Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Mediju reklāmas tirgus 2011. gadā attiecībā pret 2010. gadu audzis par 5%, kas atbilst iepriekš izteiktajām prognozēm par lēnu tirgus pieaugumu, informē Latvijas Reklāmas asociācija (LRA).

Salīdzinot ar 2010.gadu, nemainīgs ir palicis avīžu reklāmas tirgus, nedaudz kritis vides un radio reklāmas tirgus, televīzijā pieaugums par 6%. Lielākais pieaugums novērojams interneta reklāmas tirgū +17% un žurnāliem +15%. Vislielāko kritumu piedzīvojis kino reklāmas tirgus -27%.

«Kopš 2009. gada trīs reklamētās nozares ir nemainīgas – mobilie sakari, mazumtirdzniecība un medikamenti. 2011. gadā aktīva konkurence starp telekomunikāciju nozares reklāmdevējiem, jo īpaši Baltcom un Izzi, ļāva šai nozarei kļūt par piekto reklamētāko nozari Latvijā,» datus komentē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Saskaņā ar jaunākā interneta patēriņa paradumu TNS Latvia Digital pētījuma rezultātiem internetu 2014. gada rudenī pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 75% jeb 1 273 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gada rudens periodā.

Regulāri – katru dienu - 2014. gada rudenī internetu izmanto vidēji 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī.

TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka regulāro interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams visās iedzīvotāju vecuma grupās, tomēr visstraujākais tas ir 60 līdz 74 gadus vecu iedzīvotāju vidū. Internetu katru dienu 2014. gada rudenī izmantojuši 23% iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Analizējot interneta lietošanas izplatību citos sociāli – demogrāfiskos parametros, redzams, ka salīdzinoši straujāks regulāro interneta lietotāju īpatsvara pieaugums vērojams lauku iedzīvotāju, latviešu tautības un strādājošo iedzīvotāju vidū.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Šī gada septembrī, analizējot reklāmas apjomu pēc laukuma kvadrātcentimetros un reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, medijos ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums. Par to liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotie dati par šā gada septembri.

Televīzijā septembrī, salīdzinot ar augustu, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 5%. Kopumā septembrī televīzijā noraidīti 42,9 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka kopumā reklāmas tirgū šī gada pirmajos trijos ceturkšņos novērojamas pozitīvas tendences, kas liecina, ka tirgus pamazām, bet stabili atgūstas pēc krituma.

Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 15% lielāks. Septembrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter& Gamble, Bite, Tele2, Henkel un Unilever, bet reklamētākie zīmoli televīzijā bija Bite, Tele2, Zelta Zivtiņa, Maxima un Bifri.

Pētījumu aģentūra TNS uzvarējusi konkursā par 85 miljonus ASV dolāru vērta līguma slēgšanu ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, pārspējot aģentūras IPSOS, Gallup un GfK.

Šī gada sākumā TNS arī uzvarēja konkursā par Eirobarometra kvalitatīvo pētījumu veikšanu ar līguma kopējo vērtību 25 miljonu dolāru apmērā.

Standarta Eirobarometra pētījumu pārvaldību nodrošinās TNS Political & Social struktūrvienība, kas katru gadu aptaujā aptuveni vienu miljonu iedzīvotāju vairāk nekā 35 valstīs Eiropā. Latvijā šos pētījumus veiks TNS Latvia. Standarta Eirobarometra pētījumā visas intervijas būs tiešās intervijas aptaujāto dzīvesvietās. Turklāt Eiropas valstu iedzīvotāju viedokļi tiks noskaidroti vairāk nekā 40 dažādās valodās.

Latvijā Standarta Eirobarometra pētījums norisinās jau kopš 2004.gada, un šo gadu laikā TNS ir veicis gandrīz 60 tūkstošus interviju.

SIA TNS Latvia iesniegusi sūdzību par Centrālās statistikas pārvaldes izsludināto konkursu, kas paredz 2011. gada tautas skaitīšanas programmā iekļautās informācijas iegūšanu, taču sīkāku informāciju par to, kas neapmierina uzņēmumu, nesniedz.

«Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma apstiprina, ka TNS Latvia ir iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Centrālās statistikas pārvaldes atklātā konkursa 2011. gada tautas skaitīšanas programmā iekļautās informācijas iegūšana par Latvijas iedzīvotājiem un mājokļiem, darbā izmantojot portatīvos datorus vērtējuma atbilstību konkursa nolikuma prasībām, un, iespējams, jau iesniegtā sūdzība vēl tiks papildināta. Plašāki komentāri varētu tikt sniegti pēc IUB sēdes, kas notiks 28.oktobrī,» uz db.lv jautājumu, par ko sūdzas TNS Latvia, atbildēja uzņēmuma mārketinga vadītāja Laura Vendele.

Šā gada aprīlī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, lielākais reklāmas apjoma pieaugums ir novērojams vidē. Tā liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka aprīlī novērojami divi interesanti fakti – auto un finansu nozaru reklāmdevēju aktivitātes pieaugums un vērienīga mobilo operatoru sadarbība ar mobilo iekārtu ražotājiem kopējās reklāmas kampaņās.

Televīzijā kopā šā gada aprīlī noraidīti 39,27 tūkst. minūtes reklāmas, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, kā arī aprīlī reģistrēti 115,35 tūkst. reklāmu jeb par 0,5% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Aprīlī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter & Gamble, Henkel, Bite, Tele2 un Rimi. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā – Rimi, Bifri, Maxima, Bite kopā ar Huawei un Tele2.

Lielākā daļa Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi. 8% pilsoņu ir ļoti apmierināti, savukārt 52% pilsoņu ir diezgan apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

Tomēr salīdzinoši liela daļa Latvijas pilsoņu atzīst, ka nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi kopumā – 30% pilsoņu ir ne visai apmierināti, desmitā daļa (10%) Latvijas pilsoņu ir ļoti neapmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Kā norāda TNS Latvia sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Zolberga, kopumā visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ir ievērojami apmierinātāki ar savu pašreizējo dzīvi – absolūtais vairākums (79%) Eiropas Savienības valstu pilsoņi ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi un tikai 21% pilsoņu kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Tele2 un LMT pērn reklāmas jomā investējuši mazāk nekā pirms gada; investīcijas joprojām miljonu izteiksmē.

Mobilo sakaru operatoru investīcijas reklāmas jomā ir tarifu cīņu elements. Strādājot konkurences apstākļos, operatoriem nepārtraukti jādomā par esošo klientu noturēšanu un jauno piesaisti, DB norādīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Par 20% līdz 6,4 milj. Ls (2010. gadā - 7,96 milj. Ls) reklāmas, mārketinga un pārdošanas komisijas izdevumus 2011. gadā ir samazinājis Tele2. Tomēr atbilstoši TNS Latvia datiem operators joprojām, pēc naudas apjoma, pērn bijis lielākais reklāmdevējs valstī. Šogad mārketinga un reklāmas izmaksas tiks samazinātas.Mēs meklējam iespēju ikvienā sfērā samazināt izmaksas,» DB sola Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. Latvijas Mobilā telefona (LMT) reklāmas izmaksas pērn samazinājušās par 3,5% no 3,99 milj. Ls 2010. gadā, līdz 3,85 milj. Ls 2011. gadā. Savukārt par 11% līdz 3,77 milj. Ls (2010. gadā 3,41 milj. Ls) pērn pieaugušas Bite Latvija reklāmas un mārketinga izmaksas. TNS Latvia dati liecina, ka pērn LMT bija trešais lielākais reklāmdevējs, kam ar ceturto pozīciju sekoja Bite Latvija.

Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.

Reklāmas apjomu palielināšanās esot katru rudens sezonu novērojama tendence un paredzams, ka liels reklāmas apjoms saglabāsies vēl arī novembrī, bet piedzīvos kritumu decembrī, prognozē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Šī gada oktobrī presē, televīzijā un radio, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, televīzijā, novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Televīzijā šī gada oktobrī raidīti 46,04 tūkst. reklāmas minūšu, kas ir par 15% vairāk nekā pērn oktobrī. Kopumā pagājušajā mēnesī reģistrēts 121,3 tūkst. reklāmu, kas ir par 10% vairāk nekā septembrī.

Oktobrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Tele2, Procter&Gamble, Henkel, LMT un Maxima, bet reklamētākie zīmoli televīzijā – Zelta Zivtiņa, Tele2, Maxima, Danone un Okarte.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē un radio – samazinājums, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia dati.

Televīzijā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 2 % un kopumā jūlijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka reklāmas apjoma samazinājums pret jūniju ir novērojams katru gadu, jo vasaras mēnešos reklāmdevēji TV izvietojot mazāk reklāmas. Taču šogad vasarā samazinājums bijis vairākas reizes mazāks nekā iepriekšējos gados, kas liecina par lielu TV piesātinājumu ar reklāmu tradicionālajos klusuma mēnešos. Tas nozīmējot, ka rudenī pieaugums pēc vasaras nebūs tik straujš kā agrāk. Jūlijā lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc reklāmas apjoma minūtēs bijuši: Henkel, Reckitt Benckiser, Procter & Gamble, Coca – Cola un Tele2. Reklamētākie zīmoli televīzijā bijuši : Danone, Zelta zivtiņa, Maxima, Aldaris un Gruzija.

Šā gada novembrī TV reklāmu skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis par 20 %, bet spomsorreklāmu skaits samazinājies par 4%, liecina pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopotā informācija.

TNS Latvia Reklāmu reģistrs novembrī televīzijā ir reģistrējis 97,54 tūkst. reklāmu un 21 tūkst. sponsorreklāmu.

«Šogad, vērtējot sezonālās svārstības, redzama līdzīga tendence kā pagājušajā gadā – novembrī kopā noraidīts par 2% mazāk reklāmu nekā oktobrī. Ja paredzam, ka šogad TV reklāmas tirgū decembrī nenotiek nekas neierasts, tad domājams, ka reklāmas apjoms, salīdzinot ar novembri, samazināsies 1-5 % robežās. Kopā 2010. gadā noraidīto TV reklāmu skaits būs vismaz par 15-20 % lielāks nekā 2009. gadā,» prognozē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Novembrī joprojām mobilo sakaru nozare atradās topa 1. vietā, turklāt reklamējoties par 34% vairāk nekā pērnā gada novembrī. Novembris arī ir pirmais mēnesis kopš jūlija, kurā visas TOP5 nozares ir ar pieaugumu pret pagājušo gadu.

Mobilo sakaru operatori reklāmas un mārketinga lauciņā pērn investējuši vairāk nekā 15 milj. Ls; Bite kāpina izdevumus, LMT nedaudz samazina, bet Tele2 saglabā līdzšinējo praksi.

Pērn Tele2 reklāmas, mārketinga un pārdošanas komisijas izdevumi bija 6,39 milj. Ls, kas bija teju līdzvērtīga summa kā 2011.gadā, kad operatora izdevumi šajā pozīcijā bija 6,4 milj. Ls, liecina Tele2 vadības ziņojums Lursoft datu bāzē. Tele2 plāno šogad samazināt mārketinga budžetu, DB norādīja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. Atbilstoši TNS Latvia apkopotajiem datiem, pēc naudas apjoma Tele2 pērn ir saglabājis pozīciju kā lielākais reklāmdevējs valstī.

Savukārt Latvijas mobilais telefons (LMT) ir atkāpies par divām vietām un bija piektais lielākais reklāmdevējs valstī, savukārt Bite Latvija no top reklāmdevēju piecnieka ir izkritusi. Bite Latvija pārskats atklāj, ka pērn operators reklāmā un mārketingā ir investējis 5,3 milj. Ls, kas ir par 1,6 milj. Ls vairāk nekā 2011.gadā. Bite Latvija finanšu vadītājs Māris Stjade DB pastāstīja, ka 5,3 milj. Ls ir iekļauti arī klientiem dotējamie mobilie telefoni un operatora reklāmas izdevumi pērn bijuši ap 2 milj. Ls, kas arī izskaidro TNS Latvia datus. Latvijas mobilā telefona (LMT) reklāmas izmaksas pērn veidoja 3,6 milj. Ls, kas bija par 267 tūkst. Ls mazākas nekā 2011.gadā.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā, presē un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Televīzijā augustā, salīdzinot ar jūliju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 7%. Jūlijā televīzijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst, liecina TNS Latvia dati. Uzņēmuma Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā reklāmas apjoma samazinājums pret jūliju ir novērojams gandrīz katru gadu, jo vasaras pēdējā mēnesī reklāmdevēji TV izvieto mazāk reklāmas, jo cilvēki daudz vairāk laika pavada ārpus mājām. Šogad gan šis kritums ir mazāk izteikts nekā pērn.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits augustā bija 100,17 tūkst., kas ir par 9% vairāk nekā pērnā gada augustā. Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 11% lielāks. Augustā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter&Gamble, Tele2, Henkel, Reckitt Benckiser un Bite. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā –Zelta zivtiņa, Maxima, Tele2, Danone un Bite.

Februārī, salīdzinot ar janvāri presē, televīzijā un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina TNS Latvia dati.

Televīzijā februārī, salīdzinot ar janvāri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 27%. «Līdzīgas reklāmu apjoma izmaiņas ir novērojamas katru gadu,» norāda TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Februārī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija: Henkel, Procter&Gamble, Reckitt Benckiser, Danone un LMT. Reklamētākie zīmoli televīzijā: Danone, Zelta Zivtiņa, O!Karte, Coca-Cola un Maxima.

Savukārt reklāmas apjoms presē februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, ir pieaudzis par 27%, kas tāpat kā televīzijā ir skaidrojams ar sezonas īpatnībām.

Google reklāmas vadīšanai nepieciešamas noteiktas zināšanas un kompetences. Vadot reklāmas kampaņas Google meklētājā bez priekšzināšanām, aptuveni 30-50 % no reklāmas budžeta tiek izmantoti neefektīvi, tādējādi radot zaudējumus. Šajā rakstā esmu apkopojis 10 būtiskākās darbības, kas jāveic, lai jūsu Google reklāmas kampaņas būtu efektīvas un jūs sasniegtu labākus pārdošanas rezultātus. Šos paņēmienus mūsu eksperti praktizē arī savā ikdienas darbībā. Iesaku tos izmantot arī jums, ja pārvaldāt reklāmas kampaņas Google meklētājā.

1. Jāizvēlas pareizais Google reklāmas risinājums. Google piedāvā vairākus reklāmas produktus: reklāma Google meklētājā, Remarketings, Display tīkls, Gmail Sponsored Promotions, Youtube. Atkarībā no reklāmdevēja izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem ir jāizvēlas atbilstošs reklāmas produkts.

2. Jāveic atslēgvārdu analīze. Izvēloties neatbilstošus atslēgvārdus, reklāmas budžets var tikt izmantots neefektīvi. Šī iemesla dēļ pirms reklāmas kampaņas uzsākšanas ir nepieciešams veikt rūpīgu atslēgvārdu analīzi.

3. Jāizveido AdWords konta struktūra. Ja pareizi netiek izveidota Google AdWords konta struktūra, reklāmdevējs nevar pretendēt uz zemāku cenu par klikšķu.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Aizvadītajā oktobrī, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, televīzijā strauji – līdz pat 33 % - pieaudzis reklāmu skaits, liecina sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati.

TNS Latvia Reklāmu reģistrs oktobrī televīzijā ir reģistrējis 98 901 reklāmu un 22 434 sponsorreklāmas gadījumus. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, TV reklāmu skaits ir pieaudzis par 15 %, savukārt sponsorreklāmu skaits palielinājies par 17 %. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka, oktobris ir pirmais mēnesis šogad, kad novērojams lielāks sponsorreklāmu nevis reklāmas klipu skaita pieaugums. Šī situācija skaidrojama ar rudens TV šovu sezonas sākumu, kas tradicionāli piesaista lielu sponsoru interesi.

Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2009. gada oktobri, reklāmu skaits pieaudzis visos diennakts laikos. Lielākais reklāmu skaita pieaugums tāpat kā septembrī ir bijis rīta stundās no plkst. 7:00 līdz 9:00, kad izvietoto reklāmu skaits palielinājies par 33 %. Vismazāk pieaudzis dienas laikā no 9:00 līdz 18:00 izvietoto reklāmu skaits – tikai par 12 %.

2009.gada oktobrī televīzijā, salīdzinot ar septembri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 8 %, bet radio - par 7 %.

Tā liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia Reklāmu reģistra apkopotie 2009.gada oktobra reklāmas tirgus rezultāti. Oktobrī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, televīzijas un radio reklāmas minūtēm un reklāmu skaita internetā, salīdzinot ar septembri, TV un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē un internetā redzams neliels kritums.

Oktobrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija: Procter & Gamble, HenkelL, Tele2, Reckitt Benckiser, Ferrero, Unliver, Danone, Kraft Foods, Rimi, Lattelecom. Reklamētākās markas televīzijā: Tele2, Zelta Zivtiņa un Lattelecom. Oktobra lielākie reklāmdevēji radio pēc reklāmas apjoma minūtēs bija: Lattelecom, DEPO DIY, Bite, Rimi, LMT, Maxima, STtatoilL, Tele2, BT 1, RD. Reklamētākās markas: Lattelecom, DEPO un Rimi. Savukārt presē Reklāmas apjoms 2009. gada oktobrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2009. gada septembri, ir samazinājies par 1 %. Septembrī tika reģistrēti 1.19 miljoni cm², bet oktobrī – 1.17 miljoni cm² reklāmas. Šī gada oktobrī presē reklāmas bijis par 32 % mazāk nekā 2008.gada oktobrī.

Lielākā daļa (61%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzīst, ka svarīgākais Latvijas ilgtermiņa attīstības pamatnosacījums uzņēmējdarbības kontekstā ir laba darba vide un rūpes par darbinieku.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia 2011. gada maijā veiktais pētījums, kurā noskaidrots Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju viedoklis par svarīgākajiem aspektiem Latvijas uzņēmumu darbībā, lai sekmētu Latvijas attīstību ilgtermiņā.

Arī prasme mērķtiecīgi plānot uzņēmuma darbību ilgtermiņā ir būtisks ilgtspējas nosacījums. Vairāk kā puse (57%) aptaujāto pauž viedokli, ka tie uzņēmumi, kas ievieš un darbojas saskaņā ar savu ilgtermiņa stratēģiju, sniedz savu ieguldījumu valsts izaugsmē. Kā trešais svarīgākais uzņēmējdarbības ieguldījums Latvijas ilgtermiņa attīstībā tiek minēta peļņa – 47% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valsts attīstību sekmē tieši tie uzņēmumi, kas darbojas ar peļņu. Bet gandrīz puse (42%) aptaujāto iedzīvotāju pauž viedokli, ka godīga nodokļu nomaksa ir faktors, kas sekmē Latvijas attīstību ilgtermiņā.