Viena no Latvijas premjerministres Evikas Siliņas šā gada martā izsludinātajām valdības restarta prioritātēm bija - mazināt birokrātiju par 25% procentiem. Atbalstāmi, taču vai arī šoreiz tas iezīmēs kārtējo kampaņveidīgi uzliesmojušo cīņu ar birokrātiju, vai tomēr novedīs pie taustāma rezultāta?

Premjerministres Evikas Siliņas izvirzītais mērķis mazināt birokrātiju par 25% ir apsveicams, taču šobrīd tas draud palikt vēl viens skaļš lozungs bez reālas ietekmes.

Birokrātijas mazināšana kā valdības prioritāte nav nekas jauns. “Mazināt birokrātiju vismaz par 25%” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “viens iekšā, viens ārā” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam), “vienas pieturas aģentūras princips” (Nacionālais attīstības plāns 2020 un teju katras valdības rīcības plāni), “nulles birokrātija” (Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.gadam), dažādas platformas sabiedrības ziņošanai par administratīvo slogu (vietne mazaksslogs.gov.lv - kura gan pēc pieminējuma 2025.gada 26.marta “Kas notiek Latvijā” raidījumā ir kļuvusi neaktīva, aplikācija “Futbols”), “dubultās informācijas sniegšanas” izskaušana (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “domāšanas maiņa”, “zaļie koridori” (to apjoms ir grūti izsekojams) - tie visi ir termini, kas kampaņveidīgi parādījušies valdību dienas kārtībās, valsts attīstības politikās un valdības deklarācijās iekļautos birokrātijas mazināšanas plānos. Līdz šim veikti neskaitāmi pētījumi un analīzes par sloga ietekmi un iespējām to mazināt, tomēr katra jaunā plānošanas cikla sākumā secinājumi ir vieni un tie paši - pārregulēšana turpinās, birokrātija tikai aug un tās mazināšana ir jāizvirza par prioritāti nākamajam plānošanas periodā.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima un Latvijas Kokrūpniecības federācija nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentei, Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministriem, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei, uzsverot kritisko situāciju mežistrādes jomā un aicinot nekavēties ar svarīgu lēmumu pieņemšanu.

Vēstules autori norāda, ka ir pagājis vairāk kā pusgads kopš meža nozares protesta, kura laikā valdība solīja sabalansēt vides un saimnieciskās intereses, samazināt birokrātisko slogu un ieviest taisnīgas kompensācijas meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi. Lai gan sākotnēji bija vērojams zināms progress, valdības lēmumi vēl aizvien nav pieņemti, un tas nopietni apdraud meža nozari un tās turpmākās investīcijas. Apdraudēts ir arī valsts budžets, kuru finanšu ministrs nodēvējis kā "ļoti nospriegotu", bet eksperti jau tagad dēvē par optimistisku. Tas nozīmē nepietiekamu finansējumu aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai.

Uzskaitot uzkrājušās problēmas, vēstules parakstītāji min, ka ir pieņemts informatīvais ziņojums par kompensāciju sistēmu reformu meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi, bet valdības lēmums par godīgu kompensāciju un reālu finanšu līdzekļu piešķiršanu atlikts līdz nākamā gada septembrim. Tāpat izstrādāti un saskaņoti grozījumi, kas atjaunotu kārtību, kāda bija pirms Satversmes tiesas atceltās tiesību normas, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs, bet kad par tiem lems valdībā, nav zināms.

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Latvijā darbaspēka izmaksas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, ceturtdien, prezentējot jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojumu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka produktivitāte pēdējo gadu laikā neaug vai aug minimāli, tikmēr darba samaksas tempi kopš 2015.gada apsteidz produktivitāti.

Šteinbuka norādīja, ka joprojām saglabājas arī būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm. Tāpat pētījumā secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātņietiplīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs.

Šteinbuka minēja, lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli, kā arī jāpaaugstina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Pētījumā arī secināts, ka pilnīga digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ir būtiska, lai kāpinātu produktivitāti un dzīves līmeni. Tāpat arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte ir būtiska produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt, redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, akcentēja Šteinbuka.

Latvijas militāro tehnoloģiju ražošanas nozarei ir liels eksporta potenciāls, jo Latvijas uzņēmumiem ir liela pieredze darbā ar robotiku, kur var saglabāt savu nišu, un ir arī potenciāls piesaistīt investīcijas, aģentūrai LETA pauda Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas ("MilTech") izpilddirektors Artis Pabriks.

Viņaprāt, dažāda veida dronu izstrādē un ražošanā Latvija ir priekšā virknei Rietumvalstu, bet šī priekšrocība ir trausla, jo Rietumvalstīm ir lielāks ražošanas un tehnoloģiskais potenciāls. Tādēļ savas iekarotās nišas saglabāšanai aktīvi jāiesaistās gan valstij, gan asociācijai.

"Ja gribam, lai militāro tehnoloģiju ražošanas nozare attīstās, ir jānovērš trīs traucējošie faktori jeb "šaurie punkti" - birokrātija, lēnie iepirkumi un finansējuma pieejamība kopumā," teica Pabriks.

"MilTech" izpilddirektors skaidroja, ka liela daļa Latvijas dronu ražotāju ir "start-up" jeb jaunuzņēmuma statusā, kas spēj radīt pāris testa modeļu, taču, ja no viņiem tos nepērk, tad izstrādātos modeļus nevar attīstīt un nevar arī iegūt finansējumu.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Birokrātija ir jāmazina arī Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanā, tādēļ tas, kas nav obligāts Eiropas Komisijas prasību līmenī, šobrīd ir jāliek malā, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Viņš atzina, ka ir virkne prasību, kas Eiropas regulējumā ir bijušas vēlamas, taču Latvijas nozaru politikas veidotāju izpildījumā kļuvušas par saistošām.

"Acīmredzot šis ir brīdis, kad to pārskatīt un atgriezties pie vēlamā, ne obligātā," norādīja FM pārstāvis, piebilstot, ka tas varētu arī paātrināt no ES fondiem finansēto projektu ieviešanas procesu.

Tāpat, pēc viņa teiktā, tas rada iespēju pārskatīt informācijas un datu uzkrāšanas apmēru, tostarp to, kādus datus no finansējuma saņēmējiem valsts puse grib, kādi dati jāvērtē un kā tas varētu vai nevarētu pilnveidot nozares politikas veidošanu. Latvija esot nosūtījusi arī priekšlikumus kohēzijas komisāram Rafaēlam Fito, kā paātrināt ES fondu finansēto projektu ieviešanu, jo arī Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi tās darbības termiņa laikā mazināt birokrātisko slogu.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kam nav nevienas amatpersonas vai arī tās ir mirušas.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums. Pašlaik bez aktuālām amatpersonām ir 8284 uzņēmumi, 6855 ir tādas kompānijas, kuru vienīgā amatpersona ir mirusi, turklāt 6599 uzņēmumi ir bez amatpersonām, un to vienīgais īpašnieks ir miris.

Pusdzīvo problēma

“Tas, ka Latvijā eksistē 8284 nelikvidēti uzņēmumi, kuriem nav neviena aktuāla valdes locekļa, kas veido 4,6% no Latvijā uz šo dienu nelikvidēto uzņēmumu (181 540 šī gada 20. martā) kopskaita, ir fakts, un iemesli šai parādībai var būt dažādi,” situāciju komentē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka Uzņēmumu reģistrs korekti pilda savu funkciju, šos datus publiskojot gan valsts iestādēm, gan citiem uzņēmējiem. “Savukārt risinājumi, kā šo pusdzīvo uzņēmumu tēmu sakārtot, ir politiķu, ne Uzņēmumu reģistra kompetence, jo valdes neesamība vēl neliecina par citu Uzņēmumu reģistram nezināmu saistību neesamību, tāpēc šķietami vienkāršākais risinājums – izslēgt šādus uzņēmumus no Uzņēmumu reģistra – nebūtu vienmēr korekts,” skaidro A. Brūvelis. Viņaprāt, šo jautājumu var dalīt pēc diviem pamatkritērijiem: uzņēmumi un komercsabiedrības.

Līdz ar stāšanos Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadībā pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš turpinās strādāt LTRK, tomēr vēl nav skaidrs, kādā amatā, noskaidroja aģentūra LETA.

Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas locekļiem valsts nav paredzējusi maksāt atlīdzību un darbs tajā netiks veikts uz pilnu slodzi. Vienlaikus Endziņš nolēmis, ka atstās LTRK valdes priekšsēdētāja amatu, lai birokrātijas mazināšanas grupai varētu sniegt visu savu uzmanību.

Vienlaikus viņš turpinās strādāt LTRK, kur saņems algu. Šobrīd gan vēl neesot precizēts, kāds varētu būt konkrēts amats.

Endziņš atzina, ka, viņaprāt, šādas grupas vadītāja statuss nav prognozējams un to var ietekmēt daudzi notikumi. Viņš skaidroja, ka birokrātijas apkarošanas grupas vadībā tiks iecelts ar Ministru prezidentes rīkojumu, bet tādi rīkojumi, pēc viņa domām, tikpat viegli var tikt atsaukti. Viņa bažas gan neesot saistītas ar neko konkrētu. "Lai man būtu "drošības spilvens" un pastāvīgs ienākumu avots, man būs līgums ar LTRK," teica Endziņš.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Eiropas Tiesa konsultē un soda

Tēma

Latvijas datorzinātņu devums pret IKP

Nekustamais īpašums

Pirmie soļi birokrātijas samazināšanā nozarei dod cerības

Birokrātija

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Kooperatīvi

Darbaspēka nodokļos kooperatīvi samaksā arvien vairāk

Portrets

Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis

East Capital Real Estate tuvākajā laikā plāno atklāt jaunu nekustamo īpašumu investīciju fondu, kura ieguldījumu apjoms nākamajos gados varētu sasniegt aptuveni 400 miljonus eiro.

Mēs absolūti ticam Baltijas nekustamo īpašumu tirgum, tāpēc turpināsim darīt to, ko protam vislabāk - nodrošināt mūsu investoriem augstu ienesīgumu, skaidro Māris Smiltenieks, East Capital Real Estate vadītajs Latvijā. Tas ir dabisks turpinājums mūsu ceturtajam fondam - loģisks solis mūsu darbībā, jo mēs esam šeit, lai paliktu un augtu kopā ar tirgu. Fonda ietvaros primāri fokusēsimies uz Baltijas valstīm, taču mēs neizslēdzam iespēju raudzīties arī Centrālās un Austrumeiropas virzienā, atzīmē M.Smiltenieks.

East Capital Real Estate šogad svin savu 20 gadu jubileju. Kā jums šajā laikā veicies - kādi bijuši lielākie izaicinājumi?

Divdesmit gados esam izauguši par vienu no lielākajiem kapitāla pārvaldītājiem Baltijā ar četriem ieguldījumu fondiem, no kuriem viens jau ir realizēts, bet trīs joprojām aktīvi darbojas. Kumulatīvais ieguldījumu apjoms Baltijas valstīs šo gadu laikā sasniedzis gandrīz miljardu eiro, savukārt aktīvajos fondos šobrīd pārvaldām vairāk nekā 600 miljonus eiro nekustamo īpašumu formā. Protams, šie 20 gadi nav bijuši tikai saules apspīdēti, esam izgājuši cauri finanšu krīzei, piedzīvojuši globālo pandēmiju un šobrīd dzīvojam laikā, kad Eiropā notiek karš. Tā ir diezgan jaudīga viļņošanās relatīvi koncentrētā laika periodā. Tas viss ir devis rūdījumu, kas mūs padarījis stiprākus.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Nesen vides organizācijas pauda satraukumu, ka Zemkopības ministrija esot sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas it kā pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Aicinātu uz jautājumu paskatīties citādi – jau tagad pārspīlētu prasību dēļ katru gadu lielos apjomos iet bojā, precīzāk formulējot – tiek sapūdēti kvalitatīvi, izmantojami koksnes resursi. Situācija būtu jāmaina un Zemkopības ministrijas regulējuma izmaiņu piedāvājums ir pareizs – solis īstajā virzienā.

Viedoklis, ko vides organizācijas aktīvi pauž sabiedrībai, ka meža teritorijas Latvijā samazinās, ka meži tiek nepareizi apsaimniekoti, tiek izcirsti, tiek iznīcināta bioloģiskā daudzveidība utt. ir tendenciozs un populistisks. Jo nenoliedzami jebkurš normāls cilvēks, tajā skaitā arī jebkurš meža nozarē strādājošais ir par dabas vērtību un mežu saglabāšanu. Bet lai to realizētu meži, tāpat kā jebkurš cits resurss ir pareizi, ilgtspējīgi jāapsaimnieko. Un Latvijas mežkopjiem ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze un meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Ja vēl pirms Otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%.

Ārvalstu investīciju piesaistes rādītāji Latvijā turpina stabili augt, un valdība dara visu, lai Latvijā būtu vieglāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) organizētajā konferencē "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" teica Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Latvija ir atvērta investīcijām, inovācijām un sadarbībām. Es ticu, ka Latvija ir droša un stabila vieta, kur investēt," teica premjerministre, norādot, ka Latvija novērtē ilgtermiņa sadarbības un investīcijas.

Viņa arī izteica pateicību FICIL par stratēģiskajiem pārskatiem un ikgadējām atskaitēm, norādot, ka tie ir kā gids par to, kas ir jādara Latvijā, lai palielinātu investīciju apmēru un uzlabotu investīciju vidi.

2024.gada beigās kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā sasniedza vairāk nekā 26 miljardus, kas ir 65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja Siliņa, piebilstot, ka, salīdzinot ar 2023.gada beigām, tas ir pieaugums par 2,1%. "Tas parāda lielo nozīmi, ko ārvalstu kapitāls spēlē Latvijas ekonomikā," teica Siliņa, uzsverot, ka kopumā Latvijas investīciju piesaistes rādītāji turpina stabili augt.

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Uzņēmējdarbības aktivitāte galvenokārt koncentrējas Rīgā un dažās Latvijas pilsētās, taču tā varētu un tai vajadzētu attīstīties arī citviet. Galvenie nosacījumi ir, lai pašvaldība gribētu pie sevis redzēt jaunus uzņēmumus, jo tad sekos gan bieži daudzinātā birokrātijas mazināšana un biznesam labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka valsts pārvalde un pašvaldība ir partneri, kas palīdz biznesam attīstīties.

Mana pieredze, savulaik attīstot uzņēmumu Jelgavā un tagad – Kalnciemā, liecina, ka biznesa veicināšanai palīdzētu pašvaldības spēja saskatīt savu īpašo nišu vai ekonomikas nozari, kurā tā vēlas un spēj būt spēcīga. Ja vēsturiski kādā Latvijas vietā ir attīstījusies ražošana, kokapstrāde vai tūrisma nozare, iespējams, tieši tā ir konkrētās pašvaldības attīstības iespēja. Te varētu būt arī citi priekšrocību faktori – izejvielu tuvums, kultūrvēsturiskais mantojums, attiecīgu izglītības iestāžu klātbūtne vai infrastruktūra. Atalgojums un mērogs nelielai pašvaldībai nekad neļaus konkurēt ar Rīgu vai citu valsti, bet šaurāka specializācija gan var dot tai labvēlīgu konkurences priekšrocību.

Lai zāļu un farmaceitisko produktu ražošanas sfēra Latvijā kļūtu par vēl nozīmīgāku tautsaimniecības dzinējspēku, būtiski palielinot gan produktu klāstu, gan ienākumus, ir vajadzīga atbilstoša valsts politika un tās īstenošanai nepieciešamie instrumenti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.maija numurā lasi:

Statistika

Eksporta pieaugums pavasarī – laba zīme

Tēma

Malkas aizliegums uz iedzīvotāju labklājības rēķina

Enerģētika

Bijušajā kūdras purvā ražos elektrību

Ražošana

Uzaudzējuši muskuļus. Lat Eko Food dibinātāja, īpašniece un valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone

Siltumapgāde

Siltumenerģijas cenas stabilizējas

Birokrātija un sekas

Ilgtspējīgākais risinājums ir birokrātijas mazināšana

Portrets

Anna Litvina, vadītāju atlases uzņēmuma Fontes vadošā partnere

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs. Neapmierinātību rada gan izpratnes trūkums par ieguvumiem, gan procesa salīdzinājums ar eksāmenu – joprojām ir izplatīts uzskats “ja mani vērtē, tad esmu izdarījis ko nepareizi”. Vai darba snieguma novērtēšana tiešām ir tikai kritika un administratīvais slogs? Vai attīstības sarunas var aizstāt vērtēšanas procesus, samazinot darbinieku stresu? Ko šīs pārmaiņas nozīmētu darba devējiem? Starptautiskās organizācijas “McKinsey & Company” dati liecina, ka 95% vadītāju ir neapmierināti ar darba snieguma vadības sistēmu, 90% personālvadības ekspertu uzskata, ka šis novērtējums neatspoguļo darbinieku reālo ieguldījumu, bet divi no trīs darbiniekiem uzskata, ka process nav taisnīgs un vienlīdzīgs visiem. Rodas pamatots jautājums – ja reiz visas iesaistītās puses ir neapmierinātas, vai no šī procesa tiešām ir kādi ieguvumi?

“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.decembra numurā lasi:

Statistika

Parāds turpina augt

Top500

Vietējie uzņēmumi – Latvijas zelts

Tēma

Eglīšu un rožu eksporta līderos

Birokrātija

Grib izretināt valsts pārvaldes džungļus

Gaļas lopkopība

Latvija ir pasaules līderos dzīvu liellopu eksportā

Zaļais kurss

Transfomācija prasīs zinātnē balstītus lēmumus

Ražošana

Latvijā ražotie kāpostu čipsi pieprasīti visā Eiropā

Portrets

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Katrīna Lauva, Katrīnas Keramika radītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Maijā Satversmes tiesa sāka skatīt kārtējo lietu par zemes likumiskās lietošanas maksu. Apstrīdētās normas noteic, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, lai gan kopumā nekustamo īpašumu jomā vidējā atdeve no kapitāla ilgtermiņa īres gadījumā ir 8% - 12%, bet projektu attīstīšanas gadījumā (pirkšana, būvniecība, pārdošana) pat 13-15% un vairāk.

Arī citos normālos biznesos kapitāla atdeves norma, kuru īpašnieki prasa, ir virs 10%, bet šajā gadījumā ar 4% ir teju neiespējami nosegt pat obligātos maksājumus (nodokļus) un izdevumus. Arī lielajos apdrošināšanas koncernos šī norma ir virs 10%. Esošā situācija ir toksiska, un, ja vēlamies, lai Latvijas ekonomika attīstītās, šis jautājums ir jārisina, negaidot kārtējo Satversmes tiesas lēmumu.

Piespiedu nomas maksas apmērs vairākkārt atzīts par neatbilstošu Satversmei

Šī ir astotā reize, kad Satversmes tiesa vērtē ar piespiedu dalīto īpašumu saistīto regulējumu. Vai ir vēl kāda lieta, kas Satversmes tiesā ir skatīta 8 reizes?! Iepriekš tiesa vairākkārt atzina zemes likumiskās lietošanas vai piespiedu nomas maksas apmēru par neatbilstošu Satversmei. Esošā situācija nenāk par labu nedz zemes, nedz dzīvokļu īpašniekiem, turklāt – noslogo tiesu. Kā viens no risinājumiem ir izskanējusi iespējamība ļaut pusēm vienoties par zemes lietošanas maksu individuāli – lai gan kopumā atbalstu uzskatu, ka brīvā tirgus apstākļos tirgus pats spēj noregulēt daudzas situācijas, šajā gadījumā problēma ir iekaisusi tik ļoti, ka nepieciešams arī risinājums normatīvo aktu ietvaros.