Jaunākais izdevums

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija aicina Satiksmes ministriju un valdību pārskatīt lēmumu par autoceļu finansējuma samazināšanu (par 17,27 miljoniem eiro) un meklēt alternatīvus budžeta optimizācijas risinājumus, kas neapdraud infrastruktūras attīstību.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija savā vēstulē norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā kravas transporta nozare ir saskārusies ar strauju nodokļu un nodevu pieaugumu. Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju izmaksas ir palielinājušās seškārt, akcīzes nodoklis degvielai pieaug ik gadu, un ceļu lietošanas nodeva (vinjete) rada papildu finansiālo spiedienu. Piemēram, kopš 2020. gada akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir audzis par aptuveni 15%, bet ieguvumi ceļu infrastruktūras uzlabošanā ir minimāli, īpaši attālākajos Latvijas reģionos. “Ar vārdiem esam lepna ziemeļvalsts, bet ar darbiem ejam pretējā virzienā,” uzsver Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš atgādina, ka saskaņā ar SIA "Latvijas Valsts ceļi" datiem, aptuveni 15% reģionālo autoceļu un gandrīz 50% vietējās nozīmes ceļu Latvijā ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Ceļi – valsts attīstības pamats

"Šie ceļi ir kritiski svarīgi ne tikai meža nozarei, nodrošinot kokmateriālu transportēšanu uz pārstrādes punktiem un eksporta tirgiem - reģionālie un vietējie ceļi ir daļa no Latvijas ekonomikas asinsrites, kas veicina uzņēmējdarbību, nodarbinātību un iedzīvotāju mobilitāti ārpus Rīgas. Finansējuma samazināšana ceļu remontiem tieši apdraud reģionu attīstību, palielina transporta izmaksas un rada loģistikas kavēkļus," tā A. Bukonts.

Viņš uzsver, ka domāšana par ilgtspēju un reģionu stiprināšanu ir jāsāk ar praktiskām lietām – ar ceļiem, pa kuriem ikdienā pārvietojas preces un cilvēki. Finansējuma samazināšana autoceļiem ir plats solis atpakaļ, kas apdraud arī citas reģionos bāzētas nozares, piemēram, lauksaimniecību un tūrismu. Turklāt sliktais ceļu stāvoklis palielina transportlīdzekļu nolietojumu un degvielas patēriņu, tādējādi negatīvi ietekmējot gan uzņēmumu rentabilitāti, gan Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Minēto iemeslu dēl arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija ir pret Satiksmes ministrijas SM lēmumu 2026. gadā samazināt finansējumu autoceļu remontiem un būvniecībai par 17,27 miljoniem eiro, no kuriem 16,67 miljoni eiro tiks ietaupīti, atliekot vairāku autoceļu būvniecības projektus.

Kokvedēju pienesums

Lai gan kokvedēji veido tikai ap 3% no Latvijā reģistrētajiem kravas transportlīdzekļiem, to loma ekonomikā ir neaizstājama, norādīts asociācijas paziņojumā. 2024. gadā koksnes produktu eksports pārsniedza 3,4 miljardus eiro, veidojot būtisku daļu no valsts eksporta ienākumiem. Sabiedrībā nereti valda maldīgs uzskats, ka kokvedēji ar 52 tonnu pilno masu pārmērīgi bojā ceļus. "Kokvedēji ir aprīkoti ar papildu asīm un dubultajiem riteņiem, kas vienmērīgi sadala slodzi uz ceļa segumu, padarot tos saudzīgākus nekā standarta 40 tonnu kravas automobiļi," skaidro Bukonts. Viņš piebilst, ka asociācija sadarbojas ar atbildīgajām iestādēm, lai pastiprinātu kontroli pār pārkāpējiem, īpaši attiecībā uz kravām no kaimiņvalstīm, tādējādi mazinot negodīgu konkurenci.

Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: EK redzējums par nākotnes lauksaimniecības politiku ir boksa mača sākums

Db.lv,17.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība “Zemnieku saeima” informē, ka, lai gan prezentētais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākotnes lauksaimniecības politikai vēl var tikt pamatīgi mainīts, esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir “starta svilpe boksa mačam”.

Lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību par Eiropas Lauksaimniecības komisāra Kristofe Hansena (Christophe Hansen) prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts.

Eiropas Lauksaimniecības komisārs Kristofe Hansens vakar Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejas sēdes laikā prezentēja EK piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada.

Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, ar nožēlu jāsecina, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

Lauksaimniecība

Slikto laikapstākļu dēļ lauksaimnieku zaudējumi šogad varētu būt vairāki simti miljoni eiro

LETA,14.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozarē kopējais zaudējumu apmērs slikto laikapstākļu dēļ šosezon varētu būt vairāki simti miljoni eiro, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās zemnieku saimniecībā "Jaunstrīķeri" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa atzīmē, ka zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. "To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt, jo kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat vairākos simtos miljonu eiro," piebilst Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsver, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aizsardzības sektoru kā vienu no valsts prioritātēm.

Dzelzkalēja-Burmistre informē, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. "Šīs tikšanās mērķis ir sabiedrībai parādīt milzīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības," piebilda "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizvien ir jāmeklē iespējas veidot riska fondu, kurā lauksaimnieki veiktu iemaksas, lai segtu dabas katastrofu un citus zaudējumus, sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ministrs atzīmēja, ka jau iepriekš rosināja lauksaimniekus izveidot riska fondu un joprojām uzskata, ka tas ir nepieciešams.

Viņš arī pauda, ka Eiropas Komisija (EK) ir sākusi neoficiāli izrādīt nevēlēšanos katru gadu kompensēt dalībvalstu lauksaimnieku zaudējumus un lēnām virza ideju, ka dalībvalstīm pašām jāplāno riski, kas ir saistīti ar klimatiskajiem apstākļiem, tostarp veidojot riska fondus.

"Ir pirmās indikācijas, ka EK vēlas, lai dalībvalstis pašas uzņemas atbildību un plāno šādus riska fondus," teica Krauze.

Jau vēstīts, ka, reaģējot uz pagājušā gada jūlija izskaņas vētru un būtiskajām lietusgāzēm, Krauze pērn aicināja lauksaimniekus vienoties par riska fonda izveidi, lai uzlabotu drošību dabas katastrofu un citu risku gadījumos. Tomēr novembra izskaņā jautājums par riska fonda ieviešanu tika atlikts, jo lauksaimniekiem bija būtiskas viedokļu atšķirības par tā finansēšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Eksperti

Šobrīd daudzas vērtīgās kultūras nonāk lopbarībā

Artis Rimkus, “Linas Agro” agronoms,08.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā.

Lauksaimnieki ir smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt. Daļa izvēlas sākt kulšanu agrāk, negaidot, kad raža būs pilnībā nogatavojusies, lai nepazaudētu visu ražu. Valdības pieņemtais lēmums ir pareizs, un uz situāciju jāreaģē operatīvi, bet vienlaikus ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, lai nākotnē samazinātu ražas zudumus vai negatīvu ietekmi uz kvalitāti.

Sāk kulšanu, neraugoties uz mitrumu

Kurzemē situācija ir krietni labāka, nekā Latgalē, lai gan, protams, arī vienā reģionā dažādās vietās ir vērojamas atšķirības. Lauksaimnieki cenšas izmantot katru saulaino dienu, jo turpmākās laika prognozes nav iepriecinošas. Daudzi zemnieki sākuši kulšanu, neraugoties uz mitrumu, un daļai saimniecību ir pat salīdzinoši augsti eļļas iznākuma rādītāji - atsevišķos gadījumos līdz pat 47,4%, kas uzskatāms par ļoti labu rezultātu. Vidējā raža šobrīd ir aptuveni 3 tonnas no hektāra. Vienlaikus liela daļa sējumu vēl atrodas uz lauka, jo nav pilnībā nogatavojušies. Turklāt, jāņem vērā, ka rapši šogad jau bija cietuši no pavasara salnām.

Lauksaimniecība

Dārzeņu audzētāji pesimistiski par iespēju šogad novākt un realizēt izaudzēto produkciju

LETA,11.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētāji pesimistiski par iespēju šogad novākt un realizēt izaudzēto produkciju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultante Ieva Kamerāde-Sniedze.

Viņa akcentēja, ka kopumā dārzeņu audzētājiem patlaban noskaņojums ir ļoti pesimistisks. Šobrīd produkcijas realizācija nenotiek vai tā tiek realizēta ļoti maz, jo veikali šogad maz iepērk vietējo preci vai atsakās no tās vispār. Tāpēc veikalos šogad ir ļoti liels importēto dārzeņu īpatsvars.

Tāpat LLKC augkopības konsultante norādīja, ka nav indikāciju potenciālam realizācijas apjoma pieaugumam. Tāpēc, ja arī saimniekiem izdosies novākt un saglabāt labu ražas kvalitāti, nav garantijas, ka to varēs realizēt par atbilstošu cenu.

Kamerāde-Sniedze akcentēja, ka situācija dārzeņu audzētājiem visā Latvijā šobrīd ir līdzīga.

"Lai arī sākumā likās, ka nokrišņi vairāk bijuši Vidzemē un Latgalē un tas ietekmējis iesēto un apstādīto platību, tad šobrīd arī Zemgalē, Bauskas un Jelgavas novados, kur vairāk audzē dārzeņus, ir bijušas pietiekami nopietnas lietusgāzes ar lielu nokrišņu daudzumu," skaidroja LLKC augkopības konsultante.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

Lauksaimniecība

Minerālmēslu "kaujas" cērt robus zemnieku makos

Māris Ķirsons,19.03.2025

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis: „Latvijas lauksaimnieki ir pilnībā atteikušies no Krievijā un Baltkrievijā ražoto minerālmēslu izmantošanas, taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem.”

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Bankas

Bankas gatavas meklēt individuālus risinājumus laikapstākļu skartajiem lauksaimniekiem

LETA,07.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas nav novērojušas būtisku pieprasījuma pieaugumu no lauksaimniekiem saistībā ar laikapstākļu radītajām problēmām, bet, tāpat kā citreiz, aicina lauksaimniekus vajadzības gadījumā vērsties savā bankā, lai meklētu individuālus risinājumus, norāda banku pārstāvji, komentējot šonedēļ izsludināto ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē.

"Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers pauž, ka lauksaimniecību īpaši spēcīgi ietekmē laikapstākļu nepastāvība, tāpēc šādos brīžos īpaši svarīga ir gan savlaicīga rīcība, gan finansiālais atbalsts. Viņš uzsver, ka bankas "Citadele" pieeja nav mainījusies - katrs klienta iesniegums tiek individuāli izvērtēts, meklējot piemērotāko risinājumu.

"Lai gan šobrīd neesam novērojuši būtisku pieprasījuma pieaugumu, aicinām lauksaimniekus, kuri šajā sezonā saskaras ar grūtībām nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ un paredz problēmas savlaicīgi izpildīt finansiālās saistības, nekavējoties sazināties ar mums," pauž Glāzers, norādot, ka, jo agrāk tiek sākta saruna ar banku, jo vienkāršāk un efektīvāk iespējams atrast situācijai piemērotu risinājumu.

Eksperti

Klimata izaicinājumi lauksaimniecībā – kāpēc sēklas materiāla kvalitāte ir izšķiroša?

Kaspars Antīpins, SIA “Lielvircava AGRO” valdes loceklis, agronoms,10.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības vidi šobrīd ietekmē krietni citādāki apstākļi, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Laikapstākļi ir kļuvuši grūtāk prognozējami un vērojamas krasas svārstības, piemēram, pavasarī ir +27 grādu karstums, pēc tam - salnas. Nav vienmērīgas sezonas, un tas būtiski ietekmē kultūraugu ražu.

Runājot par klimatu, nedrīkst aizmirst arī par kaimiņos notiekošo karu - tā radītais piesārņojums varētu būt daudz būtiskāks, nekā mūsu pašu emisijas. Šajos apstākļos visu nosaka detaļas, un nozīmīgs elements ir arī sertificētas sēklas materiāls, kas sniedz pārliecību par kvalitāti un slimību neesamību.

Sertificēts sēklas materiāls nav tikai formāla prasība tiem lauksaimniekiem, kuri piesakās Eiropas Savienības vai valsts atbalsta pasākumiem, nodarbojas ar sēklu tirdzniecību u.c. – tā ir reāla nepieciešamība, ja vēlamies nodrošināt labu ražu un mazināt riskus. Protams, lai katru gadu iegādātos jaunu sertificētu materiālu, nepieciešami līdzekļi, bet, gudri plānojot, šādu sēklas materiālu var izmantot vairākas sezonas, joprojām saglabājot augstu kvalitāti. Nekvalitatīvs materiāls, savukārt, var radīt ļoti nopietnas sekas – no slimību izplatības līdz ražas kritumam, kas nozīmē finansiālus zaudējumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lauksaimnieki ceturtdien pie parlamenta ēkas plāno piketu, lai protestētu pret valdības ieplānoto nodokļu reformu.

Kā informēja Lietuvas Graudkopju asociācija, protesta akcija tiek organizēta saistībā ar to, ka parlaments plāno pieņemt likumus, ignorējot lauksaimnieku norādes.

"Brīdinājuma protests tiek organizēts pret plānotajiem likumu grozījumiem, kuros nav ņemti vērā lauksaimnieku komentāri un konkrētu saimniecību piemēri, kā tas ietekmēs vispārējos nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokli, [Valsts sociālās apdrošināšanas fonda pārvaldnieka] "SoDra" un citus nodokļus. Mūsu centieni neatrod pienācīgu uzmanību sanāksmēs ar ministrijām un parlamenta frakcijām," sociālajā medijā "Facebook" paziņoja asociācija.

"Ir acīmredzams, ka šīs valdības lēmumi virzās pēc buldozera principa," tā piebilda.

Eksperti

Domino efekts lauksaimniecībā – aizkavētā ražas sezona arī apdraud nākamo

Sarma Spirģe, “Linas Agro” agronome,19.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā līdz novembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Tas ir risinājums šai sezonai, bet negatīvās sekas nozares jutīs arī nākamgad.

Aizkavēta ražas novākšana liek lauksaimniekiem pārplānot nākamā sējuma struktūru un mainīt iecerēto kultūraugu izvēli, un jau tagad skaidrs, ka augiem būs mazāk laika attīstīties pirms ziemas, kas samazina izredzes pārziemot un rada finansiālo zaudējumu riskus. Lai nākamgad saglabātu ražas kvalitāti un apjomu, šobrīd jāvērš uzmanība tādam sējas materiālam, kas veicina dīdzību, ziemcietību un veldres noturību.

Lai arī raža Kurzemē un Zemgalē piedzīvoja gan stipru vēju, gan nokrišņus, novākšanas darbi jau ir sākušies, kamēr citos novados lauki vēl gaida. Lielākajā daļa Latgales ilgstošās lietavas ir veicinājušas pārmērīgu mitrumu un pat applūdinājušas laukus, kā rezultātā ir teju neiespējami iebraukt ar tehniku. Vietām raža ir sakritusi veldrē, kas pasliktina situāciju. Savukārt, Vidzemē kopējā situācija nav tik drūma, bet atsevišķās vietās tā ir izteikti sarežģīta – ar šaubām par ražas apjomu un kvalitāti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāk ir savas lauksaimniecības, jo retāk to atbalsta, jo dārgāka kļūst pārtika. Mūsu lauksaimnieki ir cietuši no minerālmēslu pārcenošanas, Krievijas graudu dempinga, nepietiekama valsts atbalsta un var ciest vēl vairāk, ja tiks realizētas atsevišķu politiķu ieceres.

Par kopainu lauksaimniecībā, 2025. gadu iesākot, Dienas Bizness izjautāja biedrības Zemnieku Saeima vadītāju Juri Lazdiņu.

Fragments no intervijas

Dienas Biznesa rīcībā esošā informācija un dati liecina, ka pēc gāzes cenu lēciena sadārdzinājās minerālmēslojums, kuru zemnieki pirkuši par nesamērīgi augstu cenu, tādēļ ir iestājušās nevēlamas sekas. Proti, no otras puses graudu cenas nesekoja minerālmēslu cenām, jo tirgū tika iepludināti Krievijas graudi. Rezultātā, saprotams, ir zaudējumi, kas radušies tieši 2024. gadā un, iespējams, skar lauksaimniecības nozari arī šobrīd. Kāds ir kopainas raksturojums, cik viss jāņem nopietni?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nepieciešams veicināt izaudzētā pārstrādi Latvijā, lai palielinātu darba vietu skaitu, samaksātos nodokļus, kā arī gūtu lielākus ienākumus no šo produktu eksporta un, iespējams, lai attiecīgo sektoru lauksaimnieki varētu saņemt augstāku samaksu par izaudzēto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš uzsver, ka Latvijas zeme ir vērtīgs aktīvs, kas izmantojams valsts drošībai un iedzīvotāju labklājībai.

Kā Latvijā izmantojam savu nozīmīgāko resursu – zemi?

Zeme bija, ir un būs nozīmīgs Latvijas valsts stūrakmens. Zeme ir tas aktīvs, kurā tiek izaudzēta cilvēkiem un dzīvniekiem nepieciešamā pārtika. Lauksaimniecība bija, ir un būs nozīmīgs darba devējs un nodokļu maksātājs. Otrs nozīmīgākais zemes izmantošanas veids ir mežsaimniecība, kurai pieskaitot kokrūpniecību un mēbeļu ražošanu iegūstam vēl vienu ļoti nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības sektoru, kurš veido apmēram 9% no Latvijas IKP un aptuveni 17% no kopējā Latvijas preču eksporta. Šīs abas nozīmīgās zemes nozares summējot, iegūstam ļoti būtisku preču eksporta ienākumu radītāju, cilvēku nodarbinātāju (darba devēju), jo īpaši reģionos, svarīgu nodokļu maksātāju. Meži nav tikai izejmateriālu avots kokrūpniecībai, tie ir arī ekosistēmu pakalpojumu sniedzēji, CO2 piesaistītāji un skābekļa ražotāji, arī ogu un sēņu vietas. Ministrija nekad nav iestājusies tikai par mežizstrādi vien; galu galā arī mežsaimnieki mežu neuztver kā savdabīgu banku, no kuras tikai paņemt naudu (to, starp citu, viņiem bieži pārmet), bet viņi arī stāda jaunaudzes, kopj tās un, protams, kaut kad arī nocērt izaugušo. Mežam ir arī nemateriālā – kultūrvēsturiskā – vērtība.

Eksperti

Vai ar ceļa rulli pār zemnieku galvām?

Juris Lazdiņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs,11.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumus LTV1 8. jūlija raidījumā “Rīta Panorāma”, kurā viņš pauda ideju par nepieciešamību mazināt atbalstu vietējās pārtikas ražošanai, šķiet, iederētos sens teiciens par āzi, kas par dārznieku ticis.

Ministra redzējums par to, kāpēc atbalsts pārtikas ražošanai būtu jāsamazina, ir sākumskolas līmenī – miljoni tiek ‘’tērēti’’, bet sabiedrība šo atbalstu nejūtot. Turpretī, ja atbalsts tiktu samazināts ceļu rekonstrukcijai, “to gan visi pamanītu”.

Jāatzīst, ka pēdējam var piekrist – finansējums ceļu sakārtošanai tiešām ir svarīgs. Ironiski gan, ka lielākā daļa lauksaimnieku pārvietojas pa ceļiem, kuri gadiem nav redzējuši ne lāpījumu, ne jaunu asfaltu, kaut arī par katru apstrādāto zemes hektāru ik gadu maksā nekustamā īpašuma nodokli, kurš atkarībā no reģiona svārstās 10-30 eur/ha robežās. Turklāt būtu vērts atgādināt vienkāršu patiesību – jau vēsturiski ļoti liela daļa lauku ceļu tikuši atjaunoti nevis ar Satiksmes ministrijas, bet gluži pretēji – ar Zemkopības ministrijas un lauksaimniekiem paredzētā Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu, kuru lauksaimnieki labprātīgi ir lēmuši novirzīt tieši lauku infrastruktūras uzlabošanai.

Lauksaimniecība

Dienvidamerikāņi var mainīt liellopu gaļas tirgu Eiropā

Māris Ķirsons,25.02.2025

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lopkopībai Latvijā un visā ES var nākties saskarties ar konkurentiem no Dienvidamerikas, kā rezultātā patērētāji varētu iegūt lētāku liellopu gaļu un tās izstrādājumus, savukārt pašmāju zemnieki bažījas par savas nodarbes rentabilitāti nākotnē, jo ir šaubas, vai šo valstu lauksaimnieki izpilda prasības, kādām jāatbilst ražotājiem ES.

Tādi secinājumi skan no lauksaimniekiem attiecībā par 2024. gada 6. decembrī pabeigtajām ES un Mercosur bloka valstu (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja) sarunām un panākto politisko vienošanos par partnerības nolīguma noslēgšanu. Jāņem vērā, ka iepriekš politiskā vienošanās par nolīgumu jau tika panākta 2019. gada vasarā, tomēr vēl pēc tam Eiropas Savienības puse rosināja nolīgumā iekļaut sadaļu par ilgtspēju (t.sk. vides un klimata aizsardzība, atmežošanas mazināšana u.c.), kas arī bija iemesls tālākām sarunām turpmākos piecus gadus. Iepriekš tieši Francijas un Polijas lauksaimnieki bijuši vieni no skaļākajiem, kas protestē pret brīvās tirdzniecības vienošanos ar četrām Dienvidamerikas valstīm.

Eksperti

Mazajiem pārtikas ražotājiem grūti konkurēt ar importa produktiem

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja,06.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemākie tiešmaksājumi Eiropā lauksaimniekiem, augstās elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas, kā arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas zemniekiem ir sarežģīti izturēt cenu konkurenci ar importa pārtikas produktiem mazumtirdzniecības tīklos.

Likumprojektā "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" šobrīd paredzēta pārtikas preču uzcenojuma ierobežojuma noteikšana, kā arī jaunu un lielāku sodu likmju piemērošana mazumtirgotājiem.

Pirms ar likumdošanas palīdzību noteikt pārtikas preču uzcenojuma ierobežojumus mazumtirdzniecības tīkliem, ir jāizprot galvenie iemesli, kāpēc vietējais zemnieks un tā saucamais mazais ražotājs nespēj konkurēt ar importa produktiem, kas mūsu valstī tiek ievesti no milzīgajām agrārajām valstīm, kuru lauksaimnieki jau gadu desmitiem saņem lielus atbalstus, līdz ar to spējot piedāvāt daudzkārt zemākas cenas par saviem produktiem.

Veselīgāks, bet dārgāks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

lgstošo lietavu dēļ situācija atsevišķās teritorijās arvien pasliktinās, un ir neiespējama lauksaimniecības darbu veikšana. Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem pašreiz saskaras lauksaimnieki, zemkopības ministrs Armands Krauze uzskata, ka jāizsludina ārkārtas situācija lietavu skartajās teritorijās, informē ministrijā.

"Apmeklējot saimniecības un pārrunājot situāciju ar pašvaldību pārstāvjiem, jāsecina, ka šis gads dažos reģionos būs ļoti smags. Ilgstošo lietavu dēļ zeme ir pārmitra vai pilnībā zem ūdens, kultūras pūst, izplatās slimības un vietām lauku kopšana ir neiespējama. Tā nav tikai Latgales vai Vidzemes problēma - arī Sēlijā, Kurzemē un Zemgalē sējumi stāv ūdenī. Ir sākusies ražas novākšanas sezona, bet traktori grimst tīrumos, apgrūtinot gan kulšanu, gan pļaušanu. Situācija saimniecībās jau kļuvusi kritiska," atzīmē A. Krauze.

Tostarp ilgstošais lietus ir ietekmējis arī ceļu kvalitāti - reģionālie ceļi, pa kuriem smagajai tehnikai ir jāpārvietojas, ir izskaloti un nedroši. Pat, ja uz laukiem ir iespējams uzbraukt, lauksaimniekiem ir rūpīgi jāizvērtē, kā līdz tiem nokļūt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Eksperti

Ģeopolitiskās situācijas ietekme uz pārtikas preču izsīkuma risku

Dace Kazlauska - Kravala, „Linas Agro“ graudaugu, rapšu, pākšaugu sēklu produktu grupas vadītāja,28.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.

Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir spilgti parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirošais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva vēros, kā Latvijā darbosies valdības, pārtikas ražotāju un tirgotāju parakstītais memorands pārtikas cenu samazināšanai, paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Mēs pagaidīsim tādu vienošanos ietekmi un skatīsimies, vai ir vērts ko tādu ieviest Lietuvā," viņš atbildēja uz žurnālistu jautājumu, vai ir vērts sekot Latvijas piemēram.

Palucks atgādināja, ka Lietuvā pēc viņa iniciatīvas ir izveidota Pārtikas padome, lai "risinātu cenu ķēdes caurskatāmību" un analizētu pārtikas cenu struktūru.

"Es domāju, ka tas nedaudz vairos uzticību vai vismaz skaidri parādīs, kas ir atbildīgs par cenu pieaugumu šajās nozarēs, kas to dara, kā mēs bieži strīdamies, vai tie ir lauksaimnieki, pārstrādātāji vai tirgotāji. Un tad, balstoties uz to, mēs varēsim izlemt, vai mēs varam panākt kaut kādu vienošanos [ar tirgotājiem], vai to dara tirgotāji, vai pārstrādātāji, un varbūt mēs skatīsimies, kas palielina lauksaimniecības produktu primārās izmaksas un citas lietas," klāstīja Lietuvas premjerministrs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, SIA “Dotnuva Seeds”, kas ir daļa no Baltijas lauksaimniecības koncerna SIA “Linas Agro”, Latvijā atklāj jaunu sēklu ražotni.

Rūpnīca atrodas Iecavā un plānots, ka gadā tā pārstrādās līdz 30 000 tonnām sēklu. Kompleksa kopējā platība ir 4550 kvadrātmetri, tostarp ražošanas cehs, noliktava un divstāvu administratīvā ēka ar laboratoriju, biroja un tehniskajām telpām. Lēmums par jaunas rūpnīcas izveidi pieņems, balstoties uz augošo pieprasījumu pēc sertificēta, augstas kvalitātes sēklas materiāla.

„Jaunā rūpnīca ļaus mums būt tuvāk klientiem, ātrāk un efektīvāk sasniegt Latvijas lauksaimniekus, kā arī samazināt piegādes laiku un izmaksas. Tas ir nozīmīgs brīdis uzņēmuma vēsturē, kas iezīmē izaugsmi un attīstību. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt konkurētspēju Baltijas valstīs, bet arī veicināt lauksaimniecības sektora attīstību reģionā,” norāda SIA “Linas Agro” izpilddirektors un AS “Akola group” valdes loceklis Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Eksperti

Kad no "tudiš – pīp" paliek pāri vien "pīp"

Juris Lazdiņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs,06.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstām savējos! Šādas skaļas frāzes dzirdam gadu no gada, aicinot iegādāties pašmāju produkciju. Diemžēl realitāte nav tik rožaina un vietējos atbalstoša. No vienas puses lielveikali mudina iegādāties vietējo ražotāju un audzētāju produkciju, no otras puses – vietējā produkcija no veikalu plauktiem tiek izmesta.

Gada sākumā viena mūsu biedra (“Mežvidu tomāti”) produkcija tika izņemta no kādas lielveikalu ķēdes plauktiem. Arguments – audzētājs par savu produkciju prasot pārāk augstu cenu. Loģika ir skarba. Konkrētajam lielveikalu milzim iepirkt dārzeņus no 3.valstīm ir izdevīgāk, jo to cena ir zemāka, līdz ar to uzcenojumu var uzlikt lielāku. Un štrunts par to, ka dārzeņi nākuši no valsts, kas, iespējams, dārzeņu audzēšanā izmanto tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegti jau sen.

Turklāt runa nav tikai par “Mežvidu tomātiem”. Uzcenojums Latvijas dārzeņiem atsevišķos veikalos sasniedz pat 200%, kā arī kopumā visai daudzi veikali nekautrējoties Latvijā ražotai pārtikai “uzmet” lielāku uzcenojumu nekā importa produktiem. To atzinusi Konkurences padome, un to novērojam arī mēs. Lielveikalus interesē maksimāla peļņa, savukārt patriotiskie saukļi, aicinot pirkt vietējo produkciju, ir dubultas morāles demonstrējums. Sabiedrība demonstrē lojalitāti, ar savu maku atbalstot vietējos, savukārt lielveikali skaļi deklarē atbalstu, domājot vien par sava maka interesēm. Tā sakot, no “tudiš – pīp” un patriotiskajiem saukļiem pāri paliek vien “pīp”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija, darba efektivizācija komplektā ar apdrošināšanu un reāliem attīstības investīciju plāniem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemnieku saimniecības (augkopība, piena lopkopība, piena produktu ražošana) Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs. Viņš atzīst, ka lauksaimniecība ir augsta riska sfēra, ko pierāda jau trešais gads, kurā šī joma tiek pakļauta nepārvaramai varai, kas spiež lauksaimniekus ne tikai mainīt domāšanu, bet arī attieksmi un pārvērtēt savu nākotnes attīstības scenāriju.

Kāda ir situācija lauksaimniecībā?

Kopumā situācija nav iepriecinoša, kaut arī tā ir atšķirīga, raugoties Latvijas reģionu griezumā. Lai arī Latvija ir maza valsts, tomēr vienā vietā nokrišņu daudzums sasniedzis, piemēram, tikai 40 milimetru, kamēr citā ap 200 milimetru, kas radikāli maina situāciju. Vienlaikus katram lauksaimniekam atkarībā no viņa izvēlētās darbības sfēras ir sava konkrēta situācija, kura varbūt pat savā ziņā ir unikāla. Kopumā pašlaik ir skaidrs, ka ir salīdzinoši tālu no tā, lai varētu teikt, ka visā lauksaimniecībā kopumā situācija ir laba, jo būtībā zaudējumi ir teju visām Latvijas lauksaimniecības lielākajām sfērām. Protams, kādā šīs neiegūtās ražas un līdz ar to arī ienākumu kritums būs lielāks, citās – mazāks. Tā kā 2025. gads nebūs pirmais, kurā lauksaimniekiem ir bijušas problēmas, tad situācija kopumā ir jāvērtē kā dramatiska ar visām no tā izrietošajam sekām. Proti, piena lopkopībā, visticamāk, mūs sagaida skarba ziema, jo nav savākts pietiekami daudz kvalitatīvas barības. Proti, ir saimniecības, kurās ziemas sezonai nepieciešamais skābsiens nebūt nav savākts, bet tām, kurām ir savākts, nav attiecīgas kvalitātes, kas nozīmē, ka šai barībai nāksies papildus jaukt klāt attiecīgu barības vielu kokteili, kas, protams, palielinās izmaksas. Pašlaik pēc Zemnieku saeimas datiem lauksaimnieku aptuveni aplēstie zaudējumi ir ap 90 milj. eiro, tomēr, visticamāk, šis skaitlis būs tomēr daudz lielāks.