Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Taču bankas pašas ir vainīgas tajā, ka tās nespēja nošķirt «labos» klientus no «sliktajiem», taču, vispārīgi runājot, šāda situācija nav bijusi noslēpums ne auditoriem, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Izmantojot gan pamudināšanu, gan sodu, FKTK pamazām lika bankām attīrīt savu klientu bāzi un šis process pakāpeniski virzījās, taču netika paveikts galvenais - ne bankas, ne Komercbanku asociācija, ne FKTK neizveidoja skaidru un detalizētu to klientu tipu sarakstu, kas uzskatāmi par pieņemamiem Latvijas bankām. Taču es nedaudz pasteidzos. Tātad, 2018. gada sākumā bankas, kurām 2017. gadā FKTK veica auditus un pārbaudes, uzskatīja, ka atrodas uz pareizā ceļa - pakāpeniski uzlabo savu klientu bāzi saskaņā ar vienotiem FKTK principiem un pieejai.

Krīzes pirmais posms

Krīzes sākums nosakāms ar konkrētu datumu - 13. februāri. Šajā dienā ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) paziņoja, ka ABLV Bank var tikt saistīta ar naudas atmazgāšanu un amatpersonu kukuļošanu Latvijā. Bankai slēdza visus dolāru korespondentkontus, liedzot tai iespēju ne tikai veikt klientu maksājumus, bet arī, piemēram, pārdot bankai piederošus dolāru vērtspapīrus. Loģiski, ka liela daļa klientu steigšus devās izņemt un pārvietot līdzekļus no kontiem. Un šeit notika pats interesantākais. Jāatzīmē, ka ABLV Bank vienmēr uzrādījusi pirmšķirīgi labus likviditātes rādītājus un klientu līdzekļi tika izvietoti augstvērtīgos vērtspapīros. Ja bankai būtu vienkārši ļāvuši pārdot šos vērtspapīrus, tad tā būtu spējusi izpildīt visus klientu rīkojumus attiecībā uz līdzekļu izvešanu.

Taču...Eiropas Centrālā banka noteica darbību ierobežojumus un tādējādi tika izveidots ārkārtīgi rets precedents - banka, kuras likviditātes normatīvi vairākkārt pārsniedza pieprasīto līmeni, nespēja pārvietot klientu līdzekļus un bija spiesta pašlikvidēties. Simtiem darbinieku zaudēs darbu, tiks apturēti vairāki projekti, sagādātas grūtības tūkstošiem klientu...Man neliekas, ka ECB pieņēma pareizo lēmumu. Un, bez šaubām, tas nebija pārdomāts un loģisks. Vai šajā situācijā FKTK un Latvijas Banka varēja rīkoties citādi? Nezinu, taču no malas šķiet, ka lēmumus par ABLV Bank likteni pieņem ECB, nevis Latvijas uzraugošās institūcijas. Neapstrīdams FKTK nopelns ir tas, ka savu pilnvaru ietvaros tā spēja operatīvi organizēt garantēto līdzekļu pārvešanu un izsniegšanu, nepieļāva paniku iedzīvotāju vidū un, cerēsim, ka banka un komisija spēs saskaņot likvidācijas plānu un klienti saņems savus līdzekļus, kas «iestrēguši» ABLV Bank. Es gan vēlos pievērst uzmanību citiem, krietni vispārīgākiem notikumiem šajā periodā. Jo sevišķi valsts vadības reakcijai attiecībā uz notikumiem ABLV Bank.

Tātad, 22. februārī kļuva skaidrs, ka jau 18. februārī FKTK nosūtīja Latvijas Bankai vēstuli, kurā tā brīdināja par iespējamām problēmām vēl četrās bankās. Taču 24. februārī FKTK vadītājs paziņoja, ka «šī nav banku krīze, bet gan krīze atsevišķā bankā». Visbeidzot 9. martā finanšu ministre intervijā norādīja, ka problēmas varētu būt vēl desmit Latvijas bankām. Redzams, ka uzskati krasi atšķiras. Atzīmēšu, ka līdz tam brīdim nevienā no uzstāšanās reizēm vai intervijās netika runāts par kaut kādām jaunām prasībām attiecībā uz klientu apkalpošanas kārtību. Situācija būtiski mainās marta otrajā dekādē. Atbraukušais revidents no ASV Maršals Bilingslijs pieprasīja strauji samazināt nerezidentu biznesu, un valsts paziņoja par jaunu mērķi - nerezidentu klientu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 5% no bankas kopējā biznesa. Vai gan nav tā, ka ar darbību konsekvenci, saskanību un plānošanu šajā periodā lepoties nav iespējams. No šī brīža aizsākās krīzes otrais posms.

Krīzes otrais posms

Izziņotā jaunā valdības politika attiecībā uz banku sektoru - strauja un ievērojama (līdz 5%) nerezidentu līdzekļu un klientu skaita samazināšana bankās (atšķirībā no maigi pakāpeniskas samazināšanas līdz 20%, kas bija sākotnējais mērķis), kā arī acīmredzama iespējamība nonākt tādā pašā kritiskā situācijā jebkuru FinCEN paziņojumu gadījumā izraisa asu banku reakciju. Vairums darbību netiek veiktas publiski, taču, piemēram, vairāku banku lēmums ierobežot darbības ar dolāriem vai tagad jau regulāri publiskie komentāri par sadarbības pārtraukšanu ar augsta riska klientiem, demonstrē to, ka, pirmkārt, viss ir diezgan nopietni un banku tradicionālie biznesa modeļi tiek apdraudēti, bet, otrkārt, ka, diemžēl, darbības joprojām ir haotiskas.

Tādējādi prasības atklāt jebkuru papildu informāciju par kontos nereti pat gadiem ilgi atradušos līdzekļu izcelsmi, ko šobrīd, cik zinu, dara visas bankas Latvijā – gan tā saucamās «rezidentu», gan «nerezidentu», vai vēl kaut kādu citu papildu informāciju faktiski vai nu uzskatāms par atzīšanos tajā, ka līdz šim bankas neievāca informāciju pietiekamā apmērā, lai spētu novērtēt klientu, vai arī banku darbinieku vidū vienkārši valda bailes no sodiem un nav pārliecības par to, cik un kāda informācija par klientiem ir vajadzīga un uzskatāma par pietiekamu. Turklāt kopumā pagaidām neviena banka nav uzrādījusi skaidru attīstības stratēģiju jaunajos apstākļos. Te gan jāsaka, ka vēl ir pārāk agrs un visdrīzāk stratēģijas tiek gatavotas.Taču lielākā bēda šobrīd, galvenais krīzes iznākums un šobrīd galvenais (manā skatījumā) finanšu varas uzdevums nav tas, kā noslēgt situāciju ar ABLV Bank un pat ne tas, kā jutīsies atsevišķas bankas pēc pusgada vai gada. Galvenā bēda ir tajā, ka visas Latvijas bankas šobrīd ir pilnīgi zaudējušas orientierus tam, kādi klienti uzskatāmi par pieņemamiem apkalpošanai, bet kādi ne.

Bez apstrīdēšanas iespējas

Jūs, Latvijas pilsonis, daudzus gadus strādājat lielā organizācijā, dodaties atvērt kontu cienījamā lielā bankā. Mērķis - jums gribētos saņemt kredītkarti (iespējams, ka ne uzreiz, bet ar laiku) un pēc nostrādāta gada vai diviem izmantot kredītu automašīnas iegādei. Jūs iesniedzāt visus dokumentus, taču banka atteica konta atvēršanu. Iemesls netika paskaidrots, taču neoficiāli menedžeris pateica, ka tas saistīts ar to, ka jūsu sieva pirms dažiem gadiem vienā no blogiem internetā tika pieminēta negatīvā kontekstā. Proti, viņa strādāja par galveno grāmatvedi organizācijā, kuras vadītājs blogā tika apvainots korupcijā. Nekāda lieta ierosināta netika, nekādi fakti, izņemot publikāciju un vairākas tās pārpublikācijas, nebija. Tā ir pavisam reāla situācija.Lūk, vēl viens piemērs. Latvijas uzņēmums vairākus gadus nodarbojas ar zivju pārstrādes produktu iepirkšanu Kanādā un ASV un tos vairumā piegādā NVS valstīm. Kravas konteineros ierodas Baltijas ostās, tām ir visi uzglabāšanas un transportēšanas dokumenti, fotogrāfijas, iespējams aizbraukt uz ostu un pieskarties šiem milzīgajiem konteineriem.

Rīgā uzņēmumam ir birojs, tajā strādā reāli kompānijas darbinieki, viņi strādā ar līgumiem, grāmatvedību, veic norēķinus ar piegādātājiem un preču saņēmējiem, kas vada uzņēmumu. Nekādi aizdomīgi maksājumi vai maksājumi par citām precēm kā zivju pārstrādes produktiem, vai maksājumi, kas nav saistīti ar tekošo uzņēmuma darbību, netiek veikti. Uzņēmums, protams, iesniedz atskaites un maksā nodokļus. Varētu šķist, ka nav nekādu šaubu, ka šī kompānija ir īsta. Taču ir kāda nianse. Uzņēmuma dibinātāji ir kiprietis un krievs. Tādējādi neviena Latvijas banka neatver kompānijai kontu (konts bija ABLV Banka, pēc tās slēgšanas uzņēmums palika bez strādājoša konta).Visbeidzot, citāts no Dienas Biznesa: uzņēmuma Baltijas Tranzīts valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis pavēstīja laikrakstam, ka Swedbank decembrī bez jebkāda paskaidrojuma slēdza divus kontus vietējiem uzņēmumiem, kas darbojas tranzīta jomā. Laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem līdzīgiem gadījumiem.Visi šie piemēri norāda uz vienu - bankā pret katru no mums tagad izturas kā pret noziedznieku, kuram pašam nepieciešams pierādīt, ka viņš nav pastrādājis vai nepastrādās kaut ko sodāmu. Par iemeslu var būt viss iespējamais - jebkura neslava, jebkurš privāts subjektīvs izteikums, jebkura nepārbaudīta informācija. Turklāt lēmumu par to, vai jūsu paskaidrojumi ir pārliecinoši, subjektīvi pieņem banka. Un, tas, ka nav nekādu mehānismu šī lēmuma apstrīdēšanai, nemaz nav labi mūsdienu demokrātiskā valstī.

Jūs varētu teikt, ka tās ir atsevišķu cilvēku un atsevišķu uzņēmumu privātās problēmas. Nē! Tā ir sistēmiska problēma, kuru nepieciešams risināt visiem kopā - bankām, valdībai, FKTK. Citādi pienāks brīdis, kad mums sāks slēgt kontus sociālajā tīklā Facebook mūsu kaimiņu nelabvēļu vai anonīmu atlaisto darbinieku veikto ierakstu dēļ. Konts bankā šobrīd ir tāds pats dzīvei nepieciešams instruments kā, piemēram, tiesības uz medicīnisko palīdzību vai tiesības vadīt automobili. Iedomājaties, ka Jums var atņemt tiesības vadīt automobili jebkurš inspektors subjektīvi, piemēram, par to, ka, pēc viņa uzskatiem, visas blondīnes brauc pārāk ātri, bet Jūs esat blondīne. Absurds? Taču tieši šāda šobrīd ir lietu kārtība attiecībā uz tiesībām atvērt bankā kontu.

Finanšu centra sapņa beigas

Kad pirms dažiem mēnešiem es intervijā runāju par to, ka Latvija ir ļoti laba valsts, lai attīstītu fondu uzņēmējdarbību, es norādīju, ka ļoti svarīga tās priekšrocība ir profesionāļu un, galvenais, tādu cilvēku esamība, kas vēlas mācīties, radīt jaunus produktus un izmantot jaunas profesionāļu tehnoloģijas. Turklāt gan tādu, kurus es varu piesaistīt savam uzņēmumam kā darbiniekus, gan tādu, kuri bankās strādā atbilstošās nodaļās. Bankas nodrošinājušas lieliskus apstākļus darbības veikšanai tirgos, elastīgāk un profesionālāk salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas bankām. Un šo nodaļu klientu vidū, kuri ieguldīja savus līdzekļus obligācijās, akcijās, fondos, nebija tādu, kas veica neizskaidrojamus regulārus maksājumus nesaprotamās valstīs. Šo nodaļu klienti bija viscaurspīdīgākie no visiem banku klientiem. Darījumi tika veikti Eiropas Savienības un ASV fondu tirgos, un tos vairākkārt pārbaudīja dažādu valstu regulatori.

Un kas notika. Nepagāja ne gads, kad situācija strauji mainījās. Tagad šiem banku fondu nodaļu speciālistiem nākas attaisnoties par šīm biznesa attiecībām, attaisnoties par to, ka viņu klienti bija nerezidenti. Pēkšņi izrādījās, ka profesionālisms nevienam nav vajadzīgs. Turklāt savā piemērā pateikšu, ka pēkšķi izrādījās, ka, lai arī manas kompānijas ir reāli strādājošas Latvijas akciju sabiedrības ar brokeru kontiem pie amerikāņu brokeriem, ar ievērojamu apgrozījumu (un, starp citu, nodokļiem) un ar darbiniekiem, tās kļuva it kā otršķirīgas. Bankas nevēlas tās apkalpot.Žēl, ka tas, ko bankas sasniedza attiecībā klientu apkalpošanu fondu tirgos, ir iesaldēts un, iespējams, tiks sagrauts. Domāju, ka tiks novērota kvalificētu darbinieku emigrācija uz ārvalstīm - liela daļa šo cilvēku brīvi runā angļu valodā. Diemžēl, gan man, gan daudziem citiem uzņēmējiem, jo sevišķi kas darbojas tādās sarežģītās nozarēs kā investīcijas fondu tirgos, būs problemātiski pielāgoties tik straujām darba apstākļu izmaiņām. Baidos, ka šobrīd visi apdomā pāreju uz citu valstu tirgiem. Līdzīgi arī plāni par Latvijas finanšu centra izveidi, šķiet, ir apdraudēti. Taču es uzskatu, ka joprojām ir iespēja situāciju izlabot. Nepieciešams tikai skaidri, precīzi un pilnīgi noteikt, kādi klienti ir pieņemami Latvijas finanšu sistēmai gan bankas pakalpojumiem kopumā, gan konkrēti darbam fondu tirgos. Ja, protams, sapnis par finanšu centru joprojām ir saglabājies.

Ko darīt?

Tātad. Bankas, kas apkalpoja nerezidentus, nespēja izpildīt slikto klientu atsijāšanas uzdevumu un vienkārši līdz galam detalizēti nepazina savu klientu un tagad ir spiestas ievākt informāciju. Bankas, kuras neapkalpoja nerezidentus, arī nespēj pildīt slikto klientu atsijāšanas uzdevumu - tās slēdz kontus pilnībā labiem uzņēmumiem un privātpersonām. Loģisks šo divu faktu iznākums ir pavisam vienkāršs. Bankas netiek galā un klientiem jāspēlē gluži kā loterijā – šī banka varbūt kontu atvērs, šī varbūt neatvērs. Un nav nekādu cerību, ka bankas tiks galā patstāvīgi un ieviesīs skaidrus spēles noteikumus. Nepieciešama palīdzība no augšas. Atkal izmantošu analoģiju ar tiesībām vadīt automobili. To cilvēku uzskaitījums, kuri var (un nevar) saņemt autovadītāja tiesības, ir skaidri noteikts likumā, to situāciju uzskaitījums, kad un kādā veidā cilvēkam var šādas tiesības atņemt, arī atrodams likumā.

Es neaicinu uzreiz izstrādāt šādu pašu detalizētu likumu par to, kam ir tiesības atvērt bankas kontu, noteikti, ka tas ir sarežģīts darbs, taču noteikti, ka atsevišķi skaidri gadījumi būtu jāiestrādā tiesību aktos vai paskaidrojumos. Izstrādāti konsekventi, pārdomāti, loģiski un precīzi - tā, kā raksta matemātiķi (vai fiziķi, vai daudzi citi akadēmiskie speciālisti). Klientu tipu grupas nepieciešams aprakstīt pēc iespējas detalizētāk un formālāk, un bankām ir jābūt skaidrām instrukcijām, kā rīkoties ar šādām klientu grupām. Turklāt, kas ir ļoti svarīgi, instrukcijām ir jāstrādā abos virzienos - aizliegums atvērt kontus, kad tas nav atļauts, bet arī prasība obligāti atvērt kontu, kad klients nonācis grupā, kurā tas ļauts. Piemēram, ja fiziskai personai kompetentas institūcijas nav piemērojušas sodāmību par finanšu noziegumiem, ja tai ir pastāvīga darba vieta un ikmēneša ienākumus kontā apstiprina izziņa par atalgojumu, tad bankām ir pienākums atvērt kontu.Gaidāmais darbs būs stratēģisks, taču arī pilnībā konkrēts, plānveida un konsekvents.

Uzdevums - noteikt, kādi investori, klienti, uzņēmumi nepieciešami Latvijai. Piemēram, vai Latvijai nepieciešami uzņēmumi-rezidenti, kuru akcionāri vai īpašnieki ir nerezidenti-fiziskas personas no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas. Bet, piemēram, no Kipras? Bet, ja no Vācijas? Skaidrs, ka ne katrs šāds bizness ir nepieciešams, taču jautājums ir par ko citu - iespējams, ka principā neviens šāds uzņēmums nav pieņemams? Starp citu, bankas šobrīd pakāpeniski pievēršas tieši šādai radikālai pieejai. Bet vai tas atbilst valdības nostājai?Skaidrs, ka šo darbu nepieciešams vadīt valdībai (to veicot finanšu ministrei, FKTK vai specdienestam, kas veic finanšu nozares monitoringu, vai, iespējams, kādai kompleksai institūcijai). Pirmie soļi ir sperti - pieņemtais lēmums aizliegt darbu uz pastkastīšu uzņēmumiem pēc noteiktiem kritērijiem. Taču, diemžēl, šie soļi radījuši daudzus neatbildētus jautājumus. Piemēram, kā piemērot kritēriju «reālas uzņēmējdarbības veikšanas vietas neesamība valstī, kur reģistrēta juridiskā persona». Vai biroja īres, piecu datoru un piecu darbinieku esamība ir pietiekama?

Tāpat arī prasība, ka klienta jurisdikcijā ir jāsniedz grāmatvedības uzskaites dokumentācija. Daudzās tā saucamajās «ārzonās» šādas prasības ir spēkā. Vai šīs jurisdikcijas visas tātad būs pieņemamas visām Latvijas bankām, vai arī bankas klientus varēs izvēlēties pēc savas «riska apetītes», kā tās tagad izsakās. Vēlreiz uzsvēršu savu viedokli - atstāt šādu jautājumu lemšanu banku uzdevumā nedrīkst, tās jau netika galā un nav iemeslu uzskatīt, ka tiks galā. Tāpēc nepieciešami likumu skaidrojumi. Iespējams, ka pareizi būtu radīt kādu banku institūciju (valsts institūciju, vai tā varētu būt līdzīga komercbanku asociācijas komisijai), kas izskatītu atteikumu gadījumus. Vienlaikus būtiskākais, pats svarīgākais lēmums - bankām jābūt par pienākumu atvērt kontu gadījumos, kādi noteikti likumā. Veikt izmeklēšanu un piemērot klientiem nelabvēlības statusu nav banku uzdevums. Pārāk daudz subjektīvisma.

Laba iespēja Latvijai

Krīze ir ne tikai sarežģīta situācija un problēmas, kuras nepieciešams ļoti ātri risināt. Krīze ir arī iespēja kaut ko stratēģiski mainīt. Latvijai šī krīze ir laba iespēja radīt caurskatāmu un detalizētu banku politiku, turklāt ne nošķirtu, bet saistītu ar kapitāla, investīciju un ekonomikas attīstības stratēģiju. Bankām nepieciešams skaidri norādīt, ar ko tās var strādāt (un pat ar ko tām ir jāstrādā!). Situāciju, kad kontu Latvijā varēja atvērt jebkurš ofšoru uzņēmums, un situāciju, kad laba Latvijas kompānija nespēj atvērt kontu, ir jāmaina sistēmiski. Es esmu pārliecināts, ka, ņemot palīgā man sirdij tuvās matemātiskās pieejas, šo uzdevumu izpildīt ir pilnībā reāli. Es vēršos pie Latvijas valdības un visa valsts finanšu sektora, un aicinu to izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ES Tiesa reģistrējusi ABLV Bank un tās lielāko akcionāru prasības pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicina FinCEN atsaukt tās publicēto priekšlikumu

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: ABLV Bank pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai

LETA, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, tas ir labākais iespējamais scenārijs «ABLV Bank» gadījumā. Rungainis atzīmēja, ka no tā iegūs gan Latvijas ekonomika, kā arī paši bankas īpašnieki. Tādejādi bankai būs iespēja pašai izvēlēties likvidācijas administratorus. Līdzšinējie likvidācijas procesi padarījuši bagātus vienīgi pašus maksātnespējas administratorus.

Viņš arī pauda, ka bankas finanšu situācija ir pietiekami laba, kas nozīmē, ka visiem noguldītājiem ir iespējams atgūt naudu.

Savukārt, komentējot Latvijas finanšu reputāciju, Rungainis atzīmēja, ka tā nav bijusi «spoža» arī pirms «ABLV Bank» gadījuma un, protams, nesenie notikumi to ir iedragājuši vēl pamatīgāk.

Jau vēstīts, ka «ABLV Bank» šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

ABLV Bank uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.

«Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,» uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksās Citadele

Dienas Bizness, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu ABLV Bank AS klientiem, sākot ar 3. martu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka», informē FKTK.

Papildināta visa ziņa

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas ABLV Bank klientiem tiks nodrošinātas pēc piecām darbdienām kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK ar lēmumu konstatēja šī gada 23. februārī.

ABLV Bankai kopumā ir 22 830 klienti, kuriem ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 tūkstošu eiro apmērā – 14 362 ārvalstu klienti un 8 468 iekšzemes klienti. Izmaksājot garantētās atlīdzības, tiks nodrošināts, ka kopumā 88% ABLV Bank klientu tiks pilnībā atmaksāti viņu noguldījumi, savukārt iekšzemes noguldījumi tiks pilnībā segti 97,8% ABLV Bank klientu.

FKTK atzīmē, ka šajā garantēto atlīdzību izmaksas gadījumā Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF) līdzekļi atlīdzību izmaksai netiks izmantoti, jo ABLV Bank ir pietiekami līdzekļu. Garantēto atlīdzību izmaksai ABLV Bank klientiem ir nepieciešami 480 miljoni eiro, kurus ABLV Bank jau ieskaitījusi FKTK kontā, kurā tiek glabāti NGF līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank ir iestājusies noguldījumu nepieejamība; ABLV Bank: var tikt uzsākts bankas likvidācijas process

LETA, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Tās paziņojumā teikts, ka ECB piektdien konstatējusi, ka «ABLV Bank» un tās meitasbanka Luksemburgā «ABLV Bank Luxembourg» sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

«Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši Latvijas un Luksemburgas likumiem,» teikts ECB paziņojumā.

Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka «ABLV Bank» «sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums», ECB norāda: «Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādas un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: ABLV Bank likvidācija ir tikai viens no iespējamiem risinājumiem

LETA, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par bankas «ABLV Bank» likvidāciju patlaban nav dienaskārtībā, un tas ir tikai viens no ceļiem, jo aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti, uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Upleja paskaidroja, ka lēmums banku likvidēt vēl nav pieņemts. «Vakar preses konferencē FKTK vadītājs Pēters Putniņš skaidri un gaiši pateica, ka lēmums par likvidāciju šobrīd nav dienaskārtībā,» teica FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.

Viņa paskaidroja, ka likvidācija ir tikai viens no ceļiem, kā var risināties tālākā «ABLV Bank» situācija, un aizvien ir iespējami vairāki turpmākās rīcības varianti. «Šajā situācijā, kad «ABLV Bank» ir noguldījumu nepieejamība, ir iespējami vairāki risinājumi. Jā, viens no tiem teorētiski ir likvidācija. Taču nav pamata to izcelt starp citiem risinājumiem,» teica Upleja.

Viņa solīja pirmdien sniegt FKTK juridisko skaidrojumu par citiem risinājumiem, kādi ir iespējami «ABLV Bank» gadījumā. «Juridiski ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar skaidrojumu, jo šobrīd visi runā tikai par vienu risinājuma veidu. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā paziņojumā skaidroja tikai teorētiskos ceļus, un izcelt vienu no tiem nav korekti,» sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank likvidatoru atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, neparedzot procentu maksājumus par pašlikvidācijas procesā veiktajiem darījumiem, aģentūrai LETA apstiprināja bankā.

ABLV Bank sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA norādīja, ka tostarp zvērinātajam advokātam Elvijam Vēberam un zvērinātajai advokātei Evai Berlaus, kura ir Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, ir noteikta stundas likme, bet kopējais atalgojums nevarēs pārsniegt 22 000 eiro mēnesī, savukārt likvidatoriem Andrim Kovaļčukam un Arvīdam Kostomārovam atalgojums būs 22 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

«Tā ir mēneša maksa pirms nodokļu nomaksas, neparedzot nekādus procentu maksājumus vai koeficientus par piesaistītajiem naudas līdzekļiem, aktīvu pārdošanu vai citiem darījumiem,» uzsvēra Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» sākusi saņemt pirmos kreditoru prasījumus, aģentūrai LETA pavēstīja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

«Kreditoru aktivitāte šobrīd ir gana liela un, kā jau prognozēts, šobrīd galvenokārt saņemam dažādus precizējošos jautājumus par nepieciešamajiem dokumentiem kreditoru prasījumu noformēšanai un iesniegšanai,» teica Kostomārovs, piebilstot, ka ir saņemti arī pirmie kreditoru prasījumi.

Tāpat Kostomārovs atzīmēja, ka viens no pirmajiem uzdevumiem, pieņemot lēmumu par bankas pašlikvidāciju, bija atbilstošas organizatoriskās struktūras izveide, kā arī nepieciešamo darbinieku skaita apzināšana, kas jau ir paveikta. «Līdz šim brīdim bankas darbinieku skaits ir samazinājies par 294, bet grupas ietvaros par 364. Likvidējamā »ABLV Bank« šobrīd strādā aptuveni 400 darbinieku. Turpmāk darba attiecību pārtraukšana notiks pakāpeniski, atbilstoši likvidācijas procesa īstenošanai un rūpīgi izvērtējot nepieciešamos darba resursus. Tie noteikti nebūs sasteigti lēmumi, jo tiek likvidēta viena no lielākajām kredītiestādēm Latvijā. Šajā procesā ir nepieciešamas arī atbilstošas zināšanas un augsti kvalificēts darba spēks,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Situācijas stabilizēšanai ABLV Bank lūgs Latvijas Bankai līdz 480 miljonu eiro aizdevumu

LETA, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir nolēmusi «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Lai stabilizētu situāciju AS «ABLV Bank», komercbanka ir nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, informēja «ABLV Bank» komunikācijas pārstāvis Artūrs Eglītis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.

«Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā. Bankas rīcībā uz gada beigām bija pieejami likvīdi vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā,» informēja komercbankas komunikācijas pārstāvis Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Izvērtējot ABLV Bank projektu par pašlikvidāciju, lieki laiku nekavēsim

Dienas Bizness, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju un izvērtēs ABLV Bank spēju izpildīt tās saistības pret kreditoriem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nekavējoties sāks vērtēt bankas pašlikvidācijas projektu, tiklīdz tā būs oficiāli saņēmusi ABLV Bank AS akcionāru sapulces lēmumu un bankas iesnieguma projektu par pašlikvidāciju.

Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem. Ja FKTK akceptēs bankas projektu par pašlikvidāciju, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Siksnis: ABLV Bank pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais scenārijs valstij

LETA, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process ir labākais iespējamais risinājums valstij, kā arī bankas darbiniekiem, akcionāriem un noguldītājiem, aģentūrai LETA sacīja finansists Valdis Siksnis.

«Valstij, bankas noguldītājiem, darbiniekiem un akcionāriem šis ir labākais iespējamais scenārijs. Vismaz no publiskajiem izteikumiem varēja saprast, ka šis jautājums bija kļuvis kā «karsts kartupelis», jo par «ABLV Bank» licences atsaukšanu, likvidāciju, darbības atjaunošanu utt. bija jālemj Eiropas Centrālajai bankai, vietējam regulatoram. Bankas akcionāri šo neērto jautājumu noņēma no dienaskārtības un atrisināja daudzus potenciālus juridiskus šķēršļus, kādi varētu būt šajā procesā. Likvidācijas process, kuru vadītu bankas iecelts administrators būtu kontrolētāks, lētāks un efektīvāks, kā arī beigās novestu pie labāka rezultāta bankas klientiem, noguldītājiem un citām ieinteresētajām pusēm,» teica Siksnis. Viņš piebilda, ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa kontekstā mazāk aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas administratoru atalgojuma samazināšanu, mazinot spriedzi ap šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Bernis: ABLV Bank pašlikvidācija ir smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēš 25 gadu darbu

Dienas Bizness, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus.

Lēmums pašlikvidēties ir mūsu smagākais lēmums manā dzīvē un izdzēsa mūsu 25 gadu darbu, preses konferencē sacīja ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, uzsverot, ka bankas vadība darījuši visu, ko varēja.

Ziņa tiks papildināta

Zinot, kas notiek ar Latvijas uzņēmumu, kad tajos sāk darboties maksātnespējas administrators, pieņēmām lēmumu pašlikvidēties, viņš uzsvēra. Šajā situācijā tā bija vienīgā pareizā izvēle, lai aizsargātu klientus, kreditorus un cilvēcīgi sakārtotu darbinieku attiecības.

Bankas likvidatoriem būs arī uzdots atspēkot FinCen apgalvojumus, lai atgūtu reputāciju pasaules finanšu tirgū.

Likvidatora kandidātiem ir svarīgākais kritērijs profesionalitāte, zināšanas nekustamā īpašuma, finanšu jomā un jurisprudencē, kas ir būtiski lēmumu pieņemšanā un likvidācijas procesa objektīvai vadībai, sacīja bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds. Pagaidām attiecībā uz plāna elementiem ir pāragri spriest, bet jāatgādina, ka bankai nav maksātnespējas pazīmes, ir pietiekams pašu kapitāls, viņš uzsvēra. Vakar akcionāru sapulcē tika apstiprināti likvidatoru kandidāti – tie ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, un likvidatoru grupā strādās arī New Hanza Capital vadītājs Andris Kovaļčuks un ABLV Bank Corporate Finance vadītājs Arvīds Kostamarovs. Piecu dienu laikā FKTK jāiesniedz likvidācijas plāns, un FKTK 30 dienu laikā tas jāizvērtē un jāakceptē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank», kuras akcionāri februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju, peļņa šogad pirmajos četros mēnešos bija 3,706 miljoni eiro, liecina bankas sniegtā informācija biržai «Nasdaq Riga».

Bankas aktīvi 2018.gada 30.aprīlī bija 2,405 miljardu eiro apmērā, kas ir par 34,7% jeb 1,279 miljardiem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,684 miljardu eiro apmērā.

Noguldījumos «ABLV Bank» aprīļa beigās bija piesaistījusi 1,599 miljardus eiro, kas ir par 40,3% mazāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 828,336 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 16,8%.

Savukārt «ABLV Bank» kapitāls un rezerves šogad aprīļa beigās bija 351,725 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 30.aprīlī bija 24,69% (minimālā prasība - 11,5%), bet likviditātes rādītājs bija 81,1% (minimālā prasība - 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Kučinskis: ABLV Bank pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām

LETA, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret «ABLV Bank» plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. «Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta,» viņš teica.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka lēmums par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem Latvijai, jo Latvijai būs arī jāatbild par tā īstenošanu. «Mums ir sava likumdošana, mums ir jāpieņem savi lēmumi, jo jebkurā gadījumā jāatbild būs mums - būs jāatbild valdībai, būs jāatbild pašiem [bankas pašlikvidācijas procesa] īstenotājiem,» sacīja premjers.

Pēters Putniņš par ABLV Bank: «Tāda klasiska pašlikvidācijas procesa te nebūs»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» likvidatori jūnijā atguvuši aktīvus 11,943 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats par bankas darbību no 13. līdz 30.jūnijam.

Tostarp no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 6,102 miljoni eiro, no izsniegtajiem kredītiem - 4,292 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 1,499 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 50 tūkstoši eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi jūnijā bija 1,995 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,824 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 88 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus - 40 tūkstoši eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2018.gada 30.jūnijā «ABLV Bank» bija noguldījumi 1,602 miljardu eiro apmērā, pakārtotās saistības bija 139,802 miljonu eiro apmērā, bet emitētie parastie vērtspapīri - 299,833 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: ABLV Bank nav sistēmiska banka; ietekme būs minimāla

Lelde Petrāne, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank nav sistēmiska banka. Par ietekmi uz citām bankām - ceru, ka ietekme būs minimāla, jo - kā mēs varam novērot - tirgū valda pietiekami liela stabilitāte, bankas savas naudas plūsmas pārvalda labi. Tāpēc es ceru, ka šis gadījums neatstās nekādas dziļas pēdas,» šorīt preses konferencē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. ABLV Bank garantēto atlīdzību izmaksu varētu uzticēt kādai komercbankai.

Citām privātajām bankām FKTK šobrīd negrasās noteikt maksājumu ierobežojumus, apliecināja FKTK vadītājs.

Kopējie ārvalstu noguldījumi turas apmēram 20 miljardu līmenī, apjoms ir nemainīgs un tas ļauj izdarīt secinājumu, ka situācija kopumā no banku puses tiek kontrolēta, viņš apliecināja.

Pēters Putniņš arī uzsvēra, ka nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta: «Es jau esmu vairākkārt par šo jautājumu stāstījis, varu izstāstīt vēlreiz. Nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta, ABLV Bank bija pirmā banka, kas vispār tika sodīta. Bankai tika paredzēts trūkumu novēršanas periods. Skatot jautājumu par Ziemeļkoreju, mēs konstatējām, ka faktiski banka ir izdarījusi savu pienākumu. Tieša sankciju pārkāpuma nav, vismaz pagaidām tādu pierādījumu nav. Pretējā gadījumā tas ir noziedzīgs nodarījums. Skatot Ziemeļkorejas jautājumu, mēs lietu neslēdzām vienkārši tāpat, Latvijā nav otras tādas bankas, kurai tiktu no komisijas puses uzlikta tik smaga pienākumu nasta. ABLV Bank ir tikusi sodīta ar vislielāko sodu Latvijas vēsturē. Tāpēc visas šīs spekulācijas ir absolūti nepamatotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nesenajiem notikumiem saistībā ar ABLV Bank rodas jautājums, kas notiks ar bankas meitasuzņēmumiem, kuri māteskompānijai līdz šim pelnīja diezgan ievērojamas naudas summas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

ABLV Asset Management un ABLV Capital Markets valdes priekšsēdētājs Leonīds Kiļs stāsta, ka patlaban plāns ir nodot ABLV klientu aktīvus AS Baltic International Bank, veikt rebrendingu un atrast kompānijai investoru. «Tam ir jābūt investoram, kurš teiks: puiši, jums ir lielisks bizness, un mani tas interesē,» viņš saka, piebilstot, ka «12 gadu laikā ABLV Asset Management ir nopelnījis 20 miljonus eiro (pēc nodokļu nomaksas). Šī peļņa ir salīdzināma ar daudzu vidēja izmēra Latvijas banku peļņu. Tas tiešām ir labs bizness.»

Fragments no intervijas

Vai ABLV pašlikvidācijas procesā tiks izpārdotas arī visas bankas meitaskompānijas, tajā skaitā ABLV Asset Management?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank kreditori var pieteikt prasības, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoru un citu personu prasības, kā arī citas pretenzijas piesakāmas ABLV Bank likvidatoriem triju mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Aģentūra LETA jau vēstīja, lai pieteiktu prasības, būs jānorāda prasījuma pamatojums un apmērs, kā arī jāuzrāda aktuālie identifikācijas un pārstāvības dokumenti. Pēc visu kreditoru pieteikumu pieņemšanas, ne mazāk kā trīs mēnešus notiks to pārbaude, lai izveidotu kreditoru sarakstus. Tādējādi izmaksas noguldītājiem ar atlikumu 2018.gada 23.februārī virs 100 000 eiro varētu sākties 2018.gada decembrī.

Tāpat ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par ABLV Bank licences anulēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK lēmumu par ABLV Bank sola paziņot drīz

LETA, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmumu par «ABLV Bank» pašlikvidācijas plānu plāno paziņot maijā, sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

«FKTK vērtē gan iesniegto plānu, gan visus aprēķinus - spēju nokārtot saistības ar kreditoriem, gan arī bankas aicinātos likvidatorus. Papildu nepieciešamo datu un dokumentu iesniegšana FKTK no bankas puses ir notikusi burtiski pēdējās nedēļās, līdz ar to arī mūsu sākotnējās aplēses par gala lēmuma pieņemšanas termiņu jau pamainījās,» sacīja Upleja.

Viņa atzīmēja, ka, iesniedzot katru jaunu dokumentu, atskaites punkts dokumentu izskatīšanai 30 dienu laikā sākas no jauna. «Mēs vērtējam visu no jauna iesniegto informāciju,» piebilda Upleja.

Tāpat viņa skaidroja, ka gala atzinums prasa laiku, jo izlemšanas procesā ir iesaistīta arī Eiropas Centrālā banka (ECB).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā «ABLV Bank» pieļauj iespēju likvidēt tai piederošo «ABLV Bank Luxembourg», aģentūrai LETA atzina «ABLV Bank» likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka situācija ar «ABLV Bank» piederošo banku Luksemburgā nav vienkārša, jo no vienas puses ir Luksemburgas tiesas lēmums, ar kuru noraidīts Luksemburgas regulatora lūgums par «ABLV Bank Luxembourg» likvidāciju, bet no otras puses ir Eiropas Centrālās bankas tiešā uzraudzība pār Luksemburgas banku, vietējā regulatora prasības un tā izpratne par vēlamāko risinājumu, kā arī reputācijas jautājumi.

«Skaidrs ir tas, ka pārdošanas process ir īpaši sarežģīts un tiek analizēti dažādi scenāriji: ir daži piedāvājumi par pirkšanu, taču vienlaikus vērtējam, kas ir akceptējams regulatoriem un, kas kreditoriem ir izdevīgāk - pārdot banku ar visām tās saistībām, vai tomēr banku likvidēt. Būtiskākais ir tas, kas tieši kreditoriem un »ABLV Bank« kā akcionāram būs izdevīgāk, jo piedāvātās pirkuma summas nav tās augstākās smago un nepierādīto apsūdzību dēļ. Pēc izskanējušās informācijas par »ABLV Bank«, protams, ka pircēji ir īpaši piesardzīgi, baidoties, ka var turpināties vēl pārbaudes no regulatoru puses, darbs var tikt apgrūtināts. Reputācija ir stipri iedragāta, atjaunot to nav vienas dienas jautājums, bet laiks mums ir iedots tikai seši mēneši,» teica Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru