FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Darba dienas beigās katrs uzņēmējs vēlas redzēt, vai un cik viņš ir nopelnījis. Ja runājam par e-komerciju, tad te nav nekā svarīgāka par konversiju jeb reklāmguvumu, jo, ja apmeklētājs nekļūst par pircēju, vai vispār ir vērts turpināt?

Laikā, kad nemitīgi pieaug viena pircēja piesaistes cena, visi uzņēmēji sīvā konkurencē cīnās par konversijas paaugstināšanu. Par to, kā uzņēmējam spert pirmos soļus digitālajā vidē un izvēlēties sadarbības partnerus, kas gādās par efektīvu konversiju ar tādu pašu degsmi kā pats uzņēmējs.

Kas notiek Latvijā: pirmais pirkums internetā un plaša e-komercijas platformu izvēle

Šobrīd e-komercija attīstās lēnāk nekā pandēmijas laikā, taču tā joprojām ieņem arvien lielāku daļu no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Eksperti lēš, ka līdz 2023. gada beigām viens no katriem 5 mazumtirdzniecības darījumiem tiks veikts tiešsaistē.Covid-19 laikā palielinājās to cilvēku skaits, kas pirmo reizi iepirkās internetā.

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc finanšu tehnoloģiju jeb FinTech risinājumiem, kas pēdējos gados strauji transformē tradicionālos biznesa modeļus un pakalpojumu pieeju.

Arī Latvijas finanšu sektorā parādās jaunas alternatīvas, kas konkurē ar banku pieredzi, ieviešot nozarē inovācijas – hibrīdus starp telefona lietotnēm un digitālo maksājumu formām. Tos raksturo personalizētāki produkti, kas nākotnē piedāvās funkcijas, kuras vairs nenodrošinās citi pakalpojumu sniedzēji. Kā izskatās Latvijas FinTech ekosistēma? Un kā stiprināt finanšu tehnoloģiju muskuļus?

FinTech ekosistēma

Viens no galvenajiem FinTech ekosistēmas indikatoriem, kas sniedz priekšrocības inovāciju attīstībai un finanšu tehnoloģijām, ir uzņēmējdarbības vides kvalitāte un konkurētspējīgs normatīvais regulējums. To apzinās Eiropas Savienības pārstāvji, kuri maina likumus, lai panāktu nozares izaugsmi. Tas ir viens no aspektiem, kas palīdz politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem noteikt gan ekosistēmas stiprās, gan vājās puses. Tiesa, Latvijas rādītāji Eiropas Savienības mērogā ir viduvēji. Dalībvalstu sarakstā mēs ierindojamies 17. vietā, kamēr Igaunija ieņem 7. un Lietuva – 3. pozīciju.

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

LPB Bank, reaģējot uz LETA 01.06.2022. publikāciju par Bankas iespējām turpināt darbību, apstiprina, ka tā cieši sadarbojas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un regulāri, reizi dienā, atskaitās par noguldījumu dinamiku un kopējo finanšu situāciju.

Šāda finanšu rādītāju uzraudzība nav nekas neparasts un ir loģisks pasākums, lai laicīgi reaģētu uz iespējamajām izmaiņām. FKTK tiešā uzraudzība nav kāds īpašs uzraudzības režīms, jo FKTK uzrauga tās Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes, kas nav Eiropas centrālās bankas uzraudzībā.

FKTK vērtē LPB Bank iespējas turpināt darbību 

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora...

Bankas finanšu rādītāji būtiski pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus attiecīgajā periodā, līdz ar to sagaidāms, ka darbības turpināšana tiks orientēta uz finanšu tehnoloģiju (FinTech) attīstību, kas Latvijas Republikā ir līdz galam neapgūts tirgus. Banka šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 1,435 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā. Visi finanšu radītāji atspoguļo stabilu un efektīvu Bankas darbību. Banku vada profesionāla un pieredzējusi Valde, kas turpina īstenot Bankas stratēģijas mērķus. Neauditētie rezultāti uz 31.05.2022: Bankas likviditātes seguma rādītājs – 154% (min. 100%), kapitāla pietiekamības rādītājs – 17% (min. 8%).

Bankas galveno ienākumu avots ir tieši FinTech un E-komercijas pakalpojumi, apkalpojot maksājumu iestādes, tiešsaistes veikalus un piedāvājot dažādus individuāli izstrādātus tehnoloģiskos risinājumus finanšu jomā. FinTech pakalpojumu attīstība ir Bankas ilggadējs un labi apgūts darbības lauks. Banka turpinās tā attīstību un cer uz plašāku FinTech pakalpojumu piedāvāšanu Eiropas tirgū, kas labvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas finanšu pakalpojumu eksporta nozari. Otrs svarīgs ienākumu avots ir kreditēšanas pakalpojumi, galvenokārt ražošanas nozarē.

Banka 2021. gadā ir samaksājusi 2,9 milj. EUR nodokļos un nodrošinājusi ar darbu vairāk nekā 230 cilvēkiem.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par Mihailu Uļmanu neietekmē ne Bankas vadību, ne tās finansiālo stāvokli, jo Mihails Uļmans Bankā neieņem nevienu amatu un tiešā veidā neietekmē Bankas ikdienas darbību.

100% Bankas akciju pieder daudznozaru holdinga kompānijai “Mono”, kurā Mihails Uļmans ir viens no vairākiem dalībniekiem un valdes locekļiem. Banka nav novērojusi izmaiņas tās akcionāra darbībā. Bankas darbība ir stabila, pilnībā ievērojot visas normatīvos paredzētās regulējošās prasības. Bankas operacionālais darbs un klientu apkalpošana notiek kā ierasts – bez ierobežojumiem.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.

"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.

Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.

"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Latvijas "Signet Bank" iegādājusies "Expobank", informē bankā.

Bankā norādīja, ka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Eiropas Centrālās Bankas atļaujas saņemšanas ir pabeigts darījums, kurā līdzšinējais "Expobank" vienīgais akcionārs Igors Kims pārdeva visas viņam piederošās akcijas "Signet Bank". Darījuma nosacījumus un cenu puses vienojušās nepubliskot.

Pēc darījuma pabeigšanas plānota abu banku apvienošana, kas tiks īstenota 2022.gada laikā.

Līdz apvienošanas brīdim "Signet Bank" un "Expobank" turpinās darboties kā atsevišķas kredītiestādes, līdz ar to pašreiz nekādu izmaiņu ikdienas darbā ar klientiem un klientu apkalpošanā nebūs.

Apvienotā banka turpinās strādāt ar "Signet Bank" vārdu un īstenos līdzšinējo "Signet Bank" stratēģiju - Latvijas uzņēmēju un tiem piederošo kompāniju apkalpošanu, ar uzsvaru uz finansējuma piesaistīšanas un investīciju pārvaldīšanas risinājumiem.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Piecas vadošās Latvijas finanšu tehnoloģiju sektoru pārstāvošās organizācijas kopīgi nosūtījušās vēstules Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai, aicinot veikt konkrētus grozījumus normatīvajos aktos, lai adaptētu labākos finanšu tehnoloģiju tirgus prakses piemērus no kaimiņvalstīm un rezultātā stiprinātu Latvijas pievilcību jaunu un inovatīvu uzņēmumu ienākšanai valstī, informē Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

"Apvienojot spēkus ar citām finanšu tehnoloģiju nozares asociācijām, vēlamies mainīt dinamiku Latvijas finanšu sektorā. Izlēmīgi un laicīgi veicot minētās izmaiņas, Latvijas Banka un Finanšu ministrija veiktu platu soli, lai pozicionētu Latviju kā finanšu tehnoloģijām draudzīgu valsti, un piesaistītu finanšu pakalpojumu sniedzējus un jaunuzņēmumus no dažādām Eiropas Savienības valstīm. Tas nodrošinātu arī lielāku konkurenci Latvijas finanšu pakalpojumu tirgū un pievilcīgāku piedāvājumu klientiem," norāda Mārtiņš Puķe.

Vēstuli parakstījušas Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija, “Fintech Latvija” asociācija, Latvijas Maksājumu un Elektroniskās naudas iestāžu asociācija, kā arī Latvijas Pūļa finansēšanas pakalpojumu sniedzēju asociācija. Savā vēstulē organizāciju pārstāvji aicina lēmumu pieņēmējus uz trim konkrētiem soļiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir vērsusies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu anulēt "Baltic International Bank" izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, otrdien preses konferencē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka nevar pateikt, kad ECB pieņems lēmumu par licences anulēšanu. "Mēs esam nosūtījuši pieteikumu ECB licences anulēšanai. ECB ir savi iekšējie procesi, kuriem ir jāiziet cauri, lai pie šī lēmuma nonāktu," teica Purgaile, vienlaikus uzsverot, ka šis process neietekmēs garantēto atlīdzību izmaksas, kas tiks sāktas septiņu darba dienu laikā kopš iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Purgaile arī sacīja, ka banka ilgstoši bija pastiprinātas uzraudzības režīmā, tai piemēroti daudz dažādi uzraudzības pasākumi. Tāpat piemēroti dažādi tiesiskie pienākumi, lai stabilizētu darbību, tomēr banka nav spējusi tos izpildīt.

Starp Baltic International Bank noguldītājiem apmēram 700 ir Latvijas rezidenti 

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Tāpat Purgaile skaidroja, ka jau gada sākumā, kad banka paziņoja par jauniem investoriem, FKTK uzdeva veikt investoru izpēti, bankas stratēģijas izveidi, prezentēt bankas biznesa modeli, taču līdz šim brīdim tas netika izdarīts.

Banka ilgstoši nav spējusi īstenot dzīvotspējīgu modeli, nodrošināt pelnītspēju, uzsvēra Purgaile. Tāpat bijušas pārvaldības problēmas un nav spēts īstenot efektīvu cīņu ar finanšu noziegumu novēršanu. Purgaile sk

aidroja, ka tās ir iekšējās pārvaldības risku novērtēšanas sistēmas, kas spētu novērtēt riskus. Bankas iekšējās procedūras neatbilda tās darbības modelim.

Izvērtējot ietekmi uz sabiedrību, FKTK nolēma neveikt bankas noregulējumu jeb bankas darbības stabilizāciju. Purgaile sacīja, ka ņemot vērā to, ka banka ir viena no mazākajām Latvijā un tai ir niecīgs klientu skaits, ietekmi uz finanšu sektoru bankas slēgšana neatstās.

Jautāta, vai Valsts policijas sāktais kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bankā ir saistīts vai jebkādā veidā sekmējis vai paātrinājis FKTK lēmumu, Purgaile sacīja, ka FKTK ir informēti par policijas darbībām, bet FKTK lēmumi būtu sekojuši neatkarīgi no policijas darbībām.

Vienlaikus Purgaile sacīja, ka nav informēta, par ko sākts kriminālprocess.Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank".

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Neminot bankas nosaukumu, Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija izmeklē kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un pirmdien, 12.decembrī, veiktas kriminālprocesuālās darbības Rīgā.

Patlaban neviena persona nav aizturēta un policija plašākus komentārus nesniegs.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Papildu informācija klientiem būs pieejama FKTK mājaslapā.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

FinTech Latvija Asociācija (FLA) iepazinās ar Finanšu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā”. FLA ir skaidrs, ka šie likuma grozījumi attiecināmi tieši uz bankām, kuras guvušas neplānotu un nesamērīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu paaugstināšanas politikai, nevis apstākļiem brīvajā finanšu tirgū.

Vienkāršāk sakot, ECB ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla procentu likmes, un komercbankas no EURIBOR likmes (komercbankas kreditēšanas līgumos šo likmi izmanto kā vienu no kapitāla izmantošanas komponentēm) kāpuma guvušas netipisku peļņu – nevis tādēļ, ka komercbankas būtu efektīvi strādājušas vai palielinājušas kreditēšanas, vai citu pakalpojumu apjomu.

Aktuālais likumprojekts nepamatoti attiecas arī uz FinTech kreditētājiem, turklāt selektīvi tikai uz tādiem, kas apkalpo privātpersonas, un kuru darbības modelis atšķiras no komercbankām vairākos fundamentālos aspektos.