Jaunākais izdevums

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Pēc viņas teiktā, Latvijas reklāmas tirgus izaugsmi, protams, ietekmē arī ārzemju mediji un naudas aizplūšana uz tiem, ņemot vērā sociālo mediju popularitāti. "Piemēram, 2022.gadā kopējais Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms bija 178,5 miljoni eiro, no kuriem 94 miljoni eiro nonāca ārzemju medijos. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no reklāmas apjoma, kas ir mērķēta uz Latvijas iedzīvotājiem, aizplūst uz lielajiem, globālajiem ārzemju medijiem. Tas ir milzīgs apjoms, kas nenonāk Latvijas medijos, un īpaši ziņu medijiem tas ir sāpīgi, jo satura radīšana ir dārga," atzina LRA valdes priekšsēdētāja.

Tāpat viņa minēja, ka reklāmas tirgu ļoti ietekmē regulējums un atsevišķu nozaru reklāmu ierobežojumi. "Piemēram, bija kreditēšanas reklāmas aizliegums un varēja reklamēt tikai zīmolus. Tas uz reklāmas tirgu kopš 2018.gada atstāja ļoti negatīvu ietekmi. Ir pagājuši seši gadi, tagad var redzēt, ka konkurence banku segmentā ir samazinājusies, visi ir neapmierināti, jo pārmaksājam procentos, un tagad sāk domāt, ka nepieciešams kaut ko mainīt. Tas ir spilgts piemērs, ka nevajag ierobežot kādu segmentu reklāmu, jo tas samazina konkurenci un nenāk par labu patērētājiem," stāstīja Liepiņa.

Viņa prognozēja, ka hipotekāro kredītu reklāmas atļaušana noteikti ietekmēs reklāmas tirgu. "Noteikti līdz gada beigām varēsim redzēt, ka šādu reklāmu īpatsvars palielināsies un bankas aktivizēsies. Tāpat darba procesā ir jautājumi par pārējo kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumu atcelšanu. Ja šie aizliegumi tiks atcelti vai aizlieguma vietā tiks ieviesti saprātīgi ierobežojumi, tad, iespējams, tas aktivizēs kādus no segmentiem un dos pozitīvu efektu reklāmas tirgum," atzina Liepiņa.

Tāpat viņa minēja, ka reklāmas tirgu ietekmēs Saeimas lēmumi attiecībā uz grozījumiem Alkohola aprites likumā. "Saeima otrajā lasījumā vismaz bija tik saprātīga, ka nelēma par alkohola iegādes vecuma paaugstināšanu. Saprotu mediķu argumentus, bet reklāmas nozarei tas būtu ļoti darbietilpīgi. Šobrīd ir regulējums, ka uz visām reklāmām ir brīdinājums, ka nedrīkst pārdot un lietot nepilngadīgas personas un alkohols ir kaitīgs. Ja tagad tiek nomainīts vecuma limits, tad ir jāmaina visi reklāmas materiāli. Tas ir liels apjoms, kaut ko arī maksā un tam ir nepieciešams laiks," stāstīja Liepiņa.

Asociācijas vadītāja prognozēja, ja tiks ierobežotas vai aizliegtas alkohola cenu un akciju reklāmas, kā tas ir plānots, tad līdz gada beigām ietekme varētu būt, jo šādu reklāmu īpatsvars ir salīdzinoši liels.

"Iespējams, tas neatstās tik lielu negatīvu ietekmi uz tirgu kā tādu, jo alkohola ražotāji sāks vairāk reklamēt zīmolus. Šobrīd vairāk ir cīņa par to, kam būs lielāka akcija, zemāka cena un iespēja ar to aizvilināt pircēju uz veikalu. Ja šāda reklāma būs aizliegta, tad, iespējams, ka investīcijas tiks novirzītas zīmola reklāmā, kas tādā veidā piesaistīs pircēju uzmanību un atšķirs vienu zīmolu no otra, bet īpašā cena nemotivēs iegādāties," norādīja Liepiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds ir jūsu zīmola solījums?

Olga Kazaka, Olsen+Partners partnere, „Pirmās PR grāmatas” autore, LU docente, 17.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas stratēģijas izstrādes procesā organizācijas nereti svārstās starp diviem galvenajiem reklāmas veidiem: uz pārdošanu orientētām reklāmām vai imidža reklāmas kampaņām.

Protams, reklāmas veida izvēle ir atkarīga no uzņēmuma mērķiem, tirgus situācijas un ilgtermiņa stratēģijas, tomēr veiksmīgu uzņēmumu reklāmām ir kopīga viena būtiska atšķirība. Kāda? Visās veiksmīgajās reklāmās ir iekodēts skaidrs, konkrēts un izpildāms solījums klientiem.

Solījums ir instruments, ar kura palīdzību iespējams veidot attiecības. Turklāt solījuma izpilde ir kā uzticības garants – tam ir lielāka pozitīva ietekme uz saņēmēju nekā vienkāršai pakalpojuma sniegšanai šai personai.

Izmantojot plašu Pasaules reklāmas izpētes padomes (WARC) datubāzi, pētnieki Mārtins L. Rožē, Švarcs Jans un Tērners Mimī noskaidroja, kuri zīmolu reklāmas veidi ir visefektīvākie gan jaunu klientu piesaistīšanai, gan viņu pārvēršanai par lojāliem atkārtotājiem. Tika konstatēts, ka ilgtermiņa panākumi un pārdošanas pieaugums 67% kampaņu ir novērojams, ja tiek iekļauts solījums klientiem. Vienlaikus solījuma sniegšana palīdz strukturizēt un konkrētāk definēt zīmola misiju, tādejādi 59% gadījumu uzlabojot uzņēmuma darbību. Kā tas izpaužas praksē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai pievienojas Latvijas valsts meži un Ventspils brīvosta

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija turpina apvienot arvien vairāk vietējo un ārvalstu uzņēmumu. Asociācijai pievienojušies divi jauni un nozīmīgi biedri – AS “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvostas pārvalde.

“Esam gandarīti, ka asociācijā arvien vairāk iesaistās būtisku saistīto nozaru pārstāvji. “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvosta ir uzsākuši aktīvu darbu vēja enerģijas nozarē katrs savā jomā, tādēļ ir likumsakarīgi, ka zināšanas un pieredzi apvienojam, lai kopīgi virzītos uz vēja enerģijas potenciāla apgūšanu Latvijā,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“AS “Latvijas valsts meži” novērtē iespēju iesaistīties Vēja enerģijas asociācijā, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju, pieredzi un uzzinātu novitātes vēja enerģijas ražošanā. Mums ir svarīgi būt informētiem par aktualitātēm vēja enerģijas jomā, jo, atbilstoši valdības uzdevumam, “Latvijas valsts mežiem” ir un būs sava loma nozares attīstībā Latvijā," norāda "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Valdis Kalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve bez sīkdatnēm – 2024. gadā biznesus un reklāmas nozari transformēs Google politikas izmaiņas

Maiks Dorfmans, Rīgā bāzētās globālās digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā interneta pārlūkprogramma Google Chrome līdz 2024. gada 3. ceturksnim visiem lietotājiem pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes. Tas nozīmē, ka uzņēmumi – reklāmdevēji saskarsies ar būtiskām grūtībām mērķauditorijas atlasē un lietotāju izsekošanā, kā arī tiešsaistes reklāmas un analītikas nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas.

Klientu uzmanības piesaistīšana kļūs sarežģītāka un dārgāka, arī digitālās reklāmas nozare piedzīvos transformāciju. Lai pārmaiņas neatstātu negatīvu ietekmi uz biznesu, ir ārkārtīgi būtiski izprast to būtību un būt gataviem pielāgot savu reklāmas stratēģiju.

Pārmaiņas industrijā aizsākās 2020. gadā, kad Google paziņoja, ka pārlūkā Chrome (dominējošā pārlūkprogramma ar 65 % tirgus daļu) pakāpeniski atteiksies no trešo pušu sīkdatnēm. Tam sekoja ierobežojumi arī no Safari un Firefox pārlūku puses. Divu revolucionāru Google atjauninājumu ieviešana notiek šogad – 2024. gadā.

Pirmkārt, līdz 2024. gada 3. ceturksnim Google Chrome pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes visiem lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šogad vēlme uzstādīt saules paneļus bijusi tikpat augsta kā buma laikā

Db.lv, 19.04.2024

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka tik lielu privātmāju īpašnieku aktivitāti saules paneļu uzstādīšanā kā šogad pirmajos četros mēnešos varēja novērot tikai buma laikā 2022.gadā.

Asociācijas vērtējumā pieprasījums bija līdz pat divām reizēm augstāks nekā pērn vidēji. Pieprasījuma pieaugums sācies pērn novembrī, un tas saistīts ar neto uzskaites sistēmas regulējuma maiņu, kas paredz, ka no šī gada 1.maija privātmāju īpašniekiem būs iespēja pieslēgties tikai neto norēķinu sistēmai.

Vienlaikus asociācija norāda, ka valsts un nozare ir spērusi būtisku soli, lai arī pēc tam piedāvātu alternatīvu šai neto uzskaites sistēmai, un tās ir uzkrājošās saules baterijas jeb akumulatori, kas ļauj saglabāt saražoto elektrību un to tērēt vai nodot tīklā pēc saviem ieskatiem. Šobrīd atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie regulējuma, lai ieviestu finansiālu atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu iegādei mājsaimniecībām, kuras uzstāda saules paneļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pensionāru federācija zāļu cenu reformu sauc par sasteigtu un sabiedrības gaidām neatbilstošu

LETA, 15.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) virzītā zāļu cenu reforma ir sasteigta un sabiedrības gaidām neatbilstoša, paziņojumā pauž Latvijas Pensionāru federācija (LPF).

Organizācijā skaidro, ka pērnā gada rudenī veselības ministra biroja pārstāvji piedalījās LPF domes sēdē, kurā prezentēta ministra apņemšanās samazināt zāļu cenas Latvijā, cenšoties tās pielīdzināt Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas zāļu cenu līmenim.

"Protams, mēs apsveicām un atbalstījām šādu iniciatīvu, turpmāk rūpīgi sekojot līdz visām VM aktivitātēm, kas liecināja par šī jautājuma virzīšanu tuvāk realizācijai," norāda LPF.

Taču ziņa par izstrādāto reformu farmācijas nozarē organizāciju esot pārsteigusi "tikpat pēkšņi, kā pārējo Latvijas sabiedrību". "Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, secinām, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju - apgādes uzņēmumu un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina," apgalvo LPF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Asociācija: VM turpina lobēt ārvalstu zāļu ražotājus

Db.lv, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) vērš uzmanību uz absurdo situāciju saistībā ar Veselības ministrijas izplatīto informāciju, ka tiks prezentēts jaunais medikamentu cenu veidošanas modelis - asociācija uzsver, ka ar vietējiem ražotājiem nav notikušas konsultācijas un nav bijusi nodrošināta iespēja iepazīties ar priekšlikumiem.

LZR izpilddirektore Raina Dūrēja - Dombrovska skaidro, ka "Veselības ministrija (VM) pirmdien, 10.jūnijā, izsūtījusi preses relīzi medijiem par tās rīkotu pasākumu, kurā tiks prezentēts jaunais zāļu cenu veidošanās modelis. Lai arī pasākumā kā viens no dalībniekiem un runātājiem pieteikta Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, kas pārstāv ārvalstu ražotājus, citiem nozares dalībniekiem dalība pasākumā ir liegta pat kā klausītājiem. Jāuzsver, ka šobrīd nav arī publicēts ziņojums vai jau piedāvātie normatīvo aktu grozījumi, kas ļautu citiem nozares dalībniekiem iepazīties ar VM iecerēm un piedāvājumu".

Neskatoties uz to, ka LZR ir aicinājusi VM iesaistīt asociāciju normatīvo aktu un nozari regulējošo politiku izstrādē, šajā gadījumā šis aicinājums ticis ignorēts un ar asociāciju nav notikušas sarunas vai konsultācijas par jauno zāļu cenu veidošanas modeli un tā potenciālo ietekmi uz Latvijas ražotājiem, norāda R.Dūrēja - Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karjera robotizācijas laikmetā: kur sagaidāms uzplaukums nākotnes darba tirgū

Andrejs Cinis, uzņēmumu vadības konsultants, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība pieprasīs paskaidrojumus no Andrejsalas attīstītāja un investora, nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills" par iespējamu patvaļīgu rīcību un noslēgtā sadarbības memoranda neievērošanu, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Pēc paskaidrojumu saņemšanas pašvaldība neizslēdz vienpusēju atkāpšanos no sadarbības memoranda.

Pašlaik publiskajā telpā investora prezentētā Andrejsalas attīstības vīzija neatbilst sākotnējai koncepcijai, ar ko tika iepazīstināta pašvaldība pirms memoranda parakstīšanas, kā arī tā pirmšķietami neatbilst spēkā esošajam pilsētas teritorijas plānojumam.

FOTO: Atklāts vērienīgs krastmalas attīstības projekts Riga Waterfront 

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis...

Pēc Pilsētas attīstības departamenta (PAD) ekspertu vērtējuma tik blīva apbūve Daugavas krastā Rīgā nav pieļaujama, tāpat iecerēto būvju augstums, visticamāk, nav atbilstošs teritorijas plānošanas dokumentiem.

Turklāt pretēji sadarbības memorandā minētajam, ka pusēm ir savstarpēja izpratne par sadarbību komunikācijā par projekta iecerēm un virzību, attīstītājs sācis vienpusēju un intensīvu projekta publisko kampaņu.

Paraksta memorandu par 3 miljardu eiro piesaisti Andrejsalas attīstībai 

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs...

Departaments arī konstatējis patvaļīgu būvniecību, izvietojot pilsētvidē apjomīgu projekta reklāmas zīmi - Eksporta ielā 3A izvietots reklāmas objekts ar uzrakstu "RW Riga Waterfront", kuram nav saņemta reklāmas izvietošanas atļauja.

Tas ir nosacījumu pārkāpums, par ko noformēts attiecīgs pārkāpuma protokols un tiks ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta.

Papildus konstatēts, ka Eksporta ielā pie apgaismes stabiem izvietoti vairāk nekā desmit karogi ar tādiem pašiem uzrakstiem, kuriem arī nav saņemta reklāmas izvietošanas atļauja, par ko noformēs apskates aktu un sāks administratīvā pārkāpuma lietu.

Rīgas pašvaldība uzsver, ka sadarbības memorandam ar attīstītāju "Eagle Hills" piekrita, labticīgi pieņemot, ka attīstītājs pildīs memoranda nosacījumus kā pēc burta, tā pēc gara, kā arī novērtējot investora nodomus attīstīt degradētu teritoriju.

Vienlaikus pašlaik attīstītāja aktivitātītes demonstrē patvaļīgu rīcību, kas pilsētai nav pieņemama. Pašvaldība neakceptē šādas investora darbības, tāpēc tiek gatavota vēstule attīstītājam, prasot paskaidrojumus. Kad tie tiks saņemti, pašvaldība lems par nākamajiem soļiem, paturot tiesības vienpusēji atkāpties no sadarbības memoranda.

Pašvaldībā norāda, ka šī gada sākumā parakstītais sadarbības memorands ar "Eagle Hills" ir turpinājums 2023.gada pavasarī Rīgas bijušā mēra Mārtiņa Staķa (P) parakstītajam memorandam par Rīgas ūdensmalas attīstības projekta nozīmi un sadarbības principiem, kas slēgts ar politiķa Aināra Šlesera (LPP) ģimenei piederošo uzņēmumu "Riga Port City".

Jau ziņots, ka Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas "Eagle Hills Properties" vadītājs Mohameds Ali Alabbars plāno Rīgas krastmalas attīstības projektā "Riga Waterfront" izveidot mājvietu 30 000 iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja projekta attīstītāja pārstāvji.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Alabbars norāda, ka "Riga Waterfront" mērķis ir "attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru".

Ar kopējo plānoto ieguldījumu trīs miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala, kas stiepsies piecus kilometrus gar Daugavas krastu, tiks veidota tā, lai pārvērstu Andrejsalas teritoriju par jaunu centru. Projekts iecerēts kā jauns un būtisks Rīgas kodols, kas apvieno dzīvojamās mājas, zaļās zonas un tiešu piekļuvi ūdenim.

Projektā plānots, ka vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju dzīvos aptuveni 8000 mājokļos. Plānotas arī viesnīcas ar vairāk nekā 1000 viesmīlības piedāvājumiem - slidotavām, modernu kruīzu termināli, plašu iepirkšanās centru un publiskajiem laukumiem. Projektā paredzēts, ka vecās elektrostacijas teritorija pārtaps par tirdzniecības vietu un gastronomijas centru.

"Eagle Hills Properties" pārstāvji norāda, ka ieguldījumi projekta attīstībā paver iespējas iegūt dzīvesvietu Rīgā, un, sākot ar investīcijām no 250 000 eiro, piedāvā iespēju iegūt priekšrocības Eiropas Savienības rezidences programmu ietvaros.

2022.gada septembrī starptautiska arhitektu komanda Šveices arhitektu projektēšanas kompānijas "Hosoya Schaefer Architects" speciālistu vadībā izstrādāja teritorijas attīstības projekta vienoto koncepciju jeb masterplānu. Šī teritorija 55 hektāru platībā sākas Daugavas krastā pie Vanšu tilta, tālāk ietver pašreizējo Rīgas pasažieru ostas teritoriju, Jahtu centru "Andrejosta", Andrejsalu, un beidzas Eksporta ostas dienvidu daļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņām pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanā jāsasniedz vairāki mērķi, ne tikai samazināt pārvaldīšanas maksu

Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka (LB) ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus izmaiņu veikšanai valsts fondēto pensiju sistēmas regulējumā. Izmaiņas paredz noteikt risku un interešu konfliktu pārvaldības prasības pensijas līdzekļu pārvaldītājiem ieguldījumu veikšanai reģistrētos alternatīvo ieguldījumu fondos, kā arī paredz samazināt maksājuma pastāvīgo daļu pensijas uzkrājuma pārvaldītājiem (atkarībā no pārvaldāmo aktīvu lieluma).

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) uzskata, ka ar pakalpojumu cenām administratīvajā regulējumā jābūt ļoti piesardzīgiem, lai ar pārlieku administratīvu regulējumu nepamatoti neierobežotu konkurenci un attīstību. Kopumā nozare piekrīt priekšlikumam, ka pasīvi pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem (t.sk. indeksu plāniem) ir pamatoti izskatīt pārvaldītāja atlīdzības samazinājumu, ņemot vērā veicamā darba apjomu, kas salīdzinot ar citiem ieguldījumiem (piemēram, aktīvi pārvaldītiem ieguldījumu plāniem), ir salīdzinoši mazāks. Tomēr attiecībā uz citiem ieguldījumu plāniem LB piedāvājums vēl būtu pilnveidojams.

Jāuzsver, ka likums jau šobrīd regulē atlīdzības apmēru pensiju pārvaldītājiem, un finanšu iestādes to neapšaubāmi ievēro. Atlīdzības apmēri, konsultējoties ar nozari, iepriekš ir tikuši vairākkārt pārskatīti, arī tos samazinot. Pārvaldītāju atlīdzības maksimālās summas savulaik tika noteiktas, ņemot vērā pensiju 2.līmenī uzkrāto līdzekļu apmēru. Šobrīd tās ir būtiski zemākas kā pirms pieciem gadiem, ko veicināja ne tikai regulējuma pilnveide, bet arī veselīgā konkurence, kas jāatbalsta un jāveicina arī turpmāk. Pensiju kapitāla uzkrājums ir būtiski pieaudzis, – gan veiksmīgi realizētas aktīvu pārvaldības, gan valstī strādājošo algu kāpuma dēļ, tāpēc atlīdzības aprēķina formula šobrīd var tikt pilnveidota, lai būtu līdzsvarotāka. Diskusijas par pilnveidošanas iespējām notiek jau ilgāku laiku, un par LB priekšlikumu diskusijas vēl tiks turpinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja uzņēmums nav online, tas neeksistē jeb e-komercija kā iespēja biznesam

Mantas Lomsarģis, “Wolt” vadītājs Baltijā, 10.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāris gadus iepriekš e-komercijas attīstība uzņēmumos bieži vien bija apstākļu spiesta, jo ierobežojumi mudināja uzņēmumus meklēt jaunus risinājumus, lai nokļūtu pie saviem klientiem. Šobrīd uzņēmumu digitalizācija ir kļuvusi par teju vienīgo risinājumu, lai turpinātu attīstīt biznesu un sasniegtu arvien plašāku klientu loku.

Līdz ar iedzīvotāju paradumu maiņu, pieprasījums pēc dažādiem e-komercijas risinājumiem pieaug. Saskaņā ar Statista datiem[1], pārtikas piegādes tirgus vērtība līdz 2024. gada beigām sasniegs gandrīz 783 miljardus ASV dolāru un turpinās pieaugt arī nākamos gadus. Tas nozīmē, ka e-komercija ir kļuvusi par nozīmīgu dzinējspēku ikviena uzņēmuma attīstībā.

Mazo un vidējo uzņēmumu izaicinājums – izmaksas un iespējas

E-komercijas attīstība Latvijā joprojām ir pašā ceļa sākumā - kamēr Lietuvā tiešsaistes tirdzniecību piedāvā 38,9% uzņēmumu, Igaunijā 22,3%, Latvijā spēkus e-komercijā iemēģinājuši vien 19,7% uzņēmumu[2].

Lai gan pašreizējā e-komercijas aktivitāte Latvijas uzņēmēju vidū nav augsta, tā atspoguļo ievērojamu izaugsmes potenciālu. Ar pareizu pieeju un atbalstu Latvijas uzņēmumi var izmantot šo potenciālu, lai ne tikai noķertu, bet arī pārspētu kaimiņvalstis e-komercijas jomā. Turklāt tiešsaistes tirdzniecība ir ne tikai veids, kā paplašināt savu tirgu, bet arī kāpināt uzņēmuma ienākumus. Pērn veiktais pētījums apliecina, ka par papildus ērtībām un ātrumu lielākā daļa patērētāju (56%) ir gatavi maksāt vairāk[3].

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "K2 Ventum" paziņo par uzņemšanu Eiropas Vēja asociācijā, kas sniedz iespēju aktīvi piedalīties dažādās domnīcās, kā arī piekļūt plašākai informācijai, ko sniedz Eiropas vadošie vēja enerģijas attīstītāji.

Šī atzinība apliecina uzņēmuma nozīmīgo lomu atjaunojamo energoresursu attīstībai Latvijā un Eiropā.

"Esam lepni, ka mūsu vairāku gadu darbs ir novērtēts un esam uzņemti kā pilntiesīgs biedrs Eiropas vēja asociācijā," saka Agris Kalniņš, projekta galvenais attīstītājs un viens no uzņēmuma īpašniekiem. "Es personiski esmu runājis klātienē ar vairākiem līderiem no asociācijas vadības, kuri ir priecīgi, ka arī Latvijā beidzot taps iekšzemes vēja parks, kas ir vērā ņemams Eiropas tirgus mērogam, salīdzinot ar citiem iekšzemes vēja parkiem. Vēja attīstības projekts ir būtisks solis Latvijas enerģētikas neatkarībai un ilgtspējai."

Uzņemšana Eiropas Vēju asociācijā ļaus SIA "K2 Ventum" pārstāvjiem aktīvi iesaistīties diskusijās un domnīcās, kurās tiks apspriesti aktuālie jautājumi, piemēram, ietekme uz vidi un pozitīvas sadarbības piemēri ar vietējām kopienām un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lingebērziņš kļuvis par Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas vēstnesi

Db.lv, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā rāda 2024.gada kreditēšanas indekss, vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informē Finanšu nozares asociācija.

Visbiežāk jaunu mājokli ar kredīta palīdzību iegādājas 31-35 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi pārsniedz 2500 eiro mēnesī. Viņi aizņemas vidēji 90 000 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022.gadā.

Vērtējot mājokļu cenu pieaugumu pērn, vidējās kredīta summas jauno mājokļu segmentā ir augušas par aptuveni 13%, sasniedzot 120 000 eiro. Tomēr 2023.gadā izvēle par 3% biežāk kritusi uz mājokļiem otrreizējā tirgū, kuru cenas mazāk ietekmēja būvmateriālu cenu kāpums.

No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājies par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% ir Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" turpmāk vadīs Kaspars Rožkalns, informēja asociācijā.

Iepriekš "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Tiknuss, kurš asociāciju vadīja kopš tās dibināšanas 2019.gadā.

Vienlaikus asociācijas valdē no jauna iecelts Jānis Palkavnieks, Arnis Ozols un Liene Gaspažiņa, savukārt darbu valdē turpinās Kristīne Grapmane un Jānis Ošlejs.

Tādējādi darbu "The Red Jackets" valdē neturpinās Linda Riekstiņa-Šnore, Egils Grasmans un Jānis Bergs.

“Mana motivācija vadīt Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” ir ļoti skaidra, šobrīd pārstāvot industriālo grupu UPB, kas ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz Skandināvijas valstīm, redzu ka eksports ir vienīgais ceļš valsts labklājības virzienā. Uzskatu, ka mana iepriekšējā pieredze vadot LIAA palīdzēs valdes darbā, jo pārzinu valsts pārvaldes struktūru un darbības veidu, attiecīgi varu pievienot vērtību identificējot iespējas eksportētāju atbalstam,” norāda Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad ECB sāks samazināt procentu likmes?

Anete Kravinska, Latvijas Bankas ekonomiste, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs iemesli, kāpēc akciju tirgus turpina sasniegt rekordus

Andrejs Piļka, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management fondu pārvaldnieks, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju tirgus vadošie indeksi turpina izteiktu augšupeju un kopš pērnā gada noslēguma gandrīz ik pēc nedēļas sasniedz visu laiku augstākos rādītājus. Kas ir galvenie iemesli tik spēcīgam tirgus kāpumam un vai tam ir potenciāls turpināties?

ASV ekonomika izrādījusies pārsteidzoši spēcīga

Pagājušajā gadā ASV akcijas startēja no relatīvi zemas bāzes, ko radīja 2022. gadā piedzīvotā tirgus korekcija. Lai arī sākotnējo tirgus kustību var galvenokārt saistīt ar tehniskiem iemesliem, proti, investoru vēlmi nopirkt akcijas par izteikti izdevīgām cenām, tomēr tālākās augšupejas pamatā bija fundamentālie faktori.

Pirmkārt, ASV ekonomika ir izrādījusies fenomenāli noturīga pret mēģinājumiem to bremzēt ar monetārās politikas palīdzību. 2023. gada sākumā ekonomisti samērā vienbalsīgi gaidīja, ka ASV ekonomika ieies ievērojami lēnākas izaugsmes fāzē, un diezgan augsti novērtēja arī recesijas varbūtību, kam pamatā bija neizbēgama paaugstināto procentlikmju negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu, bezdarba līmeni, patēriņu un uzņēmumu investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gads var kļūt par iespēju ekonomiskajam atspērienam turpmākai attīstībai

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 22.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada pirmā puse finanšu nozarē aizvadīta ar cerīgu skatu uz ekonomikas stabilizēšanos. Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies – uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc finansējuma ir pieaugošs.

Ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē. Uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība nav mazāk nozīmīgas tēmas, – tās visas ir un būs šī gada aktualitātes finanšu jomā.

Banku atbalsta maksājumi hipotekāro kredītu ņēmējiem

Pagājušajā gadā ilgi diskutēts un aprunāts, šogad stājās spēkā atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuri ir jau saņēmuši vai drīzumā saņems otro atbalsta maksājumu, ko saistībā ar strauji pieaugušajām EURIBOR likmēm cilvēkiem izmaksā bankas. Zinu, ka daudziem šķiet, – maksātājs ir valsts, jo nauda kontā taču ienāk no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Tomēr visu atbalsta maksājumu samaksā bankas – šī gada pirmajā ceturksnī kopumā bankas valstij šim mērķim pārskaitīja 24 miljonus eiro, līdzīga summa tika pārskaitīta arī par otro ceturksni, bet visa šī gada laikā tie būs gandrīz 100 miljoni eiro. Par nodevas ieceri un administrēšanu nozarei bija smagas diskusijas ar politiķiem, kas galu galā noslēdzās ar to, ka metodiku, kas skaidro visus ar atbalstu kredītņēmējiem saistītos jautājumus, izstrādāja Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar VID. Pabalstu aprēķināšana un izmaksa ir publiskā sektora (valsts un pašvaldību) funkcija, taču šajā gadījumā to bija jāuzņemas finanšu nozarei, algojot šim mērķim darbiniekus un strādājot pie izmaksu metodoloģijas. Un atbalsta maksājumi skar visai lielu cilvēku skaitu – hipotekāro kredītu skaits Latvijā pārsniedz 120 tūkstošus, un teju 98% no tiem kvalificējas kritērijiem atbalsta saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ir reāls risks piedzīvot sabiedrības veselības pasliktināšanos

Guntars Gūte, Diena, 01.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā

Jānis Goldbergs, 03.04.2024

Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs (no labās) un Mapon valdes loceklis un Co-CEO Ingus Rūķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos konstatēti 3,84 miljoni kontrabandas cigarešu, un cigarešu kontrabanda joprojām ir liela problēma, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš prognozēja, ka šogad kontrabandas cigarešu skaits varētu būt lielāks, nekā tika konstatēts pagājušajā gadā. Vienlaikus Zukuls gan atzīmēja, ka ik mēnesi konstatēto kontrabandas cigarešu daudzums ir atšķirīgs - ir mēneši ar lielākiem "ķērieniem" un ir mēneši, kad konstatēto kontrabandas cigarešu skaits ir mazāks. Pagājušajā gadā tika konstatēti kopumā 7,57 miljoni kontrabandas cigarešu.

Tāpat Zukuls norādīja, ka šogad nedaudz vairāk kā pērn ir konstatēta degvielas kontrabanda, taču daudzums nav liels - 4300 litru. Arī kontrabandas alkohola apmēri salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir nedaudz pieauguši, sasniedzot 1800 litrus. Alkohols un degviela gan nav klasiskās kontrabandas preces, ko mēģina ievest Latvijā, sacīja Zukuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru