Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Kāds, jūsuprāt, ir 5G tirgus potenciāls, jo nereti patērētāji uzskata, ka pietiek ar 4G piedāvājumu?

Jaunās 5G tehnoloģiskās iespējas ir ar ļoti lielu potenciālu. Mēs varam piedāvāt ikdienas lietošanas pakalpojumus tiem lietotājiem, kuri līdz šim bija grūti aizsniedzamās teritorijās. Es šeit nerunāju par kosmosu, bet gan par mājas internetu tepat Latvijā – vietās, kur līdz šim tas bija vai nu vājš, vai arī pilnīgi nepieejams. Ar 5G tīkla jaudu mēs varam piedāvāt optiskā interneta kvalitātei līdzvērtīgu pakalpojumu – lielu ātrumu un pieslēguma stabilitāti. Tāpat ir jāņem vērā, ka aizvadītajos gados ir mainījies datu patēriņš, ko izmanto viena mājsaimniecība, un ir mainījušies paradumi. Aizvien biežāk darbībā ir vairākas ierīces vienlaikus, piemēram, 4 cilvēku ģimene izmanto pat 5-9 ierīces. Šobrīd esam uzsākuši piedāvāt trīs dažādus 5G interneta tarifu plānus mājsaimniecībām un birojam, sākot ar neierobežotu ātrgaitas interneta ātrumu, kuram vienlaicīgi var pieslēgties vairāk nekā 10 lietotāji ar kopskaitā vairāk nekā 50 ierīcēm. Tikmēr vidējais tarifu plāns 5G Mājas līdz 400 Mbit/s un 5G Birojam līdz 400 Mbit/s piedāvā līdz 400 Mbit/s lielu interneta ātrumu klientiem, kuri izmanto multivides izklaides iespējas, skatoties filmas, spēlējot spēles tiešsaistē u.tml., un tas nodrošina iespēju vienlaicīgi pieslēgties 5 līdz 9 lietotājiem ar kopskaitā 10 līdz 15 ierīcēm. Savukārt trešais tarifu plāns piedāvā interneta ātrumu līdz 150 Mbit/s, kurā vienlaicīgi var pieslēgties 3 līdz 4 lietotāji ar kopskaitā 5 līdz 9 ierīcēm. Klienti, kuriem ir 5G atbalstošas ierīces, varēs izmantot visas ātrgaitas interneta priekšrocības. Tajā pašā laikā joprojām saglabāsies jau esošo G mobilo paaudžu tehnoloģijas, un esošās iekārtas turpinās darboties kā līdz šim. Kopumā 5G tīkla attīstība paver daudz plašākas iespējas, ņemot vērā, ka 5G tehnoloģiskā kapacitāte ir 10 reizes lielāka.

Tātad pieprasījums jau pastāv?

Jā. Mēs no 4G esam izauguši. 5G ir nepieciešams patērētājiem, līdz ar to mēs grasāmies 5G piedāvāt pilsētu nomalēs, tāpat mazpilsētās, kur līdz šim nebija optiskā interneta, kļūstot par vērā ņemamu konkurentu kabeļtīkla ar optisko šķiedru interneta piegādātājiem. Tas ir tikai viens no attīstības aspektiem. Pēdējos pāris gados esam mērķtiecīgi strādājuši, lai iekļūtu televīzijas tirgū. Televīziju lauciņā vēl pirms 5G palaišanas esam kļuvuši par spēcīgu spēlētāju. Līdz ar 5G iespējām es ticu, ka arī šeit mēs kļūsim par vēl spēcīgāku spēlētāju, jo varam piedāvāt augstas kvalitātes mājas televīzijas pakalpojumus. Tas paver jaunas piedāvājumu iespējas mums un papildu izvēles iespējas arī klientiem.

Kā es varu pārliecināties, vai manā apkārtnē ir jau pieejams 5G?

Mūsu mājaslapā klienti varēs viegli pārbaudīt, vai viņu adresē ir pieejams 5G. Taču kopumā mēs pirmkārt būvējam 5G tīklu vietās, kur ir daudz potenciālo klientu, piemēram, priekšpilsētās, mazākās pilsētās, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās jeb, citiem vārdiem sakot, blīvi apdzīvotās vietās, kur ir ne vien augsts mobilā interneta datu patēriņš, bet arī liels skaits Bites tīklā pieslēgto ierīču.

Kādi jaunumi būs biznesa klientiem?

Biznesa klientiem stabilitāte un apkalpošanas kvalitāte ir izšķiroša, un mēs to varam nodrošināt, piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus, pieņemamas cenas gala rezultātā – pat labāk nekā mūsu konkurenti. Runa vairs nav tikai par parastu internetu, bet par to, ka mēs kā uzņēmums esam kļuvuši par kompleksu IKT pakalpojumu sniedzēju, un tieši šobrīd vērojams, ka IKT pakalpojumi interesē ne tikai lielus uzņēmumus, bet arvien vairāk arī mazos un vidējos. 5G tīkls paver plašas iespējas biznesa klientiem sniegt jebkādus, pat sarežģītus, risinājumus. Līdz ar to biznesa klienti var saņemt visus pakalpojumus vienuviet - biznesa balss pakalpojumus, biroja internetu, kā arī specializētākus risinājumus, piemēram, virtuālos privātos serverus, viedo zvanu pārvaldnieku, kiberdrošības risinājumus u.c.

Jūs runājat par virkni plašu pasākumu – vai tie visi plānoti jau šogad?

Vairums lietu, kuras mēs apspriedām, ir plānots sasniegt šogad. 5G pakalpojumi tiks piedāvāti visā Latvijā gan privātpersonām, gan biznesa klientiem. Līdz ar Baltcom iegādi Bite Grupai jau pieder kabeļu infrastruktūra, tāpēc 5G tehnoloģiskās iespējas ir kā opcija vietās, kur nav pieejamas optiskā tīkla iespējas.

Līdz ar jauniem pakalpojumiem un iespējām aktuāls ir darbaspēka jautājums. Vai ir izaicinājumi šajā jomā?

Talantu piesaistīšana noteiktām starta pozīcijām, piemēram, mazumtirdzniecībā un klientu apkalpošanā, ir viens no uzņēmuma izaicinājumiem. Tas gan neattiecas tikai uz telekomunikāciju nozari, jo ar darbinieku trūkumu noteiktās pozīcijās cīnās ļoti daudzas nozares. Mēs cītīgi strādājam, lai mūsu darbinieki būtu apmierināti ar savu darbavietu, gan piedāvājot mentoringu un izaugsmes iespējas vienā no straujāk augošajām nozarēm, gan arī ļoti pievilcīgu labumu grozu, konkurētspējīgu atalgojumu un modernu darba vietu vērtībās balstītā uzņēmumā. Esam tehnoloģisks uzņēmums, piedāvājam dažāda profila pozīcijas: tehnoloģiju jomā, komplicētas augstākas sarežģītības līmeņa pozīcijas produktu attīstīšanā, mārketingā. Redzam, ka nepieciešamība pēc apmācītiem darbiniekiem aug, līdz ar to konkurējam ar citiem uzņēmumiem, tādēļ uzlūkojam šo jautājumu nopietni. Mēs nekonkurējam tikai ar atalgojumu, lai arī tas ir ļoti svarīgs elements, mums ir jābūt konkurētspējīgiem, nodrošinot darbiniekus ar labu darba vidi, kas ļauj viņiem augt, kāpt pa karjeras kāpnēm. Mūsu uzņēmumā atrodas vietas visu līmeņu darbiniekiem. Piemēram, pārdošanas nodaļā, kas ir viena no uzņēmuma lielākajām struktūrvienībām, cilvēki uzsāk savu karjeru, izaug, rotē uz citām pozīcijām uzņēmuma iekšienē. Pašreiz mēs investējam vidēja līmeņa vadības izaugsmes veicināšanā, lai dotu iespēju saviem darbiniekiem augt un nodrošināt viņiem vidi, kurā ir ērti strādāt, saņemt atbilstošu apmācību un mentoringu, kas palīdz sasniegt personīgo izaugsmi. Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši mazs, manuprāt, ir jādomā arī par starptautisku talantu piesaisti konkrētās pozīcijās. Ir jāparāda, ka mūsu tirgus ir interesants un šeit var veidot interesantu karjeru. Tāpat mums ir jādomā, kā būt efektīviem, automatizēt ikdienas rutīnas uzdevumus un labāk koncentrēt cilvēkus uz sarežģītākiem uzdevumiem, kurus nav viegli automatizēt. Kā uzņēmumam mums ir izstrādāts gada izaugsmes plāns, kurā ietverts gan mērķis augt līdz ar 5G tehnoloģiju un kļūt par lielāku spēlētāju interneta tirgū, gan arī mērķis veicināt izaugsmi televīzijas tirgū, vienlaikus kopumā palielinot biznesa apjomu. Tie ir pietiekami ambiciozi mērķi, kas nozīmē, ka varam tos sasniegt, tikai pilnveidojot savus darbiniekus un vadītājus.

5G attīstība uzņems lielus apgriezienus, bet vai šobrīd mobilo sakaru operatoru tirgū viss ir kārtībā?

Tā gluži nav. Joprojām dienas kārtībā ir situācija ar mobilo sakaru publiskā sektora iepirkumiem, un mēs neesam vienīgie tirgus dalībnieki, kas ir pamanījuši šīs problēmas. Visticamāk, Latvijā ir iespējas padarīt publiskos iepirkumus godīgākus. Absurdi vērtēšanas kritēriji ir kļuvuši par galveno instrumentu, kā panākt, lai publiskajos iepirkumos varētu startēt un uzvarēt viens konkrēts komersants, tādējādi pasūtītājam maksājot augstāku cenu par mobilo sakaru pakalpojumiem, šķērdējot nodokļu maksātāju naudu, iznīcinot tirgus konkurenci un padarot iepirkumu procedūras par formālām. Ir konkrēti konkursi, kuros redzam netaisnīgus noteikumus.

Vai varat minēt konkrētu piemēru?

Aizvadīto gadu laikā ir iezīmējušās vairākas spilgtas tendences, ko aizvien sistemātiski redzam atkārtojamies publiskā sektora mobilo sakaru iepirkumos. Runa ir tieši par vērtēšanas kritērijiem, kas iepirkumos tiek definēti tā, lai kādam no dalībniekiem būtu noteiktas priekšrocības. Daudzos iepirkumos figurē prasības komersantam nodrošināt konkrētu bāzes staciju skaitu vai piešķirto radiofrekvenču lietošanas atļauju skaitu, klientu apkalpošanas centru skaitu u. tml. Šie kritēriji ir aplami! Ļoti klasisks piemērs ir lielākā bāzes staciju skaita ietveršana vērtēšanas kritērijos, piešķirot tam nozīmīgu punktu skaitu.

Mūsdienās, kad visi trīs mobilo sakaru operatori nodrošina pakalpojumu pieejamību 99% valsts teritorijas, bāzes staciju skaitam nav izšķirošas ietekmes uz pakalpojuma kvalitāti. Ir gadījumi, kad, nespējot šo kritēriju izpildīt, operators var piedāvāt nulles cenu par pakalpojumiem un tik un tā nebūs konkurētspējīgs. Tā varētu šķist kā loģiska prasība, bet šobrīd tikai skaitliski bāzes staciju pārspēks nenozīmē to, ka tīkls būs stabilāks vai efektīvāks, vai arī, ka tas piedāvā augstākas kvalitātes pakalpojumu. Proti, mūsdienās viena bāzes stacija var nodrošināt sakarus un internetu ļoti lielā platībā, tāpēc vairs nav nepieciešams būvēt bāzes staciju pēc bāzes stacijas. Citos gadījumos tas, cik efektīvi strādā bāzes stacija, ir atkarīgs no tā, cik ierīču tai pieslēgušās – operatoram konkrētā vietā var būt vairāk staciju, bet, ja tās ir noslogotas, tad tīkls nenodrošinās kvalitatīvus pakalpojumus. Ieliekot bāzes staciju skaitu kā kritēriju iepirkumā, pasūtītājs domā, ka tas liecina par mobilo sakaru pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, balstoties vienīgi uz pieņēmumu, ka lielāks bāzes staciju skaits nozīmē lielāku varbūtību, atrodoties tuvāk kādai no tām, saņemt stiprāku signālu un vienlaikus labāku pakalpojuma kvalitāti. Tajā pašā laikā pilnībā tiek ignorēts fakts, ka nepieciešamais bāzes staciju daudzums ir tieši atkarīgs no pakalpojuma lietotāju skaita mobilo sakaru tīklā. Lai lieki neceltu jaunas bāzes stacijas, ierasta operatoru prakse ir aprīkot esošos torņus ar stiprākiem signāla raidītājiem, tādējādi nodrošinot sakarus krietni lielākā ģeogrāfiskajā rādiusā - no mazāka torņu skaita tiek nodrošināta sakaru pieejamība lielākā attālumā.

Par konkrētiem konkursiem strīdējāmies arī tiesā, kur, mūsuprāt, taisnīgu diskusiju ceļā sadzirdējām, ka tas nedrīkstētu būt konkursu kritērijs arī turpmāk. Fenomenāls piemērs - nesen ir pieņemts lēmums vienā iepirkumā, kuru apstrīdējām 2018. gadā. Ir pagājuši jau teju pieci gadi, un diemžēl šo gadu laikā nekas arī nav mainījies. Saņēmām pat tiesas slēdzienu, ka jā, šis kritērijs, par kuru esam tiesājušies, nebija atbilstošs, bet līdztekus iestāde, kas piecus gadus turpina organizēt konkursus, turpina iekļaut šo kritēriju. Jau pēc šī viena sprieduma mums ir pamats runāt ar institūcijām, ka kritēriji iepirkumos ir jāmaina, jo par kādu konkurenci vai izdevīgāko piedāvājumu varam runāt, ja valsts un pašvaldību institūciju iepirkumos drīz vien pamatā startēs viens operators.

Tas nav tikai gadījums, kad konkurenti tiesājas savā starpā. Tas ir jautājums par to, ka publiskais sektors konkursos nesaņem labāko rezultātu, kādu varētu saņemt! Cieš gan valsts vai attiecīgā pašvaldība, gan Latvijas iedzīvotāji, kas maksā par šiem pakalpojumiem. Mēs redzam, ka šeit varētu veikt uzlabojumus un tirgus kopumā no tā tikai iegūtu. Vienlaikus novērojam, ka daži pasūtītāji patiešām ir uzlabojuši pieeju iepirkumu procesam, atsakoties no nepamatotiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot godīgas konkurences iespējas iepirkumos visiem pretendentiem, tomēr problēmas joprojām sistemātiski pastāv.

Vai tiesas jau ir galā?

Nē, patlaban Bitei tiesvedību procesā ir vēl divas lietas – vienas valsts iestādes un vienas augstskolas iepirkumu lietas. Arī tajās problēma ir vērtēšanas kritēriju absurdumā. Runājot par staciju skaitu kā kritēriju, ir arī kritērijs par to, cik uzņēmumam ir salonu, kas ir visai diskutabls kritērijs laikmetā, kad veicam attālinātu iepirkšanos un piegādes, kuras mēs spējam nodrošināt. Mums ir arī darbinieki, kas dodas tieši pie biznesa klientiem un nodrošina nepieciešamo pakalpojumu veikšanu. Klientam visos gadījumos nav nepieciešams doties uz salonu. Ja ir vēlme vai vajadzība, pietiek ar zvanu. Visbiežāk salonu apmeklējumi vairs nenotiek, bet, ja ir runa par lieliem biznesa klientiem – tad tādu vispār nav! Šis ir viens no kritērijiem, kas neskar biznesa sektora klientus pēc būtības, bet publiskajos konkursos tiek iekļauts kā kritērijs. To mēs tiesā cenšamies apstrīdēt, jo tas ir nevajadzīgi un mākslīgi ierobežo konkurenci.

Ir saprotams, ka minētie kritēriji varēja būt kritiski pirms gadiem 20, bet vai valsts institūcijas laika gaitā neko nemaina?

Satiksmes ministrija dod vadlīnijas, kādiem kritērijiem vajadzētu izskatīties. Diemžēl tās ir tikai vadlīnijas, bet ne prasības. Tas dod iespēju izvēlēties sekot šīm vadlīnijām vai nē. Līdz ar to tas nav darbojies tik efektīvi, kā ministrijā bijis iecerēts. Turklāt, ņemot vērā, ka pārejam uz 5G un faktiski esam tehnoloģiju evolūcijas epicentrā, tas ir vēl viens spēcīgs arguments, lai beidzot sāktos pamanāmas izmaiņas.

Vai tādas problēmas ir arī Lietuvā, Igaunijā?

Par Igauniju man būs grūtāk atbildēt, bet Lietuvas tirgū, kur darbojas viens no mūsu uzņēmumiem, mums būtisku problēmu nav. Protams, publiskajos konkursos vienmēr būs kādi specifiski nosacījumi atkarībā no sarežģītības līmeņa nepieciešamajam pakalpojumam. Bet, ja runājam par samērā vienkāršu pakalpojumu nodrošināšanu, kā sakaru, zvanu, interneta nodrošināšana, nosacījumi ir skaidri, un, tā kā pakalpojumu kvalitāte pakalpojumu vidū ir diezgan līdzīga, konkursos uzvar pieejamākais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā tas nes labumu pašai valstij. Ja man ir jāsalīdzina, tad Latvijā vēl ir tāls ceļš ejams, lai publiskie konkursi kļūtu caurspīdīgāki.

Vai šī problēma būtu jārisina augstākā līmenī, piemēram, ar Eiropas Komisijas palīdzību, ja valsts nevar tikt galā?

Cieši strādājam ar valsts institūcijām. Paralēli, protams, mēs izskatām arī citas iespējas, kā vispār pastāvēt publiskajos konkursos.

Cik, jūsuprāt, ilgs laiks varētu paiet, līdz šis jautājums tiks atrisināts?

Grūti prognozēt, bet domāju, ka, ja nosacījumi būs taisnīgi un konkursos kā kritēriju iekļaus pakalpojuma pieejamību ne tikai cenas ziņā, bet arī cenas attiecību pret pakalpojumu kvalitāti un piedāvātajām funkcijām, iegūs visi! Šī spēle ir jāpadara caurspīdīga un jāļauj labākajam uzvarēt!

Kādu redzat 5G laika rāmi?

Mobilo sakaru paaudzes nomaina cita citu, un ik pēc brīža nāk jauns risinājums. Cik daudz 5G ietekmēs lietotāju paradumus jau tuvākajā nākotnē?Šis gads būs 5G izaugsmes gads vairākiem tirgus dalībniekiem. Es redzu, ka 5G tīkls mūsu biznesa pamatā būs nākamos 10-15 gadus, un attiecīgi mēs uz to fokusēsimies. Tas nav tikai mūsu pašmērķis, jo ieguvēji būs visa sabiedrība kopumā. Ja mēs runājam par lietotāju paradumiem šī brīža ekonomiskajos apstākļos, tad jāteic, ka mēs neesam novērojuši būtiskas izmaiņas. Ir dažas jomas, kurās gan jāņem vērā, ka mēs tieši šobrīd arī augam, kā, piemēram, mājas interneta un televīzijas tirgū. Nedomāju, ka tas ir tirgus spiediena dēļ, bet gan tādēļ, ka piedāvājam izšķiroši svarīgus pakalpojumus. Biznesa klientu vidū novērojam, ka mazie un vidējie uzņēmumi jau raugās mūsu piedāvāto IKT risinājumu virzienā. Tas ir kas jauns, ja salīdzina ar situāciju pirms dažiem gadiem. Tāpat uzņēmumiem interesē drošības risinājumi, kas, lietojot lielu datu plūsmu, ir ļoti nozīmīgs jautājums, jo biznesa darījumus var skart kibernoziegumi. Uzskatu, ka turpmāk šis jautājums tiks aktualizēts aizvien vairāk. Salīdzinājumam - vēl pirms trim gadiem mazie un vidējie uzņēmumi par drošības risinājumiem interesi neizrādīja vispār.

Patērētājiem jau piedāvājat ugunsmūra pakalpojumu viedtālrunī. Vai būs arī citi drošības piedāvājumi?

Jā, un mēs to piedāvājam arī biznesa klientiem. Arī turpmāk investēsim drošības risinājumos, lai vēl vairāk pilnveidotu šīs iespējas. Lietotāji redz, ka informācija var tikt nozagta un ir jābūt uzmanīgiem. Jāpateicas, ka par to arvien vairāk runā, taču joprojām gadās arī negadījumi, un mēneša laikā var zaudēt vairāk nekā tikai dažus eiro.

Vai apsverat domu piedāvāt kādas apmācības lietotājiem saistībā ar drošības jautājumiem? Jo tikai vīrusu aizsardzības programma no visa nevar pasargāt.

Šie ir pareizi novērojumi. Šeit atkal ir jārunā atsevišķi par privātajiem klientiem un biznesa klientiem, jo nepieciešamie risinājumi arī ir diezgan atšķirīgi. Patērētājus mēs cenšamies informēt par mūsu sniegtajiem pakalpojumiem šajā jomā gan veikalos, gan caur pārējiem tirdzniecības kanāliem. Tajā pašā laikā mēs mēģinām rast iespējas runāt par to vēl skaļāk, informēt par to, kādus līdzekļus varam piedāvāt. Šogad par to runāsim vēl vairāk. Savukārt ar biznesa klientiem cenšamies veidot klātienes dialogus, jo jautājums ir ļoti nopietns. Mēs skaidrojam, kādas ir šīs iespējas, kas aizvien sarežģītības ziņā aug. Investējam darbiniekos, lai viņi ir zinošāki šajā jomā, jo redzam, ka Bites biznesa izaugsmi ietekmēs izaugsme IKT jomā. Ar šo integrēto pieeju varam piedāvāt gan optiskā interneta pakalpojumus, gan IT pakalpojumus, gan atbalstu. Strādāsim šajā virzienā, jo biznesa klientu vidū mums vēl ir liels potenciāls, kur attīstīties.

Kādiem pakalpojumiem paredzat straujāko izaugsmi?

Runājot par biznesu, es pieņemu, ka mēs redzēsim Latvijā ienākam lielus projektus jau tuvākajā laikā, tostarp tādus, kādi jau ir ieviesti pārējās Baltijas valstīs, kā, piemēram, viedos skaitītājus. Gatavojamies tam gan infrastruktūras ziņā, gan tīkla ziņā. Ar pieredzi jau no citām valstīm redzam, ka varam kļūt par šī pakalpojuma līderiem un parādīt, kā šai sistēmai būtu jāstrādā. Gada laikā Bites tīkla pārklājuma modernizācija ir bijusi ievērojama. Pērn novembrī mēs uzsākām vecās sistēmas nomaiņu uz jaunu, un tas skar visus mūsu klientus, ne tikai tos, kuri lieto 5G. Šogad daļa klientu šīs pārmaiņas sāks just ne tikai uz papīra, bet tieši - realitātē. Mēs paredzam, ka, pateicoties šiem uzlabojumiem, aptversim plašāku klientu loku, uzlabosim pakalpojumu kvalitāti un palielināsim interneta ātrumu visiem mūsu pakalpojumiem līdz 30%. Tātad ne tikai 5G nes mums jaunas iespējas, bet arī tīkla modernizācija kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bite Latvija vēršas tiesā pret SPRK

Db.lv, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” šodien iesniedzis prasību tiesā pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Tās pamatā ir lūgums atzīt par prettiesisku SPRK kārtējo termiņa pagarinājumu lēmuma pieņemšanai par atļauju vienas grupas uzņēmumiem “Bite Latvija” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars” kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenci 5G tīkla un 5G pakalpojumu attīstīšanai. Lēmuma pieņemšanu SPRK nepamatoti pagarina jau trešo reizi, vilcinot pusgada garumā formālas atļaujas izsniegšanu, kam pēc likuma būtu jānotiek viena mēneša laikā.

Ar šādu vilcināšanos SPRK ne vien mākslīgi vājina “Bite Latvija” konkurētspēju, bet arī iesaldē desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas, apdraudot simtiem tūkstošu iedzīvotāju un uzņēmumu iespēju saņemt 5G pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu īsziņu apjoms samazinās, jo cilvēki arvien vairāk izmanto platformas, kas piedāvā plašākas saziņas iespējas, piemēram, dažādas aplikācijas, intervijā sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

"Es gan nevaru teikt, ka īsziņu pakalpojums pēc dažiem gadiem būs miris, taču tā izmantošana samazinās. No otras puses pieaug datu pārraide. Īpaši strauji tas pieauga pandēmijas laikā, bet vidējais pieaugums gada laikā ir līdz 40%," pauda Mickevičs.

Savukārt pašreiz balss sakaru apjoms ir vairāk vai mazāk stabils - cilvēki nerunā ne mazāk, ne vairāk kā agrāk.

Vienlaikus Mickevičs norādīja, ka, izplešoties 5G tīklam, paredzams datu lietošanas pieauguma turpmāks kāpums, jo galvenais iemesls tam ir video straumēšana. Turklāt tas ietver gan izklaides pakalpojumus, gan arī biznesa saturu, jo uzņēmējdarbībā pēc pandēmijas daudz ierastāki ir videozvani, izmantojot "Zoom", "MS Teams" vai līdzīgas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīcība liecina par iespējamu ASV un Latvijas valdības divpusēji noslēgtā līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību pārkāpšanu.

Tā vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), norāda ASV investors "Providence Equity Partners", kuram pieder informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzējs SIA "Bite Latvija".

"Bite Latvija" pārstāvji norāda, ka, gadījumā, ja netiks rasts risinājums konsultāciju un sarunu ceļā ar Latvijas valdību, ASV investors par stratēģiskās nozīmes infrastruktūras attīstīšanas kavēšanu plāno vērsties Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā ar prasību pret Latvijas valsti.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Bite Latvija" un tās grupas uzņēmuma, elektronisko pakalpojumu sniedzēja SIA "Unistars" galvenais īpašnieks un investors "Providence Equity Partners" šobrīd Latvijā pirmo reizi saskaras ar ārvalstu investoru tiesību aizsardzības pārkāpumiem, neraugoties uz to, ka ASV un Latviju saista ne tikai cieša diplomātisko un ekonomisko attiecību vēsture, bet arī stratēģiska partnerība ģeopolitiskajos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite Latvija prognozē krīzi telekomunikāciju tirgū

Db.lv, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsoļu noteikumiem savulaik aizliedzot mobilo sakaru operatoram “Bite Latvija” piedalīties 5G attīstīšanai nepieciešamajās 3,6 GHz frekvenču izsolēs, uzņēmums iesniedzis sūdzību SPRK ar lūgumu atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus.

Nemainot esošo situāciju, “Bite Latvija” prognozē krīzi telekomunikāciju tirgū, kas būtiski ierobežos konkurenci, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas tehnoloģisko izaugsmi.

“Bite Latvija” pieder elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs “Unistars”, kuram lietošanā ir vēsturiski, pirms 20 gadiem no valsts iegūta radiofrekvenču spektra josla 3600 MHz jeb 3,6 GHz diapazonā. Šī iemesla dēļ SPRK izsoļu noteikumi liedza “Bite Latvija” piedalīties 2017. un 2018. gada 5G frekvenču izsolēs, un tajās izsolītās 3,6 GHz frekvenču joslas nonāca pārējo divu tirgus spēlētāju lietošanā.

Proti, SPRK izsoļu noteikumi paredzēja, ka, ja uzņēmuma vai tam piederošu uzņēmumu rīcībā jau ir frekvences konkrētajā diapazonā vismaz 100 MHz apjomā, uzņēmums izsolē piedalīties nedrīkst. Šobrīd, lai “Bite Latvija” varētu kopīgi izmantot jau “BITE Grupā” esošās 5G tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamās frekvences 3,6 GHz diapazonā, tai ir jāsaņem SPRK atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Šobrīd vērojam trešo cēlienu, kā nogalina telekomunikāciju tirgus konkurenci

Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.

Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.

Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot attīstīt savu nākamās paaudzes mobilo sakaru tīklu, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” jau šobrīd ieslēdzis 172 5G bāzes stacijas visā Latvijā, aprīlī to kopējam skaitam sasniedzot jau 200. Tāpat līdz ar 5G tīkla aktivizēšanu uzņēmums sāk piedāvāt 5G pakalpojumus gan privātpersonām, gan biznesa klientiem.

Plānots, ka līdz gada beigām “Bite” tīklā darbosies vairāk nekā 350 5G bāzes stacijas, operatora 5G tīklam aptverot teju 30% Latvijas teritorijas un nodrošinot 5G pieejamību līdz pat 50% Latvijas iedzīvotāju.

Šobrīd “Bite” 5G tīkls darbojas vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā un tās apkārtnē, Carnikavā, Ādažos, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jūrmalā, Ogrē, Dobelē, Valmierā, Gulbenē, Koknesē, Ikšķilē, Salaspilī, Rēzeknē, Iecavā, Jēkabpilī, Baldonē, Kuldīgā, Siguldā, Cēsīs, Saulkrastos, Aizputē un Bauskā. Savukārt līdz gada beigām tas būs pieejams arī Talsos, Tukumā, Saldū, Balvos, Kandavā, Alūksnē, Limbažos un citviet.

“Tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte, un nākamos 10 gadus mūsu fokuss tiks veltīts 5G. Jau līdz šim esam mērķtiecīgi strādājuši pie 5G ieviešanas “Bite” tīklā kopā ar mūsu partneri “Ericsson”, sagatavojot tīklu 5G apraidei, aprīkojot bāzes stacijas ar modernām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Šobrīd mūsu mērķis ir izbūvēt 5G tīklu priekšpilsētās, mazākās pilsētās, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās, kur ir ne vien augsts mobilā interneta patēriņš, bet arī liels skaits “Bite” tīklā pieslēgto ierīču. Kopumā līdz 2023. gada beigām tīkla attīstībā investēsim 17 miljonus eiro, no kuriem puse tiks novirzīti tieši 5G attīstīšanai,” informē "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite Latvija bāzes stacijas aprīko ar Ericsson tehnoloģijām

Db.lv, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot mobilo sakaru tīkla attīstības stratēģiju un investējot vairāk nekā 70 miljonus eiro, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad uzsācis pakāpenisku uzņēmuma bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Vietās, kurās "Bite Latvija" bāzes stacijas ir aprīkotas ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām, tiks būtiski veicināta tīkla kapacitāte, palielinot mobilā interneta ātrumu par 30%, bet pārklājumu - par 10%.

Līdz 2022.gada beigām ar "Ericsson" tehnoloģijām kopumā plānots modernizēt 120 "Bite Latvija" bāzes stacijas, kas atrodas lielākajās Latvijas pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Tukumā, Siguldā un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur ir ne vien augsts mobilo datu patēriņš, bet arī liels skaits tīklam pieslēgto ierīču.

"Bite Latvija" ģenerāldirektors Arunas Mickevicius norāda, ka visas bāzes stacijas, kas šobrīd tiek modernizētas, ir piemērotas un atbalsta gan 4,5G+, gan 5G tehnoloģijas. Jaunās paaudzes tīkls nodrošinās labāku pakalpojumu klientiem, kā arī ļaus samazināt elektronenerģijas patēriņu, tā veicinot videi draudzīgāku risinājumu izmantošanu mobilo sakaru tīkla infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 21.03.2023

Dalies ar šo rakstu

Skolotāji grib lielākas algas; kompetenču izglītība ieviesta sasteigti; pašvaldību pārziņā esošais vispārizglītojošo skolu tīkls jāreformē; jāprecizē izglītības saturs un jātiek skaidrībā ar mācīšanas metodikām; fonā - disciplīnas jautājums klasē - šie ir izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas izaicinājumi, un par tiem arī Dienas Bizness saruna ar viņu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.marta žurnālā lasi:

Statistika

Banku izsniegto kredītu apmērs pieaudzis par 7%

Tēma

Ar valsts koledžas līmeņa diplomu vidējā alga - 1346 eiro mēnesī

Spēles noteikumi

Zāļu giganti uz Krieviju eksportē vairāk

Finanses

AML prasības ASV eksperta acīm. Bijušais ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbinieks, BDO USA partneris un eksperts Čaks Pains.

Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci. Bite Latvija izpilddirektors Arūns Mickevičs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu sadārdzinājuma dēļ Latvijā trīs mobilo sakaru nodrošinātāji cels cenas, pirmdien ziņoja Latvijas Televīzija.

Telekomunikāciju nodrošinātāju "Bite" un "Latvijas Mobilais telefons" ("LMT") jaunās - paaugstinātās - cenas stāsies spēkā jau 1.novembrī, savukārt "Tele2" tās pacels 1.decembrī.

Pakalpojuma cenas visi operatori palielinās visiem tarifu plāniem. "Bite" pacels visu tarifu cenas par 1,75 eiro, "Tele2" kāpumu pielāgos tarifa veidam, sadārdzinājums būs no viena līdz diviem eiro, bet LMT norādīja, ka vidējais cenas kāpums privātpersonām būs divi eiro.

Uzņēmumos noliedza, ka būtu notikusi savstarpēja vienošanās.

Konkurences padomē (KP) norādīja, ka cenu celšana, visticamāk, nav bijusi savstarpēji saskaņota, bet skaidrs, ka uzņēmēji vēro konkurentu lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistika par 2021. gadā un 2022. gadā publiskajā sektorā izsludinātajiem iepirkumiem skaidri parāda, ka pietiek ar vienu tehniski novecojušu parametru, lai par konkursa uzvarētāju kļūtu viens no trīs iespējamajiem kandidātiem. Proti, ja konkursa nolikumā kā kritērijs minēts bāzes staciju skaits vai klientu apkalpošanas nodaļu skaits, mobilie operatori Tele2 un Bite var iepirkumā nestartēt.

Nepiedalās iepirkumos

Dienas Biznesa uzmanību raisīja mobilo sakaru operatora Tele2 pēdējais paziņojums par atteikšanos piedalīties Veselības ministrijas izsludinātajā iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu ministrijai un tās padotības iestādēm. Jau iepriekš žurnālā publicējām interviju ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Arūnu Mickēviču, kurā viņš asi kritizēja Latvijas publiskā sektora mobilo skaru iepirkumus, uzsverot, ka bāzes staciju skaitam un klātienes klientu apkalpošanas nodaļu skaitam mūsdienās nav praktiskas nozīmes.

Drīzāk nozīme ir staciju tehniskajiem parametriem un pārklājuma nodrošinājumam, kā arī pakalpojuma sniedzēja spējai reaģēt uz klientu vajadzībām, ko iespējams darīt arī attālināti. Tele2 pēdējais paziņojums par Veselības ministrijas iepirkumu ir tieši par to pašu problēmu, un galvenā norāde ir, ka pats iepirkums ir tendenciozs, gluži tāpat kā virkne citu pēdējo gadu laikā un iepriekš. Kas ir mainījies pēdējā laikā? Konkurences padome ir nosūtījusi valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām metodisko materiālu, kuru pildot šāda ķeza nerastos. Īsumā - to nepilda!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz 2022. gada izaicinājumiem, viens no lielākajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem Latvijā – SIA “Karavela” – salīdzinājumā ar 2021. gadu ir kāpinājis savu apgrozījumu par 22%.

Saskaņā ar provizoriskiem datiem, uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 72 miljonus eiro.

Arī SIA “Karavela” provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bijusi par aptuveni 40% lielāka, nekā 2021. gadā, sasniedzot 5 miljonus eiro.

“Neskatoties uz to, ka 2022. gads sākās ar visu veidu izejvielu cenu kāpumu un turpinājās ar kara neprognozējamo ietekmi gan uz cilvēku dzīvēm, gan izmaksām, uzņēmums “Karavela” ir spējis sasniegt labākus rezultātus, nekā bijām plānojuši,” stāsta SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite, minot, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumam izdevies gūt šādus panākumus, ir tieši uzņēmuma nodaļu izcilā sadarbība un spēja pieņemt pareizus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu sadārdzinājuma dēļ Latvijā trīs mobilo sakaru nodrošinātāji cēluši cenas, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija.

Telekomunikāciju nodrošinātāju "Bite" un "Latvijas Mobilais telefons" ("LMT") jaunās - paaugstinātās - cenas stājušās spēkā jau 1.novembrī, savukārt "Tele2" cenas cels, sākot ar šodienu, 1.decembri.

Pakalpojuma cenas visi operatori palielinās visiem tarifu plāniem. "Bite" pacels visu tarifu cenas par 1,75 eiro, "Tele2" kāpumu pielāgos tarifa veidam, sadārdzinājums būs no viena līdz diviem eiro, bet LMT norādīja, ka vidējais cenas kāpums privātpersonām būs divi eiro.

Uzņēmumos noliedza, ka būtu notikusi savstarpēja vienošanās.

Konkurences padomē (KP) iepriekš norādīja, ka cenu celšana, visticamāk, nav bijusi savstarpēji saskaņota, bet skaidrs, ka uzņēmēji vēro konkurentu lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums “Forus”, kas Latvijā līdz šim bija zināms kā transporta pakalpojumu uzņēmums, turpinot strauju biznesa attīstību un paplašinot zīmola “Forus” darbības virzienus, sāk piedāvāt arī pilna servisa apsardzes pakalpojumus zem zīmola nosaukuma “Forus Security”.

Kā privātā un valsts sektora uzņēmumiem, tā arī privātpersonām, piedāvājot pilna servisa apsardzes pakalpojumus – drošības risku auditu, tehnisko un fizisko apsardzi, un citus pakalpojumus.

“Forus Security” nav jaunizveidots uzņēmums, jo jau 28 gadus, apvienojot ilggadēju pieredzi un zināšanas apsardzes pakalpojumu nozarē, zīmols ir sevi pierādījis kā vienu no vadošajiem apsardzes nozares uzņēmumiem Latvijā. Šobrīd Latvijā “Forus Security” uzticas ap 4000 klientu, nodrošinot drošības pārvaldības un apsardzes pakalpojumus tādiem uzņēmumiem kā tirdzniecības centrs “Spice”, veikalu tīkls “Lidl”, “Latvenergo”, mobilo sakaru operators “Bite”, apdrošināšanas pakalpojumu uzņēmums “ERGO”, dzērienu ražotājs “Coca-Cola” u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB, 13.12.2022

Dalies ar šo rakstu

Cenu līkne ir lejupejoša, un tā priecē gan degvielas uzpildes staciju īpašniekus, gan patērētājus, tomēr sarūkošais patēriņš Latvijā nozīmēs konkurences saasināšanos starp degvielas uzpildes stacijām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.decembra žurnālā lasi:

Statistika

Neesam vienīgie ar negatīvu IKP

Tēma

Latvija aiz Nepālas un Šrilankas

Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas. Eleving Group valdes priekšsēdētājs Modests Sudņus.

Tirdzniecība

Pandēmija izmainījusi mēbeļu tirdzniecību

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas un veselības aprūpes nozarei Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, kas veidojas no zināšanām, konferencē par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kur Latvija ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, turklāt dominējot nacionālajam kapitālam. Vienlaikus nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām.

““Olainfarm” 50 gadu jubileja ir pienākusi sarežģītā laikā – pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā laikā. Krievija ir vainojama pie piegādes ķēžu pārrāvumiem un manipulācijām enerģijas tirgū, kas ietekmē arī farmācijas nozari. Piesaistīt investīcijas šim reģionam šajā periodā nav vienkārši, valstu finansējuma prioritātes ir mainījušās par labu drošības aspektiem. Tāpēc īpašs gandarījums, ka uzņēmums spēj mobilizēt līdzekļus investīcijām – piesaistot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības fondu un Eiropas Ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi nostiprināties Eiropas Savienības tirgos un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas noturības uzlabošanā, lai farmācijas nozarē palielinātu valsts gatavību potenciāla apdraudējuma un krīžu situācijās,” pauda Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmumiem varētu kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās uzņēmumiem kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par megavatstundu (MWh), informē EM pārstāvji.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, EM ir sagatavojusi energoresursu cenu mazinošos papildu pasākumus šai apkures sezonai.

Tostarp EM piedāvā atbalsta pasākumus visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida, paredzot elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro apmērā par MWh. Šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no 2022.gada 1.oktobra.

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt" 

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, piedāvāts kompensēt 90%.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro apmērā par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz šo slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Šos priekšlikumus ekonomikas ministre iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē otrdien, 27.septembrī.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, kā arī papildus uzaicinātajiem pārstāvjiem no augstskolām un institūtiem, ledus hallēm, kā arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Peldēšanas federācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un citiem, pārrunāja EM sagatavotos papildu pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka valsts atbalsts būs izšķiroši svarīgs šajā rudenī un ziemā, ļaujot uzņēmējiem domāt par biznesu un darba algu konkurētspējas nodrošināšanu. Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji vienlaikus uzsvēra arī papildu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām nepieciešamību tajās pašvaldībās, kurās jau šobrīd apstiprinātie siltumenerģijas tarifi būtiski pārsniedz vidējo līmeni valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK pilnībā atbalsta EM piedāvājumu elektroenerģijas sliekšņa maksimālā līmeņa noteikšanai un kompensācijas mehānismu energoresursu cenu pieauguma sadārdzinājuma atbalstam. "Tas ne vien ļaus uzņēmējiem "vieglāk pārziemot", bet arī veicinās energoresursu taupīšanu," viņš min.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzīmē, ka bez mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem svarīgs ir arī horizontāls atbalsts visiem uzņēmējiem.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, tostarp nolemts atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu jeb sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs.

Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta apmērs paredzēts līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Tautsaimniecības padome ir EM, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, LDDK izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Olainfarm rīkos konferenci par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā

Db.lv, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" šodien rīkos konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Konferences laikā plānots uzklausīt vietējo un ārvalstu ekspertu pieredzi tautsaimniecības un sabiedrības veselības jomā, kā arī diskutēt ar lēmumu pieņēmējiem par nozares attīstību un nākotni.

Konference noritēs trīs blokos - "Sabiedrības veselība šķērsgriezumā", "Farmācijas un medicīnas loma X stundā" un "Farmācijas industrija un Latvijas ekonomika".

Olainfarm dubultos apgrozījumu  

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir...

"Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis norāda, ka Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā tiek nodrošināta pilna zāļu attīstības un apgādes ķēde, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe.

J.Bundulis uzsver, ka Latvijā ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus, tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu, piebilst Bundulis.

Konferences dalībnieku vidū būs Amerikas uzņēmējdarbības institūta ("American Enterprise Institute", AEI) vecākā līdzstrādniece, "Foreign Policy" un "Politico Europe" žurnāliste, nacionālās drošības jautājumu eksperte un vairāku grāmatu autore Elizabete Bro, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), veselības ministre Līga Meņģelsone (AS), Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Garisons, tiesībsargs Juris Jansons.

Tāpat konferencē piedalīsies tādi veselības nozares eksperti kā Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, Latvijas Universitātes asinsvadu ķirurģijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dainis Krieviņš, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, farmācijas nozares pārstāvji - "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Bundulis un "Repharm" valdes loceklis Jānis Vanags.

Konferencē zinātnes jomu pārstāvēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs; par ekonomikas un eksporta jautājumiem runās "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs un Rīgas Ekonomikas augstskolas "Stockholm School of Economics in Riga" profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Farmācijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai

Db.lv, 10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpe un farmācijas industrija var dot pienesumu valsts ekonomikai un drošībai caur investīcijām cilvēkkapitālā un veselībā, un veselības aprūpes un farmācijas industrijas gatavība x stundai ir priekšnoteikums ekonomikas noturībai, tika secināts konferencē, atzīmējot AS “Olainfarm” 50. gadadienu.

Pirmā plaša mēroga konference par veselības aprūpes un farmācijas nozīmi valsts ekonomikā “Veselība. Drošība. Farmācija” ar lēmumu pieņēmēju un ekspertu dalību norisinājās 9.martā.

“Salīdzinot ar globālo kopainu, Latvijas farmācijas nozares priekšrocība ir izcilā zinātniskā bāze, spēcīgās tradīcijas un nenovērtējamās inovācijas. Jau tagad Latvijā nodrošinām pilnu zāļu izstrādes, attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Mums ir pa spēkam izstrādāt oriģinālmedikamentus. Tomēr tam nepieciešama daudz efektīvāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni, ražotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Zāļu pieejamība ir kļuvusi ne tikai par sabiedrības veselības, bet arī par valsts drošības jautājumu. Tāpēc šajā konferencē aicinājām kopā visas puses un esmu gandarīts, ka izdevies par nozarei un valsts tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem uzsākt tik plaša mēroga diskusiju,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci

Db.lv, 28.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada.

Šāds lēmums tika pieņemts sasteigti, ignorējot ierasto konsultāciju ciklu ar darba devējiem un darba ņēmējiem. Tāpat lēmuma pieņemšanas procesā netika uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl papildu slogu, norāda Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

LDDK jau vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, tomēr norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai.

Prognozējamas un plānveidīgas minimālās algas paaugstināšanā būtiski ievērot arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā noteikto. Šajā gadījumā lēmums pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu.

“Tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un katru dienu domā, kā būt sociāli atbildīgiem pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aroganci pret tiem, kuriem citkārt prasīta tolerance pret darba devējiem neizdevīgiem lēmumiem. Mēs esam snieguši ieteikumus un aprēķinus, vienmēr bijuši orientēti uz sadarbību, lai sekmētu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, tomēr tā nav iespējama, ja mūs neuzklausa,” saka LDDK prezidents Andris Bite.

LDDK norāda, ka sociālais dialogs Latvijā pierādījis savu nozīmi valstij svarīgu un izšķirīgu lēmumu pieņemšanā jau 30 gadus, tāpēc Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) ir neatņemams konsultāciju mehānisms, kur demokrātiski un atbildīgi iespējams vienoties par sociālekonomiskiem jautājumiem, arī par minimālās algas apmēru valstī, un to nepieciešams izmantot arī turpmāk.

Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām sociālie partneri un sadarbības organizācijas tikās ar teju visām politiskajām partijām, kuras atzina sociālā dialoga un konsultēšanās nozīmi un apliecināja vēlmi uzlabot šo praksi. LDDK kopā ar partneriem arī sagatavojuši rekomendācijas jaunās valdības deklarācijai, kurās iekļauti darba devējiem būtiski jautājumi, kas palīdzētu sekmēt tautsaimniecības attīstību un ilgtspējīgu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir izsludinājis pieteikšanos jau uz trešo pārdošanas skolas “Tele2 BŪTCAMP” moduli ar mērķi apmācīt cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā. Iepriekšējos divos apmācību moduļos mācības sekmīgi noslēdza vairāk nekā 60 dalībnieku.

“Tele2” savu pārdošanas skolu ir izveidojis, ņemot vērā darbaspēka deficītu pārdošanas jomā un to, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kur speciāli gatavotu jaunos speciālistus pārdošanas jomā.

“Milzīgā interese, kas bija, izsludinot pirmo “Tele2 BŪTCAMP” apmācību moduli, mūs pat nedaudz pārsteidza un parādīja, ka daudziem ir vēlme apgūt vai papildināt zināšanas pārdošanā,” stāsta “Tele2” personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

“Mūsu izveidotai pārdošanas skolai faktiski ir divi mērķi. Viens – lai risinātu darbaspēka jautājumu mums ļoti svarīgā jomā, un otrs – veikt zināmā mērā sociālo funkciju, bez maksas sniedzot zināšanas tiem, kuri vēlas apgūt savā dzīvē jaunas zināšanas, kas varētu noderēt nākotnē. Zināšanas, ko iegūst “Tele2 BŪTCAMP” dalībnieki, noteikti būs vērtīgas arī tiem, kas tālāk savu karjeru pārdošanā neveidos, jo dažādas pārdošanas prasmes mūsdienās ir nepieciešamas gandrīz ikvienā dzīves situācijā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies pieteikšanās atklātam konkursam uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu. Pieteikumi saņemti no 16 pretendentiem.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 27.martā, norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par FID darbības prioritātēm un attīstību.

Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: pārmaiņu vadīšana, lēmumu pieņemšana, stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, rezultātu sasniegšana.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam. FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma amatā ieceļ Saeima.

Komentāri

Pievienot komentāru