Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien pametis telekanāla TV5 raidījuma tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā.

K.Gerhards šodien bija ieradies uz TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm.

Lai arī raidījums „Bez cenzūras” notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr sākoties raidījumam ministram tikusi liegta iespēja runāt valsts valodā, informē Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe.

Televīzijai TV5 Latvia par dažādiem sistemātiskiem pārkāpumiem var draudēt pat darbības apturēšana uz laiku vai pat licences atņemšana, ja telekompānija nesaņemsies un beidzot nenovērsīs pārkāpumus, uz kuriem tai vairākus gadus norādījusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece aģentūrai BNS pastāstīja, ka padome ir iepazinusies ar juristu sagatavoto apkopojumu par TV5 pārkāpumiem, tiesa gan, ir kāda nianse - šogad TV5 piereģistrēta apraides atļauja, un juridiski ir jauna televīzija, «lai gan mēs visi zinām, ka tā ir tā pati».

Šoruden NEPLP uzlikusi divus sodus TV5 - par raidījumu netulkošanu latviešu valodā un arī liegumu toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam raidījuma "Bez cenzūras" tiešraidē izteikties valsts valodā.

Padome tuvākajā laikā nosūtīs brīdinājumu LNT par tai piederošā TV5 rīcību un lūgs sakārtot situāciju. «Lūgsim viņus, lai labojas, citādi tālāk iesim likumisko ceļu,» teica Buceniece, paskaidrojot, ka sekas var būt TV5 darbības apturēšana uz vairākām dienām vai pat licences atņemšana.

Kas mainīsies pēc 1.jūnija, kad būs notikusi pāreja uz ciparu televīziju? Tikai Lattelecom Virszemes TV ir iespēja bez mēneša maksas skatīties iemīļotos televīzijas kanālus, to vidū arī TV5, liecināja informācija ciparu televīzijas ieviešanas gaitā medijos, kā arī Lattelecom mājas lapā internetā, kas gan šodien ir pazudusi. Tagad no pieciem solītajiem bezmaksas kanāliem palikuši vien četri.

Sākot no šīs nedēļas klienti, kuri nopirkuši Lattelecom dekoderi, TV5 vairs neredz bezmaksas piedāvājumā. Uz to Diena.lv norādīja kāda televīzijas skatītāja, kas atgādināja, ka Lattelecom solījis piecus bezmaksas kanālus. Viņa uzskata, ka uzņēmuma reklāmas ir bijušas skatītājiem maldinošas. Kanāls šobrīd ir kodēts un pieejams tiem skatītājiem, kas abonē kādu no Virszemes TV maksas pakām.

Lattelecom uzsver, ka, izņemot sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7), ko uztur nodokļu maksātāji un kam likumā paredzēts būt bezmaksas apraidē, komerckanāliem pašiem ir tiesības izvēlēties savu biznesa modeli – būt vai nebūt pieejamiem bezmaksas ēterā. Šis ir TV5 lēmums, ko mēs respektējam, komentē Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Satelītoperators Astra otrdien pēc 14:00 ir pārtraucis televīzijas kanāla TV5 signāla pārraidi, tā rezultātā kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji vairs nevar nodrošināt TV5 retranslāciju Latvijā, informē Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) izpilddirektore Inese Aleksandrova.

Kanāls TV5 par situācijas iemesliem asociāciju nav informējis, tāpēc tā cenšas sazināties ar TV5, lai noskaidrotu radušās situācijas iemeslus un kabeļtelevīzijas operatori pēc iespējas ātrāk atsāktu telekanāla retranslāciju.

«Šobrīd asociācijas biedri meklē alternatīvas iespējas, kā atrisināt radušās neērtības un vismaz daļai klientu nodrošināt televīzijas kanālu TV5. Tiek izvērtēti dažādi varianti, piemēram, pārraidīt signālu pa tiešo no televīzijas studijas, izmantojot datu pārraides kanālus,» uzsver LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls.

Jau ziņots, ka Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) tiesā ir iesniedzis kanāla TV5 īpašnieka TV Rīga maksātnespējas pieteikumu.

Finansiālu apsvērumu dēļ ir pieņemts «sāpīgs lēmums» – 31. martā tiks pārtraukta kanāla TV5 darbība.

TV5 līdz šim bija viens no nedaudzajiem televīzijas kanāliem Latvijā, kas veidoja informatīvo saturu krievu valodā. «Taču krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, konkurējot ar retranslēto televīzijas saturu un nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādā ar ievērojamiem zaudējumiem,» skaidrots paziņojumā.

«Slēgt kanālu ir sāpīgs lēmums, ir jāpārtrauc ilggadīga sadarbība ar augsti profesionāliem kolēģiem, tāpat jāzaudē kanāla veidošanā un uzturēšanā ieguldītais. Tomēr, lai mazinātu AS LNT zaudējumus, šis lēmums bija jāpieņem,» norāda Baiba Zūzena, MTG TV Latvia vadītāja.

Tuvākajā laikā telekompāniju LNT un TV5 skatītāji varēs izvēlēties filmas un seriālus skatīties oriģinālvalodā vai ar latviešu tulkojumu, informēja LNT Pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

Pēc viņas sniegtās informācijas, tehniski iespēja izvēlēties valodu nodrošināta visos kabeļtīklos, taču vēl tiek pieslīpētas nianses, lai abi kanāli to varētu piedāvāt arī praktiski. Patlaban testa režīmā norit konkursa Jaunais vilnis translācija TV5 ar iespēju skatīties to latviešu valodā vai oriģinālvalodā.

Par iespēju izvēlēties valodu minētajos kanālos šodien pavēstīja lielākie televīzijas operatori. Nozares pārstāvji uzsver, ka to var izmantot tikai digitālās televīzijas klienti, bet tā nav pieejama analogās kabeļtelevīzijas skatītājiem.

SIA Izzi informēja, ka no 26.jūlija valodu var izvēlēties atsevišķām TV5 pārraidēm, prognozējot, ka to skaits pieaugs. Šī funkcija pieejama arī TV3 un TV6. Uzņēmuma attīstības direktore Sandra Kraujiņa norāda, ka pasaulē tā ir ierasta prakse, ka populāru televīzijas kanālu raidījumi skatāmi dažādās valodās.

Gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), gan Valsts valodas centrs (VVC) 9.septembrī ierosinājuši administratīvo pārkāpumu lietu pret TV5.

Telekanālam jāatbild par Valsts valodas likuma iespējamo pārkāpumu un klaju necieņu pret valsts valodu. Abas lietas saistītas ar TV5 rīcību, liedzot satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) raidījumā Bez cenzūras runāt valsts valodā, raksta Latvijas Avīze.

NEPLP vadītāja vietniece Dace Buceniece pavēstīja, ka lieta ierosināta par Valsts valodas likuma normas pārkāpumu, kas paredz tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā. Telekompānijai par to draud līdz 1,5 tūkst. Ls liels naudas sods. Nākamajā sēdē TV5 pārstāvji tiks aicināti noformēt protokolu, bet lietu padomē skatīs pēc divām nedēļām.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šodien ierosinājusi divas administratīvā pārkāpuma lietas pret televīzijas kanālu TV5.

Kā pastāstīja padomes locekle Dzintra Geka, viena administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta par Monitoringa centra konstatēto 13.oktobrī, kad TV5 ziņās pārraidīts sižets saistībā ar parakstu vākšanu par krievu valodu kā otru valsts valodu, kurā viens no nejauši intervētajiem iedzīvotājiem izteicies par Latviju kā fašistisku valsti.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu mediju programmās un raidījumos nedrīkst ietvert sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus.

Geka stāsta, ka starp padomes locekļiem izvērsušās diskusijas par viedokļu daudzveidības atspoguļošanu, tomēr tika nolemts, ka konkrētais intervētais cilvēks ar saviem izteikumiem ir diskreditējis Latvijas valsti. Turklāt padome uzskata, ka šajā gadījumā tika pārraidīts sižeta ieraksts, tādēļ šī viedokļa nonākšana ēterā nav bijusi nejauša.

Arī raidorganizācija LNT vēl nav veikusi visus maksājumus Latvijas valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) par apraides nodrošināšanu analogajā tīklā, DB apliecināja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

«Tomēr attiecībā citām raidorganizācijām, tostarp LNT lēmums par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā nav pieņemts, tomēr, ja tāda nepieciešamība radīsies, tad LVRTC valde par to lems,» sacīja I. Līne.

DB jau vēstīja, ka LVRTC tiesā ir iesniedzis kanāla TV5 īpašnieka TV Rīga maksātnespējas pieteikumu. Tā ir pieprasīta raidorganizācijas parādu dēļ, kas radušies ilgākā laika periodā par apraides nodrošināšanu analogajā tīklā.

LVRTC noteikto laika termiņu un parādu apmēru neatklāj, vien norādot, ka parādu apjoms ir ievērojams. Tāpat presē izskanējusī informācija, ka TV5 parāda summa ir ap 100 tūkst. Ls, ir nekorekta un nepatiesa.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome LNT piespriedusi 1,5 tūkst. Ls sodu par TV5 rīcību, liedzot satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (VL/TB/LNNK) raidījumā runāt latviski.

Tas ir maksimālais sods, kādu varēja piemērot par Valsts valodas likuma pārkāpumu, kas paredz tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā jomā, raksta Latvijas avīze.

Jāatgādina, ka 31.augustā K.Gerhards pameta telekanāla TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā. Lai arī raidījums Bez cenzūras notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr, sākoties raidījumam, ministram tika liegta iespēja runāt valsts valodā.

Žurnālists Andrejs Mamikins uzdeva jautājumu krievu valodā, bet K.Gerhards atbildēja latviski.. Uz to A.Mamikins aicināja viņu izrādīt toleranci un augstsirdību un pāriet uz krievu valodu. Ministrs uz to savukārt atbildēja, ka esam Latvijā, Latvijas telpā strādājošā televīzijā, kas varēja arī nodrošināt pietiekami kvalitatīvu tulkojumu.

Rīgas apgabaltiesa pēc prokurora lūguma uzlikusi arestu Andreja Ēķa īpašumtiesībām telekompānijās LNT un TV5. Arests uzlikts tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros.

Tiesneša palīdze Aleksandra Kudrjašova apliecināja, ka tiesa uzlikusi arestu A.Ēķim piederošajām AS Neatkarīgie nacionālie mediji (NNM) daļām. Tas darīts ar mērķi notiesājoša sprieduma gadījumā īstenot lēmumu par mantas konfiskāciju vai kompensāciju. A.Kudrjašova norādīja, ka lietas iztiesāšana turpinās un tiek pratināti liecinieki. Kad varētu tikt nolasīts spriedums, tiesneša palīdze atturējās prognozēt, norādot, ka tiesas sēdes saplānotas līdz šā gada 1. decembrim. Viņa arī nekomentēja, kādas sekas varētu būt šim tiesas lēmumam.

Jau ziņotas, ka pagājušajā nedēļā kompānija News Corporation pārdeva LNT un TV5 kapitāldaļas kompānijai NNM, kuras padomes priekšsēdētājs ir Andrejs Ēķis.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi darījumu, kurā mediju koncerns MTG Broadcasting (MTG) plāno pārņemt Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT) un TV5.

Tiesa, atļauja dota, izvirzot stingrus nosacījumus, kas pagaidām netiek publiskoti. Līdz ar to nav zināms, vai MTG tiem piekritīs. Mediju koncerns, kura paspārnē jau darbojas kanāli TV3, TV6 un citi, par lēmuma saturu vēl oficiāli nav informēts.

KP amatpersonas atklāj vien to, ka lēmums šajā lietā ir pieņemts un tiks publiskots divu nedēļu laikā. Jautāts, vai lēmums ir pozitīvs, KP priekšsēdētājs Dzintars Striks biznesa portālam Nozare.lv sacīja: «Šo informāciju nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, taču rezultāts būs ļoti interesants.»

Neoficiāli zināms, ka apvienošanās atļauja varētu būt dota uz pieciem gadiem, pēc kuriem lēmums tiktu vēlreiz pārskatīts. Apvienošanās atļauja varētu tikt atcelta arī šo piecu gadu laikā, ja netiktu īstenots kāds no KP izvirzītajiem nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz reklāmas tirgu u.c.

AS Rīgas kuģu būvētava ir finansiāli stabils uzņēmums, par ko ir viegli pārliecināties, palūdzot komentārus no uzņēmuma vadības vai arī apskatot finanšu atskaites, norāda AS Rīgas kuģu būvētava valde, noraidot iepriekš masu medijos izskanējušo informāciju, ka uzņēmumam būtu finansiālas grūtības.

Iepriekš medijs TV5 nāca klajā ar informāciju, ka AS Rīgas kuģu būvētava tuvu krīzei, un to panākusi pašreizējā uzņēmuma vadība. Tā medijam norādījis uzņēmuma ražošanas vadītājs Aleksandrs Marčenko, kurš kopš 2013. gada novembra jau nepilda savus amata pienākumus. Uzņēmums nav Marčenko atlaidis, taču arī atalgojums netiek izmaksāts.

«Izdzenājuši visus kontraģentus, ar kuriem mēs strādājām. Situācija ar inženieriem ražotnē vienmēr bijusi saspringta, taču šobrīd gandrīz visi vecie darbinieki, kā es, ir bez darba, bet visi pārējie aizgājuši. Un rūpnīcā tagad, pat ja tur būs kuģi, nebūs, kas tos remontē,» TV5 norādījis Marčenko.

Valsts makam Uzņēmumu reģistra informatīvā sistēma var izmaksāt miljonus latu.

Jau tuvākajā laikā Ministru kabinetam vajadzētu izšķirties, pa kuru ceļu iet Uzņēmumu reģistra (UR) informatīvās sistēmas jautājumā. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš atzīst, ka daudz iespēju nav. Lai arī ministrs izvairīgi runā par iespējamiem risinājumiem, tomēr nenoliedz, ka to vidū ir variants — taisīt jaunu informatīvo sistēmu, vienoties ar privātkompāniju SIA Lursoft par esošās sistēmas nonākšanu valsts īpašumā vai arī projektu īstenot kā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu. Dokuments ar risinājuma variantiem ir sagatavots un tā vētīšana Ministru kabinetā esot atkarīga no premjera.

Konkurences padome (KP) šobrīd izskata Modern Times Group (MTG) iesniegto ziņojumu par telekanālu LNT, TV5 un Latvijas Mūzikas Kanāla iegādi.KP lēmums jāpieņem līdz maija vidum.

Konkurences likums nosaka, ka KP aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Taču likums arī paredz, ka KP ir tiesīga atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci. Tātad darījums var tikt atļauts, ja KP spēj formulēt tādus saistošos noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas.

Kas būtu jādara KP, lai pienācīgi izvērtētu šo darījumu un izlemtu, vai to atļaut? Latvijā nav formālu vadlīniju apvienošanās darījumu izvērtēšanai, taču, līdzīgi kā citās konkurences lietās, KP būtu jāņem vērā ES regulējums un Eiropas Komisijas prakse.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa TV kanālu auditorijas. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika.

Vēl šā gada martā skatītākais kanāls bija TV3 ar 12,1% lielu skatīšanās laika daļu.

Savukārt trešajā vietā aprīlī, ar 9,3 % lielu skatīšanās laika daļu katrs, ierindojušies kanāli LNT un NTV Mir Latvija.

Kanāla LTV1 skatīšanās laika daļa bija 8,1%, kanāla TV5 – 5%, kanāla REN Baltija – 4,9%, kanāla 3+ - 4,5% un kanāla TV6 – 3,1%. Kanālam LTV7 veltīti 2,7%, kanālam RTR Planeta Baltija – 1,7%, Kanālam 2 – 1,0% un kanālam FOX – 0,7%. Savukārt kanāliem CTC Baltija un National Geographic Channel katram veltīti pa 0,6% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam 1BM veltīti 0,5%, kanālam Fox Life – 0,3% un kanālam TVOE – 0,04%. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 21,7%, bet video satura vērošanai – 3,5% no kopējā TV skatīšanās laika aprīlī.

Martā skatītākā TV pārraide bija TV3 šovs «Dejo ar zvaigzni 3», kuru vidēji vērojuši 13,5% jeb 293,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, tam ar 264,7 tūkst. skatītājiem seko LNT ziņas svētdienās.

Trešajā vietā martā ierindojies seriāls UgunsGrēks kanālā TV3, kuru skatījušies vidēji 12,1% jeb 263,6 tūkst. iedzīvotāju, liecina TNS Latvia dati.

Martā TV skatītāji visvairāk jeb 15% no kopējā TV skatīšanās laika ir veltījuši kanāla TV3 vērošanai. Nedaudz mazāk jeb 14,2% veltīts LNT, ar 10,4% seko PBK. Savukārt kanālam LTV1 veltīti 9,6%, RTR Planeta Baltija 4,5%, kanālam TV5 Rīga 4,3%, bet LTV7 - 4%.

Martā viens skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji piecas stundas un 23 minūtes dienā, tas ir par 20 minūtēm mazāk nekā februārī, norāda TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta noraidīja tēva un viņa nepilngadīgā dēla prasību pret a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT), TV Rīga, kā arī interneta portālu Tvnet, kurā tika lūgts piedzīt 561 450 latu morālā kaitējuma atlīdzību saistībā ar to, ka sižetā par meklēšanā esošu personu tikusi izmantota fotogrāfija, kurā nav bijušas aizklātas vai retušētas citu personu sejas.

Šodien pasludināto spriedumu 30 dienu laikā no 2011.gada 4.janvāra būs iespējams pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, aģentūru LETA informēja tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 22.aprīlī prasību apmierināja daļēji, piedzenot 5000 latu no LNT par labu tēvam. LNT iesniedza apelācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Prasība tiesā tika celta saistībā ar to, ka 2007.gada februāra raidījuma Degpunktā sižetā par meklēšanā esošu personu tikusi izmantota fotogrāfija, kurā kopā ar šo cilvēku bijuši redzami arī prasības iesniedzēji, taču viņu abu sejas nav tikušas aizklātas vai retušētas.

Līdz ar to brīdi, kad vietējām komerctelevīzijam parādījusies iespēja saņemt taisnīgu samaksu par savu saturu no kabeļoperatoriem, kabeļoperatori izmanto maldinošas kampaņas un, spekulējot ar informāciju, gatavo klientus nepamatotai inflācijai, lai atkal iedzīvotos uz savu klientu – TV skatītāju rēķina, pilnībā ignorējot valsts nacionālās intereses, pauduši televīzijas LNT pārstāvji.

«LEKA izpilddirektors Ilmārs Mulls, kurš neilgu laiku atpakaļ iestājās pret «must carry» likuma izmaiņām, šobrīd jau aģitē par vienkāršu «must carry» noteikumu atcelšanu, jo acīmredzot bija plāns arī turpmāk iedzīvoties uz komerctelevīziju rēķina, piedāvājot skatītājiem iespēju redzēt LNT un TV3 ne vairs pamatpaketēs, bet dārgās maksas pakās,» teikts LNT paziņojumā.

Tajā norādīts, ka «kabeļoperatori, acīmredzot, gatavo augsni nepamatotas inflācijas piemērošanai, jo par LNT un TV3 nāktos maksāt tikai 20 santīmus, ne divus Ls, kā norāda to pārstāvis, pie kam apgalvo, ka viņu pakalpojums tas sadārdzinās par 100%. LNT un TV3 vēlas saņemt tikai 10 santīmus par abonentu mēnesī, tieši tik cik saņem un ilglaicīgi saņēmuši citi kanāli – daudzskaitlīgie Krievijas un ārzemju kanāli –, kas arī piedalās Latvijas reklāmas tirgū (piemēram, PBK, MTV)».

Notikušas izmaiņas a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) vadībā, to pametot līdzšinējam valdes loceklim Mārcim Balodim, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Mārča Baloža vietā kopš 30. oktobra LNT valdes locekles amatu ieņem Solveiga Grīsle. Tāpat kā uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Kasparam Ozoliņam, arī S. Grīslei ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu kopā ar visiem valdes locekļiem.

M. Balodis uzņēmuma valdē darbojās neilgu laiku - kopš šā gada 12. jūnija.

Uzņēmuma padomes sastāvs ir palicis nemainīgs – padomes priekšsēdētāja amatu ieņem Karls Bo Anderss Nilsons (Karl Bo Anders Nilsson), viņa vietnieka amatā ir Marks Andre Zagars (Marc Andre Zagar), bet padomes locekļa amata pienākumus pilda Matiass Jongs-Nams Hermansons (Mathias Yong-Nam Hermansson), liecina Lursoft dati.

«Situācija ar aprīļa datiem jāskatās plašākā kontekstā – līdz ar izmaiņām Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājumā no 2.aprīļa, strauji ir augusi krievu valodā raidošo kanālu auditorija. Krieviski raidošo kanālu spēks ir pieaudzis, jo tos sākuši skatīties vairāk latviešu, un šobrīd viņus turpina sasniegt tendenciozā informācija no Krievijas mediju telpas,» tā, lūgta komentēt pētījumu kompānijas TNS aprīļa TV kanālu auditorijas mērījumus, biznesa portālam db.lv norādīja mediju grupas Modern Times Group pārstāve Marta Zandersone.

Jāatgādina - pētījums apliecina: kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika. Vēl šā gada martā skatītākais kanāls bija TV3 ar 12,1% lielu skatīšanās laika daļu.

«Prognozēt notikumu attīstību šobrīd ir grūti, jo to ietekmē fakts, ka ar Lattelecom nav noslēgts līgums, un grūti pateikt, cik ilgi viņi nebūs ar mieru nākt pretī un noslēgt jaunu līgumu,» sacīja M. Zandersone.

TV reklāmu skaits martā ir pieaudzis par 26 %, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Sponsorreklāmu* skaits ir palielinājies par 19 %. Pieaugums novērots jau vairākus mēnešus.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia Reklāmu reģistrs martā televīzijā ir reģistrējis 81,4 tūkstošus reklāmu un 21,8 tūkstoti sponsorreklāmu gadījumus.

Martā visvairāk reklamēto nozaru TOP10 virsotnē atgriezusies mobilo sakaru nozare ar 4 % kāpumu, salīdzinājumā ar 2009. gada martu. Pēc aktīvām kampaņām februārī zāļu nozares reklāmdevēji samazinājuši reklāmas apjomus, un tā piedzīvojusi kritumu par 13 %. Tāpat neliels kritums redzams arī piena un siera produktu reklāmu skaitā – par 4 %, salīdzinot ar 2009. gada martu. Visstraujāk reklāmu skaits pieaudzis masu parfimērijas un auksto dzērienu nozarēs, attiecīgi par 281 % un 183 %. Vērā ņemams arī mazumtirdzniecības nozares reklāmu skaita pieaugums par 60 %, salīdzinot ar šo periodu pērn. Kopā visās 10 televīzijā visvairāk reklamētajās nozarēs šī gada martā ir novērojams reklāmu skaita pieaugums par 30 %, salīdzinot ar pagājušā gada martu.

2010. gads parādīja, ka Latvija ir ceļā uz maksas televīziju. «Pirmais, kas atslēdzās no bezmaksas apraides, bija telekompānija TV5, šobrīd aizvien aktuālākas kļūst runas par LNT un TV3 aiziešanu no bezmaksas apraides. Tādēļ prognozējam, ka tas ir tikai laika jautājums, kad valsts pāries pilnībā uz maksas televīziju,» DB uzsver IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno.

Būtisks notikums telekomunikācijas nozarē šogad bija Konkurences padomes lēmums ļaut apvienoties IZZI un Baltkom. «Pat Latvijas lielākais un ietekmīgais telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom bija nobažījies par iespējamo apvienošanos un gaidāmo konkurenci, medijos izplatīdams nepatiesu informāciju, ka Baltkom un IZZI iecerētā apvienošanās varētu radīt uzņēmumu ar dominējošu stāvokli. Tas ir zīmīgi, īpaši ņemot vēra faktu, ka šādu ziņu izplatīja uzņēmums, kurš arī pēc iespējamās IZZI un Baltkom apvienošanās nenoliedzami būs dominējošā stāvoklī tirgū. Par to liecina, piemēram, klientu bāze, kas Lattelecom ir vairāk nekā divas reizes lielāka, nekā abiem uzņēmumiem kopā ņemot,» pārdomās dalās E. Jugno.

Martā skatītākais bijis kanāls TV3 ar 13% lielu skatīšanās laika daļu. Tam seko kanāls LNT ar 12,1% artavu, bet trešais skatītākais bijis kanāls PBK ar 9,8% lielu skatīšanās laika daļu, liecina TNS apkopotie dati.

Kanālam LTV1 veltīti 8,6%, NTV Mir Latvija – 6%, bet TV5 – 4,6 % no kopējā TV skatīšanai veltītā laika. Kanāla LTV7 skatīšanās laika daļa bija 4,4%, kanāla REN Baltija – 4,3%, bet kanāla 3+ – 3,8%. TV6 veltīti 2,6%, kanālam 2 – 2%, kanālam RTR Planeta Baltija - 1,3% un 1BM kanālam – 0,7% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanāliem National Geographic Channel un Fox Crime martā veltīti katram pa 0,5%, bet kanāliem CTC Baltija un Fox Life - katram pa 0,2% no kopējā TV skatīšanās laika.

Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 22,2%, bet video un DVD skatīšanai – 3,1%.

Šā gada janvārī skatītākais televīzijas kanāls bijis TV3, kura vērošanai veltīti 11,5% no visa kopējā TV skatīšanās laika, liecina pētījumu aģentūras TNS apkopotās 2013. gada janvāra TV auditorijas.

Savukārt otrs skatītākais kanāls bijis PBK, kura vērošanai veltīts 10,8% TV skatīšanās laika, bet trešais skatītākais kanāls bijis LNT ar 10,7% lielu skatīšanās laika daļu.

Tikmēr kanālam LTV1 veltīti 10,4%, kanālam RTR Planeta Baltija – 6,5%, kanālam NTV Mir Latvija – 6,4% un kanālam REN Baltija – 4,7% no visa kopējā TV skatīšanai veltītā laika.

Kanālam 3+ veltīti 4,2%, kanālam LTV7 veltīti 4% un kanālam TV5 – 3,3 % no visa TV skatīšanās laika janvārī. Savukārt kanāla TV6 skatīšanās laika daļa bija 2,7 %, 1BM – 0,7 %, kanāla 2 – 0,7 %, kanāla National Geographic Channel – 0,6 %, kanāla CTC Baltija – 0,5 %, kanāla FOX – 0,3 % un kanāla Fox Life – 0,1 %.