Jaunākais izdevums

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atzinuma saņemšanas VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) plāno sākt būvdarbu līgumu pārskatīšanu, informē LVC pārstāvji.

Aprīlī LVC saņēma vēstules no visiem lielākajiem būvuzņēmumiem, kas piedalās ceļu būvdarbu iepirkumos. Būvnieki vēstulēs norādīja, ka nevar veikt darbu izpildi par tiem izcenojumiem, ar kuriem piedalījās iepirkumos līdz 24.februārim. Savukārt piedāvājumi, kuri tiek saņemti iepirkumos martā un aprīlī, ir par 10-15% dārgāki, nekā plānotās cenas.

Lai risinātu radušos situāciju, pēc tam, kad IUB publicēja vadlīnijas līgumu izmaksu pārskatīšanai, LVC sāka darbu pie līgumu pārskatīšanas principu izstrādes. Tika organizētas arī vairākas tikšanās ar nozares asociāciju - Latvijas Ceļu būvētāju biedrību un tās dalībniekiem. Patlaban LVC līgumu pārskatīšanas princips ir formulēts un tuvākajā laikā uzņēmums to iesniegs izvērtēšanai IUB. Pēc IUB atzinuma saņemšanas, LVC sāks vērtēt un pārskatīt tos līgumus, kas noslēgti pirms 24.februāra, skaidro kompānijā.

Vienlaikus LVC pārstāvji norāda - pastāv arī iespēja, ka uzņēmēji var lauzt līgumus, kas noslēgti līdz 24.februārim, kas nozīmē, ka būs atkārtoti jāsludina iepirkumi par darbiem konkrētajos objektiem.

Patlaban LVC ir saņemts viens pieteikums no uzņēmējiem par līguma laušanu - "A.C.B." grupa ir informējusi, ka plāno lauzt līgumu par būvdarbiem uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 11,18 kilometrus garā posmā. Pēc līguma laušanas, kā arī pēc tam, kad tiks pārskatīti citi līgumi, kas bija noslēgti līdz 24.februārim, atkarībā no finansiālajām iespējām tiks lemts par atkārtota iepirkuma izsludināšanu par tiesībām veikt būvdarbus autoceļa A13 posmā.

Sākotnēji šogad darbi bija plānoti vairāk nekā 960 kilometros valsts autoceļu. Ņemot vērā jaunos apstākļus, reāli paveikto darbu apmērs šajā būvdarbu sezonā var būt mazāks, nekā sākotnēji plānotais, atzīst LVC pārstāvji.

LVC apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 19,269 miljoni eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 3,5%, sasniedzot 305 421 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Rīgas apvedceļa sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles sistēmas posmu

Db.lv, 27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles posmu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Plānots, ka tas sāks darboties marta sākumā.

Jau vēstīts, ka līdz 2023.gada sākumam ar vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots aprīkot Rīgas apvedceļa posmu.

LVC iepriekš informēja, ka uz Rīgas apvedceļa vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots uzstādīt no 23. līdz 28,69. kilometram.

LVC septembra vidū noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "Fima Group" par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā.

"Fima Group" darbus veiks par 1 261 156 eiro, tostarp 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.- 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez papildu naudas būvējot Bauskas un Iecavas apvedceļu, trīs gadus citur nevarēs ieguldīt ne centa

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts plāno bez papildu finansējuma piesaistes izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos nevarētu ieguldīt ne centa, konferencē par Bauskas apvedceļa nākotni teica VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Pēdējā reize, kad Bauskas apvedceļa projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, bijusi pirms 13 gadiem.

"Tas nenozīmē, ka mēs šo projektu esam nolikuši plauktā, lai veidojas putekļi. Ar klasiskajām valsts finansējuma iespējām šis projekts nav aptverams," skaidroja Lazdovskis.

2018.gadā LVC prognozēja, ka Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecība izmaksātu 350 miljonus eiro.

"Ja valsts uzņemtos izbūvēt šo ceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos mēs nevarētu ieguldīt ne centa," konferencē skaidroja Lazdovskis.

Viņš kā alternatīvas minēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektus un publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets pagājušajā gadā pieņēma lēmumu izvērtēt PPP lietderību. Plānots, ka LVC līdz vasaras beigām aprēķinus iesniegs Ministru kabinetam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LVC visus līgumus ar būvniekiem plāno pārslēgt līdz Jāņiem

LETA, 15.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) būvdarbu līgumiem, kas noslēgti līdz šī gada 24.februārim, gatavi kompensēt sadārdzinājumu līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas, un visus līgumus plāno pārslēgt līdz Jāņiem, intervijā stāstīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka pieaugums, ko LVC kā pasūtītājs ir gatavs kompensēt, ir līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas. Pieaugums ir atkarīgs no tā, kādi darbi līgumā ir paredzēti. Tur, kur vairāk ir asfaltēšanas darbu, pieaugums ir tuvu 15%. Tur, kur vairāk ir, piemēram, zemes darbi un tāmē materiāli veido mazāku daļu, var runāt par 10-12% sadārdzinājumu. Turklāt tas neattiecas uz visiem līgumiem, bet tikai uz tiem, kas ir noslēgti pirms 24.februāra vai kuriem piedāvājumi ir saņemti pirms 24.februāra.

"Patlaban mēs esam vienojušies par pārrēķinu metodiku, tā ir arī publiskota un kolēģi veic pārrēķinus līgumiem. Par principiem esam runājuši arī ar nozares asociāciju, un ir panākta vienošanās. Mūsu iekšējā apņemšanās ir, ka līdz Jāņiem visiem līgumiem ir jābūt pārslēgtiem," uzsvēra Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Vidzemes šosejas (A2) decembrī sākušas darboties elektroniskās ceļazīmes, informē VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Elektroniskās ceļazīmes atrodas uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Sigulda-Veclaicene posmā no 14,7 kilometra līdz 191,5 kilometram.

Ceļazīmes uzstādītas projektā "SMART E263/E77", kuru LVC īsteno kopā ar Igaunijas transporta administrāciju.

Kopumā projekta uz Vidzemes šosejas Latvijā uzstādītas četras jaunas ceļa stāvokļa monitoringa kameras, 22 objektos jaunas elektroniskās ceļa zīmes, vienā vietā pārcelta un modernizēta, bet divās vietās uzstādītas jaunas ceļa meteoroloģiskās stacijas. Visas uzstādītās ceļa zīmes ir pieslēgtas Satiksmes informācijas centra satiksmes vadības sistēmai.

Kā norāda LVC, Igaunijā projekta ietvaros ar elektroniskajām ceļazīmēm aprīkots posms no Tallinas uz Tartu. Gan Latvijā, gan Igaunijā ar elektroniskajām ceļazīmēm aprīkotie posmi ir ar lielu satiksmes intensitāti. Tie savieno Eiropas austrumu reģionus ar ostām Tallinas un Rīgas tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas apvedceļš ir prioritāri realizējams projekts, bet pēc tam plānots arī Iecavas apvedceļš un visa Rīgas-Lietuvas robežas maršruta pārbūve par četru joslu ātrgaitas ceļu.

Tā trešdien CFLA rīkotajā konferencē "Publiskā un privātā partnerība - ledus ir sakustējies" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš uzsvēra, ka Bauskas apvedceļš ir akūta nepieciešamība, jo katru dienu caur vecpilsētu izbrauc aptuveni 3000 kravas automašīnu, un, ja apvedceļš netiks būvēts, pastāv iespēju, ka "kādu dienu A7 šoseja Bauskas centrā tiek vienkārši nobloķēta, jo Bauskas iedzīvotāju viedoklis ir diezgan radikāls".

Tāpat Lazdovskis uzsvēra, ka autoceļš A7 ir daļa no TEN-T Eiropas ceļu tīkla, tāpēc Latvijas saistības paredz, ka vietās, kur ir liela satiksmes intensitāte, jānodrošina četru joslu ātrgaitas ceļi, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starp tirdzniecības centru "A7" un Valdlauču krustojumu satiksmei slēgs joslu

LETA, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 23.marta uz Bauskas šosejas (A7) starp tirdzniecības centru "A7" un Valdlauču krustojumu satiksmei slēgs joslu virzienā uz Bausku, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Divvirzienu satiksmi būvdarbu vietā nodrošinās pa otru braukšanas joslu un asfaltētu joslu tai līdzās. Platuma ierobežojums noteikts 3,5 metri, braukšanas ātruma ierobežojums būvdarbu posmā būs 50 kilometru stundā.

Savukārt nākamnedēļ slēgs satiksmei abas joslas un satiksmi organizēs pa asfaltētu joslu līdzās tirdzniecības centram "A7".

LVC aicina autovadītājus braukt uzmanīgi un ievērot ierobežojums.

FOTO: Ķekavas apvedceļa būvdarbi pietuvojušies Rīgas robežai 

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai...

LVC iepriekš informēja, ka pavasarī Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, un autovadītājiem, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju, būs jārēķinās ar ilgāku laiku ceļā. Lai mazinātu neērtības, tiks izbūvēti lokāli apbraucamie ceļi, pa kuriem tiks organizēta transporta kustība. Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka satiksmes organizācija būvdarbu laikā var bieži mainīties.

Jau ziņots, ka 2021.gada jūlijā tika noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumus, "Kekava ABT" izvēlēts kā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds "TIIC 2 (SCA) SICAR", ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē.

Lai nodrošinātu Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu, tostarp tā projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, Satiksmes ministrijai tika dota atļauja no 2021. līdz 2043.gadam uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, kas nepārsniedz 265,729 miljonus eiro, bruto pieejamības maksājuma segšanai, un valsts budžeta ilgtermiņa saistības 38,205 miljonu eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumiem.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties tehnoloģiskajam pārtraukumam ceļu būvdarbu objektos, kur darbi sākti pērn, šonedēļ ceļu būvdarbi notiks jau 65 valsts ceļu posmos, no kuriem gandrīz puse ir uz valsts reģionālajiem autoceļiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) būvdarbi turpinās gan posmā no Turaides līdz Siguldai, gan no Jūdažiem līdz Mālpilij, un šajos posmos autovadītājiem jārēķinās ar papildu laiku ceļā. Jauns būvdarbu posms ir uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) no Ķeipenes līdz Madlienai, tā šķērsošanai vajadzēs 20 minūtes.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem saglabājas uz Jelgavas šosejas (A8) no Rīgas līdz Jaunolainei, kur satiksme notiek pa vienu brauktuvi un tā var būt palēnināta rīta un vakara stundās, kā arī uz Ventspils šosejas no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi.

Plānojot braucienus, LVC aicina ieskatīties remontdarbu kartē uzņēmuma interneta mājaslapā, kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar ceļu Ķekava - Plakanciems, tiek ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Ierobežojumi tiek ieviesti saistībā ar Ķekavas apvedceļa pārvada būvdarbiem.

Ķekavas apvedceļa pārvada būvdarbu vietā uz apvedceļa satiksme tiek organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu ar asfalta segumu. Ātruma ierobežojums uz apbraucamā ceļa noteikts 30 kilometri stundā (km/h), bet visā būvdarbu posmā - 50 km/h.

Valsts autoceļu tīklā remontdarbi patlaban notiek 85 posmos. Būvdarbi sākti autoceļa Ventspils-Kuldīga posmā no Ķimales līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ēdole-Liedikas, tā šķērsošanai vajadzēs pusstundu.

Pēc tehnoloģiskā pārtraukuma atsākti būvdarbi arī uz autoceļa Alūksne-Liepna, un ceļā no Liepnas līdz Malienai arī jārēķinās ar pusstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts pagājušajā nedēļā Lisabonā saņēma starptautiskās vadošās projektu, infrastruktūras un enerģētikas finansēšanas pētniecības organizācijas Proximo Infra godalgu kā Gada PPP darījums Eiropā.

Balvu saņēma projekta publiskā partnera pārstāvis VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un privātā partnera pārstāvji TIIC partneris Hugo Espinheira de Amador Silveira, AS Kekava ABT valdes locekļi Armands Sviķis no AS A.C.B. un Mārtiņš Pļaviņš no CBF SIA Binders, kā arī AS Kekava ABT ģenerāldirektors Juris Frīdmanis.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

“Gada projekta godalga noteikti ir liels gandarījums, īpaši ņemot vērā to, cik daudz darba ieguldīts septiņu gadu laikā, kamēr projekts nonāca līdz līguma parakstīšanai. Esam PPP pionieri Baltijā. Taču lielākais gandarījums gan LVC, kā projekta virzītājam un realizētājam, gan visai Latvijas sabiedrībai noteikti būs nākamā gada beigās, kad jaunā Ķekavas apvedceļa trase tiks atvērta satiksmei,” norāda M.Lazdovskis.

“Mūsu PPP projekta galvenā priekšrocība ir iespēja apvienot dažādu pušu unikālas spējas un kompetences – gan projektu vadībā, gan finanšu piesaistē un būvniecībā, lai panāktu pasūtītājam un Latvijas sabiedrībai labāko rezultātu. Prieks, ka Latvijas pirmais liela mēroga PPP projekts ir izpelnījies starptautisku atzinību, kas norāda uz visu iesaistīto pušu efektīvo sadarbību un profesionalitāti. Ceram, ka Ķekavas apvedceļa projekts kalpos kā praktisks piemērs turpmāko PPP projektu īstenošanai Latvijā,” saka Juris Frīdmanis, AS Kekava ABT ģenerāldirektors.

Proximo Infra ir finanšu informācijas uzņēmuma Exile Group biedrs un pasaulē vadošā tirdzniecības un eksporta finansēšanas izdevuma TXF saistītais uzņēmums, kas dibināts 2019. gadā. To izveidojusi pieredzējušu žurnālistu, izdevēju un producentu grupa, kas aktīvi darbojas finanšu informācijas jomā.

Uzvarējušos darījumus Proximo Infra redakcijas komanda izvēlas, pamatojoties uz savām tirgus zināšanām un konsultācijām ar attiecīgajām nozarēm. Konkursa žūrija nominācijas izvēlējās starp visiem 32 lielākajiem transporta un sociālās infrastruktūras PPP darījumiem, kas tika noslēgti Eiropā 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez tūlītējas SM rīcības 2022.gada ceļu būvniecības sezonu ir neiespējami sākt

Db.lv, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Rīgas apvedceļa pārbūvi plānots pabeigt līdz 2029.gadam, otrdien konferencē "Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā - iepirkumi un konkurence" teica VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze.

Rīgas apvedceļa posma no Baltezera līdz Saulkalnei (A4) pārbūvi plānots īstenot no 2025. līdz 2027.gadam, bet posma no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei (A5) pārbūvi - no 2026. līdz 2028.gadam.

Grieze skaidroja, ka drīzumā tiks pabeigts abu posmu ietekmes uz vidi novērtējums, kas tika sākts 2021.gadā. Posmam no Baltezera līdz Saulkalnei nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvprojekta izstrādi paredzēts veikt 2023.-2024.gadā, posmam no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei - 2023.-2025.gadā.

Lai šo loku noslēgtu ir paredzēti vēl divi projekti - ar dzelzceļa projektu "Rail Baltica" apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu un ar to saistītā infrastrūktūra, kā arī Rīgas apvedceļa posma no apvienotā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8. līdz 28.februārim norisinās ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana par perspektīvā jaunā Tallinas šosejas (A1) posma būvniecību.

Tajā iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar izstrādātajām autoceļa sākotnējām alternatīvām un izteikt savus priekšlikumus, kurus saskaņā ar iespējām izvērtēs tālākajā projektēšanā.

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai novirzītu tranzīta satiksmi prom no Baltezera un Ādažiem, kur ir vēsturiskā dzīvojamā apbūve, kā arī pēdējos 10-20 gados attīstījušies ciemati un ražotnes.

Tallinas šosejas sākumposmā no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo desmit gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaikus pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie "melnie punkti". Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa projektā būvdarbi turpināsies bez tehnoloģiskā pārtraukuma, darbu ietvaros būvēs pārvadus – uzstādīs veidņus un veiks stiegrošanu, kā arī piegādās objektā beramos materiālus – šķembas, granti un smilti.

Labvēlīgos laikapstākļos paredzēts veikt arī komunikāciju izbūvi, zemes darbus un betonēšanu.

Kopš būvdarbu sākuma 2021. gada decembrī Ķekavas apvedceļa trasē notiek ceļa konstruktīvo kārtu izbūve, jau vairāk nekā pusē jaunās apvedceļa trases ir ieklāta asfaltbetona seguma apakškārta. Izbūvēti gandrīz 80% projektā paredzēto caurteku zem pamatceļa un darbi notiek pie visām jaunajām būvēm – pārvadiem, tuneļiem u.c. Ir pilnībā pārbūvēts maģistrālais ūdensvads pie Valdlaučiem, kā arī gāzes vads.

Jau vēstīts, ka Baložu ielas satiksmes mezglā trases (9,1. km) kopš novembra vidus satiksmei atvērts jaunizbūvētais tunelis, kas savieno Rāmavu un Baložus, un tur turpinās citi nepieciešamie būvdarbi. Gandrīz pabeigta arī Osvalda kanāla gājēju tuneļa izbūve, kā arī Ķekavas upītes, Osvalda kanāla un Misas kanāla caurtekas. Savukārt Butlera kanāla caurtekas izbūve ir pilnībā pabeigta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī izsludinājis apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā.

Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.

Izsludināts starptautisks konkurss, kas tiks īstenots divos posmos. Ar konkursa uzvarētāju plānots noslēgt līgumu 2022. gada nogalē, lai 2023. gada pirmajā pusē varētu uzsākt jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbus.

Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Šis ir svarīgs nākamais solis Rail Baltica attīstībā, kas apliecina Latvijas gatavību šo projektu īstenot pēc iespējas ātrāk. Jau gadu notiek Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sākusies arī Rail Baltica infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā “Rīga”. Tagad ejam straujiem un pārliecinošiem soļiem uz priekšu, savlaicīgi sagatavojoties jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecībai. To iecerēts realizēt secīgi, atbilstoši trases posmu gatavībai. Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai. Tādā veidā varam darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu savienota ar Eiropas dzelzceļa sistēmu 2026. gadā, kā plānots, un Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt priekšrocības, ko dod jaunā dzelzceļa līnija ērtiem ikdienas braucieniem," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā pabeigti un ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Buļļuciems – Bulduri, kā arī Dzintaros un Majoros.

Posmā Buļļuciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls 6,8 kilometru garumā ar pievienojumiem 202 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 10 kilometru kopgarumā ar pievadiem 271 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Viestura ielā. Projekta ietvaros veikti arī zālāja atjaunošanas un betona bruģakmens ieklāšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 29. jūnija līdz 2023. gada jūlijam tiek slēgts Bauskas šosejas (A7) posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam (9.– 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi".

Satiksmes plūsma no slēgtā posma tiks novirzīta pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu paralēli Bauskas šosejai (skat. kartē).

Visā apbraucamā ceļa posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h un ir aizliegts veikt apdzīšanas manevru. Satiksmi ar Ķekavas novada ciemiem otrpus šosejai nodrošinās pa Tūjas ielu un autoceļu Valdlauči–Rāmava (V2), savukārt piekļuve Bauskas šosejai no Lakstīgalu ielas un Naudītes ielas būs slēgta. Gājēju kustība posmā tiek nodrošināta pa nomali, pie Baložu rotācijas apļa ierīkotas gājēju pārejas.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

Slēgtais Bauskas šosejas posms gada laikā tiks pārbūvēts par Ķekavas apvedceļa pamattrases posmu.

Arī citur topošā apvedceļa trasē patlaban notiek intensīvi būvdarbi – uzsākta Butlera strauta un Ķekavas upes caurteku izbūves, kā arī citu dzelzsbetona caurteku montāža. No pirmdienas atsāks montēt piecas saliekamā dzelzsbetona caurtekas, līdzīgi kā jau samontētā Butlera strauta caurteka. Tupinās 110 kV gaisvadu līnijas pārbūve, kā arī notiek darbi citu komunikāciju izbūvē. Tiek būvēti divi tuneļi un četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5), kura būvdarbu laikā ieviesti ilgstoši satiksmes ierobežojumi un satiksmi organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts. Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem. Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma. Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies 40 laidumu konstrukciju sekciju betonēšana vērienīgajā infrastruktūras objektā Sarkandaugavā - satiksmes pārvadā pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga – Skulte”.

Pārvada būvniecība norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un to plānots pabeigt nākamā gada vasarā. Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”.

Pārvads sastāv no deviņām atsevišķām konstrukcijām, kur garākais laidums starp balstiem ir 32,5 m. Laidumu konstrukciju sekciju betonēšana tika uzsāka šī gada janvārī, izlietojot kopā 5860 m3 betona. Pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 m, savukārt tā brauktuves platība ir 7838 m2. Paralēli tika veikta laidumu sagatavošana hidroizolācijai, asfaltbetona ieklāšana, kā arī betona barjeru un skaņas sienu montāža uz pārvada konstrukcijām.

“Šis ir ne tikai viens no apjomīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas patlaban tiek būvēts Rīgā, bet arī viens no sarežģītākajiem. Būvdarbi tiek veikti pār Viestura prospektu, dzelzceļa sliežu ceļu “Rīga-Skulte” un tramvaja sliežu ceļiem blakus dzelzceļam. Lai atbrīvotu vietu pārvada konstrukcijām, pārbūvēti 110 kV augstsprieguma tīkli un vidēja spiediena gāzes vads Tvaika ielā, kā arī 10 kV elektrotīkli un tramvaja, dzelzceļa kontakttīkli, tāpat arī lietus ūdens kanalizācija un elektronisko sakaru tīkli. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Skultes pārvada būvniecība norit blakus unikālam dzelzceļa un tramvaja sliežu krustojumam, kur pielietojot inženiertehniskus risinājumus, vilcienu un tramvaju kustības nodrošināšana norit bez traucējumiem,” savu gandarījumu par būvdarbu gaitu pauž AS “LNK Industries” projektu vadītājs Edgars Vaivods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, pirmdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.

"Šodien mēs patiešām esam panākuši vienošanos šajā jautājumā," sacīja Sikuta Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tam, kad kopā ar Somijas ekonomikas ministru Miku Lintiki bija apmeklējusi Paldiskus, kur, tāpat kā Inko, tiek būvēts LNG terminālis.

Tas, ka termināļa kuģis atradīsies Somijā, viņai bijis skaidrs jau jūlijā, kad viņa stājusies ministres amatā, atzina Sikuta.

"Igaunija agrāk pabeigs savas piestātnes būvi, un mūsu stratēģiskās intereses ir, lai kuģis būtu šeit," sacīja ministre.

Pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru