Jaunākais izdevums

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Latviju par savu mājas vietu ir noskatījuši vairāki starptautiski uzņēmumi, tāpat nozarē savu vietu ir pieteikuši IT servisa centri un startup, ir spēcīgi vietējie IT uzņēmumi, kas strādā ne tikai Latvijā, bet iekaro eksporta tirgus. «Arī starp uzņēmumiem e-komercija un IKT risinājumu izmantošana biznesā ir attīstījusies. Šobrīd teju 2/3 uzņēmumu ir mājaslapas un gandrīz visas kompānijas ikdienas darbā izmanto datoru un internetu. Tāpat piecu gadu laikā gandrīz divkāršojies uzņēmumu īpatsvars, kas veikuši pirkumus internetā vai citos datortīklos – 2015. gadā to skaits sasniedza 41%,» norādīja S. Bāliņa.

Saplūst un paplašinās

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare aizvien vairāk saplūst ar citām jomām. Piemēram, finanšu pakalpojumu sfērā bankas lielāku vērību velta digitalizācijai, kā arī ir parādījušies fintech spēlētāji. Latvijā mājvietu ir noskatījuši virtuālo spēļu pakalpojumu nodrošinātāji, piemēram, Evolution Latvia, Euro Live Technologies, kas, atbilstoši DB TOP 500 datiem, ir vieni no lielākajiem jomas uzņēmumiem, ņemot vērā finanšu datus. Lielākais nodokļu maksātājs IT nozarē, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, pērn Latvijā bija Mikrotīkls, vēstīja Leta. Mikrotīkls ziedojis miljonu eiro Bērnu slimnīcas fondam, kā arī miljonu eiro – Latvijas Universitātei. Jāatzīmē, ka IT vairumtirgotājs Elko grupa ir viens no top 10 lielākajiem uzņēmumiem Latvijā pēc apgrozījuma datiem (DB TOP 500).

Pēdējā laikā uzņēmumi vairāk pievēršas satura veidošanai, kas spilgti izpaužas telekomunikāciju jomā. Uzņēmumi paplašina apvāršņus, piedāvājot jaunus, iepriekš nozares kompānijām nebijušus pakalpojumus, piemēram, šāds gadījums ir Lattelecom ienākšana elektroenerģijas tirgū.

«Latvijas uzņēmumi jau sen nekonkurē tikai ar Latvijas vai pat Baltijas spēlētājiem. Digitālo tehnoloģiju attīstība ir palielinājusi konkurenci ar globāla līmeņa spēlētājiem, turklāt paredzams, ka tā arvien pieaugs,» ar DB novērojumos dalās Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš uzskata, ka uzņēmumiem ir jāmeklē arvien jaunas izaugsmes iespējas, kas nozīmē arī nebijušas darbības jomas un nozares, sekojot vispārējai pasaules līmeņa uzņēmumu attīstībai. «Tāpat pēdējos gados visā pasaulē, tostarp Eiropā, Baltijā un arī Latvijā, ļoti aktuāla ir telekomunikācijas kompāniju apvienošana jeb tirgus konverģence, saplūstot ne tikai mobilo un fiksēto pakalpojumu sniedzējiem, bet arī satura veidotājiem ar pakalpojumu sniedzējiem,» papildina J. Gulbis.

Ceturtā industriālā revolūcija

Patlaban pasaulē ir tehnoloģiju transformācijas laikmets, ko raksturo vēl nebijis attīstības temps un mobilo tehnoloģiju dominante, DB skaidro Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. «Attīstība ir visaptveroša, tā ietekmē visdažādākās mūsu dzīves jomas un ne velti tiek dēvēta par Ceturto industriālo revolūciju, jo izmaiņas ir fundamentālas,» uzsvēra J. Binde. Tā ir Latvijas izrāviena iespēja, jo pasaulē galvenie resursi vairs nav tikai nafta vai zelts, bet gan tehnoloģijas un gudri cilvēki, kas pieejami arī Latvijā. Infrastruktūra te ir pasaules līmenī, atliek tikai to gudri izmantot. Latvijai ir jākļūst par viedvalsti, lai uzlabotu konkurētspēju globālajā tirgū un nodrošinātu iedzīvotājiem augstāku dzīves līmeni.

Bites īpašnieku maiņa

Pirms desmit gadiem jeb 2007.gadā izmaiņas skāra mobilo sakaru operatoru Bite, kad par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuva Mid Europa Partners – privāta kapitāla investīciju kompānija Centrālajā un Austrumeiropā. Darījuma summa bija 450 milj. eiro. Iegādes brīdī jaunie īpašnieki izteicās, ka uzņēmumu varētu pārdot pēc aptuveni pieciem gadiem, tomēr par darījumu operators paziņoja vēlāk – 2015. gada nogalē, kad Mid Europa Partners sāka vienošanās procesu, saskaņā ar kuru ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners (Providence) pārņēma Bite Latvija mātesuzņēmumu Bite Finance International BV jeb Bites grupu savā īpašumā. 2017. gadā Bites īpašniekam Providence savu biznesu Baltijā par 115 milj. eiro pārdeva arī zviedru mediju koncerns Modern Times Group. Bites ienākšana Latvijā piešāva pipariņu konkurencei, kas pozitīvi ietekmēja telekomunikāciju tarifus.

Šo gadu laikā netrūka spilgtu un pretrunīgi vērtētu mobilo sakaru operatoru reklāmu, kā visspilgtākā ir jāatzīmē Tele2 akcija Meteorīts 2009.gadā, kad plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Mazsalacas novada Sēļu pagastā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni desmit metru dziļu un divdesmit metru platu krāteri.

Šobrīd mobilo sakaru operatoru reklāmās vairāk redzams, ka operatori izceļ sevi, tādējādi spodrinot spalvas. Telekomunikāciju nozare ir aizraujoša un mainīga, jo tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.

«Ap 2007. gadu dominēja 2G tehnoloģijas un lietotāju rokās viedtālruņu bija aptuveni 1% (salīdzinājumam 2016. gadā viedtelefonus, atbilstoši TNS datiem, izmantoja 61% iedzīvotāju – DB). Savukārt optiskie pieslēgumi bija izbūvēti tikai biznesa klientiem, līdz ar to mājsaimniecībās par ātru internetu un viedtelefonu sniegtajām iespējām varējām vien sapņot. Arī viena mobilo sarunu minūte vietējos tīklos 2007. gadā maksāja ievērojami dārgāk nekā šobrīd – vidēji virs 7 eiro centiem, līdz ar to sarunu apjoms mobilajos tīklos bija būtiski mazāks. Valstī darbojās analogā televīzija, un tādas vietnes kā YouTube tik tikko sāka gūt popularitāti,» ar DB atmiņās dalās Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Lattelecom un LMT

2007. gadā noslēdzas arī IT uzņēmumu Exigen Services Dati un Exigen Latvia konsolidācijas process. Savukārt no IT uzņēmuma FMS (šā brīža nosaukums – Visma) tika atdalīts FMS Software, kas paredzēts produktu izstrādei. Abiem uzņēmumiem kā mātes uzņēmums tika nodibināts FMS Group. Valstī 2007. gads bija salīdzinoši spraigs ar diskusijām par valstij piederošo telekomunikāciju uzņēmumu LMT un Lattelecom daļu nākotni. Viens no privatizācijas variantiem, kas sākotnēji guva valdības atbalstu, bija toreizējā Lattelecom valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa piedāvājums, ka Lattelecom varētu privatizēt uzņēmuma vadība un darbinieki, piesaistot ASV investīciju kompāniju Blackstone Group, tomēr līdz darījumam toreiz tā arī netika. Ik pa laikam valstī uzvirmo diskusijas par abu telekomunikāciju uzņēmumu daļu nākotni. 2015. gada nogalē valdība saņēma abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājumu no Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera. Gadu vēlāk – 2016.gada aprīlī – ministru prezidents Māris Kučinskis norādīja, ka uzņēmumi netiks apvienoti, bet tiks piesaistīts neatkarīgs starptautisks konsultants. Sagaidāms, ka diskusijas un pārrunas par šo jautājumu turpināsies.

Parex elpa

Latvijā 2008. gads iesākās ar Parex kraha un ekonomikas krīzes elpu, kas ietekmēja visu Latvijas tautsaimniecību, lai gan programmizstrādātājiem bija samērā pozitīvs gads, tomēr IT vairumtirgotājiem gada otrajā pusē bija kritums, dažos segmentos pat 30–50% apmērā. Valstī tika pabeigts platjoslas interneta ieviešanas projekts, kurā sadarbībā ar Telekom Baltija ieguldīts 21 milj. eiro . Nepelnīti, bet bieži vien Latvijā uzskata, ka valstī ir trīs mobilo sakaru operatori, bet tas tā nav, jo valstī savs tīkls, izmantojot CDMA tehnoloģiju (kas sākotnēji radīta un izmantota ASV militārās nozares vajadzībām), ir arī Telekom Baltija, kas plašāk zināms ar Triatel zīmolu. Programmizstrādāji apgrozījuma samazinājumu uzrādīja 2009. gadā. Eiropas līmenī nozares uzņēmumi un sabiedrība tika iepazīstināta ar vērienīgu iniciatīvu Digitālā programma Eiropai 11 miljardu eiro apmērā. 2009.gadā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pārņēma e-parakstu no Latvijas Pasta. Gadu vēlāk LVRTC sāka piedāvāt elektronisko e-parakstu. IT nozare nepalika bez baumām, tirgū izskanēja informācija, ka IT uzņēmumam Tieto bija interese iegādāties Exigen Services, tas bija neilgi pēc datu noplūdes no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, kas notika 2009. gada nogalē vai 2010. gada sākumā. Exigen neapstiprināja, bet arī nenoliedza, ka norit pārrunas ar Tieto. Intervijā DB Tieto Latvia vadītājs Elmārs Gengers neizslēdza citu uzņēmumu iegādes iespējas, jo kompānijai ir visi vajadzīgie priekšnoteikumi. Viņš minēja, ka uzņēmuma redzeslokā nav tikai viens uzņēmums, bet nozīmīgi nozares spēlētāji. «Exigen Services ir cienījams uzņēmums ar savu potenciālu un profesionāliem speciālistiem, kuru pēdējā laikā skāruši pārmaiņu vēji,» 2010. gadā intervijā DB skaidroja E. Gengers. Šajā gadā Tieto arī pabeidza integrāciju vienā uzņēmumā, procesa laikā TietoEnator Alise mainīja nosaukumu uz Tieto Latvia, bet no 2010. gada sākuma uzņēmumam tika pievienots arī TietoEnator. Telekomunikāciju nozarē galvenās prioritātes attīstībā tika pievērstas datu pārraidei. Spilgti iezīmējās viedtālruņu un mobilo ierīču, piemēram, planšetdatoru, uzvaras gājiens. Latvijā tika pilnībā pārtraukta analogā TV apraide.

Startup ēra

Lai gan šobrīd esam pieraduši pie startup uzņēmumiem, viens no zīmīgākajiem atskaites punktiem šīs jomas attīstībai ir 2011. gads, kad britu jaundibinātais informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu inkubators TechHub atvēra filiāli Rīgā, lai turpinātu Londonas inkubatora tradīcijas, piedāvājot jauniem startup uzņēmumiem īpaši pielāgotas darba un pasākumu telpas. Latvijā aizvien vairāk tika rīkoti dažādi šai jomai veltīti pasākumi, piemēram, OpenCoffeeClub, Garage48 u.c. «Īsumā nozares attīstību šo gadu laikā vērtēju neiedomājami pozitīvi,» DB atzīmē viens no TechHub Riga dibinātājiem Andris Bērziņš, atceroties, ka pirms sešiem gadiem Latvijā IKT nozarē bija salīdzinoši maz aktivitāšu startup virzienā. «Galvenais - ir mainījusies sabiedrības un valsts attieksme. Pirms tam startup uzņēmumus uztvēra nenopietni, ka tā ir tikai spēlēšanās, bet šobrīd ir sapratne, ka tie ātri var izaugt par lieliem veiksmes stāstiem, ienesot lielas summas nomaksātos nodokļos un veidojot darba vietas,» akcentē A. Bērziņš.

Programmizstrādes uzņēmumi aizvien lielāku kārti liek uz eksportu, lielāka uzmanība nozarē tiek pievērsta mākoņskaitļošanas pakalpojumiem. 2012. gadā Latvijā sāk izsniegt pirmās elektroniskās personas apliecības jeb identifikācijas kartes (eID). Pēc ilgām cīņām un debatēm tika panāktas izmaiņas datu nesēju atlīdzības iekasēšanas jomā. Šobrīd datu nesēja atlīdzība 2,85 eiro apmērā ir jāmaksā arī par visu veidu datoriem, savukārt 4% no ieviešanas cenas Latvijā ir maksa par USB zibatmiņām, bet 6% – CD un DVD. Eiropas Savienība piešķīra 50 milj. eiro piektās paaudzes jeb 5G izstrādei, lai līdz 2020. gadam mobilajās tehnoloģijās tā ieņemtu līderpozīciju. 2013.gadā telekomunikāciju jomā operatoriem samazinās ieņēmumi no balss sakaru pakalpojumiem, bet pieaug no datu pārraides, tostarp tie sāk attīstīt videosaturu.

Latvijā apvienojās divi telekomunikāci- ju uzņēmumi Baltcom un IZZI. Tāpat ir jāatzīmē likuma grozījumi, kas ļāva TV3 un LNT sākt iekasēt maksu no TV pakalpojumu sniedzējiem par kanālu retranslāciju, kas radīja daudz strīdu, jo iepriekš abi kanāli par brīvu bija pieejami virszemes apraidē. Gada nogalē programmizstrādātāji sāka informācijas sistēmu pielāgošanu eiro vajadzībām, kas uzņēmumiem radīja papildu darba apjomu, lai 2014. gadā Latvija no latiem pārietu uz eiro valūtu. Tautsaimniecību ietekmēja arī Krievijas rubļa svārstības. Savukārt IT uzņēmumi FMS Software un FMS tika pārdoti Norvēģijas uzņēmumam Visma.

Servisa centri

Desmit gados ir mainījies arī pats bizness – iepriekš pamata temats IT vadītāju konferencēs bija IT ārpakalpojumu izmantošana, atceras Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs. Šobrīd liela uzmanība tiek veltīta digitalizācijai, mākoņu risinājumiem, kas veido līdz šim neredzētus industrializācijas līmeņus. Ja pirms desmit gadiem teju katrā organizācijā un uzņēmumā bija administratoru uzturētas nodaļas, tam klāt datori, serveru istabas, tad šobrīd mākoņu risinājumi situāciju ir mainījuši. Ekonomikā palielinās automatizācijas loma, parādoties datoru robotiem, kad programmas cilvēku vietā veic viņu darbu, tādējādi uzlabojot efektivitāti un samazinot izmaksas. Jau šobrīd 10–30% robežās ir iespējams automatizēt dažādas uzskaites, arī noliktavu, sagādes un grāmatvedības nodaļu darbu.

Latvijā bez programmizstrādes uzņēmumiem par sevi aizvien vairāk liek manīt jauna nozares niša – servisa centri, kas piešauj pipariņu cīņā par darbiniekiem. Lai gan publiskajā telpā aizvien ir salīdzinoši maz informācijas, tomēr šī joma Latvijā attīstās strauji, un, atverot darba sludinājumu portālus, ir daudz vakanču. Latviju par mājas vietu ir noskatījuši vairāki uzņēmumi, piemēram, Atea Global Services, Solvay Business Services Latvia (iepriekš Cytec Latvia), Circle K Business Centre (iepriekš Statoil Fuel & Retail business centre), Tele2 Shared Services Center u.c. Priekšrocības servisu centru izveidei ir vairākas, galvenokārt tiek minēts darbinieku strādīgums, profesionalitāte, infrastruktūras pieejamība, arī izmaksas salīdzinājumā ar Skandināviju ir zemākas, kā arī ir saprotama mentalitāte, kultūra un darba vide. 2015. gadā Latvijas IT uzņēmums Datakom nonāca IT uzņēmuma Datlex īpašumā. Diskusijas un kaislības nozarē turpinājās arī par Eiropas Savienības 2014.–2020. plānošanas perioda projektiem. Mikrotīkla īpašnieki sāka vēsturisko VEF ēku atjaunošanu Brīvības gatvē, un apkaimi sāka dēvēt par vietējo Silīcija ieleju, jo tur netālu viens no otra atrodas vairāki IKT uzņēmumi, piemēram, Tieto, LMT, Accenture.

2015. gads ir būtisks ar to, ka no 1. septembra vairākas Latvijas skolas sāka īstenot pilotprojektu, lai skolēniem mācītu datoriku un programmēšanas pamatus. Lai popularizētu IT nozari skolēnu vidū kā perspektīvu nākotnes profesiju un palielinātu skolēnu skaitu, kuri padziļināti apgūst programmēšanu, nodibināts IT Izglītības fonds. 2015. gadā DPA iepazīstināja ar uzņēmuma jauno zīmolu Squalio. Ja iepriekšējos gadus esam veltījuši lielu uzmanību Baltijas un NVS tirgu apguvei, tad pēdējo divu gadu laikā esam vairāk fokusējušies Centrāleiropas un Rietumeiropas tirgu virzienā, maijā DB intervijā skaidroja Squalio Group valdes loceklis Sandis Kolomenskis. Nesen Squalio globālai ekspansijai piesaistīja bankas Citadele finansējumu 8 milj. eiro apmērā ar Altum garantiju 3 milj. eiro apmērā.

2015. gadā Exigen Services Latvia akcionāri pieņēma lēmumu par programmatūras ražošanas apdrošināšanas projektu daļas nodošanu jaunizveidotajam Latvijas uznēmumam EIS Group Latvia. Šogad izmaiņas veiktas Exigen Services Latvia vadībā, ilggadējais vadītājs Ivars Puksts kļuvis par padomes priekšsēdētāju, bet par valdes priekšsēdētāju iecelts Māris Dreimanis. Šogad arī datu centru operators DEAC paziņoja par 10 milj. eiro investīcijām jauna datu centra izveidē Rīgā, bet telekomunikāciju jomā tika atcelta viesabonēšanas maksa Eiropas Savienībā. IKT nozarē viss plūst un mainās, nākotnē vēl redzēsim labākus nozares rezultātus, kas kāpinās arī kopējos Latvijas tautsaimniecības rādītājus.

Viedoklis

Arī šogad gaidāms pieaugums

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts:

Latvijā IT pakalpojumu eksports kopš 2000.gada ir pieaudzis aptuveni 20 reizes, pērn tas veidoja ap 350 milj. eiro. Protams, 30% pieaugums nevar turpināties katru gadu, bet vairāk nekā 10% pieaugums šogad noteikti ir sagaidāms. Mikrotīkls veido lielu pienesumu nozarē, lai gan vēsturiski uzņēmuma dati tiek atspoguļoti apstrādes rūpniecībā, bet Mikrotīklam liela sadaļa ir tieši programmatūras jomā. Ja tā finanšu rādītājus iekļautu IT pakalpojumu eksportā, kopējais rādītājs būtu ap 600 milj. eiro. Latvijā liela nepilnība, kas kavē IT pakalpojumu eksportu, ir atbilstošu biroju telpu trūkums. Tas ir bijis iemesls, kāpēc par savu mājasvietu vairākas kompānijas Baltijā ir izraudzījušās Lietuvu. Liela loma IT pakalpojumu eksportā ir finanšu pakalpojumu komponentam, šajā virzienā strādā vairāki uzņēmumi – Tieto, 4Finance, X Infotech, Accenture u.c. Pēdējā laikā Latviju par savu mājas vietu ir nostiprinājuši vairāki virtuālo spēļu pakalpojumu nodrošinātāji, kuri nodarbina ne tikai IT speciālistus, bet darbiniekus ar zemāku kvalifikāciju. Uzņēmumi nodokļos valstij samaksā ievērojamus līdzekļus, piemēram, 2016.gadā Evolution Latvia nodokļos nomaksāja 14,2 milj. eiro. No Latvijas IT veiksmes stāstiem ir jāmin valodniecības tehnoloģiju uzņēmums Tilde. Tāpat nozarē ir spēcīgi uzņēmumi, kuru pamata specializācija nav IT, piemēram, Tele2 Shared Service Center. IKT nozare tikai palielinās savu ietekmi un nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc valstiskā līmenī skolās un vidusskolās skolēni ir jāmudina mācīties eksaktos priekšmetus, ne tikai matemātikai, bet arī fizikai vajadzētu būt obligātam mācību priekšmetam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora IKT pārvaldības modelis

LETA, 17.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldības modelis, otrdien Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) uzdevumā veiktā pētījuma autoru "KPMG Baltics" pārstāve Dana Behmane.

Starp pārējiem pētījumā secinātajiem ieteikumiem Behmane minēja augstas stratēģiskās prioritātes piešķiršanu IKT jomai valsts pārvaldē, kā arī neatkarīgas IKT ieviešanas iestādes izveidošanu ar centralizētu budžetu.

"Šo ieteikumu mērķis ir mainīt IKT pārvaldību, lai efektīvi pārvaldītu resursus un virzītos uz procesu automatizāciju," sacīja Behmane.

Viņa stāstīja, ka ĀIPL uzdevumā veiktajā pētījumā atklāts, ka valsts sektorā ir izteikts IKT speciālistu ar nepieciešamajām kompetencēm trūkums, bet vidējā IKT speciālistu alga valsts sektorā ir tikai 67% no vidējās algas IKT nozarē. Tāpat ir ierobežots IKT apmācību budžets.

Tāpat pētījums atklājis, ka IKT nav noteikta par stratēģisko prioritāti. IKT jomas vadībā publiskajā sektorā nav pietiekami centralizēta atbildība augstāko amatpersonu līmenī, kā arī nav ieviesta publiskā sektora IKT centralizācija - katrai iestādei ir savs IKT budžets, ir grūtības ieviest centralizētus IKT pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija uzņēmusi tempu Eiropā un pasaulē, tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei darba pilnas rokas, turklāt arvien lielāku nozīmi perspektīvā iegūs mākslīgā intelekta risinājumi, bet tik un tā gala lēmumu pieņēmējs bija un būs cilvēks.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009.gada un marta nogalē tajā tika pārvēlēta atkārtoti. Viņa norāda, ka ikgadējais pieprasījums pēc nozares produktiem un pakalpojumiem turpina pieaugt, bet pēdējā gada laikā īpaši strauji audzis pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem un jauniem risinājumiem tieši saistībā ar digitālo drošību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija informācijas un komunikācijas tehnoloģijas segmentā?

Nozare visu laiku dinamiski attīstās, un izaugsmes temps ir straujš. Proti, aug nozarē strādājošo skaits, tas pārsniedz jau 40 000, arvien lielāks ir nozares produktu un pakalpojumu eksporta apjoms, kas pārsniedz 2,7 miljardus eiro, un loģiski, ka arī audzis uzņēmumu neto apgrozījums un peļņa. Turklāt nozares eksporta apjoms naudas izteiksmē pārsniedz pašmāju apgrozījumu. Tas nozīmē, ka būtībā IKT ir nozare, kura orientēta uz eksportu. Pagaidām vēl precīzu nozares datu par 2022. gadu nav, bet arī 2021. gada skaitļi ir iespaidīgi. Proti, IKT nozares īpatsvars IKP sasniedz 6%; par 149 miljoniem eiro augusi IKT nozares uzņēmumu peļņa, pārsniedzot 598 miljonus eiro; IKT darbaspēka izmaksas augušas par 187 miljoniem eiro, pārsniedzot 1,1 miljardu eiro. Savukārt IKT uzņēmumu skaits ir samazinājies par 390, jo mainījusies uzņēmumu uzskaites metodika, un kopējais skaits 2021.gada beigās sasniedzis 6700.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā 99,6 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet tīmekļa vietne bija 63,0 % uzņēmumu, liecina CSP aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos. 44,1 % uzņēmumu darbinieku darbā regulāri lietoja datoru ar interneta pieslēgumu. Gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 1,9 procentpunktiem.

2018. gada sākumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistus nodarbināja 15,5 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk,

Uzņēmumu īpatsvars, kas nodarbina IKT specialistus, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Visbiežāk IKT speciālistus nodarbina lielie uzņēmumi – 79,5 %. Savukārt vidējo un mazo uzņēmumu grupā IKT specialistus nodarbina attiecīgi 34,7 % un 10,2 % uzņēmumu. Lielo uzņēmumu grupā salīdzinājumā ar 2017. gadu rādītājs pieaudzis par 7,8 procentpunktiem, bet vidējos un mazajos uzņēmumos attiecīgi par 4,9 un 1,3 procentpunktiem.

5,2 % uzņēmumu pērn pieņēma vai mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, bet vairāk nekā pusei no tiem (56,5 %) bija grūtības šo vakanču aizpildīšanā. 5,4 % nodrošināja mācības, lai uzlabotu uzņēmumā nodarbināto IKT speciālistu prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) straujā attīstība rada jaunas iespējas uzņēmējiem realizēt ambiciozas idejas un rast jaunus risinājumus dažādās industrijās. Lai atbalstītu IKT uzņēmumu attīstību Ventspils pašvaldība izveidojusi Ventspils pilsētas pašvaldības Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pilotprojektu programmas konkursu, kas sniedz iespēju uzņēmumiem saņemt papildus finansējumu savas idejas īstenošanai.

IKT pilotprojektu programma tika izveidota 2016. gadā ar mērķi sekmēt jaunu IKT risinājumu – infrastruktūras, aprīkojuma vai programmatūras izstrādi, testēšanu un ieviešanu Ventspilī. Uzņēmējiem tā ir lieliska iespēja saņemt atbalstu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei līdz pat 80% apjomā no kopējām izmaksām, kur minimālais atbalsta apjoms sastāda 2000 EUR, bet maksimālais 15000 EUR.

Lai piedalītos konkursā, iesniegtajiem projektiem ir jāatbilst vismaz vienai no šādām tēmām:

- vieda pārvalde,

- vieda ekonomika,

- vieda mobilitāte,

- vieda vide,

- viedi iedzīvotāji vai

- vieda pilsētvide.

Savukārt komersantiem un personām ir jābūt reģistrētiem VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Šajā alpīnisma sezonā Everestā dzīvību zaudējuši 11 kalnos kāpēji

LETA--DPA/AP, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Everestā pirmdien gājis bojā 62 gadus vecs amerikāņu alpīnists, tādējādi šajā kalnos kāpšanas sezonā pasaules augstākajā virsotnē dzīvību zaudējuši jau 11 cilvēki.

Kristofers Kališs «savu pēdējo saullēktu redzēja no augstākās virsotnes uz Zemes», viņa brālis Marks paziņoja laikrakstam «Denver Post».

Marks Kališs informēja, ka viņa brālis Everestā uzkāpa gandrīz ideālos laikapstākļos pēc tam, kad izklīda pagājušajā nedēļā izveidojušies pūļi ceļā uz virsotni. Tādējādi Kristofers Kališs, kurš ikdienā bija jurists, bija sasniedzis katra kontinenta augstāko virsotni.

Kāds 56 gadus vecs īrs piektdien nomira savā teltī atceļā pēc virsotnes sasniegšanas, bet viņa nepāliešu pavadonis nomira tajā pašā dienā pēc tam, kad ar helikopteru tika nogādāts Everesta bāzes nometnē.

Dienu vēlāk kāds brits nomira atceļā no virsotnes, bet cits īru alpīnists pazuda 16.maijā un tiek uzskatīts par bojāgājušu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) biedru kopsapulcē 23.martā par LIKTA prezidenti vienbalsīgi ievēlēta prof. Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009. gada.

LIKTA valde ievēlēta šādā sastāvā: Signe Bāliņa, Edmunds Beļskis, Ainārs Bemberis, Juris Binde, Jānis Bokta, Jānis Dambergs, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Māra Jākobsone un Uldis Tatarčuks.

Kā IT klastera sekcijas deleģēts LIKTA valdes loceklis tika apstiprināts Jānis Čupriks un kā Asociēto biedru sekcijas deleģētā pārstāve – Elīna Rītiņa.

“Jau ilgstoši vadot LIKTA, mani galvenie mērķi ir veidot pozitīvu IKT nozares tēlu, uzlabot visas sabiedrības digitālo pratību, kā arī veicināt sadarbību starp LIKTA biedriem, IKT nozares uzņēmumiem, pētniekiem un publisko sektoru visos līmeņos. Šie ir priekšnoteikumi, lai Latvijā tiktu attīstīta digitālā sabiedrība, un nenoliedzami būtiska nozīme šajā procesā ir LIKTA kā nozares vadošajai asociācijai. Esmu pagodināta, ka man atkārtoti ir uzticēts atbildīgais LIKTA prezidentes amats, un apņemos kopā ar jaunievēlēto valdi turpināt darbu pie IKT nozares attīstības visas sabiedrības un Latvijas tautsaimniecības interesēs,” pēc ievēlēšanas teica Signe Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes kā dopings informācijas tehnoloģiju sfērai

Māris Ķirsons, 07.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā notikušās kataklizmas un krīzes ir bijušas kā sava veida dopings digitalizācijas uzrāvienam visās sfērās, tādējādi uzkarsējot IKT produktu un pakalpojumu izstrādnes, kā arī apkalpošanas segmentu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta programmēšanas SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris. Viņaprāt, Latvijā esošie IKT produkti un pakalpojumi, kuri darbojas valstī un pašvaldībās, nebūt nav sliktāki par Igaunijā vai Lietuvā esošajiem, turklāt ir pat tādi, kuri šeit ir labāki nekā analogi ārzemēs. Savukārt vājākais posms digitalizācijā bija un joprojām ir cilvēks - gan savu zināšanu un iemaņu trūkuma, gan arī vieglprātības dēļ.

Kāda ir situācija informācijas komunikācijas tehnoloģiju segmentā?

Vienā vārdā — laba, jo pēdējo gadu krīzes tikai devušas papildu uzrāvienu nozarei. 2020. gada pavasarī ieradās Covid-19 pandēmija, kas no vienas puses ieviesa nepieredzētus cilvēku pārvietošanās un saimnieciskās darbības ierobežojumus, bet no otras puses paveica piespiedu digitalizāciju. Jāatceras, ka līdz 2020. gada pavasarim tehnoloģijas arī bija un ļāva gan attālināti strādāt, gan rīkot sapulces un pat konferences, taču šādas iespējas izmantoja ļoti mazskaitlīga publika. Taču pandēmija šos digitālos risinājumus padarīja par tobrīd vienīgo iespēju — strādāt, kā arī virtuālā vidē rīkot tikšanās, sapulces un pat darījumu apspriedes. Faktiski Covid-19 radīja milzīgu pieprasījumu pēc digitālajiem risinājumiem, kas savukārt ievērojami palielināja kopējo nodarbināto skaitu nozarē, turklāt nereti palielinājās ne tikai IKT speciālistu skaits, bet arī atbalsta speciālistu skaits. Pandēmija savā ziņā nojauca valstu robežas, jo IKT speciālisti, piemēram, var dzīvot Latvijā un strādāt Amerikā vai jebkurā vietā Eiropā. Nenoliedzami, ka digitalizācijas pirmsākumi ir meklējami jau pirms daudziem gadiem, tomēr tās uzvaras gājiens sākās ar Covid-19 pandēmiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais DESI ziņojums – dzeltenā kartīte Latvijai

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, 19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bite», sadarbībā ar «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss», cer būtiski kāpināt biznesa pieslēgumu skaitu

«Pasaules tendences liecina, ka viens no telekomunikāciju nozares attīstības stūrakmeņiem ir integrēti biznesa mobilo sakaru un IKT pakalpojumi. Tāpēc pērn nolēmām likt pamatus mūsdienīga mobilo sakaru un IKT pakalpojumu portfeļa izveidei biznesa segmenta klientiem, uzsākot kompānijas «Stream Networks» un tās meitasuzņēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, kas veiksmīgi tika noslēgts šā gada pavasarī,» stāsta Kaspars Buls, «Bite» vadītājs. Uzņēmuma izvēle apvienoties ar šīm kompānijām neesot nejauša – uzņēmums mērķtiecīgi stiprina pozīcijas biznesa segmentā un pagājušā gada laikā biznesa pieslēgumu skaits palielinājās par 20%. Viņš ir pārliecināts, ka sadarbībā ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» arī šogad biznesa pieslēgumu skaits būtiski pieaugs. «Šie uzņēmumi nodrošina kvalitatīvus IKT pakalpojumus, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, videonovērošanu, mākoņpakalpojumus. Tāpat tie lepojas ar augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā,» norāda K. Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā IKT nozare jau šodien var veicināt zaļo revolūciju?

Līna Lāsa, “Deel” paplašināšanās vadītāja Baltijas reģionā, 02.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Glāzgovas klimata konferences laikā vairākas valstis pauda gatavību tuvāko 10 gadu laikā kļūt klimatneitrālas. Kaut arī dažas lielvalstis apgalvo, ka šī mērķa sasniegšana varētu aizņemt vēl pusgadsimtu, daudzas mazākas pārmaiņas ir īstenojamas kaut vai tūlīt, un tās neprasa milzīgas izmaksas jaunas klimata politikas ieviešanai.

Būtisks spēlētājs te var izrādīties strauji augošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare.

IKT nozares ekoloģiskais nospiedums – kā vidēja izmēra pilsētai

Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu) IKT jomā nodarbināto skaits Latvijā ir 3,7% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 4,3%). Tie ir vairāk nekā 30 000 cilvēku. Lai to labāk iztēlotos, tas ir apmēram tikpat, cik, piemēram, visi Ventspils iedzīvotāji. Strauji augošajā nozarē, kurā strādājošo skaits kopš 2008. gada ir divkāršojies, vēl pēc 10 gadiem tas, visticamāk, būs vēl vismaz divreiz lielāks. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prognozēm* līdz 2030. gadam Latvijā var trūkt pat līdz 9000 augstākās kvalifikācijas speciālistu dabaszinātnēs, IKT, inženierzinātnēs un matemātikā, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem arvien biežāk var nākties meklēt jaunus darbiniekus ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Piektdienas intervija ar Datakom valdes priekšsēdētāju Uldi Semeiku

Lelde Petrāne, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ka IKT nozare ir ļoti dinamiska. Mūsu nozarē strādā gudri, izglītoti cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka mūsu nozares uzņēmumiem ir liels potenciāls, jaunrades iespējas un svarīga loma Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai.

Esmu gandarīts, ka varu strādāt kopā ar profesionāļiem vienotā komandā. Mēs spējam uzprojektēt, izstrādāt un piegādāt sarežģītas IT sistēmu infrastruktūras, sākot ar tīkla, serveru, datu glabāšanas risinājumiem, beidzot ar gala lietotāja programmatūru (aplikāciju). Datakom ir orientēts uz gala rezultātu un risinājumu ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Valsts ekonomisko izrāvienu varam panākt ar vietējo darbaspēku

SIA Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares dinamiskā attīstība apliecina, ka digitalizācijas process reiz pārņems visas tautsaimniecības nozares – šī progresa iedīgļus redzam jau tagad.

Šīs tendences jau ir mainījušas speciālistu pieprasījumu darba tirgū – ne vien uzņēmumu IKT nodaļās, bet kopumā - dažādas digitālās prasmes tiek norādītas pie vēlamajām darbinieku kompetencēm arī citu jomu profesijās. Plaši tiek apspriests ekonomiskais izrāviens, ko amatpersonas norāda valsts attīstības vīzijās, taču nākotnē tas būs grūti panākams bez e-prasmēs kompetentiem darbiniekiem. Kā vienu no soļiem IKT speciālistu trūkuma problēmas risināšanā valstsvīri izskata darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, taču, manuprāt, pirmkārt būtu jāmeklē risinājumi, kā izskolot darba tirgus pieprasījumam atbilstošus jauniešus tepat Latvijā un kā jaunizceptos speciālistus šeit noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veselības ministrijai aizdomas par krāpšanu iepriekš veiktajos IKT iepirkumos

Zane Atlāce - Bistere, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) pasūtītajos izvērtējuma ziņojumos par iepriekš veiktajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) iepirkumiem paustas aizdomas par krāpšanu un neefektīvu līdzekļu izmantošanu, tā trešdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele, informē ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks.

VM pasūtījusi pārbaudes divos IKT projektos: Nacionālā veselības dienesta (NVD) organizēto Veselības aprūpes finansēšanas likuma (VAFL) rīka ieviešanu un Veselības ministrijas IKT centralizācijas projektu, lai pārliecinātos par projekta tālāku virzību un atbilstošu līdzekļu izmantošanu.

Attiecībā uz VAFL likumā minēta rīka ieviešanu, eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtām pagājušā gada beigās, kuras joprojām netiek izmantotas. Savukārt, attiecībā uz ministrijas IKT centralizācijas projektu, pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par 597 124, 78 eiro.

«Mums ir pamats domāt par krāpniecību. Abos projektos eksperti konstatējuši, ka par programmatūrām iegādātas pilnīgi citas un stipri dārgākas licences,» norādīja ministre, piebilstot, ka abos projektos eksperti iegādātās programmatūras licences fiziski nav identificējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot dalību Expo 2017 Astanā, Kazahstānā, Latvijas paviljonā notika forums, kas veltīts informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarei, kuru noslēdzot tika parakstīts sadarbības memorands starp trīs valstīm - Latviju, Zviedriju un Kazahstānu, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Forumu, kuru apmeklēja vairāk nekā 50 cilvēku, atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš pauda to, ka izveidojusies laba sadarbība starp Latviju un Kazahstānu, izsakot vēlmi dalīties ar mūsu pieredzi IT jomā valsts pārvaldē. Savukārt Kazahstānas Republikas IKT ministra vietnieks Kairats Balikbaevs uzrunā norādīja, ka Kazastāna virzās uz proaktīvu saziņu ar iedzīvotājiem, domājot par to, ka viņiem ir nevis jāiet pie valsts, bet gan pretēji, tādējādi nodrošinot augstu kvalitāti un standartus.

Pēc svinīgās foruma atklāšanas ar prezentāciju uzstājas Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Podgrebņaks, kurš pastāstīja par mūsu valsti, likumdošanu un regulējumu IKT jomā, kā arī to, kāpēc būtiski sadarboties. Savukārt IT Klasteris, kas piedalījās forumā, norādīja, ka pašreiz nozares pieaugums gadā mērāms 30%, bet vēl par 10% pieaug kompāniju skaits, kas nodarbojas IKT. Būtiski, ka šī joma spēj uzrādīt tik labus rādītājus, jo Latvijā ir viens no pieejamākajiem un ātrākajiem platjoslas internetiem ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, kā arī būtisks darbs tiek ieguldīts, attīstot dažādas inovācijas. Latviju IKT nedēļā kopumā pārstāv deviņi dažādi nozares uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai privātpersonām un biznesa klientiem Latvijā vienuviet nodrošinātu tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu, uzsākta divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošana.

Tā tiks pabeigta šī gada vasarā, un, noslēdzoties apvienošanās procesam, visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpinās sniegt IKT uzņēmums “Bite Latvija”. “Baltcom” klientiem šobrīd nekas nav jādara – ne cenas, ne pakalpojumu klāsts nemainās.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūs par vienīgo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā būs ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

“Abu uzņēmumu apvienošana ir solis tuvāk mūsu ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt “Bite” pozīcijas elektronisko sakaru pakalpojumu un IKT tirgū, klientiem piedāvājot maksimāli plašāko pakalpojumu portfeli. Pēc apvienošanās pabeigšanas galvenie ieguvēji būs mūsu esošie un topošie klienti, kuri vienuviet varēs iegādāties gan interneta pakalpojumus mājām un birojam, izmantojot optisko vai 5G tīklu, tirgū iecienīto “Go3” televīziju, balss pakalpojumus, dažādus IoT un IKT risinājumus biznesam, gan plašu ierīču klāstu “Bite” salonos, interneta veikalā un zvanu centrā,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kiberdrošības speciālistu sagatavošana ir nacionālas drošības jautājums

Db.lv, 27.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tagad teju puse no visiem Latvijas uzņēmējiem, kas vēlas pieņemt darbā Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) jomas speciālistus, ziņo par grūtībām aizpildīt izsludinātās vakances, savukārt, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kvalificēto kiberdrošības speciālistu sagatavošana ir nacionālas drošības jautājums, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm liecina, ka speciālistu trūkums IKT nozarē turpinās pieaugt, savukārt, Valsts kancelejas ikgadējā salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru secināts, ka amatu grupa, kurā atbilstošākos kandidātus bijis gan visgrūtāk piesaistīt, gan visgrūtāk noturēt ir IKT speciālisti.

Šī problēma aktuāla arī citās valstīs. Proti, Informācijas sistēmu audita un kontroles asociācijas (ISACA) ikgadējais pētījums atklāja, ka visā pasaulē ir akūta nepieciešamība pēc kiberdrošības speciālistiem, kuriem piemīt arī kritiskā domāšana un komunikācijas prasmes.

CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina uzsver, ka kvalificētu speciālistu trūkumu gan Latvijā, gan citur pasaulē veicina arī tas, ka IKT drošības riskus sāk apzināties arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju no dažādiem sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Juris Ulmanis: Lietoju podziņu telefonu, jo pats vēlos kontrolēt savu dzīvi

Kristīne Stepiņa, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā “Bite” tīkls palīdz ikdienas darbā vairumtirgotājam SIA “Leversa”?

Sadarbības materiāls, 26.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi sakari un mobilais internets ir būtisks priekšnosacījums biznesa veiksmīgai darbībai. Savā pieredzē dalās pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Leversa”, kas ikdienas darbā paļaujas uz stabilu tīkla pārklājumu un ātru internetu, jau vairāk nekā sešus gadus cieši sadarbojoties ar IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite”.

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu uzņēmumiem un valsts sektoram, piemēram, augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju, “Viedo zvanu pārvaldnieku” liela ienākošo zvanu skaita administrēšanai, aizsargātu e-pasts un drošu datu uzglabāšanu mākoņpakalpojumos, “Bite” drošības pakalpojumu “Antivīruss+” u.c. pakalpojumus. Tāpēc nemitīga tīkla infrastruktūras attīstība ir viena no “Bite” svarīgākajām prioritātēm, nodrošinot augstas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus klientiem visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru