Pasaulē

TNS noslēdz 85 miljonu ASV dolāru vērtu līgumu par Eirobarometra pētījumu veikšanu

Žanete Hāka, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Pētījumu aģentūra TNS uzvarējusi konkursā par 85 miljonus ASV dolāru vērta līguma slēgšanu ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, pārspējot aģentūras IPSOS, Gallup un GfK.

Šī gada sākumā TNS arī uzvarēja konkursā par Eirobarometra kvalitatīvo pētījumu veikšanu ar līguma kopējo vērtību 25 miljonu dolāru apmērā.

Standarta Eirobarometra pētījumu pārvaldību nodrošinās TNS Political & Social struktūrvienība, kas katru gadu aptaujā aptuveni vienu miljonu iedzīvotāju vairāk nekā 35 valstīs Eiropā. Latvijā šos pētījumus veiks TNS Latvia. Standarta Eirobarometra pētījumā visas intervijas būs tiešās intervijas aptaujāto dzīvesvietās. Turklāt Eiropas valstu iedzīvotāju viedokļi tiks noskaidroti vairāk nekā 40 dažādās valodās.

Latvijā Standarta Eirobarometra pētījums norisinās jau kopš 2004.gada, un šo gadu laikā TNS ir veicis gandrīz 60 tūkstošus interviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

TNS pārtop par Kantar TNS

Lelde Petrāne, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu, izpētes un konsultāciju uzņēmums Kantar ievieš jaunu korporatīvo identitāti savam pamatzīmolam un 12 asociētajiem uzņēmumiem, lai radītu vienotāku formu un saturu visas uzņēmējdarbības ietvaros. Latvijā Kantar līdz šim tika pārstāvēts ar zīmolu TNS.

Jaunā identitāte tuvāko mēnešu laikā tiks izplatīta, izmantojot visus ārējos un iekšējos komunikācijas kanālus.

Zīmoliem, kas līdz šim nav ietilpuši Kantar zīmolu saimē, nu būs Kantar priedēklis un jauns, vienots burtveidols. Piemēram, TNS un Millward Brown attiecīgi kļuvuši par Kantar TNS un Kantar Millward Brown. Vienīgais izņēmums ir Lightspeed GMI, kas pārdēvēts par Lightspeed.

Kantar jaunā identitāte atspoguļo janvārī iesāktu pārmaiņu programmu.

Kantar TNS rīkotājdirektors Latvijā Mārtiņš Traubergs komentē: «Mobilizējot visus līdz šim atsevišķi esošos zīmolus un resursus zem viena - Kantar - jumta, mūsu klientiem kļūst pieejami visi Kantar tīklā esošie resursi. Latvijā TNS iekšēji līdz šim jau darbojās, pārstāvot divus Kantar zīmolus: TNS kā tirgus, sociālos un mārketinga pētījumus un Kantar Media kā mediju auditorijas un reklāmas tirgus mērījumus. Arī turpmāk TNS Latvijā pārstāvēs abas šīs nozares kā Kantar TNS.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā

Lelde Petrāne, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Viedtālruņus lieto jau 38% Latvijas iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunākā interneta patēriņa paradumu TNS Latvia Digital pētījuma rezultātiem internetu 2014. gada rudenī pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 75% jeb 1 273 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gada rudens periodā.

Regulāri – katru dienu - 2014. gada rudenī internetu izmanto vidēji 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā pērn rudenī.

TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena norāda, ka regulāro interneta lietotāju skaita pieaugums vērojams visās iedzīvotāju vecuma grupās, tomēr visstraujākais tas ir 60 līdz 74 gadus vecu iedzīvotāju vidū. Internetu katru dienu 2014. gada rudenī izmantojuši 23% iepriekš minētās vecuma grupas pārstāvju, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Analizējot interneta lietošanas izplatību citos sociāli – demogrāfiskos parametros, redzams, ka salīdzinoši straujāks regulāro interneta lietotāju īpatsvara pieaugums vērojams lauku iedzīvotāju, latviešu tautības un strādājošo iedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd 25% Latvijas iedzīvotāju gatavi apmeklēt kādu no mūzikas festivāliem, liecina pētījums.

Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (8% - noteikti jā; 17% - drīzāk jā), atklāj Kantar TNS šā gada jūnijā veiktā aptauja.

66% iedzīvotāju ir norādījuši, ka šovasar neplāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu (37% - drīzāk nē; 29% - noteikti nē). Desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar TNS laikā no 2017. gada 20. līdz 22. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā reklāmas tirgus pērn audzis visstraujāk Baltijā

Nozare.lv, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

51% iedzīvotāju atbalsta rosinājumu ierobežot lielveikalu darba laiku svētkos

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējuši ierosinājumu ierobežot lielveikalu darba laiku svētku dienās (21% - noteikti jā; 30% - drīzāk jā).

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes janvārī veiktais pētījums.

43% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta izskanējuši ierosinājumu ierobežot lielveikalu darba laiku svētku dienās (23% - drīzāk nē; 20% - noteikti nē).

6% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu nostāju šajā jautājumā.

Aptauju pētījumu kompānija TNS veica sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes, laikā no 2016.gada 5. janvāra līdz 7. janvārim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā daļa iedzīvotāju pieraduši pie eiro; nepatīk sīknauda

Žanete Hāka, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie eiro, ir apmierināti ar eiro naudas dizainu, kvalitāti un drošību, un pozitīvi novērtē eiro lietošanas ieguvumus – ērtības ceļot bez naudas maiņas un ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas.

Tomēr vienlaikus iedzīvotāji izjūt pārāk lielu sīknaudas daudzumu savos makos. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktais pētījums.

Vairākas pētījumu kompānijas TNS šā gada sākumā veiktas aptaujas atklāj vienu kopīgu tendenci – vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie mūsu jaunās valūtas – eiro – un attiecas pret to pozitīvi. Viens no faktoriem, kas ir veicinājis iedzīvotāju pierašanu pie eiro, ir eiro monētu un banknošu dizains, ar kuru vidēji ir apmierināti 4 no 5 Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp ar eiro monētu dizainu apmierināti ir 81% iedzīvotāju (56% monētu dizains diezgan apmierina un 25% ļoti apmierina), ar banknošu dizainu – 77% iedzīvotāju (57% banknošu dizains diezgan apmierina un 20% ļoti apmierina).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pētījums: Kvalitāte, cena, uzņēmuma reputācija - svarīgākie aspekti preču un pakalpojumu izvēlē

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktu vai pakalpojumu iegādē Latvijas iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir kvalitāte (99%), cena (97%) un uzņēmuma reputācija (89%), liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Absolūtajam vairākumam iedzīvotāju, kvalitātes aspekts ir noteicošais, iegādājoties apģērbu, mājsaimniecības preces, pārtikas produktus, kā arī pērkot medikamentus un ilgstošas lietošanas preces.

Otrs svarīgākais aspekts produktu vai pakalpojumu izvēlē ir cena. Absolūtais vairākums iedzīvotāju norādījuši, ka cena ir noteicošais kritērijs telekomunikācijas pakalpojumu izvēlē. Savukārt, izvēloties finanšu pakalpojumus, cena ir tikai trešais svarīgākais faktors.

Trešais svarīgākais aspekts, ko iedzīvotāji ņem vērā preču un pakalpojumu izvēlē, ir uzņēmuma reputācija, kas kā svarīgākais aspekts salīdzinoši biežāk norādīts izvēloties finanšu pakalpojumus. Salīdzinoši retāk uzņēmuma reputāciju kā svarīgu aspektu iedzīvotāji norādījuši, izvēloties telekomunikāciju pakalpojumus un apmeklējot veikalus, tirdzniecības vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aprīļa skatītāko TV programmu topa augšgalā - TV3 raidījumi

Lelde Petrāne, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa skatītāko TV programmu TOP 20. Skatītākais raidījums šā gada aprīlī – Izklausies redzēts kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,1% jeb 201,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Programmu topa otrajā vietā ierindojušās TV3 Laika ziņas (Svētdienā), kuras vērojuši vidēji 8,5% jeb 169,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Trešajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 11 kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 7,4% jeb 148,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Topa ceturtajā vietā TV3 Laika ziņas darba dienās, kuras vērojuši vidēji 7,1% jeb 141,1 tūkstotis skatītāju. Savukārt programmu topa piektajā vietā – Panorāma (Sestdienā) kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 6,8% jeb 135,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Kā vēstīts, pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa TV kanālu auditorijas - kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Televīzijas reklāmu skaits audzis par 8%

Žanete Hāka, 11.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā televīzijas reklāmu skaits ir pieaudzis par 11%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 10%, kopumā nodrošinot 8% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS Reklāmu reģistrs martā televīzijā ir reģistrējis 133,2 tūkstošius reklāmu un 20 tūkstošus sponsorreklāmu.

Turpinās tendence pieaugt televīzijas reklāmu skaitam, turklāt proporcionāli šī gadā martā tas noticis vairāk nelielajos nišas kanālos, skaidro TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Analizējot reklāmu izvietojumu diennakts laikos, redzams, ka martā par 1,1 procentpunktu samazinājusies dienā (9.00-18.00) izvietoto reklāmu skaita daļa. Reklāma pārdalīta uz pārējām diennakts daļām, bet visvairāk uz nakts (0.00-9.00) laiku, kurā izvietoto reklāmu skaits sasniedzis 5,2%.

Martā televīzijā, tāpat kā februārī, visbiežāk izvietotas zāļu nozares reklāmas - par 42% vairāk nekā 2012. gada martā. Mazumtirdzniecības nozare, neskatoties uz 16% kritumu, ieņem 2. pozīciju. 3.-5. vietā, ļoti cieši sekojot mazumtirdzniecības nozarei, ierindojās finanšu institūciju un pakalpojumu nozare (+89%), mājsaimniecības higiēna (+61%) un saldumi un konditoreja (+65%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augustā TV pārraidīts par 0,2% mazāk reklāmu

Lelde Petrāne, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi TV reklāmas apjomu par 2014. gada augustu. TNS Reklāmu reģistrs augustā televīzijā ir fiksējis 132 056 reklāmas un 14 271 sponsorreklāmas gadījumu. Augustā TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 0,1%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 3%, kopumā radot kritumu par 0,2%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2013.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā, kā ierasts, ir turpinājies vasaras TV reklāmu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Neparasti, ka kopumā fiksēta tik neliela atšķirība starp 2013. gada un 2014. gada augustu. Lielāko pieaugumu nodrošinājuši alkoholisko dzērienu nozares reklāmdevēji, bet mazumtirdzniecības nozarē novērojams lielākais kritums.

Augustā visreklamētākā nozare bijusi mājsaimniecības higiēna ar 5% kāpumu pret 2013. gadu. Mazumtirdzniecība, lai arī samazinoties reklāmu skaitam par 21%, ieņem 2. pozīciju reklamētāko nozaru topā. Telekomunikāciju nozare ieņem 3. vietu topā ar līdzīgu izvietoto reklāmu skaitu kā gadu iepriekš. Mobilo sakaru nozares reklāmdevēji samazinājuši savu reklāmu skaitu par 12% un ieņem 4. vietu. TOP5 noslēdz alkoholisko dzērienu nozare ar ievērojamu 51% pieaugumu pret 2013. gada augustu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Februārī pārraidīto TV reklāmu apjoms sasniedz rekordu

Gunta Kursiša, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 16%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 22%, kopumā nodrošinot 9% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2012. gadā, informē pētījumu aģentūra TNS.

Neņemot vērā lielo TV reklāmu skaitu 2012. gadā, prognozējams, ka 2013. gadā TV reklāmu apjoms būs vēl lielāks, jo aizvadītajā mēnesī fiksēts februāra mēnešu reklāmu skaita rekords, pārspējot līdz šim ar reklāmām bagātāko – 2012. gada februāri, norāda TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Februārī, pretēji janvārī novērotajam, visstraujāk (par vienu procentpunktu) pieaugusi Prime Time (18.00-24.00) laika joslā izvietoto reklāmu skaita daļa. Samazinājies gan no rīta (7.00-9.00), gan dienā (9.00-18.00) izvietoto reklāmu īpatsvars.

Visticamāk, ka, pieaugot diennakts gaišā laika daļai, notiks arī turpmāka reklāmu pārvietošana uz vēlāku raidlaiku, norāda TNS pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju apmierināti ar savu mājokli

Lelde Petrāne, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse (59%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ir apmierināti ar savu mājokli, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Aptaujātajiem, kuri vienā mājoklī dzīvo 16 gadus un ilgāk, novērots salīdzinoši lielākais ar savu mājokli apmierināto īpatsvars. Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar esošo mājokli un vēlme to mainīt salīdzinoši biežāk novērojama starp aptaujātajiem, kuri vienā dzīves vietā dzīvo divus līdz četrus gadus (33%). Vismazāk apmierinātie ar savu mājokli ir iedzīvotāji, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī (61%).

«Aptuveni trešdaļa aptaujāto nav apmierināti ar savu esošo mājokli, bet šobrīd nevar atļauties labāku. Salīdzinoši biežāk tie ir cilvēki, kuri dzīvo īrētā dzīvoklī,» norāda pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Samazinājies reklāmu apjoms žurnālos un radio; pieaugums avīzēs

Dienas Bizness, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, reklāmas apjoma pieaugums ir fiksēts avīzēs un TV, bet kritums – žurnālos, vidē un radio.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie jūnija televīzijas, preses, radio un vides reklāmu apjomi. TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka jūnijā neierasti augstākais reklāmas apjoma pieaugums ir bijis avīzēs, kas turpina tendenci šī medija reklāmas apjoma stabilizācijā. Negaidīti samazinājies reklāmas apjoms gan žurnālos, gan vidē un radio.

Televīzijā šā gada jūnijā raidīta kopumā 59381 reklāmas minūtes, kas bijis par 11% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc apjoma minūtēs bijuši Tele2, Reckitt, Benckiser, Bite, LMT un Henkel.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Septembrī fiksēts šogad straujākais TV reklāmu skaita pieaugums

Žanete Hāka, 07.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu aģentūras TNS Reklāmu reģistrs septembrī televīzijā ir reģistrējis 152 tūkstošus reklāmu un 16,7 tūkstošus sponsorreklāmas gadījumus, informēja TNS pārstāvji.

Septembrī TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 29%, bet sponsorreklāmu skaits par 22%, kopumā nodrošinot 28% pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2012.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka septembrī fiksēts šogad straujākais TV reklāmu skaita pieaugums. Vislielāko pieaugumu nodrošinājusi zāļu nozare, gandrīz visi reklāmdevēji kāpinājuši reklāmu apjomu, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Analizējot reklāmu izvietojumu diennakts laikos, redzams, ka septembrī, turpinoties jau augustā novērotajai tendencei, mazāks reklāmu skaita īpatsvars fiksēts Prime Time (18.00-24.00) laikā. Pieaugusi no rīta (7.00-9.00) un pa dienu (9.00-18.00) izvietoto reklāmu daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas un ES iedzīvotāji visbiežāk apsvērtu lietotu grāmatu, CD, DVD un videospēļu iegādi

Lelde Petrāne, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Situācija ar aprīļa datiem jāskatās plašākā kontekstā – līdz ar izmaiņām Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājumā no 2.aprīļa, strauji ir augusi krievu valodā raidošo kanālu auditorija. Krieviski raidošo kanālu spēks ir pieaudzis, jo tos sākuši skatīties vairāk latviešu, un šobrīd viņus turpina sasniegt tendenciozā informācija no Krievijas mediju telpas,» tā, lūgta komentēt pētījumu kompānijas TNS aprīļa TV kanālu auditorijas mērījumus, biznesa portālam db.lv norādīja mediju grupas Modern Times Group pārstāve Marta Zandersone.

Jāatgādina - pētījums apliecina: kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika. Vēl šā gada martā skatītākais kanāls bija TV3 ar 12,1% lielu skatīšanās laika daļu.

«Prognozēt notikumu attīstību šobrīd ir grūti, jo to ietekmē fakts, ka ar Lattelecom nav noslēgts līgums, un grūti pateikt, cik ilgi viņi nebūs ar mieru nākt pretī un noslēgt jaunu līgumu,» sacīja M. Zandersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

26% Latvijas iedzīvotāju vēl arvien vienmēr pārrēķina cenas no eiro uz latiem

Lelde Petrāne, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtā daļa (26%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem, iepērkoties vai veicot maksājumus, vienmēr pie sevis pārrēķina cenas no eiro uz latiem. Vēl 39% iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā atzīst, ka dažkārt pārrēķina cenas no eiro uz latiem. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūnijā veiktais pētījums.

Savukārt ceturtā daļa (25%) iedzīvotāju, iepērkoties vai veicot maksājumus, ļoti reti pie sevis pārrēķina cenas no eiro uz latiem.

Desmitā daļa (10%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem, iepērkoties vai veicot maksājumus, nekad pie sevis nepārrēķina cenas no eiro uz latiem.

Aptauju pētījumu kompānija TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, laikā no 2014.gada 10. līdz 12. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 Latvijas ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igauņu visvairāk cienīto kompāniju topa augšgalā Swedbank, Rakvere Lihakombinaat un EMT

Gunta Kursiša, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā noskaidrotas iedzīvotāju visvairāk cienītās kompānijas – Swedbank, gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat, telekomunikāciju operators Eesti Mobiiltelefon (EMT), alusdarītava Saku Õlletehas, Tallinas osta, Statoil Fuel & Retail Eesti, banka SEB Pank, dzērienu ražotājs A. Le Coq un mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja, citējot TNS Emor pētījuma rezultātu, ziņo BBN.

Swedbank visvairāk cienīto kompāniju Igaunijā saraksta pirmajā vietā ierindojās arī pagājušajā gadā.

TNS Emor aptaujā piedalījās 988 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iedzīvotāji Rīgas Domes darbu vērtē kā viduvēju

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji Rīgas Domes darbu pēdējā gada laikā 10 punktu skalā novērtējuši ar 5,5 punktiem, liecina kompānijas TNS un raidījuma 900 sekundes veiktais pētījums.

Kā salīdzinoši labu (7 līdz 10 punkti) Rīgas Domes darbu pēdējā gada laikā novērtējuši 39% par Rīgas Domes darbu informēto Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā. Kā vidēju (5 un 6 punkti) Rīgas Domes darbu pēdējā gada laikā novērtējusi piektā daļa (21%) par Rīgas Domes darbu informēto iedzīvotāju, savukārt kā salīdzinoši sliktu (1 līdz 4 punkti) – vairāk nekā trešā daļa (36%) par Rīgas Domes darbu informēto iedzīvotāju.

4% par Rīgas Domes darbu informēto iedzīvotāju nav snieguši konkrētu vērtējumu.

Vērtējuma skalā 1 nozīmē ļoti slikts, bet 10 – ļoti labs. Aptauju pētījumu kompānija TNS veica laika posmā no 2015. gada 27. janvāra līdz 29. janvārim ar interneta starpniecību visā Latvijā. Kopumā tika aptaujāti 900 Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Situācijas, ar kurām iedzīvotāji saskārušies saistībā ar minimālās algas palielināšanu

Lelde Petrāne, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lūgti norādīt situāciju, ar kuru ir saskārušies saistībā ar minimālās algas palielināšanu no šā gada 1.janvāra, Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem salīdzinoši biežāk norādījuši situāciju, kad darba devējs pārslēdz līgumu ar darbinieku par mazāku slodzi, nekā darbinieks faktiski strādā, taču turpina maksāt līdzšinējo atalgojumu (6%).

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes martā veiktais pētījums.

Salīdzinoši retāk Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā saskārušies ar situāciju, kad darba devējs sācis daļu algas maksāt «aploksnē» (3%), kā arī ar situāciju, kad darba devējs slēdz «štata» pozīciju un konkrētās funkcijas nodrošināšanai iepērk ārpakalpojumu (2%).

Absolūtais vairākums (85%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā nav saskārušies ar nevienu no šīm situācijām.

5% iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

52% Latvijas iedzīvotāju atbalsta sodu palielināšanu par braukšanas ātruma pārsniegšanu

Lelde Petrāne, 05.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puse (52%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka soda mēri par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu būtu jāpalielina (24% - noteikti jā; 28% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūnija beigās veiktais pētījums.

Savukārt 41% iedzīvotāju domā, ka soda mēri par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu nebūtu jāpalielina (26% - drīzāk nē; 15% - noteikti nē). 7% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Absolūtais vairākums (82%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka soda mēri par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā būtu jāpalielina (61% - noteikti jā; 21% - drīzāk jā).

15% iedzīvotāju pauž viedokli, ka soda mēri par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā nav jāpalielina (11% - drīzāk nē; 4% - noteikti nē). 3% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Iedzīvotāji uzskata, ka eiro ieviešana palielinājusi nekustamā īpašuma cenu

Lelde Petrāne, 04.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā uzskata, ka pusgada laikā, kopš Latvija pievienojusies eiro zonai, nekustamā īpašuma cenas eiro ieviešanas ietekmē ir cēlušās, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS.

49% aptaujāto respondentu uzskata, ka nekustamā īpašuma cenas ir cēlušās eiro ieviešanas ietekmē, savukārt aptuveni piektā daļa (19%) respondentu domā, ka cenas nav mainījušās. Iedzīvotāji ar personiskajiem ienākumiem virs 450 eiro salīdzinoši biežāk nekā kopumā izlasē uzskata, ka eiro ietekmē nekustamā īpašuma cenas nav mainījušās.

Pillar Management, SIA, izpilddirektora vietnieks Raits Kite, komentējot aptaujas rezultātus, norādīja: «Arī mūsu novērojumi liecina, ka nekustamā īpašuma cenas šā gada pirmajā pusē ir pieaugušas. Pēc mūsu aplēsēm sērijveida mājokļiem cenas pieaugušas par aptuveni 4%, bet jaunajos projektos cenu pieaugums nav tik būtisks. Nav pamata uzskatīt, ka cenu pieaugumu veicināja eiro ieviešana, jo īpašumu cenas arī pirms eiro ieviešanas Latvijā bija izteiktas eiro. Mēs cenu pieaugumu vairāk izskaidrojam ar veselīgu tirgus izaugsmi, pieprasījuma pieaugumu, kuru veicinājusi Latvijas ekonomikas atveseļošanās un līdz ar to arī iedzīvotāju maksātspējas palielināšanās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju eiro gatavības indekss ir pieaudzis par trim punktiem, sasniedzot 34 indeksa punktus no 100, liecina Swedbank sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS veiktais Latvijas eiro gatavības indekss.

Tas vēl aizvien ir zems gatavības līmenis, ņemot vērā, ka līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikuši tikai trīs mēneši, norāda banka.

Uzņēmēju eiro gatavības indekss pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par četriem indeksa punktiem, septembra sākumā sasniedzot 54 indeksa punktus, kas norāda uz vidēja līmeņa gatavību pārejai uz eiro.

Uzņēmēju eiro gatavību pozitīvi ietekmējis informētības pieaugums, savukārt iedzīvotāji sākuši nedaudz aktīvāk rīkoties – apzināt informāciju, eiro maiņas kursu, pārrēķināt cenas un tarifus eiro valūtā.

Uzņēmēju eiro gatavības indeksa pieaugumu būtiski ietekmē tas, ka laikā no jūnija līdz septembra sākumam uzņēmumu vadītāju vidū būtiski ir uzlabojies informētības pašnovērtējums – septembra sākumā 35% uzņēmumu pārstāvju jutās par to pilnībā informēti (par 18 procentpunktiem vairāk nekā jūnijā). Būtisks informētības līmeņa uzlabojums ir tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, mazajos un vidējos uzņēmumos (līdz 49 darbiniekiem), Rīgas un vienlaikus arī lauku uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru