Jaunākais izdevums

Ar katru gadu īsziņu apjoms samazinās, jo cilvēki arvien vairāk izmanto platformas, kas piedāvā plašākas saziņas iespējas, piemēram, dažādas aplikācijas, intervijā sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

"Es gan nevaru teikt, ka īsziņu pakalpojums pēc dažiem gadiem būs miris, taču tā izmantošana samazinās. No otras puses pieaug datu pārraide. Īpaši strauji tas pieauga pandēmijas laikā, bet vidējais pieaugums gada laikā ir līdz 40%," pauda Mickevičs.

Savukārt pašreiz balss sakaru apjoms ir vairāk vai mazāk stabils - cilvēki nerunā ne mazāk, ne vairāk kā agrāk.

Vienlaikus Mickevičs norādīja, ka, izplešoties 5G tīklam, paredzams datu lietošanas pieauguma turpmāks kāpums, jo galvenais iemesls tam ir video straumēšana. Turklāt tas ietver gan izklaides pakalpojumus, gan arī biznesa saturu, jo uzņēmējdarbībā pēc pandēmijas daudz ierastāki ir videozvani, izmantojot "Zoom", "MS Teams" vai līdzīgas platformas.

"Tas viss audzē datu pārraides apjomus. Mums kā pakalpojumu sniedzējam tas, no vienas puses, ir labi, no otras - tas prasa arī papildu ieguldījumus tīkla attīstībā, un mūsu darbs ir nodrošināt, lai šis apjoma kāpums nekļūtu par negatīvu pieredzi mūsu klientiem. Šī situācija gan nav unikāla, jo apjomu pieaugums rada zināmu stresu visiem tirgus dalībniekiem," teica kompānijas izpilddirektors.

Runājot par pandēmijas laikā strauji pieaugošo informācija un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošanu, Mickevičs norādīja, ka parasti tomēr IKT risinājumu ieviešana ir plānots pasākums, kurš nenotiek steigā. "Arī IKT pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs un atšķirīgs.

Ja mēs runājam par drošības risinājumiem, mākoņpakalpojumiem vai tamlīdzīgām lietām, tad uzņēmumi tos izvēlas, vērtējot savas vajadzības. Ja mēs runājam par e-veikaliem, tad laikā, kad bija slēgti fiziskie veikali, to esamība vai neesamība jau noteica, vai uzņēmums vispār spēj turpināt pastāvēt. Protams, ka šādi risinājumi tika ieviesti ļoti ātrā tempā," viņš teica.

Pandēmija iemācīja, ka ir jābūt alternatīviem pārdošanas kanāliem, un daudzi tos veidoja steigā, savukārt tagad ir laiks izvērtēt, vai tie atbilst nepieciešamajiem standartiem - drošības prasībām, personu datu apstrādes prasībām. Uzņēmumi, kuri sniedz IKT pakalpojumus, ar to var palīdzēt, veicot auditus un norādot uz vājajām vietām, kā arī piedāvājot uzticamus risinājumus.

"Protams, uzlabojumus veic ne visi. Dažiem ir attieksme, ka ar šiem riskiem var arī sadzīvot. Man ir jāsaka, ka aptuveni viena trešdaļa uzņēmumu veic uzlabojumus - pastiprina drošības standartus, veic auditus, pārceļ savus datus uz mākoni, jo tas ir ērtāk, ja darbība paplašinās," pauda Mickevičs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka viena trešdaļa turpina dzīvot ar tiem riskiem, kādi ir, līdz ar to var teikt, ka attieksme ir dažāda. "Jāsaka, ka šie IKT risinājumu uzlabošanas pakalpojumi ir tas, uz ko fokusējas arī "Bite"," norādīja Mickevičs.

Mickevičs arī piebilda, ka, pandēmijai pierimstot, ir redzams, ka daļa pircēju ir atgriezušies pie fiziskiem veikaliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Mainās Bite Latvija vadība

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” jauno izpilddirektoru kļuvis Arūnas Mickevičs (Arūnas Mickevičius), kurš amatā stāsies šī gada jūlija beigās, kad darbu uzņēmumā beigs līdzšinējais tā izpilddirektors Kaspars Buls.

“Mūsu akcionāri ir apņēmušies palikt reģionā un turpināt ieguldīt mūsu biznesā. Diemžēl Kaspars Buls, kurš nerentablu, mazu uzņēmumu pārvērta par ļoti veiksmīgu biznesu, panākot, ka “Bite Latvija” šodien ir viens no vadošajiem darba devējiem Latvijā, pēc 17 uzņēmumā nostrādātiem gadiem ir nolēmis ļauties citiem izaicinājumiem. Visas “Bite Grupas” vārdā es pateicos Kasparam par viņa nozīmīgajiem sasniegumiem,” saka Pranas Kuisis (Pranas Kuisys), “Bite Grupas”, kas kontrolē arī “Bite Latvija”, izpilddirektors.

P. Kuisis piebilst: “Mūsu Latvijas biznesa nepārtrauktība ir ļoti svarīga, un es priecājos, ka “Biti Latvija” turpinās vadīt profesionālis, kurš jau līdz šim darbojies uzņēmumā. Arūnas Mickevičs labi pārzina mūsu biznesu, un es novēlu viņam un viņa komandai veiksmi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas telekomunikāciju un mediju uzņēmums “Bite grupa” par jauno grupas vadītāju iecēlis Pranas Kuisis (Pranas Kuisys), kurš stājas jaunajā amatā 1.jūnijā.

Pranas Kuisis pievienojās “Bite grupai” 2010. gadā, bet 2020. gadā tika paaugstināts par tās meitasuzņēmuma “Bitė Lietuva” izpilddirektoru. Kusis turpinās vadīt gan “Bitė Lietuva”, gan “Bites grupas” uzņēmumus.

“Bite grupas” valdes priekšsēdētājs Tonijs Bols ziņo, ka bijušais izpilddirektors Ņikita Sergijenko tiks iecelts par priekšsēdētāja vietnieku un pievienosies “Bites grupas” valdei. Bola kungs pateicas Ņikitam par veiksmīgo grupas uzņēmumu vadību pēdējo sešu gadu laikā.

ASV investīciju fonds “Providence Equity Partners” ir globāls privātā kapitāla uzņēmums, kas pārņēma “Bite grupu” 2015. gadā. To galvenais mērķis ir investīcijas medijos, komunikācijās, izglītībā un tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite Latvija bāzes stacijas aprīko ar Ericsson tehnoloģijām

Db.lv, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot mobilo sakaru tīkla attīstības stratēģiju un investējot vairāk nekā 70 miljonus eiro, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad uzsācis pakāpenisku uzņēmuma bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Vietās, kurās "Bite Latvija" bāzes stacijas ir aprīkotas ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām, tiks būtiski veicināta tīkla kapacitāte, palielinot mobilā interneta ātrumu par 30%, bet pārklājumu - par 10%.

Līdz 2022.gada beigām ar "Ericsson" tehnoloģijām kopumā plānots modernizēt 120 "Bite Latvija" bāzes stacijas, kas atrodas lielākajās Latvijas pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Tukumā, Siguldā un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur ir ne vien augsts mobilo datu patēriņš, bet arī liels skaits tīklam pieslēgto ierīču.

"Bite Latvija" ģenerāldirektors Arunas Mickevicius norāda, ka visas bāzes stacijas, kas šobrīd tiek modernizētas, ir piemērotas un atbalsta gan 4,5G+, gan 5G tehnoloģijas. Jaunās paaudzes tīkls nodrošinās labāku pakalpojumu klientiem, kā arī ļaus samazināt elektronenerģijas patēriņu, tā veicinot videi draudzīgāku risinājumu izmantošanu mobilo sakaru tīkla infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trīs jūru iniciatīvas valstis Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījušas 1,96 miljardus eiro

Db.lv, 22.06.2022

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki šobrīd ieguldījuši 11,39 miljardus eiro, liecina Lursoft apkoptā informācija. No tiem 1,96 miljardus eiro veido Trīs jūru iniciatīvā esošās valstis.

Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gada 25. augustā, apvienojot tajā 12 Eiropas Savienības valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Balto un Melno jūru, – Austriju, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju.

Lursoft dati rāda, ka šo valstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2016.gada audzis par 82,13%.

Infografiku skatiet šeit.

Visstraujāk šajā periodā palielinājies ieguldījumu apjoms no Čehijas, kamēr lielākais kritums reģistrēts Slovākijas ieguldījumos. Vienlaikus jānorāda, ka šajā periodā par 37% sarucis gan ieguldītāju skaits, gan arī to uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos personas no Trīs jūru iniciatīvas valstīm veikušas ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite nākamo trīs gadu laikā Latvijā plāno ieguldīt 50-70 miljonus eiro

LETA, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bite" nākamo trīs gadu laikā Latvijā plāno ieguldīt 50-70 miljonus eiro, sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

Viņš norādīja, ka konkrētais ieguldījumu apmērs būs atkarīgs no cenu līmeņa, sadarbības ar tīkla infrastruktūras piegādātājiem un pamatā būs saistīts ar 5G tīkla attīstību.

"Turpināsim pārdot televīzijas (TV) pakalpojumus, ko mēs darām sadarbībā ar "Go3". Tāpat 5G tīkls dos mums iespēju daudz labāk konkurēt ar optisko tīklu pakalpojumu sniedzējiem. Mūsu klientiem tās visas būs ļoti praktiskas lietas," norādīja Mickevičs.

Tāpat viņš norādīja, ka biznesa klientiem kompānija plāno nodrošināt būtiski jaudīgāku internetu birojos, kad vienlaicīgi jānodrošina daudzi interneta pieslēgumi. "Mēs to spējām nodrošināt arī iepriekš, bet ne tik lielos apjomos, kā paši būtu vēlējušies. Līdz ar 5G attīstību šīs barjeras tiks noņemtas un mēs labāk varēsim konkurēt arī šajā segmentā," pauda Mickevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.

Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti daudz iespēju, kā audzēt kopējo valsts ekonomiku, un visa pamatā jābūt eksportam, pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Tikšanās tika rīkota, lai pārrunātu nesen amatā ieceltā LDDK vadītāja redzējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Pēc A. Bites domām nevajadzētu dalīt uzņēmumus pēc to eksportspējas, bet gan jāveicina jebkāda veida eksporta attīstība, jo “tikai ar laiku tas var veidoties par eksportu ar augstu pievienoto vērtību”.

Tikšanās laikā tika runāts arī par Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Valsts prezidents atzīmēja, ka valstiskā līmenī nepieciešams domāt par kredītiestāžu savstarpējās konkurences celšanu, lai tādējādi arī veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību. Sarunas gaitā LDDK prezidents informēja E. Levitu par esošajiem izaicinājumiem īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piesaistot papildu finansējumu no kredītiestādēm. Tāpat A. Bite aktualizēja arī jautājumu par nodokļu politikas pielāgošanu MVU un lielajiem uzņēmumiem pēc to specifikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 24.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.maija numurā lasi:

• Statistika.

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

• Tēma

Ericsson 5G dos iespēju Bitei lidot ātrāk

Bite 5G biznesam – kā, kad, kāpēc? Intervija ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Kasparu Bulu

• Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

• Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

• Tūrisms

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

• Tendences

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvarot Covid-19 pandēmijas sekas un nestabilās ģeopolitiskās situācijas radīto ietekmi, Latvijai ir jākļūst par ekonomiski attīstītu, konkurētspējīgu un drošu valsti, ar modernu izglītības sistēmu, pieejamu veselības aprūpi ikvienam un kurā savu nākotni saskata ikviens Latvijas iedzīvotājs. Lai to īstenotu, pieci lielākie Ministru kabineta sociālie un sadarbības partneri.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 24.maijā parakstīja Vienošanās memorandu, kas paredz turpmāku rīcības koordinēšanu un vienotu pozīciju sarunās ar valsts pārvaldi noteikto mērķu sasniegšanai.

Memorandu organizāciju vārdā parakstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus

Māris Ķirsons, 17.08.2022

Pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt, saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

To liecina uzņēmēju aptauja. Interesanti, ka bija kompānijas, kuras iedarbinājušas savu elektroenerģijas ģeneratorus, kuri strādā ar dīzeļdegvielu, jo tā sanākot lētāk, nekā izmantot elektroenerģiju par biržas cenu. Tika norādīts, ka šādā ārkārtas situācijā ir nepieciešama valsts iesaiste, jo šādos cenu apstākļos ražošana neesot iespējama, un tās produkcija kļūstot zelta vērtē, vienlaikus šāda situācija radot būtisku kaitējumu Latvijā strādājošo energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējai.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā šovakar sasniegs 4000 eiro par MWh 

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas...

Ventspils ražotnē — brīvdiena

«Karavela Rīgas ražotnē darbs notiek plānotajos apmēros, jo ir noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums ar fiksēto kwh cenu, savukārt Ventspils rūpnīcā visi strādājošie ir aicināti šodien atpūsties,» situāciju skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš norāda, ka Ventspils rūpnīcā darba diena no 17. augusta ir pārcelta uz citu dienu, kura bija paredzēta kā brīvdiena, bet tajā līs lietus un būs adekvāta elektroenerģijas cena. «Zinu, ka vairāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu daļēji vai pat pilnībā, ir uzņēmumi, kuri jau no pulksten 15 apturēja ražošanu un gaida, kad elektroenerģijas cena atkal atgriezīsies kaut kādos saprātīgos rāmjos, lai pēc tad varētu atsākt ražošanu un izpildīt pasūtījumus,» tā uz jautājumu ko dara citi ražotāji, atbild A. Bite. Viņš atzīt, ka pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt.

Pagaidu risinājumi neder ilgtermiņā

«Mēģinājām pusi darba dienas nestrādāt, kaut ko risināt, kādā iecirknī apturot ražošanu, darbiniekiem dodot papildus atpūtas laiku, vienlaikus ir ražošanas posmi, kuros nav iespējams apturēt procesu, piemēram, termiskā apstrāde nav pārtraucama, jo tādējādi tiktu sabojāts produkts utml.,» pašreizējo situāciju rāda SIA Kurzemes Gaļsaimnieks valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa atzīst, ka šie ir pagaidu īstermiņa risinājumi, kas ilgtermiņa nav iespējami, jo īpaši, ja elektroenerģijas cenu prognozes nebūt nerāda iepriecinošu ainu. «Ar pagaidu risinājumiem un taupību kaut kā var izlīdzēties kādas dažas stundas vai dienas, bet tas nav iespējams ilgtermiņā,» tā A. Jansone. Viņa atzīst, ka šādai situācijai saglabājoties ilgtermiņā, iespējams, nāksies pārskatīt kādu produktu (kuru cenu (izmaksas) būtiski ietekmē elektroenerģijas cena) ražošanu. «Nav receptes ko darīt un arī pārveidot dienas maiņu par nakts maiņu nav vienkārši, jo nebūs kas strādā,» uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, kur viens no tiem varētu būt pāriešana uz darbu pa nakti, kad biržā elektroenerģijas cenas zemākas, atbild A. Jansone.

Atslēdz vairākus iecirkņus

«Elektrības cenas ir kosmosā, bet arī mūsu iespējas ir ierobežotas, jo produkcijai ir noteikti uzglabāšanas nosacījumi un arī izmantošanas termiņš,» skaidro SIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis. Viņš atzīst, ka uzņēmums elektrības cenai tuvojoties 4000 eiro/MWh bija spiests atslēgt vairākus energoietilpīgos iecirkņus, kā rezultātā dažiem cehiem bija mazāks darba apjoms, citi lai atgūtu iekavēto, kas radās atslēdzot elektrības padevi, nāksies strādāt citā laikā, kad elektrības cenas būs atgriezušās saprātīgos apmēros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu sadārdzinājuma dēļ Latvijā trīs mobilo sakaru nodrošinātāji cels cenas, pirmdien ziņoja Latvijas Televīzija.

Telekomunikāciju nodrošinātāju "Bite" un "Latvijas Mobilais telefons" ("LMT") jaunās - paaugstinātās - cenas stāsies spēkā jau 1.novembrī, savukārt "Tele2" tās pacels 1.decembrī.

Pakalpojuma cenas visi operatori palielinās visiem tarifu plāniem. "Bite" pacels visu tarifu cenas par 1,75 eiro, "Tele2" kāpumu pielāgos tarifa veidam, sadārdzinājums būs no viena līdz diviem eiro, bet LMT norādīja, ka vidējais cenas kāpums privātpersonām būs divi eiro.

Uzņēmumos noliedza, ka būtu notikusi savstarpēja vienošanās.

Konkurences padomē (KP) norādīja, ka cenu celšana, visticamāk, nav bijusi savstarpēji saskaņota, bet skaidrs, ka uzņēmēji vēro konkurentu lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” biroja darbinieki līdz pat 100 dienām gadā varēs strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Kā atzīst uzņēmumā, šāds lēmums pieņemts, analizējot darba efektivitātes rādītājus un apkopojot darbinieku viedokļus par iekšējo darba organizāciju.

“Tele2” biroja darbinieki jau no pandēmijas sākuma 2020. gada martā strādāja attālinātajā režīmā, bet no šā gada 11. aprīļa uzņēmums pārgāja uz darbu elastīgā režīmā, kas paredz daļu laika pavadīt birojā un daļu laiku strādāt attālināti.

“Jau iepriekš bijām izlēmuši, ka tādā darba organizēšanas formātā, kāds tas bija pirmspandēmijas laikā, mēs birojā vairs neatgriezīsimies. Darbinieki vēlas elastīgu darba režīmu, tādēļ mums birojs kalpos kā atsevišķu svarīgu sapulču un projektu darba grupu tikšanās vieta, kā arī vide, kur kolēģiem socializēties. Tas nozīmē, ka aptuveni 40% no darba laika katrs darbinieks, ja vēlēsies, varēs pavadīt ārpus biroja, strādājot arī no ārzemēm,” stāsta “Tele2” personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere. “Protams, ka darbs elastīgajā režīmā prasa papildu pielāgošanos dažādiem procesiem, piemēram, skaidrus darba principus, kad ir obligātas klātienes tikšanās, un tehnoloģisko nodrošinājumu, lai sapulces var notikt gan attālināti un klātienē, gan abējādi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesam un valstij jāsāk strādāt kā komandai

Māris Ķirsons, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā valsts slimo ar hroniskām kaitēm – valsts pārvalde gan ierēdņu, gan valdošo politiķu līmenī biznesu uzskata par kaut ko indīgu, kaitīgu (kaut arī bizness rada nodokļus valsts makā un nodarbina cilvēkus), un tāpēc sadarbība starp šīm svarīgajām sfērām ir minimāla, bet daudz vairāk ir konfrontācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

Tas ir jāizbeidz. Protams, ir valsts iestādes, kuras ļoti labi sadarbojas ar uzņēmējiem, taču tās vairāk jāuzskata par izņēmumiem, nevis ikdienu. Šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai. Tieši tāpēc, ka Latvijas valsts un uzņēmēji nestrādāja kā vienota komanda, Lietuva, kura visu laiku bija aiz Latvijas, pēdējo gadu laikā jau ir aizsteigusies mums priekšā. Lietuvā mainījās valdību vadītāji un valdības ministru sastāvs, taču, neraugoties uz to, valsts un biznesa strādāšana vienā komandā ir ļāvusi apsteigt Latviju, piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas. Lietuva lepojas ar Continental ražotnes izveidi pie Kauņas, bet šī ražotne varēja būt Latvijā. Un tas nebūt nav vienīgais piemērs. Attiecībā par Igauniju ir jāteic, ka ziemeļu kaimiņvalsts Latvijai visu laiku ir bijusi priekšā, kaut arī savulaik visas Baltijas māsas – Lietuva, Latvija un Igaunija – startēja no vienādām pozīcijām. Ir par ko padomāt. Ja, piemēram, manu uzņēmumu grupa strādātu Igaunijā, tad ik gadu uz darbaspēka nodokļu rēķina varētu ietaupīt 1,2 milj. eiro, kurus varētu samaksāt darbiniekiem kā lielāku algu, šo naudu varētu izņemt dividendēs vai arī investēt ražošanas attīstībā, paplašināšanā. Ja rēķina, ka jaunas ražotnes izveidei vajag apmēram 5 milj. eiro, tad būtībā nedaudz vairāk nekā četru gadu laikā par šo ietaupījuma apmēru var izveidot jaunu ražotni tukšā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā?

Māris Ķirsons, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija īstenotu ekonomisku izaugsmi un nebūtu godpilnajā trešajā vietā Baltijā, ir nepieciešama politiķu, uzņēmēju, arodbiedrības vienota izpratne par situāciju un vienota kopīga rīcība konkurētspējas paaugstināšanā, kas ir pamats gan izaugsmei, gan lielākām darba algām un samaksātajiem nodokļiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņaprāt, pašlaik strādāt tā, kā tas notika līdz 24. februārim, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā, vairs nevar atļauties ne valsts pārvalde, ne politiķi, nedz arī bizness.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā, kā Latvijas valsts un arī uzņēmēji dzīvoja un strādāja līdz 24. februārim (Krievijas invāzijas sākumam Ukrainā), tā ir pagātne, tagad visi dzīvojam citā – jaunajā – realitātē. Diemžēl šajā jaunajā realitātē ir nepieciešams pavisam citāds lēmumu pieņemšanas ātrums, jo tas, kas bija iepriekš, kur bieži vien process ilga daudzus mēnešus un pat gadus, šodien vairs nav dzīvotspējīgs, citiem vārdiem sakot, konkurētspēju saglabājošs, nodrošinošs. Valsts reakcijas ātrums šodienas situācijā būs noteicošais, kā Latvijā dzīvosim nākamajā apkures sezonā, kādas inflācijas un vienlaikus uzņēmumu konkurētspējas apstākļos atradīsies valsts. Būtībā Krievijas invāzija Ukrainā spiež mainīties ne tikai Latvijai, Baltijai, bet visai Eiropas Savienībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi secinājuši, ka Latvija piena nozare sasniegusi punktu, kurā piena produktus ražot vairs nav izdevīgi, informē LPCS pārstāvji.

Saistībā ar strauji augošajām izmaksām piena ražošanā un pārstrādē Latvijā šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi svaigpiena ražošanas un pārstrādes pašizmaksa. Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa - par 15%, izmaksas joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cenas un gatavās produkcijas pārdošanas cenas attiecība, tādēļ piena ražotāji un pārstrādātāji turpinot strādāt ar arvien lielākiem zaudējumiem katru mēnesi.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka pie šādām izmaksām darbību turpināt ir bezjēdzīgi, un nozares pārstāvji turpmāk redz tikai divus iespējamos scenārijus - piena produktu cenu paaugstināšanu vai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt"

Db.lv, 23.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.

Uz to vērš uzmanību Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt.

Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku uzņēmēju organizāciju pārstāvji vēstulē, kas adresēta valsts amatpersonām, aicina nekavējoši ieviest obligātu dabaszinātņu eksāmenu, informē Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijā.

Vēstules autori norāda, ka uzņēmēji jau iepriekš aicinājuši valdību uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu, bet pēcvēlēšanu periodā paudušas bažas un ignorējušas briestošo problēmu.

Uzņēmēju organizāciju ieskatā, tādējādi Latvijā augstskolas absolvē tikai pāris fizikas skolotāji, vairāk nekā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kuriem jāaizpilda 3500 budžeta vietu augstskolās. Tāpat Latvija pašlaik ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmumiem varētu kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh

Db.lv, 26.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās uzņēmumiem kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par megavatstundu (MWh), informē EM pārstāvji.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, EM ir sagatavojusi energoresursu cenu mazinošos papildu pasākumus šai apkures sezonai.

Tostarp EM piedāvā atbalsta pasākumus visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida, paredzot elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro apmērā par MWh. Šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no 2022.gada 1.oktobra.

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt" 

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, piedāvāts kompensēt 90%.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro apmērā par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz šo slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Šos priekšlikumus ekonomikas ministre iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē otrdien, 27.septembrī.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, kā arī papildus uzaicinātajiem pārstāvjiem no augstskolām un institūtiem, ledus hallēm, kā arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Peldēšanas federācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un citiem, pārrunāja EM sagatavotos papildu pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka valsts atbalsts būs izšķiroši svarīgs šajā rudenī un ziemā, ļaujot uzņēmējiem domāt par biznesu un darba algu konkurētspējas nodrošināšanu. Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji vienlaikus uzsvēra arī papildu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām nepieciešamību tajās pašvaldībās, kurās jau šobrīd apstiprinātie siltumenerģijas tarifi būtiski pārsniedz vidējo līmeni valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK pilnībā atbalsta EM piedāvājumu elektroenerģijas sliekšņa maksimālā līmeņa noteikšanai un kompensācijas mehānismu energoresursu cenu pieauguma sadārdzinājuma atbalstam. "Tas ne vien ļaus uzņēmējiem "vieglāk pārziemot", bet arī veicinās energoresursu taupīšanu," viņš min.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzīmē, ka bez mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem svarīgs ir arī horizontāls atbalsts visiem uzņēmējiem.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, tostarp nolemts atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu jeb sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs.

Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta apmērs paredzēts līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Tautsaimniecības padome ir EM, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, LDDK izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegtas e-komercijas gada balvas labākajiem e-veikaliem Latvijā vienpadsmit dažādās kategorijās. Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock.

Tāpat noskaidrotas arī iedzīvotāju iemīļotākās iepirkšanās interneta vietnes, kā arī pasniegtas konkursa "E-komercijas zvaigzne 2022" sadarbības partneru simpātiju balvas.

Konkursā žūrijas vērtējumā par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock, kuru pazīst velo entuziasti visā pasaulē, pateicoties tā ražotajam inovatīvajam produktam – velosipēdu pārvalkiem. VeloSock apbalvots ar īpašu stikla kausu, ko izgatavojis latviešu mākslinieks un dizaineris Artis Nīmanis.

Sekojot pasaules tendencēm, šogad konkursā ieviestas trīs jaunas kategorijas - "Ilgtspēja", "Pieejamība" un "E-komercijas kampaņas". Kategorijā "Ilgtspēja" Zelta apbalvojumu saņēma uzņēmums Burka. Uzņēmums TestDevLab veiktā pieejamības audita rezultātā Zelta apbalvojumu nominācijā "Pieejamība" saņēma interneta veikals Es Mīlu Kafiju. Savukārt kategorijā "E-komercijas kampaņas" augstāko - Sudraba - novērtējumu saņēma Bite un Pranamat.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Minimālās algas paaugstināšana iespējama kopsolī ar darba spēka nodokļu samazināšanu

Db.lv, 17.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par Labklājības ministrijas priekšlikumu pakāpeniskai minimālās algas celšanai.

“LDDK atbalsta pakāpenisku, plānveidīgu un paredzamu minimālās algas palielināšanas modeli, nosakot proporciju pret valstī noteikto vidējo algu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka minimālās algas paaugstināšana rada papildu ietekmi uz citām algu grupām, tāpēc paaugstināšana iespējama kopsolī ar darba spēka nodokļu samazināšanu,” uzsver LDDK prezidents Andris Bite.

“Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākās Baltijas reģionā. Mūsu valstī piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas. Strauja minimālās algas paaugstināšana radīs spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielinās tādas darbaspēka izmaksas kā virsstundu apmaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darba nespējas lapu apmaksa. Tāpēc, paaugstinot minimālo algu, svarīgi analizēt un ņemt vērā šīs kopsakarības un to ietekmi uz darba devējiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā Jelgavas centrā top pirmais Latvijas urbānais jumta bišu dārzs ārpus Rīgas, par ko vienojusies Jelgavas poliklīnika ar Latvijas Biškopības biedrību.

Sadarbības ietvaros mediķi un biškopji vienojušies pievērst sabiedrības uzmanību ekoloģijas nozīmei cilvēku veselības saglabāšanā un bišu svarīgajai lomai pārtikas ražošanas nodrošināšanā, apputeksnējot vairāk nekā 80% pārtikas kultūraugu. Sākoties liepziedu nektāra ievākšanas sezonai, uz Jelgavas poliklīnikas jumta izvietotas pirmās trīs bišu saimes, kas nākotnē pāraugs veselā bišu dārzā. Ikdienas rūpes par bišu saimēm uzņēmies Jelgavas novada Vircavas biškopis Nauris Bērziņš.

“Iedvesmojamies no bišu nemitīgā čakluma, kas raksturīgs arī mediķiem, kā arī vēlamies pievērst jelgavnieku uzmanību tīrajai videi mūsu pilsētā, jo bites ir izvēlīgas dāmas. Tīra vide ir nozīmīga arī mūsu veselībai. Turklāt, urbānā biškopība ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai “ienākt” pilsētā un pilsētai – dabā. Tādējādi neviļus savu darbinieku saimi esam palielinājuši par aptuveni 100 tūkstošiem čaklu darbinieču, bet esam noskaņoti bišu saimju skaitu vēl palielināt, kad pabeigsim realizēt poliklīnikas nākamās attīstības ieceri – saules paneļu uzstādīšanu, lai ražotu elektrību pašu vajadzībām,” stāsta Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru