Latvijā būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldības modelis, otrdien Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) uzdevumā veiktā pētījuma autoru "KPMG Baltics" pārstāve Dana Behmane.
Starp pārējiem pētījumā secinātajiem ieteikumiem Behmane minēja augstas stratēģiskās prioritātes piešķiršanu IKT jomai valsts pārvaldē, kā arī neatkarīgas IKT ieviešanas iestādes izveidošanu ar centralizētu budžetu.
"Šo ieteikumu mērķis ir mainīt IKT pārvaldību, lai efektīvi pārvaldītu resursus un virzītos uz procesu automatizāciju," sacīja Behmane.
Viņa stāstīja, ka ĀIPL uzdevumā veiktajā pētījumā atklāts, ka valsts sektorā ir izteikts IKT speciālistu ar nepieciešamajām kompetencēm trūkums, bet vidējā IKT speciālistu alga valsts sektorā ir tikai 67% no vidējās algas IKT nozarē. Tāpat ir ierobežots IKT apmācību budžets.
Tāpat pētījums atklājis, ka IKT nav noteikta par stratēģisko prioritāti. IKT jomas vadībā publiskajā sektorā nav pietiekami centralizēta atbildība augstāko amatpersonu līmenī, kā arī nav ieviesta publiskā sektora IKT centralizācija - katrai iestādei ir savs IKT budžets, ir grūtības ieviest centralizētus IKT pakalpojumus.
Behmane piebilda, ka lēmumu pieņemšana IKT jomā publiskajā sektorā ir uzticēta IKT speciālistiem un šiem lēmumiem nav vadības atbalsta. Tāpat valsts līmenī nav noteiktas vienotas prioritārās vajadzības.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Āris Dzērvāns uzsvēra, ka VARAM piekrīt pētījumā secinātajam, vienlaikus norādot, ka visi pētījumā minētie ieteikumi jau ir izstrādes procesā dažādās gatavības stadijās. Tāpat arī jautājumi par konstatēto trūkumu novēršanu jau esot dienaskārtībā.
Apakškomisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA) sēdes noslēgumā secināja, ka jāvirzās uz lielāku IKT centralizāciju valsts pārvaldē un lielāko IKT projektu apsaimniekošanā, kā arī uz kompetenču vairošanu valsts pārvaldes darbiniekiem un sabiedrībai kopumā.
