Nākamnedēļ Saeimas komisija lems par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem 

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, otrdien nolēma komisijas deputāti.

LETA, 18.9.2018

Foto: pixabay

Uz komisijas sēdi otrdien likuma grozījumu trešajam lasījumam deputāti Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Ivars Zariņš (S) un Edvards Smiltēns (LRA) katrs bija iesnieguši pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ierobežot patērētāju kreditēšanas reklāmu, tādēļ komisijas deputāti vienojās, ka uz nākamo komisijas sēdi 25.septembrī tiek sagatavota viena priekšlikuma redakcija, balstoties uz deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu.

Zariņa priekšlikums šā brīža redakcijā paredz aizliegt patērētāju kreditēšanas reklāmu televīzijā, radio, izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm, uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka), uz sabiedriskā transporta līdzekļiem un tajos, kā arī vides reklāmās. Tāpat priekšlikums paredz aizliegt reklamēt kreditēšanas pakalpojumus bērnu izklaides un sporta pasākumos, izņemot pasākuma sponsora nosaukumu.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa uzsvēra, ka šāds aizliegums ietekmēs reklāmas, kas pēc bruto aplēsēm aizņem 6-7% no kopējā reklāmas tirgus jeb aptuveni piecus miljonus eiro gadā.

«Aizliegums neietekmēs šāda veida reklāmu, kas tāpat sasniegs patērētāju caur kanāliem, kas nav Latvijas jurisdikcijā. Mūsuprāt, tomēr būtu svarīgi patērētājam dot iespēju uzzināt par dažādiem piedāvājumiem un dot iespēju izvēlēties,» sacīja Liepiņa.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Gunta Līdaka komisijas deputātiem norādīja, ka šādi priekšlikumi par reklāmas aizliegumu ir iesniegti tikai uz likumprojekta trešo lasījumu un vēl nav izdiskutēti, bet tie ļoti būtiski ietekmēs sabiedrisko mediju un komerciālos medijus.

«Šāds aizliegums reāli nedarbosies, jo daļa elektronisko mediju ir reģistrēti citās Eiropas valstīs, kur šāda aizlieguma nav. Savukārt, piemēram, Latvijas Televīzijai ātro kredītu reklāmas veido 15% no ieņēmumiem jeb aptuveni 700 000 eiro gadā,» norādīja Līdaka. Viņasprāt, šis jautājums būtu jāizrunā rūpīgāk, turklāt kontekstā ar jautājumu par sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Arī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka šādi priekšlikumi par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežošanu vēl nav izdiskutēti.

Savukārt Finanšu nozares asociācijai nav iebildumu pret patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem, ar nosacījumu, ka tie neskar patēriņa kredītu reklāmas banku telpās un internetbanku mājaslapās.

Vairums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu komisijas sēdē norādīja, ka priekšlikums par reklāmas ierobežojumiem ir atbalstāms un par to lems nākamajā komisijas sēdē.

Kā ziņots, otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.

Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat likumprojektā kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.

No likuma plānots izslēgt normu, kas paredz, ka prasība par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to apmaksāt, ir ceļama tiesā sešu mēnešu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Līdz ar to patērētājam būs iespēja tiesā vērsties arī pēc sešiem mēnešiem.

Otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei, uzskata daļa deputātu.

Savukārt pašlaik spēkā esošais regulējums par neatbilstošām nosaka kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā - no astotās līdz četrpadsmitajai kredīta dienai un 0,2% - no 15.kredīta dienas. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas, - nosaka pašreizējais regulējums.

Tevi varētu interesēt

Nebanku kreditēšanas nozares darbības aktuālie dati, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības...

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija lūdz Tautsaimniecības komisiju apturēt grozījumu...

Patēriņa kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojumi jau kopš šī gada sākuma ir zem...

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama...

Saeimas deputāts Imants Parādnieks Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Nebanku kreditēšanas nozares darbības aktuālie dati, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības...

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija lūdz Tautsaimniecības komisiju apturēt grozījumu...

Patēriņa kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojumi jau kopš šī gada sākuma ir zem...

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama...

Saeimas deputāts Imants Parādnieks Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās...

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim...

Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ietvaros saņemto finansējumu Latvijas Samariešu...

Izskanējušie priekšlikumi par patēriņa kredītu likmes ierobežošanu nav pamatoti ar faktiem...

Šā gada pirmajā pusgadā periodā uzņēmuma VIA SMS group AS ir neto apgrozījums sasniedzis 10,5 miljonus...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM sāk piedāvāt jaunu aizdevumu programmu «Mazie aizdevumi...