«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs iespēju sabiedrisko transportu vai autostāvvietu izmantot bez maksas.

Kas ir sliktāk: maksāt par sabiedriskā transporta biļeti vai autostāvvietu, vai noskatīties reklāmas rullīti apmaiņā pret bezmaksas braucienu vai auto novietošanu pilsētas centrā? Aplikācijas Flipix izveidotājs Jānis Saušs ar komandu ir pārliecināts, ka daudzi izvēlētos otro opciju, un šā gada otrajā pusē tas būs iespējams arī Latvijā. Ideja aizgūta no Vācijas, kur līdzīga aplikācija guvusi tik lielu popularitāti, ka serveri knapi spējuši nodrošināt lielo pieprasījumu. Lai iegūtu bezmaksas biļeti, aplikācijas lietotājam būs jānoskatās piecas paša izvēlētas 20 sekunžu reklāmas, kas tiks atlasītas pēc lietotāja interesēm, piemēram, hobiji, sports, skaistumkopšana u.c. Lietotāji pēc reklāmas noskatīšanās varēs saņemt e-pastā konkrēto uzņēmumu atlaides, kuponus vai citas priekšrocības.

Šobrīd sociālo mediju platformas kā reklāmas kampaņu kanāli ir pieejami ikvienam interesentam. Protams, labākais ceļš ir algot aģentūru, kas visu izdarīs pasūtītāja uzdevumā - gan noformēs kampaņu, gan iesniegs rezultātu analīzi. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas visu darīt paši. Kam pievērst uzmanību kampaņas veidošanas gaitā un kā novērtēt rezultātu?

Uzņēmums "Httpool" pārstāv tādas lielas sociālo mediju platformas kā Facebook, Twitter, Snapchat, LinkedIn un citas mazos tirgos, kur šo lielo sociālo mediju pārstāvniecības nav un nekad nebūs. Mums ir lieliska iespēja vērot uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, skatīt tendences, kā arī piekļūt sociālo mediju platformu pētījumiem. Mēs arī paši daudz iedziļināmies un pētām, kas ir un kas nav efektīvi. Un te ir seši punkti, ko iesakām jebkuram sociālo mediju kampaņa plānotājam.

Izvēlies vienu mērķi

Veidojot kampaņu, ir iespēja izvēlēties, kāds būs tās mērķis. Parasti tas ir vērsts uz auditorijas palielināšanu, zīmola atpazīstamības vai pārdošanas veicināšanu. Uz šo izvēli noteikti nav attiecināms teiciens – vairāki zaķi ar vienu šāvienu. Izvēlētais mērķis noteiks, kā tālāk strādās sociālā medija algoritms. Turklāt ir svarīgi, lai izvēlētais mērķis arī atbalsta biznesa mērķi – kādu rezultātu uzņēmums sagaida no šīs kampaņas.

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, otrdien nolēma komisijas deputāti.

Uz komisijas sēdi otrdien likuma grozījumu trešajam lasījumam deputāti Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Ivars Zariņš (S) un Edvards Smiltēns (LRA) katrs bija iesnieguši pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ierobežot patērētāju kreditēšanas reklāmu, tādēļ komisijas deputāti vienojās, ka uz nākamo komisijas sēdi 25.septembrī tiek sagatavota viena priekšlikuma redakcija, balstoties uz deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu.

Zariņa priekšlikums šā brīža redakcijā paredz aizliegt patērētāju kreditēšanas reklāmu televīzijā, radio, izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm, uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka), uz sabiedriskā transporta līdzekļiem un tajos, kā arī vides reklāmās. Tāpat priekšlikums paredz aizliegt reklamēt kreditēšanas pakalpojumus bērnu izklaides un sporta pasākumos, izņemot pasākuma sponsora nosaukumu.

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Iepriekšējos gados novērotā izaugsme Latvijas reklāmas tirgū šobrīd ir apstājusies, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Latvijas Reklāmu asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

«Ja vērtējam pēc datiem, pēdējos gados bija vērojama neliela izaugsme, taču šobrīd tirgus ir apstājies. Pirmajā pusgadā noteikti bija stagnācija, tirgus neauga, arī pagājušā gada izaugsme bija samērā maza – 2-3% robežās,» teica Liepiņa.

Pēc viņas sacītā, situācijai ir vairāki iemesli. «Stagnācija varētu būt saistīta ar to, ka Konkurences padomes noteiktais regulējums, kas ir spēkā pēc [mediju koncerna] MTG un [televīzijas] LNT apvienošanās, mazliet bremzē tirgū. Televīzijas cena ir svarīgs atskaites punkts, pēc kura, citi mediji nosaka cenas. Tāpat starp stagnācijas iemesliem varētu būt politiskie notikumi kaimiņvalstīs, kas atstāj sekas ekonomikā. Pārsvarā lielie reklāmdevēji ir starptautiskas korporācijas ar lieliem zīmoliem, un viņiem noteikti ir neparedzēti rezultāti lielajos tirgos. Pieredze liecina, ka jebkuru šādu satricinājumu gadījumā, kad biznesa plāns nesasniedz rezultātus, kompānijas mēģina atrast iespējas samazināt izdevumus un ieekonomēt, un visbiežāk cieš tieši reklāmas budžeti. Tas varētu būt iemesls, kāpēc tādā mazā tirgū kā Latvija, nav budžeta reklāmu apjoma palielināšanai,» sacīja Liepiņa.

Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi.

Uz Dienas Biznesa organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” ir aicināti uzņēmumu vadītāji, digitālo mediju, mārketinga un PR speciālisti ar dažāda līmeņa pieredzi darbā ar mārketinga stratēģiju digitālajā telpā, mediju plānošanu un pārdošanu.

Mārketings jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams, lai tas varētu pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Kādam ir jābūt saturam, lai tas sasniegtu interesentus? Kur ir tirgus un klients, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt? Nepieciešami vairāki rūpīgi izplānoti soļi, kā šo plānu īstenot.

Dienas Bizness organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” 10. martā vadīs un ar pieredzi dalīsies trīs labi zināmi speciālisti no ievērojamiem reklāmas un komunikāciju nozares uzņēmumiem: SIA Bite Latvija, Clear Channel Latvia un aģentūras MIXD. Pieaicinātie nozares profesionāļi dalīsies pieredzē par aktuālām tēmām un izaicinājumiem komunikācijas un reklāmas nozarē Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Liela daļa Latvijas interneta «influenceru» jeb privātpersonas ar tūkstošos mērāmu sekotāju skaitu «Instagram», «Youtube», «Facebook» un «Twitter», nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību un nav sakārtojuši grāmatvedību, svētdien ziņoja raidījums «LNT TOP10».

Šie «influenceri» pieņem finansiālus un bartera labumus no uzņēmumiem apmaiņā pret preču un pakalpojumu reklamēšanu un slavinošo recenziju izvietošanu šo privātpersonu sociālo mediju kontos.

Digitālā mārketinga eksperti Artūrs Mednis un Deniss Ševeļovs raidījumam pieļāva, ka Latvijā varētu būt ap kādiem desmit «influenceru», kuriem sponsorētā satura veidošana, lielākoties «Instagram», kļuvusi par pilnas slodzes darbu un galveno ienākumu avotu, un kuriem ar grāmatvedību viss kārtībā. Pārējie vairāki simti privātpersonu piepelnās brīvajā laikā no parastā darba. Un te arī sākas problēmas.

«Šeit ir runa par saimniecisko darbību un tā ir jāreģistrē pirms to uzsāk. Šajā gadījumā ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākumu nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas,» uzsvēra VID Fizisko personu nodokļu daļas galvenā inspektore Santa Renerte. Tas nozīmē, ka privātpersonām ir jādeklarē visi ienākumi no izvietotā sponsorētā satura savos sociālajos kontos.

Jaunas mediju grupas All Media Baltics izveidošana šogad satricināja reklāmas vidi, bet nozarei vēl nav līdz galam skaidri tās ieguvumi no darījuma

Aptaujātie reklāmas eksperti uzsver, ka ir gaidāmas jauno īpašnieku investīcijas platformu attīstībā un tehnoloģijās, vēl vairāk nostiprinot mediju koncerna nozīmi reklāmas tirgū.

«Nenoliedzami, šī gada skaļākais notikums ir UAB Bite Lietuva un MTG Broadcasting AB apvienošanās, kuras rezultātā ir radusies jauna mediju grupa All Media Baltics (AMB). Darījuma sekas šobrīd jau vērtējamas kā negatīvas, jo dažādu apstākļu dēļ ir aizkavēta šī uzņēmuma paredzēto reklāmas pakalpojumu sniegšanas un atlaižu piešķiršanas kārtība – cenrāža izstrāde, kas liedz reklāmdevējiem pabeigt nākamā gada stratēģiskos plānus un izdarīt izvēles,» skaidro Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa. Šogad tāpat kā iepriekšējos gadus nozarē turpinājās ievērojamu reklāmas līdzekļu aizplūšana caur globālajiem interneta mediju milžiem Facebook un Google, kas rada negatīvu ietekmi uz lokālo mediju uzņēmējdarbību, viņa piebilst.

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Patēriņa kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojumi jau kopš šī gada sākuma ir zem politiskās dienas kārtības palielināmā stikla, 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers.

Gatavojot priekšlikumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) grozījumiem uz trešo lasījumu, Saeimas deputāts Imants Parādnieks pievērsa uzmanību patēriņa kreditēšanas klientu vecuma ierobežojumiem un patēriņa kreditēšanas pakalpojumu reklāmu aizlieguma nepieciešamībai.

Attiecībā uz kreditējamo personu vecuma ierobežojumiem, jāsaka, ka šeit nebanku kreditēšanas nozare ir soli priekšā regulējumam, jo šī gada aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) un tās lielākie biedri parakstīja LAFPA «Labas prakses kodeksu», kas nosaka aizliegumu izsniegt kredītus personām, kuras nav sasniegušas 20 gadu vecumu. Šajā jautājumā nozare kopumā un AS «4finance» personīgi ir solidāri ar Parādnieka kunga pārliecību, ka šai patērētāju grupai var nebūt pietiekama izpratne finanšu disciplīnas jautājumos, tāpēc, lai pasargātu šai grupai piederošus patērētājus un arī pašus kredītdevējus no finanšu riskiem, minētais ierobežojams uzskatāms par atbilstošu un apsveicamu, skaidro 4finance Latvia izpilddirektors.

Arī mazāki uzņēmumi ir sapratuši nepieciešamību pēc reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistu pakalpojumiem .

Tāpēc pieprasījums pēc tiem varētu palielināties, prognozē reklāmas aģentūras SIA Initiative Latvia vadītājs Rihards Frīdenbergs.

Viņa vadītais uzņēmums ietilpst Igaunijas OU Playground grupā. Tas ir dibināts 2010. gadā un pārstāv starptautisku mediju aģentūru tīklu Initiative. Daudziem piedzīvotā finanšu krīze bijusi iespēju laiks, un arī SIA Initiative Latvia ir izdevies nostiprināties tirgū un strauji attīstīties. DB sadarbībā ar Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā SIA Initiative Latvia ir vienpadsmitais straujāk augošais uzņēmums Latvijā un desmitais straujāk augošais uzņēmums Rīgā.

Krīzes radītā iespēja

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Latvijas reklāmas tirgus no vietējo pārtikas produktu reklamēšanas, kas sākusies pēc Krievijas embargo pārtikas produktu importam, neiegūs, jo lielākie reklāmdevēji ir ārzemju zīmolu turētāji, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service norādīja Latvijas Reklāmu asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa minēja, ka Latvijas reklāmu veidotājiem iekšējais patēriņš ir svarīgs, norādot, ka pēc aicinājuma vairāk reklamēt vietējos produktus saistībā ar Krievijas noteikto embargo veikalos parādījušās dažādas akcijas. «Kaut kas jau notiek veikalos, akcijas u.tml. Domāju, ka tas ir labi, cilvēkiem produkti kļūst pieejamāki. Pieļauju, ka viņi izvēlēsies vietējo jogurtu zīmolus ārzemju jogurta zīmolu vietā. No otras puses, ņemot vērā to, ka lielākie reklāmdevēji ir ārzemju zīmolu turētāji, reklāmas tirgus no tā neiegūs. Skatoties no valsts pozīcijām, protams, svarīga ir vietējo ražotāju zīmolu izvēle, īpaši runājot par pienu,» teica Liepiņa.

Mediju holdinga Baltic Media Alliance (BMA) valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Oļegs Solodovs intervijā laikrakstam Diena.

Ieskatoties BMA publiskotajos datos, redzams, ka jūsu tirgus daļa jeb auditorija pēdējos ceturkšņos samazinās. Piemēram, krievvalodīgie skatītāji 2014. gada 3. ceturksnī BMA kanāliem bija 55%, šī gada 1. ceturksnī - 50%, samazinājušies arī kopējās auditorijas rādītāji.

Šādas nelielas procentu svārstības ir iespējamas. Sezonalitāte un ar to saistītie TV skatīšanās paradumi. Es no šiem skaitļiem neizdarītu secinājumus par kādu tendenci. Tie tikai parāda, cik laika nogrieznī mūsu kanālus skatījusies tā vai cita auditorijas daļa. Jāskatās, salīdzinot vienu gadu ar otru.

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Jūsu vērtējums?

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics», trešdien informēja uzņēmuma vadītājs Pjērs Danons.

Pievienota 7.-9.rindkopa un 15.-19.rindkopa

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

Darījums paredz, ka «Providence» iegādājas visu Zviedrijas mediju grupas MTG Baltijas biznesu – visus televīzijas (TV) kanālus, bezmaksas un maksas TV pakalpojumus, kā arī radio un digitālos aktīvus.

Darījums pilnībā noslēgts šodien, 18.oktobrī, un jaunais uzņēmums ar nosaukumu «All Media Baltics» turpmāk apvienos visus Baltijā līdz šim reģistrētos MTG uzņēmumus, tostarp TV3, LNT, «Viasat», «Star FM» un «Smart AD».

Turpmākā «All Media Baltics» izaugsme tiks veidota, apvienojot vietējo un starptautisko nozares pieredzi un ekspertīzi. «Tā kā plānojam investēt jaunajās tehnoloģijās – HD (augstas izšķirtspējas) un VOD (video pēc pieprasījuma) platformu attīstībā, es ticu, ka mana lielā pieredze telekomunikāciju industrijā būs vērtīgs pienesums,» uzsvēra Danons.

Visticamāk, arī 2019. gadā reklāmas apjomi internetā turpinājuši augt.

Tā pieļauj "iMarketings.lv" Digitālās nodaļas vadītājs Sergejs Volvenkins. Tomēr pagaidām dati par 2019. gada reklāmas tirgus apjomiem vēl nav apkopoti un līdz ar to nav iespējams precīzi analizēt tirgus dinamiku. "Jāņem vērā arī fakts, ka pilnībā apkopot un novērtēt kopējo situāciju, nav iespējams, jo "Google" ("Search", "Youtube", "Display") un "Facebook" nesniedz datus par reklāmas apjomiem. Savukārt bez šiem datiem aina nav pilnīga. Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas sniegtajiem datiem 2018. gadā reklāmas apjomi internetā veidoja 23%. Ja būtu zināmi arī "Google" un "Facebook" reklāmas apjomi, esmu pārliecināts, ka tas būtiski mainītu reklāmas apjomu struktūru, un interneta reklāmas daļa, iespējams, varētu sasniegt pat TV līmeni," viņš norāda.

Vērienīgo startautisko kultūras tūrisma reklāmas kampaņu, kas izgāzās vēl nesākusies, plānots sākt rudenī, kad Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gads tuvosies jau noslēgumam.

«Ja viss notiks pēc plāna, kultūras tūrisma kampaņa sāksies no septembra. Kampaņa tiek plānota divās daļās – pirmā daļa aicinās rudenī apmeklēt kultūras galvaspilsētu. Šo statusu neviens neatņem, līdz ar to Tallina mārketinga izpratnē joprojām ir 2011. gada kultūras galvaspilsēta. Otrs kampaņas vilnis plānots 2015. gada sākumā, kas sakristu ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē,» stāsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Rīga 2014 ir labs iemesls, kāpēc apmeklēt mūsu galvaspilsētu un Latviju, jo tiek piedāvāta interesanta programma, notiek pasākumi, tomēr «ar to jau kultūras dzīve nebeidzas».