Jaunākais izdevums

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Latviju par savu mājas vietu ir noskatījuši vairāki starptautiski uzņēmumi, tāpat nozarē savu vietu ir pieteikuši IT servisa centri un startup, ir spēcīgi vietējie IT uzņēmumi, kas strādā ne tikai Latvijā, bet iekaro eksporta tirgus. «Arī starp uzņēmumiem e-komercija un IKT risinājumu izmantošana biznesā ir attīstījusies. Šobrīd teju 2/3 uzņēmumu ir mājaslapas un gandrīz visas kompānijas ikdienas darbā izmanto datoru un internetu. Tāpat piecu gadu laikā gandrīz divkāršojies uzņēmumu īpatsvars, kas veikuši pirkumus internetā vai citos datortīklos – 2015. gadā to skaits sasniedza 41%,» norādīja S. Bāliņa.

Saplūst un paplašinās

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare aizvien vairāk saplūst ar citām jomām. Piemēram, finanšu pakalpojumu sfērā bankas lielāku vērību velta digitalizācijai, kā arī ir parādījušies fintech spēlētāji. Latvijā mājvietu ir noskatījuši virtuālo spēļu pakalpojumu nodrošinātāji, piemēram, Evolution Latvia, Euro Live Technologies, kas, atbilstoši DB TOP 500 datiem, ir vieni no lielākajiem jomas uzņēmumiem, ņemot vērā finanšu datus. Lielākais nodokļu maksātājs IT nozarē, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, pērn Latvijā bija Mikrotīkls, vēstīja Leta. Mikrotīkls ziedojis miljonu eiro Bērnu slimnīcas fondam, kā arī miljonu eiro – Latvijas Universitātei. Jāatzīmē, ka IT vairumtirgotājs Elko grupa ir viens no top 10 lielākajiem uzņēmumiem Latvijā pēc apgrozījuma datiem (DB TOP 500).

Pēdējā laikā uzņēmumi vairāk pievēršas satura veidošanai, kas spilgti izpaužas telekomunikāciju jomā. Uzņēmumi paplašina apvāršņus, piedāvājot jaunus, iepriekš nozares kompānijām nebijušus pakalpojumus, piemēram, šāds gadījums ir Lattelecom ienākšana elektroenerģijas tirgū.

«Latvijas uzņēmumi jau sen nekonkurē tikai ar Latvijas vai pat Baltijas spēlētājiem. Digitālo tehnoloģiju attīstība ir palielinājusi konkurenci ar globāla līmeņa spēlētājiem, turklāt paredzams, ka tā arvien pieaugs,» ar DB novērojumos dalās Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš uzskata, ka uzņēmumiem ir jāmeklē arvien jaunas izaugsmes iespējas, kas nozīmē arī nebijušas darbības jomas un nozares, sekojot vispārējai pasaules līmeņa uzņēmumu attīstībai. «Tāpat pēdējos gados visā pasaulē, tostarp Eiropā, Baltijā un arī Latvijā, ļoti aktuāla ir telekomunikācijas kompāniju apvienošana jeb tirgus konverģence, saplūstot ne tikai mobilo un fiksēto pakalpojumu sniedzējiem, bet arī satura veidotājiem ar pakalpojumu sniedzējiem,» papildina J. Gulbis.

Ceturtā industriālā revolūcija

Patlaban pasaulē ir tehnoloģiju transformācijas laikmets, ko raksturo vēl nebijis attīstības temps un mobilo tehnoloģiju dominante, DB skaidro Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. «Attīstība ir visaptveroša, tā ietekmē visdažādākās mūsu dzīves jomas un ne velti tiek dēvēta par Ceturto industriālo revolūciju, jo izmaiņas ir fundamentālas,» uzsvēra J. Binde. Tā ir Latvijas izrāviena iespēja, jo pasaulē galvenie resursi vairs nav tikai nafta vai zelts, bet gan tehnoloģijas un gudri cilvēki, kas pieejami arī Latvijā. Infrastruktūra te ir pasaules līmenī, atliek tikai to gudri izmantot. Latvijai ir jākļūst par viedvalsti, lai uzlabotu konkurētspēju globālajā tirgū un nodrošinātu iedzīvotājiem augstāku dzīves līmeni.

Bites īpašnieku maiņa

Pirms desmit gadiem jeb 2007.gadā izmaiņas skāra mobilo sakaru operatoru Bite, kad par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuva Mid Europa Partners – privāta kapitāla investīciju kompānija Centrālajā un Austrumeiropā. Darījuma summa bija 450 milj. eiro. Iegādes brīdī jaunie īpašnieki izteicās, ka uzņēmumu varētu pārdot pēc aptuveni pieciem gadiem, tomēr par darījumu operators paziņoja vēlāk – 2015. gada nogalē, kad Mid Europa Partners sāka vienošanās procesu, saskaņā ar kuru ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners (Providence) pārņēma Bite Latvija mātesuzņēmumu Bite Finance International BV jeb Bites grupu savā īpašumā. 2017. gadā Bites īpašniekam Providence savu biznesu Baltijā par 115 milj. eiro pārdeva arī zviedru mediju koncerns Modern Times Group. Bites ienākšana Latvijā piešāva pipariņu konkurencei, kas pozitīvi ietekmēja telekomunikāciju tarifus.

Šo gadu laikā netrūka spilgtu un pretrunīgi vērtētu mobilo sakaru operatoru reklāmu, kā visspilgtākā ir jāatzīmē Tele2 akcija Meteorīts 2009.gadā, kad plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Mazsalacas novada Sēļu pagastā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni desmit metru dziļu un divdesmit metru platu krāteri.

Šobrīd mobilo sakaru operatoru reklāmās vairāk redzams, ka operatori izceļ sevi, tādējādi spodrinot spalvas. Telekomunikāciju nozare ir aizraujoša un mainīga, jo tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.

«Ap 2007. gadu dominēja 2G tehnoloģijas un lietotāju rokās viedtālruņu bija aptuveni 1% (salīdzinājumam 2016. gadā viedtelefonus, atbilstoši TNS datiem, izmantoja 61% iedzīvotāju – DB). Savukārt optiskie pieslēgumi bija izbūvēti tikai biznesa klientiem, līdz ar to mājsaimniecībās par ātru internetu un viedtelefonu sniegtajām iespējām varējām vien sapņot. Arī viena mobilo sarunu minūte vietējos tīklos 2007. gadā maksāja ievērojami dārgāk nekā šobrīd – vidēji virs 7 eiro centiem, līdz ar to sarunu apjoms mobilajos tīklos bija būtiski mazāks. Valstī darbojās analogā televīzija, un tādas vietnes kā YouTube tik tikko sāka gūt popularitāti,» ar DB atmiņās dalās Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Lattelecom un LMT

2007. gadā noslēdzas arī IT uzņēmumu Exigen Services Dati un Exigen Latvia konsolidācijas process. Savukārt no IT uzņēmuma FMS (šā brīža nosaukums – Visma) tika atdalīts FMS Software, kas paredzēts produktu izstrādei. Abiem uzņēmumiem kā mātes uzņēmums tika nodibināts FMS Group. Valstī 2007. gads bija salīdzinoši spraigs ar diskusijām par valstij piederošo telekomunikāciju uzņēmumu LMT un Lattelecom daļu nākotni. Viens no privatizācijas variantiem, kas sākotnēji guva valdības atbalstu, bija toreizējā Lattelecom valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa piedāvājums, ka Lattelecom varētu privatizēt uzņēmuma vadība un darbinieki, piesaistot ASV investīciju kompāniju Blackstone Group, tomēr līdz darījumam toreiz tā arī netika. Ik pa laikam valstī uzvirmo diskusijas par abu telekomunikāciju uzņēmumu daļu nākotni. 2015. gada nogalē valdība saņēma abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājumu no Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera. Gadu vēlāk – 2016.gada aprīlī – ministru prezidents Māris Kučinskis norādīja, ka uzņēmumi netiks apvienoti, bet tiks piesaistīts neatkarīgs starptautisks konsultants. Sagaidāms, ka diskusijas un pārrunas par šo jautājumu turpināsies.

Parex elpa

Latvijā 2008. gads iesākās ar Parex kraha un ekonomikas krīzes elpu, kas ietekmēja visu Latvijas tautsaimniecību, lai gan programmizstrādātājiem bija samērā pozitīvs gads, tomēr IT vairumtirgotājiem gada otrajā pusē bija kritums, dažos segmentos pat 30–50% apmērā. Valstī tika pabeigts platjoslas interneta ieviešanas projekts, kurā sadarbībā ar Telekom Baltija ieguldīts 21 milj. eiro . Nepelnīti, bet bieži vien Latvijā uzskata, ka valstī ir trīs mobilo sakaru operatori, bet tas tā nav, jo valstī savs tīkls, izmantojot CDMA tehnoloģiju (kas sākotnēji radīta un izmantota ASV militārās nozares vajadzībām), ir arī Telekom Baltija, kas plašāk zināms ar Triatel zīmolu. Programmizstrādāji apgrozījuma samazinājumu uzrādīja 2009. gadā. Eiropas līmenī nozares uzņēmumi un sabiedrība tika iepazīstināta ar vērienīgu iniciatīvu Digitālā programma Eiropai 11 miljardu eiro apmērā. 2009.gadā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pārņēma e-parakstu no Latvijas Pasta. Gadu vēlāk LVRTC sāka piedāvāt elektronisko e-parakstu. IT nozare nepalika bez baumām, tirgū izskanēja informācija, ka IT uzņēmumam Tieto bija interese iegādāties Exigen Services, tas bija neilgi pēc datu noplūdes no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, kas notika 2009. gada nogalē vai 2010. gada sākumā. Exigen neapstiprināja, bet arī nenoliedza, ka norit pārrunas ar Tieto. Intervijā DB Tieto Latvia vadītājs Elmārs Gengers neizslēdza citu uzņēmumu iegādes iespējas, jo kompānijai ir visi vajadzīgie priekšnoteikumi. Viņš minēja, ka uzņēmuma redzeslokā nav tikai viens uzņēmums, bet nozīmīgi nozares spēlētāji. «Exigen Services ir cienījams uzņēmums ar savu potenciālu un profesionāliem speciālistiem, kuru pēdējā laikā skāruši pārmaiņu vēji,» 2010. gadā intervijā DB skaidroja E. Gengers. Šajā gadā Tieto arī pabeidza integrāciju vienā uzņēmumā, procesa laikā TietoEnator Alise mainīja nosaukumu uz Tieto Latvia, bet no 2010. gada sākuma uzņēmumam tika pievienots arī TietoEnator. Telekomunikāciju nozarē galvenās prioritātes attīstībā tika pievērstas datu pārraidei. Spilgti iezīmējās viedtālruņu un mobilo ierīču, piemēram, planšetdatoru, uzvaras gājiens. Latvijā tika pilnībā pārtraukta analogā TV apraide.

Startup ēra

Lai gan šobrīd esam pieraduši pie startup uzņēmumiem, viens no zīmīgākajiem atskaites punktiem šīs jomas attīstībai ir 2011. gads, kad britu jaundibinātais informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu inkubators TechHub atvēra filiāli Rīgā, lai turpinātu Londonas inkubatora tradīcijas, piedāvājot jauniem startup uzņēmumiem īpaši pielāgotas darba un pasākumu telpas. Latvijā aizvien vairāk tika rīkoti dažādi šai jomai veltīti pasākumi, piemēram, OpenCoffeeClub, Garage48 u.c. «Īsumā nozares attīstību šo gadu laikā vērtēju neiedomājami pozitīvi,» DB atzīmē viens no TechHub Riga dibinātājiem Andris Bērziņš, atceroties, ka pirms sešiem gadiem Latvijā IKT nozarē bija salīdzinoši maz aktivitāšu startup virzienā. «Galvenais - ir mainījusies sabiedrības un valsts attieksme. Pirms tam startup uzņēmumus uztvēra nenopietni, ka tā ir tikai spēlēšanās, bet šobrīd ir sapratne, ka tie ātri var izaugt par lieliem veiksmes stāstiem, ienesot lielas summas nomaksātos nodokļos un veidojot darba vietas,» akcentē A. Bērziņš.

Programmizstrādes uzņēmumi aizvien lielāku kārti liek uz eksportu, lielāka uzmanība nozarē tiek pievērsta mākoņskaitļošanas pakalpojumiem. 2012. gadā Latvijā sāk izsniegt pirmās elektroniskās personas apliecības jeb identifikācijas kartes (eID). Pēc ilgām cīņām un debatēm tika panāktas izmaiņas datu nesēju atlīdzības iekasēšanas jomā. Šobrīd datu nesēja atlīdzība 2,85 eiro apmērā ir jāmaksā arī par visu veidu datoriem, savukārt 4% no ieviešanas cenas Latvijā ir maksa par USB zibatmiņām, bet 6% – CD un DVD. Eiropas Savienība piešķīra 50 milj. eiro piektās paaudzes jeb 5G izstrādei, lai līdz 2020. gadam mobilajās tehnoloģijās tā ieņemtu līderpozīciju. 2013.gadā telekomunikāciju jomā operatoriem samazinās ieņēmumi no balss sakaru pakalpojumiem, bet pieaug no datu pārraides, tostarp tie sāk attīstīt videosaturu.

Latvijā apvienojās divi telekomunikāci- ju uzņēmumi Baltcom un IZZI. Tāpat ir jāatzīmē likuma grozījumi, kas ļāva TV3 un LNT sākt iekasēt maksu no TV pakalpojumu sniedzējiem par kanālu retranslāciju, kas radīja daudz strīdu, jo iepriekš abi kanāli par brīvu bija pieejami virszemes apraidē. Gada nogalē programmizstrādātāji sāka informācijas sistēmu pielāgošanu eiro vajadzībām, kas uzņēmumiem radīja papildu darba apjomu, lai 2014. gadā Latvija no latiem pārietu uz eiro valūtu. Tautsaimniecību ietekmēja arī Krievijas rubļa svārstības. Savukārt IT uzņēmumi FMS Software un FMS tika pārdoti Norvēģijas uzņēmumam Visma.

Servisa centri

Desmit gados ir mainījies arī pats bizness – iepriekš pamata temats IT vadītāju konferencēs bija IT ārpakalpojumu izmantošana, atceras Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs. Šobrīd liela uzmanība tiek veltīta digitalizācijai, mākoņu risinājumiem, kas veido līdz šim neredzētus industrializācijas līmeņus. Ja pirms desmit gadiem teju katrā organizācijā un uzņēmumā bija administratoru uzturētas nodaļas, tam klāt datori, serveru istabas, tad šobrīd mākoņu risinājumi situāciju ir mainījuši. Ekonomikā palielinās automatizācijas loma, parādoties datoru robotiem, kad programmas cilvēku vietā veic viņu darbu, tādējādi uzlabojot efektivitāti un samazinot izmaksas. Jau šobrīd 10–30% robežās ir iespējams automatizēt dažādas uzskaites, arī noliktavu, sagādes un grāmatvedības nodaļu darbu.

Latvijā bez programmizstrādes uzņēmumiem par sevi aizvien vairāk liek manīt jauna nozares niša – servisa centri, kas piešauj pipariņu cīņā par darbiniekiem. Lai gan publiskajā telpā aizvien ir salīdzinoši maz informācijas, tomēr šī joma Latvijā attīstās strauji, un, atverot darba sludinājumu portālus, ir daudz vakanču. Latviju par mājas vietu ir noskatījuši vairāki uzņēmumi, piemēram, Atea Global Services, Solvay Business Services Latvia (iepriekš Cytec Latvia), Circle K Business Centre (iepriekš Statoil Fuel & Retail business centre), Tele2 Shared Services Center u.c. Priekšrocības servisu centru izveidei ir vairākas, galvenokārt tiek minēts darbinieku strādīgums, profesionalitāte, infrastruktūras pieejamība, arī izmaksas salīdzinājumā ar Skandināviju ir zemākas, kā arī ir saprotama mentalitāte, kultūra un darba vide. 2015. gadā Latvijas IT uzņēmums Datakom nonāca IT uzņēmuma Datlex īpašumā. Diskusijas un kaislības nozarē turpinājās arī par Eiropas Savienības 2014.–2020. plānošanas perioda projektiem. Mikrotīkla īpašnieki sāka vēsturisko VEF ēku atjaunošanu Brīvības gatvē, un apkaimi sāka dēvēt par vietējo Silīcija ieleju, jo tur netālu viens no otra atrodas vairāki IKT uzņēmumi, piemēram, Tieto, LMT, Accenture.

2015. gads ir būtisks ar to, ka no 1. septembra vairākas Latvijas skolas sāka īstenot pilotprojektu, lai skolēniem mācītu datoriku un programmēšanas pamatus. Lai popularizētu IT nozari skolēnu vidū kā perspektīvu nākotnes profesiju un palielinātu skolēnu skaitu, kuri padziļināti apgūst programmēšanu, nodibināts IT Izglītības fonds. 2015. gadā DPA iepazīstināja ar uzņēmuma jauno zīmolu Squalio. Ja iepriekšējos gadus esam veltījuši lielu uzmanību Baltijas un NVS tirgu apguvei, tad pēdējo divu gadu laikā esam vairāk fokusējušies Centrāleiropas un Rietumeiropas tirgu virzienā, maijā DB intervijā skaidroja Squalio Group valdes loceklis Sandis Kolomenskis. Nesen Squalio globālai ekspansijai piesaistīja bankas Citadele finansējumu 8 milj. eiro apmērā ar Altum garantiju 3 milj. eiro apmērā.

2015. gadā Exigen Services Latvia akcionāri pieņēma lēmumu par programmatūras ražošanas apdrošināšanas projektu daļas nodošanu jaunizveidotajam Latvijas uznēmumam EIS Group Latvia. Šogad izmaiņas veiktas Exigen Services Latvia vadībā, ilggadējais vadītājs Ivars Puksts kļuvis par padomes priekšsēdētāju, bet par valdes priekšsēdētāju iecelts Māris Dreimanis. Šogad arī datu centru operators DEAC paziņoja par 10 milj. eiro investīcijām jauna datu centra izveidē Rīgā, bet telekomunikāciju jomā tika atcelta viesabonēšanas maksa Eiropas Savienībā. IKT nozarē viss plūst un mainās, nākotnē vēl redzēsim labākus nozares rezultātus, kas kāpinās arī kopējos Latvijas tautsaimniecības rādītājus.

Viedoklis

Arī šogad gaidāms pieaugums

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts:

Latvijā IT pakalpojumu eksports kopš 2000.gada ir pieaudzis aptuveni 20 reizes, pērn tas veidoja ap 350 milj. eiro. Protams, 30% pieaugums nevar turpināties katru gadu, bet vairāk nekā 10% pieaugums šogad noteikti ir sagaidāms. Mikrotīkls veido lielu pienesumu nozarē, lai gan vēsturiski uzņēmuma dati tiek atspoguļoti apstrādes rūpniecībā, bet Mikrotīklam liela sadaļa ir tieši programmatūras jomā. Ja tā finanšu rādītājus iekļautu IT pakalpojumu eksportā, kopējais rādītājs būtu ap 600 milj. eiro. Latvijā liela nepilnība, kas kavē IT pakalpojumu eksportu, ir atbilstošu biroju telpu trūkums. Tas ir bijis iemesls, kāpēc par savu mājasvietu vairākas kompānijas Baltijā ir izraudzījušās Lietuvu. Liela loma IT pakalpojumu eksportā ir finanšu pakalpojumu komponentam, šajā virzienā strādā vairāki uzņēmumi – Tieto, 4Finance, X Infotech, Accenture u.c. Pēdējā laikā Latviju par savu mājas vietu ir nostiprinājuši vairāki virtuālo spēļu pakalpojumu nodrošinātāji, kuri nodarbina ne tikai IT speciālistus, bet darbiniekus ar zemāku kvalifikāciju. Uzņēmumi nodokļos valstij samaksā ievērojamus līdzekļus, piemēram, 2016.gadā Evolution Latvia nodokļos nomaksāja 14,2 milj. eiro. No Latvijas IT veiksmes stāstiem ir jāmin valodniecības tehnoloģiju uzņēmums Tilde. Tāpat nozarē ir spēcīgi uzņēmumi, kuru pamata specializācija nav IT, piemēram, Tele2 Shared Service Center. IKT nozare tikai palielinās savu ietekmi un nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc valstiskā līmenī skolās un vidusskolās skolēni ir jāmudina mācīties eksaktos priekšmetus, ne tikai matemātikai, bet arī fizikai vajadzētu būt obligātam mācību priekšmetam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā 99,6 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet tīmekļa vietne bija 63,0 % uzņēmumu, liecina CSP aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos. 44,1 % uzņēmumu darbinieku darbā regulāri lietoja datoru ar interneta pieslēgumu. Gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 1,9 procentpunktiem.

2018. gada sākumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistus nodarbināja 15,5 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk,

Uzņēmumu īpatsvars, kas nodarbina IKT specialistus, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Visbiežāk IKT speciālistus nodarbina lielie uzņēmumi – 79,5 %. Savukārt vidējo un mazo uzņēmumu grupā IKT specialistus nodarbina attiecīgi 34,7 % un 10,2 % uzņēmumu. Lielo uzņēmumu grupā salīdzinājumā ar 2017. gadu rādītājs pieaudzis par 7,8 procentpunktiem, bet vidējos un mazajos uzņēmumos attiecīgi par 4,9 un 1,3 procentpunktiem.

5,2 % uzņēmumu pērn pieņēma vai mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, bet vairāk nekā pusei no tiem (56,5 %) bija grūtības šo vakanču aizpildīšanā. 5,4 % nodrošināja mācības, lai uzlabotu uzņēmumā nodarbināto IKT speciālistu prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) straujā attīstība rada jaunas iespējas uzņēmējiem realizēt ambiciozas idejas un rast jaunus risinājumus dažādās industrijās. Lai atbalstītu IKT uzņēmumu attīstību Ventspils pašvaldība izveidojusi Ventspils pilsētas pašvaldības Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pilotprojektu programmas konkursu, kas sniedz iespēju uzņēmumiem saņemt papildus finansējumu savas idejas īstenošanai.

IKT pilotprojektu programma tika izveidota 2016. gadā ar mērķi sekmēt jaunu IKT risinājumu – infrastruktūras, aprīkojuma vai programmatūras izstrādi, testēšanu un ieviešanu Ventspilī. Uzņēmējiem tā ir lieliska iespēja saņemt atbalstu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei līdz pat 80% apjomā no kopējām izmaksām, kur minimālais atbalsta apjoms sastāda 2000 EUR, bet maksimālais 15000 EUR.

Lai piedalītos konkursā, iesniegtajiem projektiem ir jāatbilst vismaz vienai no šādām tēmām:

- vieda pārvalde,

- vieda ekonomika,

- vieda mobilitāte,

- vieda vide,

- viedi iedzīvotāji vai

- vieda pilsētvide.

Savukārt komersantiem un personām ir jābūt reģistrētiem VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Šajā alpīnisma sezonā Everestā dzīvību zaudējuši 11 kalnos kāpēji

LETA--DPA/AP, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Everestā pirmdien gājis bojā 62 gadus vecs amerikāņu alpīnists, tādējādi šajā kalnos kāpšanas sezonā pasaules augstākajā virsotnē dzīvību zaudējuši jau 11 cilvēki.

Kristofers Kališs «savu pēdējo saullēktu redzēja no augstākās virsotnes uz Zemes», viņa brālis Marks paziņoja laikrakstam «Denver Post».

Marks Kališs informēja, ka viņa brālis Everestā uzkāpa gandrīz ideālos laikapstākļos pēc tam, kad izklīda pagājušajā nedēļā izveidojušies pūļi ceļā uz virsotni. Tādējādi Kristofers Kališs, kurš ikdienā bija jurists, bija sasniedzis katra kontinenta augstāko virsotni.

Kāds 56 gadus vecs īrs piektdien nomira savā teltī atceļā pēc virsotnes sasniegšanas, bet viņa nepāliešu pavadonis nomira tajā pašā dienā pēc tam, kad ar helikopteru tika nogādāts Everesta bāzes nometnē.

Dienu vēlāk kāds brits nomira atceļā no virsotnes, bet cits īru alpīnists pazuda 16.maijā un tiek uzskatīts par bojāgājušu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bite», sadarbībā ar «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss», cer būtiski kāpināt biznesa pieslēgumu skaitu

«Pasaules tendences liecina, ka viens no telekomunikāciju nozares attīstības stūrakmeņiem ir integrēti biznesa mobilo sakaru un IKT pakalpojumi. Tāpēc pērn nolēmām likt pamatus mūsdienīga mobilo sakaru un IKT pakalpojumu portfeļa izveidei biznesa segmenta klientiem, uzsākot kompānijas «Stream Networks» un tās meitasuzņēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, kas veiksmīgi tika noslēgts šā gada pavasarī,» stāsta Kaspars Buls, «Bite» vadītājs. Uzņēmuma izvēle apvienoties ar šīm kompānijām neesot nejauša – uzņēmums mērķtiecīgi stiprina pozīcijas biznesa segmentā un pagājušā gada laikā biznesa pieslēgumu skaits palielinājās par 20%. Viņš ir pārliecināts, ka sadarbībā ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» arī šogad biznesa pieslēgumu skaits būtiski pieaugs. «Šie uzņēmumi nodrošina kvalitatīvus IKT pakalpojumus, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, videonovērošanu, mākoņpakalpojumus. Tāpat tie lepojas ar augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā,» norāda K. Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Piektdienas intervija ar Datakom valdes priekšsēdētāju Uldi Semeiku

Lelde Petrāne, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ka IKT nozare ir ļoti dinamiska. Mūsu nozarē strādā gudri, izglītoti cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka mūsu nozares uzņēmumiem ir liels potenciāls, jaunrades iespējas un svarīga loma Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai.

Esmu gandarīts, ka varu strādāt kopā ar profesionāļiem vienotā komandā. Mēs spējam uzprojektēt, izstrādāt un piegādāt sarežģītas IT sistēmu infrastruktūras, sākot ar tīkla, serveru, datu glabāšanas risinājumiem, beidzot ar gala lietotāja programmatūru (aplikāciju). Datakom ir orientēts uz gala rezultātu un risinājumu ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Valsts ekonomisko izrāvienu varam panākt ar vietējo darbaspēku

SIA Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares dinamiskā attīstība apliecina, ka digitalizācijas process reiz pārņems visas tautsaimniecības nozares – šī progresa iedīgļus redzam jau tagad.

Šīs tendences jau ir mainījušas speciālistu pieprasījumu darba tirgū – ne vien uzņēmumu IKT nodaļās, bet kopumā - dažādas digitālās prasmes tiek norādītas pie vēlamajām darbinieku kompetencēm arī citu jomu profesijās. Plaši tiek apspriests ekonomiskais izrāviens, ko amatpersonas norāda valsts attīstības vīzijās, taču nākotnē tas būs grūti panākams bez e-prasmēs kompetentiem darbiniekiem. Kā vienu no soļiem IKT speciālistu trūkuma problēmas risināšanā valstsvīri izskata darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, taču, manuprāt, pirmkārt būtu jāmeklē risinājumi, kā izskolot darba tirgus pieprasījumam atbilstošus jauniešus tepat Latvijā un kā jaunizceptos speciālistus šeit noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veselības ministrijai aizdomas par krāpšanu iepriekš veiktajos IKT iepirkumos

Zane Atlāce - Bistere, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) pasūtītajos izvērtējuma ziņojumos par iepriekš veiktajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) iepirkumiem paustas aizdomas par krāpšanu un neefektīvu līdzekļu izmantošanu, tā trešdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele, informē ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks.

VM pasūtījusi pārbaudes divos IKT projektos: Nacionālā veselības dienesta (NVD) organizēto Veselības aprūpes finansēšanas likuma (VAFL) rīka ieviešanu un Veselības ministrijas IKT centralizācijas projektu, lai pārliecinātos par projekta tālāku virzību un atbilstošu līdzekļu izmantošanu.

Attiecībā uz VAFL likumā minēta rīka ieviešanu, eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtām pagājušā gada beigās, kuras joprojām netiek izmantotas. Savukārt, attiecībā uz ministrijas IKT centralizācijas projektu, pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par 597 124, 78 eiro.

«Mums ir pamats domāt par krāpniecību. Abos projektos eksperti konstatējuši, ka par programmatūrām iegādātas pilnīgi citas un stipri dārgākas licences,» norādīja ministre, piebilstot, ka abos projektos eksperti iegādātās programmatūras licences fiziski nav identificējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot dalību Expo 2017 Astanā, Kazahstānā, Latvijas paviljonā notika forums, kas veltīts informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarei, kuru noslēdzot tika parakstīts sadarbības memorands starp trīs valstīm - Latviju, Zviedriju un Kazahstānu, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Forumu, kuru apmeklēja vairāk nekā 50 cilvēku, atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš pauda to, ka izveidojusies laba sadarbība starp Latviju un Kazahstānu, izsakot vēlmi dalīties ar mūsu pieredzi IT jomā valsts pārvaldē. Savukārt Kazahstānas Republikas IKT ministra vietnieks Kairats Balikbaevs uzrunā norādīja, ka Kazastāna virzās uz proaktīvu saziņu ar iedzīvotājiem, domājot par to, ka viņiem ir nevis jāiet pie valsts, bet gan pretēji, tādējādi nodrošinot augstu kvalitāti un standartus.

Pēc svinīgās foruma atklāšanas ar prezentāciju uzstājas Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Podgrebņaks, kurš pastāstīja par mūsu valsti, likumdošanu un regulējumu IKT jomā, kā arī to, kāpēc būtiski sadarboties. Savukārt IT Klasteris, kas piedalījās forumā, norādīja, ka pašreiz nozares pieaugums gadā mērāms 30%, bet vēl par 10% pieaug kompāniju skaits, kas nodarbojas IKT. Būtiski, ka šī joma spēj uzrādīt tik labus rādītājus, jo Latvijā ir viens no pieejamākajiem un ātrākajiem platjoslas internetiem ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, kā arī būtisks darbs tiek ieguldīts, attīstot dažādas inovācijas. Latviju IKT nedēļā kopumā pārstāv deviņi dažādi nozares uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Juris Ulmanis: Lietoju podziņu telefonu, jo pats vēlos kontrolēt savu dzīvi

Kristīne Stepiņa, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šogad sasniegusi 35.vietu pasaulē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomas attīstībā, liecina publiskotais jaunākais ANO Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) pētījums.

Salīdzinājumā ar 2016.gadu Latvijas sniegums IKT reitingā uzlabojies par piecām vietām.

No Baltijas valstīm visaugstāk – 17.vietā – ierindota Igaunija, bet Lietuvai atvēlēta 41.vieta. Salīdzinājumā ar 2016.gadu Igaunija reitingā nokritusies par trīs vietām, bet Lietuva savu pozīciju nav mainījusi.

Ar pasaulē visaugstāko IKT attīstību var lepoties Islande, tai seko Dienvidkoreja un Šveice. Pirmajā desmitniekā ir arī Dānija, Lielbritānija, Honkonga, Nīderlande, Norvēģija, Luksemburga un Japāna.

ASV piešķirta 16.vietā, bet Krievijai – 45.vieta.

Visvājāk IKT joma attīstīta Čadā (174.vieta), Centrālāfrikas Republikā (175.vieta) un Eritrejā (176.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Panākta vienošanās par Microsoft Inovāciju centra atvēršanu Rīgā

Zane Atlāce-Bistere, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 29.jūnija līdz 1.jūlijam Sietlā, Amerikas Savienotās Valstīs, notika Latvijas delegācijas tikšanās ar Microsoft Korporācijas vadības pārstāvjiem, kuras laikā tika panākta konceptuāla vienošanās par Microsoft Inovāciju centra atvēršanu Rīgā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Vizītes laikā Microsoft Campus Redmondā, Sietlā tika pārrunāts līdz šim paveiktais e-pārvaldes jomā, kā arī diskutēts par valsts pārvaldes attīstības izaicinājumiem digitālajā laikmetā. Tikšanās laikā abas puses prezentēja sasniegumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldes organizācijā un jauno tehnoloģiju attīstībā, kas būtu izmantojami valsts pārvaldes procesu modernizācijai, kā arī inovatīvo projektu attīstībai zinātnē un uzņēmējdarbībā.

«Inovāciju centra atvēršana Rīgā ir būtisks sasniegums un apliecinājums Latvijā izveidotam tīklojumam, kas apvieno un veicina sadarbību starp IKT nozares pārstāvjiem, zinātni, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldi, veicinot jauno tehnoloģiju ieviešanu valsts pārvaldes procesos, kā arī stimulējot jauno uzņēmumu attīstību augsti pievienotās vērtības nozarē, kāda ir IKT,» uzsver Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums starp Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" ieviešanu Latvijā.

Šīs programmas īstenošanu nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un tā sniegs iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzfinansējumu 35% līdz 70% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām zaļo tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai.

Programmas mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas uzņēmumos. Atbilstoši programmas nosacījumiem atbalsts tiks sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: "zaļās" inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju jomā.

"Šī programma motivēs uzņēmumus arvien vairāk domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, ieviešot videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas, uz kuru pamata tiks veidoti jauni, eksportspējīgi produkti. Šobrīd Latvijas rūpniecību galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi – gan vidēji augsto, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars ir tikai 15% no kopējās apstrādes rūpniecības nozares. ES vidējais rādītājs ir 47%. Augstu pievienoto vērtību var sniegt tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ ar Norvēģijas grantu atbalstu vēlamies stimulēt šādu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos," skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Desmit Baltkrievijas uzņēmumi izteikuši vēlmi pārcelt savu darbību uz Latviju

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Baltkrievijas uzņēmumi izteikuši vēlmi pārcelt savu darbību uz Latviju, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš norādīja, ka aptuveni nedēļas laikā LIAA sniegusi konsultācijas vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri nopietni izvērtē iespēju par savas darbības pārcelšanu uz Latviju.

"Paralēli šie uzņēmumi izskata arī citas iespējas, tādēļ izšķiroši svarīga ir ātra rīcība. Šobrīd strādājam ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam," pauda Rožkalns.

LIAA direktors norādīja, ka Latvijas piedāvājumu nopietni izvērtē arī vairāki vadošie Baltkrievijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc apvienošanās ar Latnet Bite spēj piedāvāt ne vien tipiskos mobilā operatora pakalpojumus, bet arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus.

SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls gan atzīst, ka divu organizāciju apvienošanās nav vienkāršs process, bet motivācija ir plašākas tirgus iespējas. Cita veida partnerību uzņēmums nesen ir sācis ar konkurentu Tele2, paziņojot par kopīga radiopiekļuves tīkla būvēšanu 5G tīkla ieviešanai. Vairāk par sadarbības nozīmi biznesā, lietotāju mobilo datu patēriņa pieaugumu un to, kāpēc Latvijā, pretēji citām valstīm, turpina strauji augt viedtālruņu pārdošanas apjomi, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kas bija galvenie iemesli, kāpēc Bite nolēma apvienoties ar Latnet?

Kad definējām, ka gribam augt arī biznesa klientu segmentā, redzējām, ka tiem ir interese par daudz plašāku pakalpojumu loku, nevis tikai par tradicionālo mobilo operatoru produktiem, kas ir īsziņas, balss pakalpojumi un dati. Redzējām, ka apvienošanās dotu iespēju apmierināt lielu daļu klientu vajadzību. Paralēli tajā pašā laikā sākām saņemt jautājumus no klientiem par mūsu iespējām piedāvāt citus pakalpojumus. Apvienošanās process būtu noticis gadu agrāk, taču tobrīd mūsu investors iegādājās MTG Baltijā, un no biznesa viedokļa tika pieņemts lēmums visu darīt secīgi. Līdz ar to apvienošanās procesu var vērtēt kā organiski un pārdomāti veidotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Šī gada sākumā 42,2% uzņēmumu darbinieku darbā regulāri lietoja datoru ar interneta pieslēgumu. Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, šis rādītājs pieaudzis par 1,5 procentpunktiem.

CSP atzīmē, ka 13,5% uzņēmumu nodarbināja IKT speciālistus. IKT speciālisti ir darbinieki, kuru pamatdarbs ir apkalpot un uzturēt datortehniku, instalēt programmatūru, sniegt atbalstu tās lietošanā u. tml.., bet 4,9% nodrošināja mācības, lai uzlabotu uzņēmumā nodarbināto IKT speciālistu prasmes. Daudz lielāks kā citās nozarēs šādu uzņēmumu īpatsvars ir informācijas un komunikāciju pakalpojumu sniedzējuApsekojumā iekļauti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādesrūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumuapsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas unkomunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts. vidū (36,3%), bet visretāk saviem IKT speciālistiem atbilstošas apmācības nodrošina ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji (2,7%) un būvniecības nozares uzņēmēji (0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas digitālā izaugsme

Signe Bāliņa - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Latvijas Universitātes profesore, Dr. oec., 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu starp pārējām dalībvalstīm. Tā liecina Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji. Turklāt tādos aspektos kā «Savienojamība» un «Interneta pakalpojumu lietošana» Latvija guvusi progresu, sasniedzot 10. vietu, savukārt rādītājā «Digitālie publiskie pakalpojumi» gada laikā esam pakāpušies no 14. uz 9. vietu.

No vienas puses, varam būt gandarīti, jo izaugsme šajos rādītājos apliecina ne tikai valsts digitālo publisko pakalpojumu attīstību, bet arī visas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares ikgadējo izaugsmi un produktivitāti. No otras puses, DESI dati atklāj, ka Latvijai jāveicina progress tādos aspektos kā «Cilvēkkapitāls», kur joprojām atpaliekam no ES vidējā līmeņa, un «Digitālo tehnoloģiju integrācija», kur ierindojamies vien 23. vietā. Turklāt – DESI autori norāda, ka nedaudz vairāk kā pusei Latvijas iedzīvotāju nepiemīt vai ir minimālas digitālās prasmes. Tas negatīvi ietekmē sabiedrības konkurētspēju un pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū, kur digitālas prasmes sen vairs nav nekas unikāls, bet tādas pašas pamatprasmes, kā prasme lasīt, rakstīt un rēķināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Everesta virsotnes tuvumā miruši divi kalnos kāpēji, kas bija iestrēguši alpīnistu rindā uz pasaules augstāko virsotni.

55 gadus vecā indiešu kalnos kāpēja Andžali Kulkarni mira trešdien atceļā no virsotnes, telekanālam CNN pavēstīja viņas dēls. Viņa bija iesprūdusi kalnos kāpēju «sastrēgumā» virs ceturtās nometnes, kas 8000 metru augstumā ir pēdējā nometne ceļā uz virsotni.

Trešdien nomira arī 55 gadus vecais amerikāņu kalnos kāpējs Donalds Linns Kešs, kurš noģība no augstuma slimības, kāpjot lejā no virsotnes, paziņoja Nepālas ekspedīciju kompānija «Pioneer Adventure Pvt. Ltd.»

Alpīnists Nirmals Purdža trešdien sociālajā tīklā «Instagram» ievietoja attēlu, kurā redzama blīva kalnos kāpēju rinda ceļā uz Everesta virsotni. Pēc viņa teiktā, kāpēju rindā kalna «nāves zonā» atradušies aptuveni 320 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Nākamie 100 gadi Latvijai – viedvalsts

Juris Binde, Latvijas Mobilā telefona prezidents, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidents, Vidzemes Augstskolas profesors, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interpretējot Mūra likumu*, var teikt, ka vairs nekad pārmaiņas nebūs tik lēnas kā šodien. Ikviena viedtālruņa lietotāja rīcībā ir lielāka skaitļošanas jauda nekā NASA aparatūrai pirmajos cilvēku lidojumos uz Mēnesi. Informācijas apjoms, ko 17. gadsimtā cilvēks uzņēma visā mūžā, ietilpināms viena The New York Times vai pāris Dienas Biznesa numuros. Mēs dzīvojam laikā, kad modernas tehnoloģijas un gudri cilvēki valsts attīstībai ir vērtīgāki par naftu vai zeltu. Latvijā ir viena no izcilākajām telekomunikāciju infrastruktūrām pasaulē. Šajā jomā stabili turamies līderos pasaules topos. Līdz ar somiem esam visaktīvākie mobilo datu patērētāji. Kā izmantot šo jaudu un iespējas Latvijas attīstībai?

Pēc gada svinēsim Latvijas simtgadi – šai laikā vajadzētu ne tikai atskatīties uz sasniegto, bet arī ielikt pamatus tam, kāda būs mūsu valsts nākamajos 100 gados. Nozares vārdā piedāvāju Latvijas attīstības vīziju: Latvija - viedvalsts. Ja salīdzinām valsti ar koku, tad Latvijas saknes ir mūsu jaudīgās tehnoloģijas, uz kurām mūsdienās balstās ekonomikas un sabiedrības tālākā attīstība. Jau tagad industriālo revolūciju ietekmē mēs strādājam mazāk un dzīvojam ilgāk. Šobrīd esam uz ceturtās industriālās revolūcijas sliekšņa, kad līdz ar 5G un lietu internetu tehnoloģiju inovācijas radīs jaunas iespējas ikvienā nozarē. Koka stumbrs ir mūsu gudrie un uzņēmīgie cilvēki. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem, jaunu biznesa ideju ģenerēšanā jaunuzņēmumos vai esošo uzņēmumu ietvaros esam trešie Eiropā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jau veido 4,2% Latvijas IKP un nodrošina darbu 28 000 iedzīvotāju. IKT eksporta apjoms Latvijā ir trešajā vietā līdzās kokapstrādei un pārtikas rūpniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ierindojusies ceturtajā vietā Eiropas Savienībā (ES) kā valsts ar visaugstāko brieduma pakāpi e-pārvaldes jomā, secināts Eiropas Komisijas ikgadējā e-pārvaldes pētījumā, kurā vērtē informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu valsts pārvaldē Eiropas Savienībā.

Jau šobrīd iedzīvotājiem ir pieejami 700 digitālu pakalpojumu. Pētījumā Latvija vērtēta kā ceturtā labākā valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā dzīves situācijās, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, transporta līdzekļiem, mājokļa vai pārcelšanās jautājumiem un tiesību aizsardzību (parāda vai uzturlīdzekļu piedziņu). Savukārt kā sestā labākā Latvija novērtēta valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamībā dzīves situācijās, kas saistītas ar izglītību, jautājumiem par dažādām ģimenei aktuālām tēmām, kā arī darbu un pensiju.

Līdztekus patīkamajam augstajam novērtējumam ļoti būtiski ir pētījuma secinājumi: Latvijas nākotnes izaicinājums ir uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes, veicināt IKT pakalpojumu drošību un kvalitāti, kā arī jāturpina attīstīt arī privātā sektora digitālo transformāciju. Ja runā par iedzīvotāju un uzņēmēju digitālajām prasmēm, tad te darāmā vēl daudz. Ne velti eksperti norāda, ka mums ir izcila IKT infrastruktūra, kura, vienkāršojot, pārsvarā tiek izmantota kaķu video aplūkošanai sociālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu eksports 2018. gadā sasniedza teju 1,1 miljardu eiro, savukārt pakalpojumu eksports bija 779 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2017. gadu, informē Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.

IKT nozare pēdējos gados strauji attīstās, augot gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaitam.

IKT nozare veido 4,1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nozarei ir augsta rentabilitāte – vidējā aktīvu rentabilitāte pēc pēdējiem datiem par 2017. gadu Latvijā bijusi 4,5%, savukārt IKT pakalpojumu nozarei – 10%, norāda S. Bāliņa.

Lielākie IT pakalpojumu uzņēmumi pēc apgrozījuma 2018. gadā: TOP 3

1. SIA Evolution Latvia

Apgrozījums: 89,01 milj. eiro

2. Accenture Latvijas filiāle*

Apgrozījums: 79,6 milj. eiro

3. SIA 4finance IT

Apgrozījums: 47,76 milj. eiro

* pārskata periods 01.09.2017.-31.08.2018.; uzņēmuma sniegtā informācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Kā jūtas sieviete IKT nozarē

Anda Asere, 27.04.2017

«Situācija uzlabojas ar katru gadu. Ja paskatāmies uz situāciju pirms pieciem gadiem un šodien, tad tā ir kā diena pret nakti. Ne Latvijā, ne ārzemēs cilvēkiem vairs nav pārsteiguma, ja pasaki, ka esi labi pazīstama ar IT industriju – agrāk par to iepleta acis, bet tagad uzdod papildjautājumus par pieredzi,» saka Egija Gailuma, Poker Art līdzdibinātāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta starptautiskā Meitenes IKT nozarē diena (International Girls in ICT Day). Uzzini, kā jūtas sievietes šajā nozarē.

Teksts lasāms šeit vai raksta galerijā!

«Situācija uzlabojas ar katru gadu. Ja paskatāmies uz situāciju pirms pieciem gadiem un šodien, tad tā ir kā diena pret nakti. Ne Latvijā, ne ārzemēs cilvēkiem vairs nav pārsteiguma, ja pasaki, ka esi labi pazīstama ar IT industriju – agrāk par to iepleta acis, bet tagad uzdod papildjautājumus par pieredzi,» saka Egija Gailuma, Poker Art līdzdibinātāja.

Arī Learn IT līdzdibinātāja Elīna Ingelande uzskata, ka šobrīd Latvijā ir laba augsne tam, lai IT jomai pievienotos aizvien vairāk sieviešu. Pēdējos gados gan IT uzņēmumi, gan meiteņu komūnas aktīvi popularizē šo kā sievietēm interesantu un piemērotu jomu, kā arī cenšas lauzt sabiedrībā un pašās meitenēs esošos stereotipus un bailes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru