pieņēmēju - kopīgs darbs, lai uzņēmējdarbības vidi Latvijā padarītu pievilcīgāku.

Tādi atzinumi skanēja diskusijā par administratīvā sloga mazināšanu būvniecībā.

Fragmenti no raksta

Mērķis - saīsināt par 70%

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka birokrātijas mazināšana būvniecībā ir ļoti nozīmīga problēma, jo tā kavē valsts ekonomiskās attīstības izaugsmi. 2024. gada pavasarī tika apstiprināts birokrātijas mazināšanas pasākumu plāns būvniecībā, kas ietver vairāk nekā 60 dažādas aktivitātes, kur teju 80% paredz dažādus Ministru kabineta noteikumu grozījumus (izmaiņas) un 20% — likumu izmaiņas. Šo ieceru realizācijā ir iesaistīta ne tikai Ekonomikas ministrija, bet arī vairāk nekā 10 dažādas institūcijas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere atgādināja, ka investori raugās no sava skatupunkta — cik konkrētās ieceres realizācija izmaksās un cik daudz laika tam būs nepieciešams, lai tā ieceres materializētos. Viņa atzina, ka būvniecībā no ieceres līdz materializācijai ir ļoti laikietilpīgs process, kas investoram izmaksā ļoti dārgi, bet vienā no investīciju atdeves rādītājiem ļoti būtisku lomu spēlē projekta īstenošanas laiks. Šajā parametrā Latvija pamatīgi zaudē kaimiņvalstīm.

Kuriozu maiss

SIA Q līdzdibinātājs un valdes loceklis Mārtiņš Vanags norādīja uz piemēru, kurā īsti nav skaidrs, kā un ko darīt. Proti, nekustamā īpašuma attīstītājs par savu naudu vēlas izveidot laivu piestātni; ja šādu laivu piestātņu skaits pārsniedz piecas, tad vajag ietekmes uz vidi novērtējumu, ja ezers pieder pašvaldībai, tad tā rīkos nomas tiesību izsoli, bet zeme pie ezera pieder vēl vienai iestādei. „Kā šo procesu uzsākt, īsti neviens nespēj paskaidrot, tāpēc rakstīsim vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam un kopiju adresēsim Rīgas Tūrisma un investīciju aģentūrai, lai piestiprina kādu zinošu projekta vadītāju, kurš spēj izstāstīt, kas un kā jādara, kur kas jāiesniedz un kāda ir attiecīgā projekta virzības secība,” tā M. Vanags.

Vēl skanēja piemērs, kur Latvija izvirzījusi augstākas prasības uzņēmumiem, lai savu ieceru īstenošanai varētu saņemt ES līdzfinansējumu, kaut arī citās ES dalībvalstīs šī prasību latiņa bijusi ievērojami zemāka, bet atbildīgā iestāde vienkārši atbildējusi, ka citās valstīs darot nepareizi. Tādējādi Latvija esot regulu pārņemšanas teicamniece, kaut arī mums būtu jābūt biznesa attīstības teicamniecei. Tāpat skanēja pārsteidzošu piemēru virtene. „Pērkam projektu no Igaunijas pūļa finansējuma platformas, darījuma veikšanai vajadzīgs konts Latvijas komercbankā, protams, bet bankai jāveic procedūru pārbaude, bet Igaunijas pūļa finansējuma platformā it bijuši 956 investori, tad par viņiem visiem jāveic pārbaude attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasībām, šādas pārbaudes izmaksas ir 200 eiro stundā, bet nav zināms, cik daudz laika šādas pārbaudes veikšanai būs nepieciešams,” savu pieredzi rādīja M. Vanags.

Visu rakstu lasiet 14.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB,14.01.2025

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu jomā gan Igaunijā, gan Latvijā 2025. gads būs izaugsmes gads, īpaši strauji attīstīsies jauno projektu tirgus, uzskata Kristjans Tūrs Vahi (Kristjan Thor Vähi), Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja Invego izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.janvāra numurā lasi:

Statistika

Zālēm zem 5 eiro cenas pieaugums ir būtisks

Tēma

ASV Kongress atmasko Covid laika mahinatorus

Būvniecība

Būvniecībā izcirsti pirmie birokrātijas džungļi

Finanses

Minimālās algas pieaugums — ieguvumi un blaknes

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu demogrāfija atkal mīnusos

Lato Lapsa - īsumā par Miljonāru

Portrets

Aleksandrs Šmatčenko, SIA eLizings.lv vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Līga Alberliņa, SIA BRUTO 7 radītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rezolūciju par darba grupas izveidi birokrātijas mazināšanai.

Kā pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Siliņa, darba grupā būs divi līdzpriekšsēdētāji - Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs un privātā sektora pārstāvis.

Grupas uzdevums būs konstatēt problēmas, kas liedz uzņēmējiem un iedzīvotājiem sasniegt rezultātus saprātīgos termiņos un ar saprātīgiem resursiem. Darba grupai būs uzdevums novērst šos šķēršļus, veicot aptaujas ministrijās, tirdzniecības un rūpniecības kamerās, kā arī nevalstiskajās organizācijās, klāstīja premjere.

Tāpat Siliņa norādīja, ka valdība turpinās strādāt, lai samazinātu birokrātijas slogu valsts pārvaldē, veidojot normatīvos aktus. Viena no augstākajām prioritātēm būs birokrātijas mazināšana militārajā jomā.

Ekonomika

Publiskais sektors varētu ietaupīt 850 miljonus eiro gadā, samazinot izdevumus par 5%

LETA,23.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskais sektors varētu ietaupīt 850 miljonus eiro gadā, samazinot izdevumus par 5%, ceturtdien, parakstot deklarāciju par sadarbību valdības izdevumu samazināšanā, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Ceturtdien četras uzņēmēju organizācijas - LDDK, Finanšu nozares asociācija (FNA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) - parakstīja deklarāciju, kurā apņēmas sadarboties un sniegt Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) redzējumu par darāmo valdības izdevumu samazināšanā.

LDDK norāda, ka 850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbs sāksies martā.

Gorkšs sacīja, ka šobrīd publiskais sektors dzīvo pāri saviem līdzekļiem, līdz ar to LDDK ir rosinājusi valdības izdevumu samazinājumu vismaz 5% apmērā, pārskatot ne tikai prioritāšu budžetus, bet arī pamatbudžeta pozīcijas.

Ekonomika

VK: Birokrātijas mazināšana nedrīkst palikt tikai lozungs

LETA,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātijas mazināšana nedrīkst palikt tikai lozungs, bet ir jābūt arī reālām darbībām, piektdien Valsts konkurētspējas forumā pauda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Vilka piebilda, ka, iespējams, nevajag birokrātiju uzreiz mazināt visā valsts pārvaldē, bet gan sākt katrā ikdienas procedūrā, un ne tikai ārējos procesos, bet arī tajos, kas ir starp valsts publiskās pārvaldes vienībām.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc valsts pārvalde nespēj mazināt birokrātiju, Vilka pauda, ka tā esot ērtāk, vieglāk, drošāk.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs apstiprināja, ka birokrātijas mazināšana ir viņa darba kārtībā. Viņš piekrita Vilkai, ka jāsāk birokrātiju mazināt iekšēji, apmainoties ar informāciju, datiem, uzdevumiem, un tad varot iet soli tālāk, ķeroties pie ārējiem normatīvajiem aktiem, tiem, kas saista iedzīvotājus.

Ekonomika

LTRK un LDDK sagaida, ka publiskā sektora tēriņu mazināšanas solījumiem sekos arī darbi

Db.lv,25.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir gatavas atbalstīt valdības "restarta" plānu, ja publiskā sektora tēriņu mazināšanas solījumiem sekos arī darbi, informē šo organizāciju pārstāvji.

Organizācijas ir gatavas gan atbalstīt plānus, kas ir vērsti uz publiskā sektora tēriņu un birokrātijas mazināšanu, gan arī iesaistīties ar rekomendācijām un idejām, ja tam būs skaidri izmērāmi mērķi, tostarp publiskās pārvaldes tēriņu samazināšana par 5%, pārvirzot tos aizsardzībai un ģimeņu atbalstam.

"Tam ir jābūt kopīgam valdības lēmumam. Griezt tēriņus izlēmīgi, griezt laikus un novirzīt naudu aizsardzībai ir atbildīga rīcība," uzsver LDDK prezidents Andris Bite.

Viņš arī norāda, ka svarīgi ir saprast, ka vairs nav laika birokrātiskām procedūrām. "Tagad ir svarīga skaidra un nepārprotama apņemšanās mazināt nelietderīgus tēriņus un novirzīt tos aizsardzībai," sacīja Bite.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjere Evika Siliņa (JV) vakar oficiāli izdevusi rīkojumu par rīcības grupas izveidi birokrātijas mazināšanai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Grupa ar pirmajām sanāksmēm faktiski savu darbu sāka jau pirms pāris nedēļām.

Rīcības grupas vadītājs būs Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, bet vadītāja vietnieks - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Termiņi darba pabeigšanai rīkojumā nav noteikti, bet abi grupas vadītāji iepriekš publiski izteikušies, ka izvērtējums pamatā būtu jāpabeidz pāris mēnešu laikā.

Rīcības grupā iekļauti arī vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Ilze Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Universitātes profesors, domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Guntis Kaminskis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomika

Koalīcija vēl vēlas apspriest LDDK un LTRK piedāvājumu birokrātijas mazināšanai

LETA,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijas vēlas tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem, lai apspriestu piedāvāto memorandu birokrātijas mazināšanai, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

LDDK un LTRK piedāvājums esot pārrunāts koalīcijas partiju valdēs, taču ir svarīgi to skatīt arī Saeimas frakcijās, jo deputāti ir tie, kuri par to lems, teica premjerministre.

Pēc Siliņas vārdiem, deputāti vēlas iepazīties ar piedāvājuma galveno ideju, jo tajā ir "gana lieli" tēriņu griešanas pasākumi.

"Mēs gribam saprast, vai mēs varam vienoties, ka esam uz vienas lapas, lai katrs neiet savā virzienā," izteicās Ministru prezidente, "ir svarīgi šajā brīdī atrast papildus līdzekļus aizsardzībai un drošībai un efektivizēt valsts pārvaldi."

Kā ziņots, Siliņa izdevusi rezolūciju par darba grupas izveidi birokrātijas mazināšanai.

LTRK un LDDK solījušas atbalstīt valdības "restarta" plānu, ja publiskā sektora tēriņu mazināšanas solījumiem sekos arī darbi. LTRK un LDDK pārstāvji norāda, ka organizācijas ir gatavas gan atbalstīt plānus, kas ir vērsti uz publiskā sektora tēriņu un birokrātijas mazināšanu, gan arī iesaistīties ar rekomendācijām un idejām, ja tam būs skaidri izmērāmi mērķi, tostarp publiskās pārvaldes tēriņu samazināšana par 5%, pārvirzot tos aizsardzībai un ģimeņu atbalstam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir vajadzīga "pašattīstoša birokrātija", lai izvērtētu, vai spējam reaģēt uz ārējiem notikumiem, un vadītu publiskajā sektorā notiekošos procesus, Latvijas Universitātes un biedrības "Latvijas formula 2050" rīkotajā konferencē "Birokrātija un sabiedrība" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Politiķa vērtējumā, valsts pārvaldē novērojama stagnācija - sistēma nedarbojas pietiekami efektīvi gan politiskajā, gan birokrātiskajā līmenī. Lai gan valsti pārvalda 100 Saeimas deputāti, 13 ministri un aptuveni 3000 ierēdņu, kas nodrošina ikdienas pakalpojumus sabiedrībai, sniegums neesot pietiekami labs.

Ašeradens norādīja, ka Latvijā birokrātijas apjoms pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, bet sniegums neatbilst ieguldītajiem resursiem. Aprēķini liecina, ka birokrātijas pievienotās vērtības daļa Latvijā ir 17,6%, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 16% vai mazāk.

Politiķis norādīja, ka birokrātija lielākoties nodrošina funkciju izpildi, bet reti tiekot uzdots jautājums, kāpēc šādas funkcijas jāpilda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātijas mazināšanai nekustamo īpašumu jomā viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas, sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņaprāt, par labo paraugu varētu ņemt, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, tādējādi arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Kļaviņš norāda, ka arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka tiek tērēts diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši.

Vēl viena no nekustamo īpašumu attīstītāju identificētajām problēmām ir servitūta jautājums, informē Kļaviņš. Atbilstoši Civillikumam kalpojošais nekustamais īpašums ir tas īpašums, kurā atrodas servitūta teritorija, bet valdošais nekustamais īpašums - kas servitūtu lieto jeb valda. Uzņēmējs skaidro, ka problēmas pašreiz sagādā situācija, kad viens zemes gabals tiek sadalīts vairākās vienībās un ir nepieciešams sakārtot servitūtus, piemēram, abos sev piederošajos īpašumos.

Eksperti

Zemkopības ministrijas iniciatīva birokrātiskā sloga mazināšanā ir atbalstāma

Linards Sisenis, LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes profesors, mežzinātņu doktors,21.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen vides organizācijas pauda satraukumu, ka Zemkopības ministrija esot sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas it kā pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Aicinātu uz jautājumu paskatīties citādi – jau tagad pārspīlētu prasību dēļ katru gadu lielos apjomos iet bojā, precīzāk formulējot – tiek sapūdēti kvalitatīvi, izmantojami koksnes resursi. Situācija būtu jāmaina un Zemkopības ministrijas regulējuma izmaiņu piedāvājums ir pareizs – solis īstajā virzienā.

Viedoklis, ko vides organizācijas aktīvi pauž sabiedrībai, ka meža teritorijas Latvijā samazinās, ka meži tiek nepareizi apsaimniekoti, tiek izcirsti, tiek iznīcināta bioloģiskā daudzveidība utt. ir tendenciozs un populistisks. Jo nenoliedzami jebkurš normāls cilvēks, tajā skaitā arī jebkurš meža nozarē strādājošais ir par dabas vērtību un mežu saglabāšanu. Bet lai to realizētu meži, tāpat kā jebkurš cits resurss ir pareizi, ilgtspējīgi jāapsaimnieko. Un Latvijas mežkopjiem ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze un meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Ja vēl pirms Otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātija ir galvenā būvniecības nozares izaugsmi kavējošā problēma, ceturtdien Ekonomikas ministrijas (EM) rīkotajā konferencē "Birokrātijas mazināšana būvniecībā kā ekonomikas dzinējspēks. Paveiktais un izaicinājumi nozarē" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Tāpat Valainis uzsvēra, ka būtisks kavēklis ir ierēdniecības nespēja uzņemties atbildību un piesegšanās ar normatīvajiem aktiem, jo cilvēki mēģina izvairīties no lēmumu pieņemšanas.

"Vajag ļaut cilvēkiem rīkoties. Patlaban ierēdņu mērķis dažādās iestādēs ir - lai papīri būtu kārtībā. Jāpanāk, lai arī ierēdniecība domā, kā realizēt būves projektu, nevis par papīru sakārtošanu," teica Valainis.

Savukārt Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) vadītājs Ints Dālderis, kurš ir arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos, uzsvēra, ka tad, ja lēmumu pieņēmēju personiskā labklājībā būtu atkarīga no projekta realizācijas, attieksme un rīcība būtu savādāka.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB,22.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Eiropas Tiesa konsultē un soda

Tēma

Latvijas datorzinātņu devums pret IKP

Nekustamais īpašums

Pirmie soļi birokrātijas samazināšanā nozarei dod cerības

Birokrātija

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Kooperatīvi

Darbaspēka nodokļos kooperatīvi samaksā arvien vairāk

Portrets

Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis

Ekonomika

Lietuvas valdība izveido pārmērīgu prasību uzņēmējdarbībai novēršanas komisiju

LETA--BNS,19.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēma izveidot komisiju birokrātijas mazināšanai.

Tās oficiālais nosaukums būs Pārmērīgu prasību uzņēmējdarbībai novēršanas komisija.

Valdība apstiprināja ekonomikas un inovāciju ministra Luka Savicka ierosinājumu iekļaut komisijā ministrus. Komisiju vadīs premjerministrs.

"Gan komisijas priekšsēdētājam, gan sastāvam jābūt no augstākā politiskā ešelona viena vienkārša iemesla dēļ - atbildības, iniciatīvas, dinamikas un ātruma pieņemto lēmumu īstenošanā," trešdien valdības sēdē sacīja premjerministrs Gintauts Palucks.

Komisijā būs ekonomikas un inovāciju, vides, enerģētikas, finanšu, iekšlietu, enerģētikas un zemkopības ministri, kurus var aizstāt ministru vietnieki vai ministriju kancleri. Komisijas sastāvā būs arī astoņi uzņēmumu pārstāvji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē jāveic funkciju audits 2632 institūcijās, lai optimizētu procesus, vienlaikus izvērtējot, vai attiecīgā funkcija ir nepieciešama.

Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi domnīca Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (LaSER), kurš veicis pētījumu Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma.

Jāatgādina, ka uzņēmēji jau daudzus gadu desmitus runā par to, ka Latvijā ekonomisko attīstību un konkurētspēju negatīvi ietekmē birokrātiskie procesi, tomēr pārvaldes samazināšana līdz šim notikusi vien 2008.-2010. gada krīzes spiediena ietekmē. LaSER ierosina valsts pārvaldes funkciju auditu uzticēt Ministru prezidenta biedram, lai būtu politiskais atbalsts, turklāt šajā auditā līdzdarbotos uzņēmēju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un arī valsts pārvaldes darbinieki.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju vidē šajā gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir vērojami uzlabojumi, norādīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvji, atsaucoties uz pētījuma "Sentiment Index" provizoriskajiem rezultātiem.

FICIL pārstāvji 9.aprīlī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV). Tikšanās laikā ārvalstu investoru pārstāvji vērsa uzmanību uz trim galvenajiem tematiem - aizsardzību un drošību, cilvēkkapitāla pieejamību un attīstību, kā arī birokrātijas mazināšanu.

FICIL valdes priekšsēdētājs Reinholds Šneiders uzsvēra, ka ģeopolitiskos izaicinājumus ir iespējams pārvērst biznesa iespējās aizsardzības sektorā, ja valdībai ir skaidra un pārdomāta stratēģija un tā rīkojas ātri, lai šīs iespējas izmantotu.

Tomēr, lai piesaistītu un noturētu ārvalstu investorus, pēc viņa sacītā, valdībai jāturpina centieni samazināt birokrātisko slogu un risināt darba tirgus izaicinājumus.

Eksperti

Ko darīt vispirms, lai mazinātu birokrātiju nekustamo īpašumu jomā?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs,10.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada sākumā tika ieguldīts liels darbs, lai iekustinātu premjeres Siliņas iniciēto birokrātijas samazināšanu un procesu sakārtošanu nekustamā īpašuma sfērā. Uzklausot uzņēmējus, attīstītājus un citas iesaistītās puses, tika panākta arī politiskā vienošanās par dažādiem jautājumiem.

Vienlaikus priekšā ir pats sarežģītākais darbs – izvirzīt prioritātes un ielikt konkrētus darbus laika rāmjos.Nereti sabiedriskā sektora lielākā problēma ir reālu un taustāmu mērķu izvirzīšana, sabalansējot to ar pieejamo budžetu. Pieejamo resursu ir tik, cik ir, un jāspēj izvērtēt, ko varam veikt ātrāk, efektīvāk, un no kā mums ir jāatsakās.

Grūts darbs ir sagaidāms īpaši jomās, kur pārklājas dažādu ministriju vai ministriju un pašvaldību atbildības. Valsts atbildības ietvaros kā prioritāti redzu sistēmu vienkāršošanu un digitalizēšanu.

Digitāli, efektīvi un vienkārši reģistri

Mērķtiecīgi mazinot birokrātiju un audzējot produktivitāti nekustamo īpašumu jomā, viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas. Par labo paraugu ņemot, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka mēs tērējam diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši. Patiesi priecē jau uzsāktie darbi ar kadastra sistēmas sakārtošanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātijas mazināšana, ko gan Eiropas Komisija, gan Latvijas valdība šogad izvirzījusi par vienu no prioritātēm, ir aktuāla tēma uzņēmējiem, jo patiess progress šajā jomā nav gūts. Lai arī par birokrātiskā sloga atvieglošanu runāts jau gadiem ilgi, gandrīz divas trešdaļas aptaujāto uzņēmēju sliecas domāt, ka pēdējos trīs gados situācija nav uzlabojusies vai pat ir pasliktinājusies.

Biznesa un grāmatvedības vadības sistēmas izstrādātāju Jumis Pro veiktajā Latvijas uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka birokrātiskā sloga samazināšanos pēdējos trīs gados izjutusi vien trešdaļa uzņēmumu. 5,5 % uzskata, ka situācija ir ievērojami uzlabojusies un 31,7 % pamanījuši nelielus uzlabojumus. Lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu pārstāvju gan ir citās domās. 42,1 % saka, ka sadarbībā ar kontrolējošām institūcijām nekas nav mainījies, un joprojām nākas veikt procedūras, bez kurām varētu iztikt, vai kuras varētu automatizēt. Vēl 20,7 % izjutuši birokrātiskā sloga palielināšanos, jo viņiem nācies gatavot vairāk atskaišu, skaidrojumu vai iesniegt papildu dokumentus nekā iepriekš.

Ekonomika

LDDK: 2025.gada galvenajai prioritātei jābūt valdības izdevumu samazināšanai vismaz par 5%

Db.lv,10.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajām prioritātēm 2025.gadā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) noteikusi panākt valdības izdevumu samazināšanu, birokrātijas mazināšanu un sociālā dialoga stiprināšanu.

Tā 8.janvārī vienbalsīgi lēma LDDK padome pēc diskusijas par aizvadītajā gadā paveikto un šobrīd ekonomikā un darba tirgū aktuālo.

"Šī gada absolūtai prioritātei jābūt publiskā sektora izdevumu samazināšanai - jo ātrāk valdība to sapratīs, jo labāk. Gan premjere, gan Valsts prezidents ir paziņojuši, ka drošības stiprināšanai būs jāmeklē vēl papildus finansējums, tāpēc valdībai ar steigu jāsper konkrēti soļi, lai pārskatītu izdevumus vismaz 5% apmērā, jo varam nonākt sāpīgā situācijā, kur īsā laikā tēriņi būs jāgriež vēl lielākos apmēros," skaidro LDDK prezidents Andris Bite.

Par efektīva valsts budžeta veidošanu un valdības izdevumu samazināšanu vismaz par 5% LDDK padome uzstāja jau 30.septembrī notikušajā Nacionālās Trīspusejās sadarbības padomes (NTSP) sēdē. Redzams, ka turpina parādīties arvien jaunas vajadzības valsts drošības stiprināšanai, izglītības un veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, taču nav vērojama mērķtiecīga valdības rīcība esošo izdevumu pārskatīšanā. LDDK uzskatā līdz 2025.gada martam valsts pārvaldei ir jābūt skaidram izdevumu samazināšanas plānam ne mazāk kā 5% apmērā no kopējā valsts budžeta un nekavējoties jāķeras pie to aktīvas realizēšanas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ekonomiskā viedokļa premjeres Evikas Siliņas (JV) pieteiktajā valdības "restarta" plānā nav redzams nekas, kas varētu dot papildu uzrāvienu, intervijā atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

"Tās lietas, kas premjeres prioritātēs ir norādītas attiecībā uz ekonomiskajiem jautājumiem, manuprāt, ir vairāk tādi ierindas higiēnas jautājumi, nevis kaut kas ārpus kārtas, kas dotu papildu uzrāvienu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šis "restarts" dos kaut ko jūtamu ekonomikai," sacīja Purgailis.

Jautāts, ko valdības darba plānā gribētu redzēt, Purgailis uzsvēra, ka vēlētos redzēt konkrētus punktus, kā valdība rīkojas, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju. Tā varētu būt darbaspēka nodokļu tālāka pārskatīšana un regulējuma efektivizācija.

Tāpat viņš minēja, ka beidzot gribētu redzēt, ka valdība pāriet no vārdiem uz darbiem kapitāla tirgus attīstības jautājumos, par kuriem gadiem ilgi tiek runāts, bet realitātē nekas nav izdarīts.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB,06.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

Politika

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju

LETA,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. "Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.

Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.

Ekonomika

EP politisko grupu viedokļi par ES ekonomikas konkurētspējas veicināšanas ceļiem atšķiras

LETA,08.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp dažādām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā atšķiras viedokļi, kā vislabāk padarīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiku konkurētspējīgāku, lai gan deputāti atbalsta ieceri strādāt, lai tā būtu spēcīgāka un noturīgāka, ceturtdien žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

EP deputāti varēja iztaujāt politiķi, kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam. Dombrovskis, kurš jaunajā Eiropas Komisijā (EK) būs atbildīgs arī par "ieviešanas un vienkāršošanas" jautājumiem, uzsvēra, ka daudzos jautājumos būs svarīgi atrast pareizo politisko balansu starp dažādām politiskajām grupām, lai priekšlikumi gūtu EP vairākuma atbalstu.

Savā ievadrunā politiķis akcentēja, ka ES jāpadara vieglāka uzņēmējdarbības sākšana un attīstība, jāpalīdz cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes un jāsamazina birokrātija, vienlaikus jāturpina uzlabot sociālo taisnīgumu un kohēziju. Taujāts, kur bloks visdrīzāk izjutīs birokrātijas samazināšanos, Dombrovskis skaidroja, ka EK kā prioritāru jautājumu izvirzījusi ES konkurētspēju un viens no darba virzieniem ir birokrātijas mazināšana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Saules ielā 122, Ventspilī, vietā, kur ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu top divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ventspilnieku ģimenēm.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī top jaunas daudzdzīvokļu īres mājas.

Projekta pasūtītājs ir pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

"Esmu gandarīts, ka projektēšanas stadijā ir izdevies uzlabot un papildināt sākotnējo ieceri un ka būvniecība rit pēc plāna, iekļaujoties grafikā," atzinību pauž PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, piebilstot: "Interese par jauno dzīvokļu īri ir ne tikai no ventspilniekiem, bet arī no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Ventspilī. Vasaras beigās plānojam uzsākt pieteikumu reģistrēšanu dzīvokļu īrei."

"Ar "ALTUM" atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šobrīd ir liela interese par īres māju būvniecību arī no citām pašvaldībām, un tas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību Latvijā ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos," pauž "ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Eksperti

Sodra darījums ir valsts nacionālās drošības un izaugsmes jautājums

Juris Lazdiņš, biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs,16.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ medijos plaši izskanējis Zviedrijas lielākās meža īpašnieku asociācijas "Sodra" plānotais darījums, pārdodot Latvijas mežus un zemes aptuveni 135 000 hektāru platībā. Lai gan darījuma vērtība kopš iepriekšējā piedāvājuma 2018. gadā ir pieaugusi par apmēram 35%, Latvijas valstij ir jāizmanto šī iespēja.

Valstij iegādājoties zviedriem piederošās zemes platības, tiktu izveidots bizness bez zaudējumiem, kas attīstītu ekonomiku, kreditēšanu un uzlabotu nacionālo drošību.

Ekspertu viedokļi par Sodra grupas Latvijā esošo meža īpašumu iegādi atšķiras

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi...

2018. gadā “Sodra” veiktā darījuma summa bija 324 miljoni eiro, taču šobrīd konkrēto mežu un zemes platību vērtība pārsniedz pus miljardu eiro.

Pirms septiņiem gadiem valdība nevienojās par līdzekļu ieguldīšanu šajā darījumā, lai zemes nonāktu Latvijas īpašumā. Tā rezultātā platības iegādās Zviedrijas īpašniekiem piederoša kompānija. Protams, darījuma summa šobrīd ir krietni lielāka, bet šī atkal ir iespēja un, es teiktu, arī absolūta nepieciešamība Latvijas valstij iegādāties šīs zemes platības. Vien septiņu gadu laikā zemes vērtība ir augusi par aptuveni 35%.

Zviedrijas uzņēmuma tirgoto zemju platība ir apmēram 135 000 hektāru – vairāk nekā 100 000 hektāru ir meži un aptuveni 16 000 hektāru ir lauksaimniecības zemes. Zemju iegāde ir valsts vērtību un kopējās valsts attīstības jautājums.

Stāsts nav tikai par nacionālo drošību – tas, protams, ir ārkārtīgi svarīgi, jo daļa zemju ir pie Krievijas un Baltkrievijas robežas. Runa ir arī par lauksaimniecības zemēm. Daudz runāts par mazo un vidējo saimniecību pazušanu no lauku teritorijām, un šī ir iespēja, kā lauksaimniekus atgriezt šajās vietās atgriezt. Valstij šīs iegādātās zemes būtu iespējams tālāk pārdot mazajām un vidējām saimniecībām, tādā veidā ne tikai palīdzot lauksaimniekiem, bet arī sildot ekonomiku un attīstot kreditēšanu. Tas ir bizness bez zaudējumiem, un noteikti daudz izdevīgāks par “AirBaltic” finsēšanu un “Rail Baltica” neveiksmīgo projektu!.

Šajā darījumā jāiesaistās ne tikai valstij, sadarbojoties ar finanšu institūcijām un veicinot valsts izaugsmi, bet arī vides aizsardzības organizācijām. Nereti ir dzirdēti pārmetumi par to, ka Latvijas meži tiek izcirsti, nevis aizsargāti, tādēļ vides organizāciju iesaiste darījuma finansēšanā būtu veids, kā veidot dabas rezervātus un aizsargāt Latvijas dabu, dzīvniekus un putnus.