Jaunākais izdevums

«Katra sieviete būtu pelnījusi, ka pirmais, kas pieskaras viņas kailajai pēdai no rīta, ir mežģīnes,» vienojušās senioru uzņēmumā Lude strādājošās dāmas.

Sociālajā uzņēmumā Lude, kurā tiek nodarbināti seniori, tapuši pirmie paklāji, kuru izejmateriālu veido Latvijas apakšveļas ražotāju Rosme un Lauma Lingerie ražošanas pārpalikumi – mežģīnes.

Tāpat Lude paklāju ražošanā izmanto arī zīmola ZIB trikotāžas atgriezumi.

Izmantojot Latvijas tekstiluzņēmumu ražošanas pārpalikumus, katra paklāja ražošanā tiek izglābti aptuveni divi kilogrami potenciālu atkritumu, kas citādāk nonāktu izgāztuvē, pauž Lude pārstāvji.

Ņemot vērā atkritumu izmantošanu ražošanā, Skandināvijā Ludei piešķirta Kvalitātes inovāciju gada balva.

Vidēji vienā Lude Lace paklājā ieausti aptuveni 54 metri mežģīņu.

Paklāju dizainu ir veidojusi tekstilmāksliniece Lilita Bauģe. Paklāju krāsas ir atkarīgas no apakšveļas ražotāju kolekcijām.

Lude Lace paklājus tirgo pieejami uzņēmuma interneta veikalā, kā arī Vecrīgā – studijā Pienene.

Lude ir sociālais uzņēmums, kurā cienījama vecuma cilvēki no tekstila atgriezumiem un apģērbiem rada dizaina priekšmetus.

Lude Rugs - The Magic of Weaving from Lude on Vimeo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais uzņēmums Lude, kas nodarbina seniorus, radījis jaunu produktu līniju Lude Lumini. Tie ir paklāji, kas apdrukāti ar luminiscējošu zīmējumu, kas iezaigojas, kad izslēgtas gaismas, informē uzņēmumā.

Lude Lumini no iepriekšējo līniju izstrādājumiem atšķir sietspiedes tehnikā iestrādāta luminiscējošās krāsas apdruka. Dienasgaismas vai mākslīgā apgaismojuma iedarbībā šī krāsa «uzlādējas», bet, gaismai nodziestot, uz paklāja iezaigojas uzdrukātais zīmējums. Lude Lumini paklāji tāpat kā pārējie Ludes paklāji tapuši videi draudzīgā veidā, jo austi no lietotiem trikotāžas apģērbiem. Vidēji viena paklāja tapšanai nepieciešami 15 līdz 20 t-krekli, kas tiek izglābti no nonākšanas atkritumos.

Jaunā produktu līnija varētu šķist īpaši saistoši bērniem vai cilvēkiem, kam bail no tumsas. Kad biju maza meitene, naktī baidījos izkāpt no gultas, jo likās, ka tumsā zem tās dzīvo milzu krabis, kas grib saķert manu kāju. Nu jau šo bērnības iedomu atminos ar smaidu, bet tā kalpoja par iedvesmu idejai radīt paklājus, kas tumsā spīd. Izsverot dažādus variantus gaismas efekta radīšanai par atbilstošāko izmaksu un izskata ziņā atzinām luminiscējošu apdruku,» stāsta Ludes līdzdibinātāja Zane Bojāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: senioru rokām darināti paklāji Ludē

Gunta Kursiša, 02.05.2014

ŠonedēļDb.lv piedāvā aplūkot paklāju tapšanas procesu sociālajā uzņēmumāLude, kur paklājus no lielāku un mazāku uzņēmumu tekstilatkritumiem darina pensionētas kundzes.
Sociālās uzņēmējdarbības zīmols Lude nodarbina senioru dāmas, kuras no potenciāliem tekstila atkritumiem auž dizaina paklājus. Tādējādi tiek domāts par senioru iesaistīšanu darba un sociālajā dzīvē pēc pensionēšanās. Tāpat postā netiek laisti tekstila atkritumi, kas tiek gūti gan no Latvijas lielajiem veļas ražotājiem – Lauma Lingerie un New Rosme, kā arī no mazajiem apģērbu ražotājiem, piemēram, ZIB, kas ražo legingus. «To ko viņi mestu ārā, viņi dod mums,» stāsta Solvita Kostjukova, uzņēmuma līdzīpašniece. Tāpat materiāli dizaina paklāju ražošanai tiek gūti no labdarības veikala Otrā Elpa, kas piegādā Ludei T-kreklus.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aust no mežģīnēm sanāk nedaudz lēnāk nekā, piemēram, no T-kreklu vai legingu audumiem, atzīst Ludes audēja Ieva Altena. Ir jāskatās, lai mežģīnes neizspruktu laukā un cilpiņas būtu līdzenas. Jau sākotnēji paredzēts, ka 80% no Latvijas vecmāmiņu rokām no Laumas un Rosmes tekstila atgriezumiem darināto paklāju ceļos uz ārzemēm.

Tiesa gan, Ludē ražo paklājus ne tikai no uzņēmumu New Rosme un Lauma Lingerie tekstila pārpalikumiem, bet arī no mazāku Latvijas apģērbu ražotāju piegādātā auduma, piemēram, legingu tirgotāja ZIB vai labdarības veikala Otrā Elpa, kas nespēj izpārdot visus sev piegādātos T-kreklus.

Ludē pie stellēm sēž kundzes, kuras noslēgušas savas darba gaitas, bet vēl jūt gana spara, lai sevi nodarbinātu. Ieva Altena Ludē darbojas kopš pagājušā gada augusta, kad tapa vieni no pirmajiem paklājiem. Viņa stāsta, ka ar aušanu nodarbojusies jau jaunībā, taču viņas darba dzīve bijusi saistīta ar pavisam citu jomu, tādēļ tagad ir prieks atkal sēsties pie stellēm. Vienu paklāju var noaust trīs dienu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība?

Anda Asere, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan par to, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība, joprojām ir daudz jautājumu, izpratne ir labāka, nekā pirms pieciem gadiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sociālais bizness apvieno labāko no tradicionālā biznesa un nevalstiskajām vai labdarības organizācijām. «Tas nozīmē, ka uzņēmuma pamatā ir kāda sociāli nozīmīga un aktuāla jautājuma risināšana veidā, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu un pelnošu biznesu. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, sociālajā uzņēmējdarbībā visi ienākumi tiek investēti atpakaļ sociālā biznesa attīstībā. Pretstatā labdarības organizācijām, kas atkarīgas no ziedotāju labvēlības, šie uzņēmumi veiksmes gadījumā ir pašpietiekami un spēj attīstīties patstāvīgi,» vērtē sociālā biznesa kompānijas Mammu līdzīpašnieks Andris Rubīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - New Rosme reģistrē ķīlas 5,8 miljonu eiro apjomā; grasās atvērt desmit veikalus Krievijā

Gunta Kursiša, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apakšveļas ražotāja New Rosme reģistrējusi divas jaunas komercķīlas. Abu ķīlu kopējā summa veido 5,85 miljonus eiro, un to ņēmējs ir a/s Danske Bank, liecina informācija Lursoft.

Db.lv skaidroja uzņēmuma pārdošanas un mārketinga departamenta direktors Kaspars Spriņķis, «komercķīlu ņemšana ir saistīta ar pārkreditēšanos. Par pamatu tam ir mūsu attīstības plāni un uzņēmuma New Rosme vēlme aktīvāk un straujāk attīstīties». Proti, attīstības plānos ietilpst ražošanas iekārtu uzlabošana un jaunu iekārtu iegāde.

Tāpat New Rosme plāno 2014. gada laikā ievērojami palielināt veikalu Rosme skaitu Baltijas valstīs un ārpus tām, Db.lv stāstīja K. Spriņķis. «Šinī gadā esam ieplānojusi vismaz desmit veikalu atvēršanu Krievijā, plānojam paplašināties Lietuvā un meklējam sadarbības partnerus citur pasaulē,» stāstīja New Rosme pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

New Rosme reģistrē divas jaunas komercķīlas

Žanete Hāka, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas divas jaunas komercķīlas, kuru devējs ir SIA New Rosme, bet ņēmējs AS Danske Bank, liecina Lursoft dati.

Vienas ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3,471 miljons eiro un par labu bankai uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Arī otras ķīlas vērtība ir 3,471 miljons eiro, bet šīs ķīlas nodrošināšanai par labu bankai SIA New Rosme ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus.

2013.gadā SIA New Rosme apgrozījusi 9,383 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir pieaugums par 12,67%. Tāpat arī palielinājusies apakšveļas ražotāja peļņa, kura pērn augusi vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 146,009 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Investīcijas un aktīva starptautiskā darbība-tekstilnieku veiksmes stūrakmeņi

Vēsma Lēvalde, 14.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ražotāji ne vien eksportē produkciju, bet iegādājušies radniecīgus uzņēmumus ārvalstīs, veido tur veikalu tīklus un pārstāvniecības. Augsta konkurētspēja panākta, ieguldot produktu un tehnoloģiju attīstībā, ar radošu mārketingu un drosmi integrēt ražošanā zinātnes sasniegumus. Raksturīga tendence – sadarbība ar dizaineriem, sezonālu kolekciju veidošana. Ierobežota darbaspēka pieejamība veicina mazu, taču eksportspējīgu uzņēmumu attīstību reģionos.

Līderis ir «zirgā»

Tekstilrūpniecība viena no pirmajām Latvijā mainīja priekšstatu par nozaru robežām, integrējot tekstilražošanu, ķīmisko rūpniecību un zinātni. A/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ir simbols šai «žanru» saplūšanai. Nākotnes mērķis valmieriešiem ir ambiciozs – kļūt par Eiropas ietekmīgāko stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju, atklāj VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. VSŠ šā gada deviņu mēnešu neto apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma pastāvēšanas laikā – 46,97 milj. lati, kas ir 21% liels pieaugums pret attiecīgo laika posmu 2012.gadā. VSŠ aplēses rāda, ka 2013.gada neto peļņa sasniegs 3,65 milj. latu, par 28% pārsniedzot 2012.gada auditēto neto peļņu. Neto apgrozījums varētu sasniegt 61,13 milj. latu. «Lai noturētu izaugsmi, jābūt aktīviem, jāinvestē jaunās tehnoloģijās un attīstībā. 2013.gadā esam paplašinājuši darbību un palielinājuši konkurētspēju starptautiskajos tirgos ne tikai ar trešās stikla kausēšanas krāsns darbību, bet arī ar kompānijas, tagad Valmiera Glass UK Ltd., iegādi Anglijā,» atklāj A.O.Brutāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

New Rosme strādājusi ar zaudējumiem

Žanete Hāka, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviešu apakšveļas ražotāja SIA New Rosme finanšu rādītāji pērn piedzīvoja ievērojamu kritumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, pērn par aptuveni 20% saruka New Rosme apgrozījums, kas gada nogalē bija 7,558 miljoni eiro. Pagājušajā gadā uzņēmums iekļuva 743,449 tūkstošu eiro zaudējumos, savukārt 2013. gadā tā peļņa bija mērojama ar 136,009 tūkstošiem eiro. Ievērojami samazinājās arī New Rosme rentabilitātes rādītājs, kas gada nogalē bija ar negatīvu iezīmi jeb -12,35.

Aizvadītais gads uzņēmumam bija īpaši aktīvs un bagāts ar dažādiem attīstības pagriezieniem, kas saistīti ar noieta tirgu pārpozicionēšanu no Krievijas un Ukrainas uz Eiropas Savienības valstu tirgiem. New Rosme pērn turpināja savu un franšīzes veikalu atvēršanu Baltijas valstīs un jaunajos tirgos. Jānorāda, ka uzņēmums pērn, ņemot vērā augstās ražošanas izmaksas, pieņēma lēmumu par ražotnes slēgšanu Tallinā, pārceļot ražošanas jaudas Linettes produktu ražošanai uz Rīgas ražotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apakšveļas ražotāja SIA "New Rosme" apgrozījums pagājušajā gadā bija 5,221 miljons eiro, kas ir par 9,8% mazāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 79,1% un bija 363 677 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "New Rosme" pērn strādāja pie apgrozāmā kapitāla efektivizācijas pasākumiem un pastāvīgi ražoto artikulu optimizācijas, panākot būtiskus uzlabojumus gatavās produkcijas noliktavas darbībā un likviditātē.

Vadības ziņojumā teikts, ka jau 2020.gada martā uzņēmums sāka sejas masku ražošanu, kā arī sniedza piegriešanas pakalpojumus citiem sejas masku ražotājiem. Tas Covid-19 krīzes smagākajā posmā ļāva saglabāt ražošanas jaudas, bet jau vasarā, palielinoties pieprasījumam pēc korsešu izstrādājumiem, uzņēmums pilnībā pārgāja uz pamatprodukcijas ražošanu.

Pērn martā "New Rosme" sāka tirdzniecību internetveikalā ar produkcijas piegādi visos Baltijas valstu tirgos. Šogad plānots turpināt internetveikala attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī SIA New Rosme veic izmaiņas veļas kolekcijās, orientējot tās uz Rietumvalstu picējām, šogad uzņēmums plāno palielināt eksporta apjomus uz Krieviju, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā SIA New Rosme eksports uz Krieviju veidoja tikai 8% no uzņēmuma apgrozījuma, kas bija viszemākais eksporta apjoms uz šo valsti uzņēmuma darbības vēsturē. Lai arī šogad eksports uz Krieviju varētu sasniegt 15%, produkcijas realizācijas apjomi uz kaimiņvalsti ne tuvu nav tādi kā pirmskrīzes laikā.

2016. gads SIA New Rosme bija visnotaļ aktīvs un izaicinošs, uzņēmums turpināja noieta tirgus restruktizāciju, veica izmaiņas kolekcijās, vairāk orientējot tās uz Rietumvalstu pircējām, stāsta SIA New Rosme vadītājs Edgars Štelmahers, uzsverot, ka no produkta idejas līdz tā nokļūšanai veikalu plauktos paiet 1,5–2 gadi. «2017. gada finansiālās darbības rezultāti liecina, ka esam strādājuši pareizajā virzienā – pieaug gan pārdošanas apjomi, gan rentabilitātes rādītāji. Veļas ražošanas bizness no citiem atšķiras ar to, ka produkta izstrādes cikls ir ļoti garš. Tā nav desu ražošana, kad, reaģējot uz tirgus pieprasījumu, var piešaut klāt ķiplokus un salīdzinoši ātri sākt ražot desu ar ķiplokiem. Ir nepieciešama tirgus izpēte, materiālu piegādātāju atrašana, konstrukciju izstrāde un notestēšana, pilnas izmēru skalas izveidošana, ražošana, dalība izstādēs, piegādes mārketinga u.c. aktivitātes. Arī klienta pusē šis cikls ir ļoti garš, piemēram, ja mēs braucam šajā pavasarī prezentēt jaunās kolekcijas, tad pirmos pasūtījumus varam sagaidīt tikai nākamā gada sākumā,» apakšveļas ražošanas biznesa specifiku raksturo E. Štelmahers. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 5,2 milj. eiro. Tas bija 2015. gada līmenī, bet uzņēmums ir būtiski samazinājus zaudējums. E. Štelmahers prognozē, ka 2017. gadā SIA New Rosme apgrozījums pieaugs par 5–10% un pēc ilgāka laika tiks gūta peļņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apakšveļas ražotājs Rosme rīkojis konferenci klientiem no visas pasaules, kuras laikā tika prezentēta jaunā 2015. gada pavasara/vasaras kolekcija.

Kā norāda pats ražotājs, Rosme dizaineri daudz laika veltījuši, studējot modes tendences gan Parīzes modes izstādēs un prezentācijās, gan Honkongas izstādēs.

«Nākamās sezonas peldkostīmu dizaina tendencēs figurē apdruka ar košām austrumnieciskām krāsām, kā arī izteiktu ornamentu. Dizainos jaušama Indijas kultūra,» stāsta viena no uzņēmuma dizainerēm Liene Rijkure. Rosme sezonas jaunums esot kombinējamie Mix and Match peldkostīmi, dodot iespēju pašai sievietei izvēlēties peldkostīma augšiņas un biksīšu kombināciju. Rosme peldkostīmu audumu dizaini izstrādāti Marc Terrier Francijā, Studio Bernini Itālijā un Longina Phillips Studio Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Iegulda Baltkrievijas ražotnē; atvērs internetveikalu

Kristīne Stepiņa, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "New Rosme" 2020.gadā plāno audzēt ražošanas apjomus un par 5–10% palielināt apgrozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, biznesa portālam db.lv pastāstīja apakšveļas ražotāja vadītājs Edgars Štelmahers.

2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 5,97 miljoni eiro, bet 2019.gada rezultāti būs apkopoti aprīlī.

"Kopējie eksporta apjomi varētu pieaugt par 7-12%. Plānojam uzlabot darbības rādītājus esošajos eksporta tirgos," saka E. Štelmahers.

Tāpat uzņēmums šogad veiks investīcijas darbības efektivitātes un ražīguma palielināšanā. Tiks investēts iekārtās Baltkrievijas ražotnē, lai celtu produkcijas ražošanas jaudas šajā valstī.

"Dienas Bizness" jau rakstīja, ka darbaspēka izmaksu un tā pieejamības problēmu dēļ daļu produkcijas SIA "New Rosme" ražo arī ārpus Latvijas – Baltkrievijā un Ukrainā. Tieši šajās valstīs šogad iecerēts ražošanas apjomu pieaugums. E. Štelmahers gan neatklāj, cik daudz veļas tur tiek saražots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

New Rosme dubultojusi peļņu

Žanete Hāka, 22.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā apakšveļas ražotāja SIA New Rosme apgrozījums sasniedzis 9,383 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 12,67%, liecina Lursoft dati.

Tāpat arī palielinājusies apakšveļas ražotāja peļņa, kura pērn augusi vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 146 tūkstošus eiro.

SIA New Rosme norāda, ka 2013.gadā uzņēmums aktīvi strādājis pie savu un franšīzes koncepta veikalu skaita palielināšanu, kā rezultātā gada nogalē uzņēmums atvēris 2 jaunus veikalus Rīgā, kā arī 2 jaunus veikalus Sanktpēterburgā.

Uzņēmuma vadība arī piebilst, ka svarīgs notikums uzņēmuma attīstībā pērn bijis arī Igaunijas veļas ražotāja un tirgotāja Linette Retail OU iegāde, kā rezultātā iegūts papildus 8 veikalu plašs tīkls Igaunijā ar nelielu ražošanas cehu.

2013.gadā Šogad SIA New Rosme iecerējusi strādāt pie turpmākās izaugsmes, panākot pieaugumu Baltijas tirgū un attīstot eksportu un franšīzes tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Zem smukām kleitām ir jābūt arī smukai veļai,» norāda latviešu modes dizainere Keita, kas uzsākusi sadarbību ar apakšveļas ražotāju New Rosme, izstrādājot jauno 2016. gada pavasara / vasaras kolekciju.

«Šis divu mēnešu eksperiments ir bijis jauns izaicinājums manā dzīvē,» atzīst Keita, iezīmējot pārmaiņas uzņēmuma produkcijas mākslinieciskajā rokrakstā, ko jau esot novērtējuši ārvalstu klienti.

«Keitas darba pieredze rietumvalstu tirgos ļaus paaugstināt mūsu konkurentspēju un pārdošanas apjomus valstīs, kurās speram pirmos soļus ROSME pozīciju nostiprināšanā,» skaidro uzņēmuma valdes loceklis Edgars Štelmahers.

New Rosme korsešu izstrādājumu šūšanu uzsāka 1952. gadā Rīgā. SIA New Rosme vienīgā īpašniece ir Zviedrijas holdingkompānija Swegmark Invest AB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Sociālās uzņēmējdarbības realitāte nav rožaina

Anda Asere, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To secina senioru austo paklāju zīmola Lude īpašnieces Zane Bojāre un Solvita Kostjukova

Biznesu Solvita un Zane sāka ar cēlu mērķi – pierādīt, ka sociālais bizness var būt pašpietiekams. «Mūsu gadījumā šī hipotēze nenostrādāja. Protams, tam ir arī daudz subjektīvu faktoru – šī ir mūsu pirmā uzņēmējdarbības pieredze, mums ir mazi bērni, kādā brīdī pietrūka otrā uzrāviena. Tāpēc tagad sākam skatīties uz Ludi kā ražojošu uzņēmumu, un mums nav par visām varītēm jāpierāda, ka tas ir ārkārtīgi pelnošs bizness – vismaz ne tajā apjomā, kā mēs gribējām. Es ticu sociālajai uzņēmējdarbībai pakalpojumu jomā, bet ne ražošanā,» norāda Zane. Viņas saskārās ar to, ka, tiklīdz uzņēmums virzās pretim saviem biznesa mērķiem, tiek ziedots kaut kas no sociālā aspekta, un otrādi – daudz investējot sociālajā mērķī, tas vienā brīdī kļūst par galveno. Zane uzskata, ka bizness sākas tad, kad ir jāpieņem grūtie lēmumi – līdz tam tas bieži vien ir drīzāk projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trīs Latvijas uzņēmumi saņem Starptautiskās Kvalitātes inovāciju gada balvas

Žanete Hāka, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi Stokholmā šonedēļ saņēmuši 7. Starptautiskās kvalitātes inovāciju gada balvas (The International Quality Award of the Year Competition), informē Ārlietu ministrija.

Konkursu rīkoja Somijas Kvalitātes asociācija, līdzdarbojoties Latvijas, Čehijas, Zviedrijas, Ungārijas un Igaunijas kvalitātes organizācijām. Uzvarētāji saņēma Somijas prezidenta Sauli Nīnistes (Sauli Niinistö) parakstītus diplomus, kurus pasniedza Zviedrijas Rigsdāga (parlamenta) priekšsēdētājs Pērs Vesterbergs (Per Westerberg). P. Vesterbergs uzsvēra inovāciju nozīmi konkurētspējas celšanā un valsts atbalsta nozīmīgumu inovāciju veicināšanā. Balvu pasniegšanas ceremonijā piedalījās Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis.

Šī ir otrā reize, kad konkursā piedalās Latvijas pārstāvji. Par 2013. gada Kvalitātes inovāciju gada balvas uzvarētājiem no Latvijas mikrouzņēmumu kategorijā tika pasludināti SIA Z2B, kas Latvijā plašāk zināms ar zīmolu Lude – design with good karma, kas sociālās atbildības vārdā uzņēmumā nodarbina pensionārus, kā arī SIA Trakais rotors ar atjaunināto atrakcijas Crazy Roller modeli, kurā uzlaboti vides ietekmes un drošības rādītāji. Valsts sektora un bezpeļņas organizāciju kategorijā balvu saņēma VSIA Latvijas Vēstnesis par lietotājiem pieejamākas mājas lapas likumi.lv izveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī noteikto karantīnas ierebežojumu laikā ir būtiski krities veikalu apgrozījums apakšveļas ražotāja "Rosme" veikalos, informē uzņēmumā.

Šī iemesla dēļ lielāko daļu veikalu uz karantīnas laiku ir nācies slēgt, veikalu darbiniekus noformējot dīkstāvē.

Tas mudinājis uzņēmumu atvērt interneta veikalu rosmelingerie.com ar piegādēm visā Baltijas teritorijā. Sortimentā vairāk nekā 200 dažādi modeļi, kā arī, saistībā ar pašreizējo pieprasījumu, piedāvājumā ir arī aizsargājošas sejas maskas ar antibakteriālu pārklājumu.

Šā gada sākumā Db.lv vēstīja, ka SIA "New Rosme" 2020.gadā plāno audzēt ražošanas apjomus un par 5–10% palielināt apgrozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Baltijas apakšveļas ražotājas SIA New Rosme apgrozījums pērn samazinājās par 30%, sasniedzot 5,22 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija.

2014.gadā uzņēmums apgrozīja 7,55 miljonus eiro. Pērn nedaudz samazinājās uzņēmuma zaudējumi - no 743 449 eiro 2014.gadā līdz 710 197 eiro 2015.gadā.

Vadības ziņojumā teikts, ka New Rosme pērn turpināja pozīciju pārpozicionēšanu Krievijas, Eiropas Savienības (ES) un ASV tirgos. Uzņēmums turpināja pozīciju nostiprināšanu Baltijas tirgos, atverot divus jaunus veikalus Lietuvā un vienu Latvijā.

Pagājušajā gadā, turpinoties ekonomikas un patēriņa lejupslīdei Krievijā, uzņēmums veica izmaksu samazināšanas pasākumus. Tāpat ir sākta sadarbība ar potenciāli nozīmīgiem klientiem Vācijā, Čehijā un Ungārijā.

Šogad uzņēmums plāno veicināt izaugsmi, kā arī veicināt pieaugumu ES valstu tirgū, kā arī tirgos ārpus ES, norādīts vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Rosme šoruden ir atvēris pirmo specializēto apakšveļas veikalu Irākā, kas tika realizēts kopā ar Irākas franšīzes partneriem, informēja ražotāja pārstāve Sigita Grauduša.

Šādu soli Rosme ir spērusi, «izanalizējot Irākas tirgu un redzot, cik ierobežotas iespējas ir Irākas sievietēm iegādāties kvalitatīvu un skaistu apakšveļu ar veļai tik ļoti nepieciešamo izmēru noteikšanas un piemērotākās konstrukcijas piemeklēšanas servisu».

Līdz šim apakšveļas tirdzniecība lielākoties notikusi vietējā tirgū ar ļoti vienveidīgu, lielākoties klasisku sortimentu un bez apakšveļas veikalam raksturīgā servisa. Irākas sievietes pie tā ir pieradušas, jo iespējas izbaudīt ko citu šajā jomā nav bijušas.

Tagad tirdzniecības centrā pilsētā Najaf, kas atrodas 160 km no Bagdādes, ir atvērts Rosme veikals.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veļas ražotāja SIA New Rosme plāno pievērsties arī vīriešu apakšveļas ražošanai, un paredz, ka no kopējiem apjomiem veļa vīriešiem aizņems aptuveni 5%, Db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāve Margita Pleikšne.

Apakšveļas kolekcija vīriešiem – Rosmen – līdz ar pārējo rudens/ziemas kolekciju tika prezentēta New Rosme klientiem no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lielbritānijas, Izraēlas, kā arī Baltijas valstīm. Vīriešu kolekcijas izveidošana ir New Rosme eksperiments; tā kā Rosmen kolekcija, kas tika izrādīta konferences noslēgumā, guva atzinību, uzņēmums lēmis par labu tās ražošanai. Līdz ar to vīriešu kolekcijas Rosmen tirdzniecība tiks uzsākta vienlaicīgi gan Latvijā, gan eksporta tirgos, Db.lv stāstīja M. Pleikšne.

Vīriešu apakšveļas kolekcijas klāstā ietilpst bokseršorti un klasiskās vīriešu apakšbikses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Tekstiluzņēmumi cenšas kliedēt Ukrainas krīzes radīto risku

Vēsma Lēvalde, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Krievijas politiskie notikumi, kā arī valūtu svārstības liek eksportētājiem meklēt alternatīvas .

2013. gads tekstila ražošanas nozarē noslēdzies veiksmīgi – audzis gan kopējais ražošanas apjoms, gan eksporta īpatsvars, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) apkopotie dati. Arī šā gada pirmais ceturksnis lielākajai daļai uzņēmumu aizvadīts ar plusa zīmi. Taču tie ražotāji, kuru galvenais noieta tirgus ir Muitas ūnijas valstis un Ukraina, jau izjūt valūtas svārstību ietekmi un tirgus sabremzēšanos. Nelabvēlīga scenārija gadījumā daļa uzņēmumu var pārtraukt vai ievērojami sašaurināt ražošanu Latvijā.

Skatās uz Krieviju

SIA Viola-stils Jēkabpilī pērn gadu noslēgusi ar aptuveni 60 tūkst. eiro apgrozījuma pieaugumu, DB informēja uzņēmuma īpašnieks Juris Bružuks. Šā gada pirmais ceturksnis Jēkabpils ražotnē bijis ritmisks, neesot iemesla sūdzēties. Tomēr ar politiskajiem notikumiem jārēķinās – 90% Viola-stils produkcijas tiek pārdota Krievijā. «Tikko bijām izstādē Maskavā, tur mūsu produkciju turpina pasūtīt,» stāsta J.Bružuks, piebilstot, ka divi klienti gan no sadarbības nobijušies un atsaukuši pasūtīto. Lielākas problēmas sagādā rubļa kursa kritums – par 10% nācies pazemināt izstrādājumu vairumcenu. Tā kā izejmateriālus jēkabpilieši iepērk Itālijā, norēķinoties eiro, pašu ieņēmumi samazinās. Uzņēmējs cer, ka tādu savstarpēju sankciju, kas aizvērtu Krievijas tirgu, nebūs, taču pieļauj, ka var pieaugt muitas tarifi. Galējā situācijā viņš neizslēdz ražošanas pārcelšanu uz Krieviju. «Interese Krievijā ir, man ir piedāvāts braukt un palīdzēt ieviest līdzīgu ražošanu kā mums,» viņš stāsta. Jautāts par iespējamo tirgus diversifikāciju, uzņēmējs ir skeptisks. «Eiropu ar trikotāžu ir pārpludinājusi Ķīna un Bangladeša. Turklāt eiropiešiem nepatīk mūsu nosacījums par priekšapmaksu. Arī piedāvātā cena – 6–7 mārciņas par izstrādājumu – mums nav pieņemama,» skaidro J. Bružuks. Grūtāk veicas Viola-stils saistītajam uzņēmumam Ukrainā. Politisko notikumu kontekstā ražotne Kijevā mēnesi nav strādājusi, darbs atsākts tikko. Ukrainā ir tirgus stagnācija, un Krievijas tirgū ukraiņu ražojumus neielaiž. Kijevā ir nodarbināti aptuveni 20 cilvēki, un ražotnē ir četras adāmmašīnas. Politiskie notikumi Ukrainā ietekmē arī medicīnisko preču ražotāju Tonus Elast, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka. Ražošanas jauda martā jau samazināta par 20%, tāpēc vadītāju uztrauc tālākais notikumu scenārijs. Ja ES piemēros sankcijas pret Krieviju, tas būtiski ietekmēs Tonus Elast ražojumu noietu šajā tirgū, viņa apgalvo. «Pārdošanas kāpums, kāds bija plānots 2014.gadā, visticamāk, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, netiks sasniegts, tomēr ceram uz situācijas stabilizēšanos,» saka D. Mihņenoka. Krievija ir uzņēmuma lielākais noieta tirgus, otrs nozīmīgākais ir Kazahstāna, kur šobrīd notiek nacionālās valūtas tenges devalvācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulslavenās, ASV lielākās apakšveļas kompānijas Victoria’s Secret ikgadējo modes skati - jau astoņpadsmito - arī šoreiz var raksturot ar vārdiem - enģeļu spārni, dārglietas un skaistas sievietes.

Skates «nagla» bija modele Kandise Svanepoela (Candice Swanepoel) jeb viens no Victoria’s Secret «enģeļiem» tērpusies 10 miljonus ASV dolāru vērtā krūšturī.

Jaunākās tendences ASV apakšveļas nozarē var aplūkot šī raksta galerijā. Savukārt, ja interesē Latvijas ražotāji, kas darbojas šajā jomā, apskatiet Db.lv galeriju: Kā top?: New Rosme krūšturi vai lasiet laikraksta Dienas bizness rakstu: V.O.V.A. iegulda attīstībā pusmiljonu un eksportē uz Libānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

New Rosme vadītājs: Krievija ir riskants tirgus

Dienas Bizness, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas ir riskants tirgus, un noteikti mēs darīsim visu iespējamo, lai tā ietekmi proporcionāli samazinātu. Tā jau samazinās. Kad pirms gadiem četriem atnācu uz New Rosme, kompānija apmēram 90% produkcijas eksportēja uz Krieviju, šobrīd – mazāk nekā 60%,» tā, atbildot uz jautājumu par Krievijas tirgu, intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis veļas un peldkostīmu ražotājas SIA New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers.

«Krievija laiku pa laikam pieņem dažādus bloķējošus lēmumus attiecībā uz šprotēm, autopārvadājumiem, cūkgaļu, kādiem lauksaimniecības produktiem. Pagaidām tekstilizstrādājumi nav skarti, bet jābūt gataviem, ka var ķerties arī pie tiem,» atzinis uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī paudis viedokli, ka Latviju «ļoti ilgstoši vada viduvējības».

«Redzot to, kā mēs motivējam valdības locekļus, deputātus, ekspertus, ir skaidrs, ka lielākoties tur ir gatavi strādāt vai nu viduvējības, vai, kā iepriekš, savtīgu interešu vadīti cilvēki. Nesaku, ka vajag visiem dubultot algas. Līdzīgi kā uzņēmējdarbībā, arī valsts pārvaldē jābūt daudzpakāpju motivācijas sistēmai, vismaz ministru un valsts sekretāru līmenī, lai nebūtu tā, ka finanšu ministrs atsakās turpināt darbu, kas viņu nemotivē. Ja ministram maksā algu vidēja uzņēmuma grāmatveža algas līmenī, tad potenciāli šajā pozīcijā varam atrast vidēja uzņēmuma grāmatvedi. Tad jāsamierinās, ka valsti vada viduvējības, nevis labākie nozarē. Bet, ja ir, piemēram, teicama nodokļu iekasēšana, jābūt kaut kādai motivācijas sistēmai, kā pateikt paldies tiem, kas to veicinājuši. Šai sistēmai jābūt pietiekami caurspīdīgai, reāli strādājošai, tad varētu dabūt atbildīgās pozīcijās augsta līmeņa speciālistus, kuri arī šos mērķus sasniegs,» skaidrojis E. Štelmahers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Sputo

Žanete Hāka, 10.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 72 komercķīlas, bet 89 tika dzēstas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 257 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 168,5 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Sputo, kā parādnieku norādot nekustamā īpašuma SIA Sorteks. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījuma summa ir 10,4 miljoni eiro.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Rīgas pilsētbūvnieks, un to ņēmusi AS SEB banka. Ķīlas kopējā vērtība ir 9,6 miljoni eiro.

Trešā lielākā komercķīla reģistrēta metālapstrādes uzņēmumam SIA Valpro – 4,6 miljonu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Lielākā komercķīla – Balticovo

Žanete Hāka, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 68 komercķīlas, bet 136 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 128 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi AS Balticovo – 68,7 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank. AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Andris Platais skaidro, ka šis pagājušā gada decembrī 10. putnu novietnei ņemtais kredīts ticis sadalīts divos atsevišķos kredītos uzņēmuma interesēs, tāpēc tika pārreģistrētas komercķīlas un hipotēkas.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA ARS Būve un SIA Abora, bet kā parādnieks reģistrēta SIA Abora – tās maksimālā prasījumu summa ir 9,1 miljons eiro. Ķīlu ņēmusi AS Danske Bank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – lidostai Rīga

Žanete Hāka, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 67 komercķīlas, bet 103 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 181 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 119 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu devusi VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 52,18 miljonus eiro. Ķīlas ņēmējs bijusi Finanšu ministrija. Kā informēja lidostā Rīga, lidosta pārjaunojusi 2012.gadā dotu komercķīlu, kas iepriekš tika reģistrēta, lai saņemtu Kohēzijas fonda līdzekļus.

Db.lv jau rakstīja, ka paredzēto infrastruktūras modernizācijas projektu realizācijai VAS Starptautiskā lidosta Rīga devusi Finanšu ministrijai 52 miljonu eiro vērtu komercķīlu «Šī komercķīla ir saistīta ar Kohēzijas fonda projekta realizācijai nepieciešamajiem līdzekļiem. Ņemot vērā, ka ES fondi vispirms prasa, lai projekta realizētāji ieguldītu līdzekļus un tikai pēc projekta realizācijas tos pārskaita uzņēmumam, lidostai ir nepieciešami līdzekļi, ko ieguldīt. Līdz ar to Lidosta vērsās Valsts kasē, lai nepieciešamos līdzekļus aizņemtos,» iepriekš Db.lv sacīja VAS Starptautiskā lidosta pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru