Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka Latvijas 2025.gada valsts budžeta plāna projekts atbilst Eiropas Savienības (ES) fiskālajiem noteikumiem, uzsver EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka plānā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā 2025.-2028.gadā, kā arī ir iekļautas arī reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas Semestra rekomendācijās.

Dombrovskis pauž, ka Latvija ir sekmīgi iekļāvusies ES jaunajā ekonomiskā pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt ES fiskālo stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Tāpat viņš skaidro, ka vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ko jāsagatavo katrai dalībvalstij, stiprina ekonomisko un sociālo noturību, veicina zaļo un digitālo pāreju, kā arī pastiprina Eiropas drošības spējas, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu un valsts parādu, atbalstot prioritārās publiskās investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025.gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025.gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77% līdz 78%).

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025.gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Foto: unsplash.com/Marvin Mayer

Pārskats par digitālās reklāmas priekšrocībām un tās nozīmi konkurences apstākļos.

Digitālā reklāma jau labu laiku kļuvusi par vienu no izšķirošajiem faktoriem uzņēmumu panākumu nodrošināšanā. Tehnoloģiju attīstība un patērētāju paradumu izmaiņas biznesa vidē radījušas jaunu realitāti, kurā tradicionālie mārketinga risinājumi vairs nav pietiekami efektīvi.

Uzņēmumi, kas vēlas saglabāt konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi, nevar ignorēt digitālās reklāmas sniegtās iespējas. Sevišķi nozīmīga šī transformācija ir tieši jaunajiem uzņēmumiem, kuriem digitālā vide sniedz iespēju konkurēt ar pieredzējušākiem amata brāļiem.

Digitālās reklāmas revolūcija mūsdienu tirgū

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026.gadā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi - 20,461 miljarda eiro apmērā.

Valsts kopbudžetā 2026.gadā tiek prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi.

Budžeta deficīta prognozē ir ietverta vispārējās valdības sektorā klasificētās VAS "Latvijas dzelzceļš" ietekme - 2026.gadā mīnus 17,6 miljoni eiro, 2027.gadā ‑ mīnus 25,6 miljoni eiro, 2028.gadā ‑ mīnus 25,9 miljoni eiro un 2029.gadā ‑ mīnus 28 miljoni eiro.

"Latvijas dzelzceļam" atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" nepieciešams saņemt Ministru kabineta (MK) piekrišanu negatīvās ietekmes pārsniegšanai 2026. un 2027.gadā.

2025. gadā Latvijā nodarbināti bija 64,5 % jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2025. gadā bija 6,6 tūkstoši.

2025. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,8 %, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir palielinājies par 0,9 procentpunktiem. Nodarbināti bija 57,6 tūkstoši jauniešu (2024. gadā – 56,2 tūkstoši).

2025. gadā 45,5 tūkstoši nodarbināto strādāja arī blakusdarbā, proti, līdzās pamatdarbam strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,1 tūkstoti jeb 4,8 % vairāk nekā 2024. gadā. Blakusdarbā strādājošo īpatsvars 2025. gadā bija 5,2 % – par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gadā.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Influenceru mārketinga jomā strādājošie – Egita Bairamova, Elīna Sviridova un Toms Briedis – dibinājuši Latvijas Influenceru mārketinga asociāciju (LIMA), lai veicinātu nozares attīstību, profesionālos standartus, kā arī lai pārstāvētu un aizstāvētu Latvijas influenceru mārketinga nozares pārstāvju intereses vietējā un starptautiskā līmenī.

“Ideja par vienota spēka un interešu struktūras izveidi influenceru mārketinga jomā strādājošajiem manā darāmo darbu sarakstā bija jau vairākus gadus. Taču dažādi neveiksmīgi notikumi nozarē ar kopīgu struktūru izveidi šos plānus parasti atlika uz vēlāku laiku. Pēdējais pamudinājums bija īsto domubiedru satikšana, kā arī manas aģentūras Do Epic iestāšanās Eiropas Influenceru mārketinga asociācijā (EIMA). Šī pieredze, kurā kopā ar citiem Eiropas pārstāvjiem cīnāmies par digitālā satura autoru un citu nozarē strādājošo interesēm, ir devusi pārliecību tam, cik svarīga ir lokālas organizācijas esamība, kas var pārstāvēt nozares viedokli, palīdzēt sakārtot un attīstīt to [nozari] valsts ietvaros. Beigu beigās pārredzama digitālā satura mārketinga ekosistēma sniegs labumu visiem,” saka influenceru mārketinga un sabiedrisko attiecību aģentūras Do Epic dibinātājs Toms Briedis.

Sabiedrisko attiecību un influenceru mārketinga aģentūra Do Epic kā vienīgā Baltijas valstu pārstāve uzņemta ietekmīgajā Eiropas Influenceru mārketinga asociācijā (EIMA), ar mērķi pārstāvēt mūsu valsts intereses Eiropas līmenī, piedaloties arī likumdošanas un dažādu noteikumu izstrādē.

Influenceru mārketings ir samērā jauna joma, kuras regulēšanai patlaban pievērsušās daudzas valstis. Lai nerastos situācija, kad Latvijas viedoklis šajā svarīgajā procesā paliek nesadzirdēts, tika pieņemts lēmums kļūt par asociācijas biedru.

“Vēl pirms Do Epic dibināšanas biju nolēmis atrast uzticamus partnerus Eiropā, kas tāpat kā mēs būtu ar “visām četrām” iekšā influenceru mārketingā un būtu ieinteresēti līdzdarboties nozares attīstībā un sakārtošanā. Šādus partnerus izdevās atrast EIMA veidolā, kas apvieno lokālas influenceru mārketinga asociācijas, vadošās influenceru mārketinga aģentūras, aģentus, tehnoloģiju uzņēmumus un digitālā satura autorus Eiropā,” saka Do Epic dibinātājs Toms Briedis.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padome ceturtdien nolēma līdz 20.februārim atlikt jautājumu par nepieciešamo finansējumu deviņu miljonu eiro apmērā kopuzņēmuma izdevumu segšanai, aģentūru LETA informēja "RB Rail" pārstāvji.

Ceturtdien Viļņā notikušajā "RB Rail" padomes kārtējā sēdē tika apstiprināta apņemšanās īstenot "Rail Baltica" projektu Latvijā, vienlaikus uzsverot būtisko progresu izmaksu samazināšanā un efektivitātes uzlabošanā.

Kā norādīja "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Arenijs Jackus, mērķis ir nodrošināt atbildīgu finanšu pārvaldību un izvairīties no izmaksu rašanās bez nodrošināta finansējuma. Viņš ticot, ka Latvija ir drošs un uzticams partneris, kas pildīs savas starptautiskās vienošanās.

Saskaņā ar projekta vadības līgumu "RB Rail" ir ieviesusi pārskatītu projekta vadības struktūru un pabeigusi restrukturizācijas procesu. Šie centieni rezultējušies kopējos ietaupījumos 15% apmērā, bet personāla izmaksas pēc 2024.gada reorganizācijas samazinājušās par 16%.

Rīgas apkārtnes novados jauno projektu dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gada pirmajā pusgadā bija 1779 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 11% augstāka nekā 2024.gada otrajā pusgadā, bet, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gadā bija par 15% augstāka, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Jauno projektu segmentā Rīgas apkārtnē cenu pieaugums bija ievērojami lielāks nekā Rīgas mikrorajonos, kur cenas 2025.gadā palielinājās vien par 4%, teikts pārskatā. Rīgas apkārtnes jauno projektu dzīvokļu cenas bija par vidēji 20% zemākas nekā Rīgas mikrorajonos. Jauno projektu dzīvokļu cenu atšķirības starp Rīgu un tās apkārtni samazinās, jo 2024.gadā cenas atšķīrās vidēji par 26%, norāda "Arco Real Estate".

Līdzīgi kā Rīgas mikrorajonos, kur 2025.gada pirmajā pusgadā dzīvokļu darījumu skaits jaunajos projektos pieauga par 36%, arī Rīgas apkārtnes novados dzīvokļu darījumu skaits ievērojami palielinājās. Darījumu skaits salīdzinājumā ar 2024.gada otro pusgadu pieauga par 28%, bet salīdzinājumā ar tā paša gada pirmo pusgadu - par 39%. Salīdzinot ar 2023.gadu, 2025.gadā reģistrēts līdzīgs darījumu skaits.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

2025. gada perspektīva liecina par atjaunotu optimismu un ekonomikas izaugsmi, kurai nepieciešama cieša sadarbība starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru. Kādas tendences mums ir iezīmējis 2024. gads un kas ir atslēgas punkti spēcīgai un noturīgai izaugsmes iespēju izmantošanai nākamgad?

Baltijas ekonomikā gaidāma izaugsme

2025. gadā prognozējam spēcīgāku ekonomisko izaugsmi katrā Baltijas valstī. Paredzam, ka Latvijas IKP pieaugums paātrināsies no 0,9 % 2024. gadā līdz 2,2 % 2025. gadā. Savukārt Lietuvas ekonomika 2025. gadā pieaugs par 2,9 %, salīdzinot ar 2,3 % pieaugumu 2024. gadā. Tāpat mūsu prognozes liecina, ka Igaunija 2025. gadā izkļūs no recesijas un atgriezīsies pie izaugsmes, IKP pieaugot par 2,4 % pēc vairāku gadu ekonomiskās lejupslīdes.

Viens no galvenajiem katalizatoriem spēcīgākai Baltijas reģiona ekonomiskajai izaugsmei ir lētāka nauda, proti, gaidāmais procentlikmju turpmāks samazinājums. Tirgus prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās samazināt procentu likmes inflācijas un ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās dēļ. Rezultātā tiek sagaidīts, ka ECB līdz 2025. gada jūnijam četras reizes samazinās likmes, kas atspoguļojas arī Euribor prognozēs – analītiķi prognozē, ka Euribor līdz 2025. gada vasarai samazināsies līdz aptuveni 2 %. Runājot par eirozonas valstīm, Baltijas reģions būs lielākais ieguvējs no zemākām ECB likmēm, pateicoties mainīgo likmju izplatībai aizdevumu struktūrā. Tāpēc, aizņemšanās izmaksām turpinot samazināties, mēs sagaidām, ka pieprasījums pēc aizdevumiem no uzņēmumiem un mājsaimniecībām pieaugs.

Ārkārtīgi lielā ģeopolitiskā nenoteiktība un tirdzniecības kari var būtiski palēnināt globālās ekonomikas attīstību, paaugstināt inflāciju un negatīvi ietekmēt fiskālos procesus. Tādēļ Latvijai ir nepieciešams īstenot atbildīgu fiskālo politiku, lai krīzes situācijās varētu izmantot fiskālās sviras, uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumu 2025. - 2028. gadiem norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Vienlaikus ir jāmeklē ietaupījumi budžeta izdevumos, jo būs nepieciešami papildu izdevumi aizsardzībai, lai gan tiek prognozēta negatīva fiskālā telpa.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuru ļoti būtiski ietekmē globālie procesi. Gan tarifu kari un tirdzniecības partneru pieprasījuma samazinājums, gan daudzu ES valstu pārmērīgie parāda slogi, gan partnervalstu iekšpolitiskā nestabilitāte, gan ģeopolitiskie draudi ietekmē Latvijas ekonomiku un var pasliktināt tās fiskālo pozīciju, uzsver padome.

Kā norāda padome, 2024. gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja seklu recesiju, uzrādot vienu no vājākajiem rezultātiem Eiropas Savienībā – reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4%. Lai gan 2025.gada janvāra dati liecina par izaugsmes atjaunošanos, optimismam šobrīd nav pamata, jo pirmajos divos mēnešos vērojams diezgan būtisks inflācijas kāpums – janvārī tā līmenis bija 3%, bet februārī sasniedza jau 3,7%. Arī citu ekonomisko izaicinājumu netrūkst – ārējā tirdzniecībā turpinās eksporta vājināšanās, bet darba tirgū saglabājas nelīdzsvarotība starp algu pieaugumu un produktivitāti.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

AS Storent Holding (Storent), viens no vadošajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā, 2025. gadā uzrāda spēcīgus finanšu rezultātus, ko veicināja stabila izaugsme tās esošajos Eiropas tirgos un sekmīga ieiešana Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tirgū.

To nodrošināja 70% tehnikas nomas uzņēmuma Connect Rentals kapitāldaļu iegāde 2025. gada septembrī.

2025. gadā Storent grupas kopējie Pro forma* ieņēmumi bija 63,8 miljoni eiro, kas ir par 35 % vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 2025. gada ceturtajā ceturksnī ieņēmumi pieauga par 29 %, sasniedzot teju 17 miljonus eiro. Šo izaugsmi veicināja gan spēcīgs sniegums Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu tirgos, gan ASV uzņēmuma iegādes pozitīvā ietekme.

Divpadsmit mēnešu periodā EBITDA pieauga par 70 %, palielinoties no 13,3 miljoniem eiro līdz 22,6 miljoniem eiro, savukārt peļņa pirms nodokļiem vairāk nekā trīskāršojās, sasniedzot 3 miljonus eiro (2024. gadā – 0,9 miljoni eiro).