Jaunākais izdevums

Inovatīvi risinājumi komplektā ar jaunākajām tehnoloģijām koku stādu audzēšanā LVM Sēklas un stādi ļauj ne tikai efektivizēt šo procesu, bet arī piemānīt dabu.

Faktiski tieši jauno tehnoloģiju, inovatīvu risinājumu un arī kopā ar Latvijas zinātniekiem un ražotājiem radītu preparātu dēļ tieši koku stādu audzēšanā, kā arī uzglabāšanā Latvijas lielākais sēklu un stādu audzētājs LVM Sēklas un stādi spējis palielināt ražošanas apjomus, produktivitāti, savus produktus arī eksportēt uz Zviedriju un Lietuvu.

«Faktiski var uzskatīt, ka ar tā dēvētā īsās dienas un garās nakts režīma palīdzību tiek piemānīta daba - stādi -, kuri tiek stimulēti noteiktām darbībām, nezaudējot kvalitāti un vienlaikus samazinot brāķa procentu,» skaidro LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. Viņš atzīst, ka gan egles, gan arī priedes stādiem šāds dienas un nakts režīms veicina dažādus stādu audzēšanas procesā nepieciešamus no diennakts fotoperioda atkarīgus bioloģiskos efektus. Egles ietvarstādu strauja augšana notiek garās dienas laikā, kad tie vairāk aug garumā, taču nenostiprina sakņu sistēmu, bet, «ieviešot nakti no 17 vakarā līdz 8 rītā», stādi saprot, ka iestājies rudens, un vairs neaudzē garumā stumbru, bet gan cenšas nostiprināt sakņu sistēmu. «Tas ir būtiski egles stādiem, jo tādējādi daudz īsākā laikā nekā dabīgā ceļā tiek panākta egļu sakņu sistēmas nostiprināšana komplektā ar izlīdzinātu stādu augumu,» stāsta G. Grandāns. Savukārt priedes stādiem šāda režīma maiņa ir vēl nozīmīgāka, jo pirmajā gadā priedes stādam ir tā dēvētās mīkstās jeb juvenilās skujas, un tikai otrajā dzīves gadā tās aizstāj cietās skujas. «Ievietojot priedes stādus garās nakts režīmā, tie fizioloģiski uzvedas kā ziemā, bet, ieslēdzot dienas režīmu, tie sāk uzskatīt, ka ziema ir beigusies, un sāk veidot īstās skujas,» stāsta G. Grandāns. Viņš nenoliedz, ka, izmantojot šo dienas (vasaras) un nakts (ziemas) režīma tehnoloģiju, un panākt vienmērīgāku stādu augumu, kas ir būtiski stādu šķirošanā un pārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VVD: Daudzi makšķernieki darbojas bez 2016.gadā derīgām makšķerēšanas kartēm

Dienas Bizness, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanas kontroli Latvijas Republikas ūdenstilpes, 2016. gada sākumā, Valsts vides dienests (VVD) secinājis - daudzi makšķernieki šogad vēl nav nopirkuši jaunas makšķerēšanas kartes, informē VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.

«Derīgu makšķerēšanas karšu neesamība ir aktuāls pārkāpums īpaši gada sākumā, jo to derīguma termiņš, saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, beidzas gada pēdējā dienā, neatkarīgi no dienas, kad šī karte iegādāta. Līdz ar to, ja karte iegādāta, piemēram, 2015.gada 1.decembrī, tā vairs nebūs derīga 2016.gada 1.janvārī. Laikapstākļi ir piemēroti makšķerēšanai no ledus, taču gada pirmajās divās nedēļās daudzi makšķernieki darbojas bez 2016.gadā derīgām makšķerēšanas kartēm un ir neapmierināti, saņemot sodus neuzmanības vai kādu citu faktoru dēļ,» skaidro VVD ģenerāldirektores vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējot jautājumu par zemledus makšķernieku atbildību situācijās, kad tiek nodarīti zaudējumi trešajām personām, tai skaitā rīkojoties pārgalvīgi un dodoties makšķerēt uz plāna ūdenstilpju ledus, apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE ieviesusi makšķernieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Kā informē apdrošinātājs, lai mazinātu negadījumu skaitu, kas notiek neapdomīgas rīcības rezultātā, zemledus makšķerniekiem būtu jāuzņemas atbildība par trešajām personām radītajiem zaudējumiem, tai skaitā par izdevumiem, kas radušies, veicot glābšanas darbus, ja noteikts paaugstinātas bīstamības periods uz ūdenstilpju ledus.

Ik gadu, iestājoties salam, daudzi zemledus makšķernieki steidzas uz ledus, lai ļautos savam vaļaspriekam. Nereti zemledus makšķernieki ignorē pašvaldības iestāžu un glābšanas dienestu brīdinājumus par ledus bīstamību. Pārgalvīga un neapdomīga zemledus makšķernieku rīcība nereti beidzas letāli. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta statistika, kopumā 2012. gadā no ūdenstilpnēm izcelti 99 noslīkušie, bet 2013. gadā – pavisam 116 noslīkušie. Savukārt šogad janvārī Latvijas ūdenstilpnēs noslīkuši jau kopumā četri cilvēki. Šosezon pirmais zemledus makšķernieks noslīka jau decembra vidū, Daugavpils novada Salienas pagastā, Kirjaņišķa ezerā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātie dīķi un ezeri piedāvā garantētu lomu, taču vairums makšķernieku copes laikā gūto gandarījumu necenšas mērīt kilogramos; trofeju mednieki un procesa baudītāji dodas arī uz ārvalstīm, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir aptuveni 80 tūkstoši makšķernieku, kas gada laikā iegādājas makšķernieku kartes un makšķerē publiskos ūdeņos. Privātās ūdenstilpnes copētājiem ir pieejamas gan daudzos Latvijas viesu namos, gan lauku saimniecībās, gan zivjaudzētavās, kuras paralēli zivju audzēšanai piedāvā makšķerēšanas komercpakalpojumus. Tādus piedāvā arī valsts zivju audzētavas, piemēram, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētava Tome.

Papildu serviss

Lielākā daļa makšķernieku izvēlas publiskās ūdenstilpnes vai dodas uz copi ārzemēs. Privātajos dīķos un ezeros makšķerē aptuveni 10% no visiem makšķerniekiem, lēš Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas (LMSF) viceprezidents Jānis Stikuts. Viņš uzskata, ka komerciālo ūdenstilpņu uzturētājiem tas nav pamatbizness, bet gan servisa pakalpojums, jo aptuveni 30–40% no lauku tūristiem vēlas, lai viesu nams būtu ūdens tuvumā un tā piedāvājumu klāstā būtu arī iespēja pamakšķerēt. Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnate Ziemele norāda, ka 168 no aptuveni 700 viesu mājām, kas ir Lauku ceļotāja biedri vai sadarbības partneri, atrodas zivīm bagātu ezeru, upju vai dīķu tuvumā. Tur iespējams uzzināt visu par labākajām copes vietām apkārtnē, izīrēt laivu un makšķerēšanas inventāru, kā arī pagatavot maltīti no iegūtā loma. Lai makšķerētu publiskos ūdeņos, ir jāiegādājas īpaša karte. To var izdarīt makšķerēšanas piederumu veikalos, makšķernieku klubos, benzīntankos u.c. Populārākās makšķerēšanas vietas ir tur, kur komercmakšķerēšana apaudzēta ar papildu servisu un atpūtas iespējām, atzīst zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis. Viņaprāt, populārākie komercdīķi Latvijā ir Sillakas Liepas pagastā, Makšķernieku paradīze Vallē un Alberta dīķi Upesciemā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Alberta dīķos sezona ilgst, kamēr ūdens vaļā

Inita Šteinberga, speciāli DB, 14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenīga dūmaka, dīķu ūdens gluds kā spogulis un tāds klusums, ka ausīs griež – tas ir pavisam netālu no Rīgas burzmas – Alberta dīķos.

Zivju dīķos lēnām iestājas miers, taču, kamēr nav sniega un sala, makšķerēt gribētāji ierodas, makšķerēšana turpinās. SIA Askra valdes loceklis Andis Krūmiņš priecājas, ka garais rudens ļāvis kompensēt vēlo šīgada pavasari. Sezona Alberta dīķos ilgst tikmēr, kamēr ūdens vaļā. Zemledus makšķerēšanu neesot vērts piedāvāt – visi dodoties uz valsts ūdenskrātuvēm. Taču, ja kādam kārojas, visu var sarunāt. Kopumā Alberta dīķi ir sešas ūdenstilpes. Trīs no tām pieder Andim Krūmiņam, pārējās trīs ņemtas apsaimniekošanā.

Namiņi un veikaliņš

Kā papildu pasākums uzņēmumā tiek piedāvāta izdzīvošanas skola. Tā bijusi pieprasīta kā korporatīvs pasākums pirmskrīzes laikā, kad ar to nodarbojušies atsevišķi divi pieaicināti speciālisti. Tagad vajadzība pēc šādām izklaidēm esot retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Makšķernieku bažas nav piepildījušās – ūdens līmenis upēs ir pietiekams, un vimbas dodas uz augšu nārstot. Šodien, 2. aprīlī, upju krastos būs daudz makšķernieku, jo ir sākusies vimbu licencētas makšķerēšanas sezona, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Tas gan piebilst, ka ne visiem, kas samaksā par licenci, izdodas noķert astoņas atļautās zivis. Tie, kam loms ir mazs, vainojot Buļļupē izliktos murdus vai Bauskas mednieku un makšķernieku biedrību (BMMB), kas tirgojot licences zivīm, kuru nav. Tie, kam lomi nāk, smejot – makšķerēt ir jāmāk.

Copmaņi upju krastos bijuši jau pirms licencētās makšķerēšanas sākuma, kad vienā dienā drīkstēja izvilkt ne vairāk par piecām zivīm. «Vimbas nāk. Var just, ka tas ir pats sākums, bet zivju ir pietiekami – katram ir kāda vimba,» tā Bauskas Dzīvei stāstījis baušķenieks Edgars Kuzma, kurš 31. martā makšķerēja Mūsā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Šogad Liepājā stinšu mednieku skaits krietni mazāks nekā pērn

Dienas Bizness, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī trešdien Liepājā spīdēja saule un temperatūra pa dienu turējās virs nulles, cerot nozvejot stintes jeb salakas, uz Liepājas Tirdzniecības kanāla turpina pulcēties makšķernieki.

Stinšu jeb salaku migrācija janvārī un februārī pieaug, padarot šo laiku par labāko zivju makšķerēšanai. Lai arī šī ziema bijusi īsa, cilvēkiem interese ir bijusi pietiekama, Db.lv pastāstīja uzņēmumā Sofijas laivas, kas netikai izīrē laivas, bet šogad uzsāka arī zemledus makšķerēšanas inventāra nomu. Pašlaik par iespēju izīrēt makšķerlietas salaku migrācijas laikā interesējušies aptuveni piecdesmit makšķernieki. Sofijas laivas zemledus makšķerēšanas inventāru sāka izīrēt šogad, tādēļ makšķernieku aktivitāti salīdzināt ar iepriekšējo gadu pašlaik nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu makšķernieku un kuģošanas drošību, ir uzstādīta barjera un slēgta nobrauktuve Liepājas ostā pie Karostas kanāla, ko izmanto makšķernieki, lai nokļūtu ar laivu ostas akvatorijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis norāda, ka barjeras uzstādīšana pie Karostas kanāla ir viena no pirmajām aktivitātēm, lai ierobežotu patvaļīgu makšķerēšanu no laivas Liepājas ostas akvatorijā. Tas tiek darīts ar mērķi rūpēties par cilvēku drošību un dzīvību, jo daļa makšķernieku ir pārgalvīgi un līdz galam neizprot ostas un kuģošanas pamatprincipus.

Noteikto ierobežojumu mērķis ir nodrošināt drošību, neaizliedzot makšķerēšanu vispār. Kaspars Poņemeckis arī informē, ka pavasarī informatīvas zīmes tiks uzstādītas visā ostas teritorijā un tiek izstrādāta karte, skaidri nosakot, kur drīkst makšķerēt un kur nē. Tāpat tiek strādāts, lai pilnveidotu kontroles mehānismu. Plānots, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde jau ar vasaras sākumu pastiprināti kontrolēs ostas akvatorijā esošos makšķerniekus un turpinās sadarbību arī ar Vides valsts dienestu, Robežsardzi un Krasta apsardzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izstrādāti jauni makšķerēšanas noteikumi

Dienas Bizness, 11.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi, kas aizstās šobrīd spēkā esošos Makšķerēšanas noteikumus, informē Zemkopības ministrijā.

Jaunajā noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā fiziskās personas Latvijas ūdeņos drīkst izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības un iegūt zivis un vēžus savam patēriņam.

Noteikumu projekta atsevišķās nodaļās ir ietvertas īpašas prasības katram zivju ieguves veidam – makšķerēšanai, vēžošanai un zemūdens medībām, nosakot attiecīgajam zivju un vēžu ieguves veidam pieejamos ūdeņus, prasības zivju un vēžu ieguves rīku izmantošanai, pieļaujamo loma lielumu un zivju vai vēžu garumu, lieguma laikus un vietas.

Noteikumu izstrādes gaitā, konsultējoties ar nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, noteikumos ietvertas arī jaunas prasības, tostarp aizliegums slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus un lomu, aizliegums aizķert zivis ar āķi jebkurā citā ķermeņa, nevis mutes daļā (cemmerēšana) un aizliegums atstāt zivis uz ledus pēc makšķerēšanas pabeigšanas, kā arī mainīts pieļaujamais zivju garums samam, zutim, strauta forelei un vēdzelei un mainīts loma lielums līdakām, zandartiem, strauta forelēm un zušiem. Tāpat jaunajos noteikumos atļautais loma lielums makšķerēšanā, vēžošanā un zemūdens medībās vienai personai noteikts diennaktī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Db.lv viesojas Vīlandē un Ziemeļvalstīs lielākajā ziemas makšķerēšanas festivālā

Lelde Petrāne, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē - no 13. līdz 15 februārim - Igaunijas skaistajā, kalnainajā pilsētā Vīlandē (Viljandi - igauņu valodā) norisinājās, pēc organizatoru vārdiem, lielākais ziemas makšķerēšanas festivāls Ziemeļvalstīs Kalafest 2015. Tajā šogad piedalījās ap pieciem tūkstošiem dalībnieku - gan igauņi, gan citu valstu pārstāvji. Un arī db.lv.

Lielais dalībnieku skaits pierāda to, ka makšķerēšanas tūrismam ir potenciāls.

Festivāla norises vieta ir Vīlandes ezers un tā gleznainā apkārtne. Tam šogad netraucēja neviens no zīmīgajiem datumiem - ne piektdiena, 13. datums, ne 14. februāris - mīlnieku diena. Dalībnieki bija patiešām aizrauti ar galveno nodarbi - makšķerēšanu.

Pirmais, kas pārsteidza - šis ir īsts ģimeņu pasākums! Bērniem tiek organizētas pat atsevišķas makšķerēšanas sacensības. Otrais - igauņu makšķernieku draudzīgā attieksme. Vajag tikai palūgt un tev ne vien iedos ledus urbi, bet arī apmācīs, kā ar to rīkoties, vai sliktākajā gadījumā - izdarīs to tavā vietā. Nekādu problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtiem lietuviešu ik dienas dodas uz Liepāju, lai uz Tirdzniecības kanāla un ezera ledus celtu teltis un nodotos stinšu jeb salaku makšķerēšanai.

Vienas dienas licence makšķerēšanai starp Tramvaja un Jauno tiltu maksā četrus latus, bet teritorijā no Jaunā tilta uz Liepājas ezera pusi - vienu latu. Gada licences cena ir 12 lati. Licences tirgo gan Liepājas ezera apsaimniekošanas biedrībā, gan makšķernieku veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Viena no populārākajām vietām, kur makšķernieki iegādājas atļaujas šai nodarbei, ir degvielas uzpildes stacija Kings Nīcas novadā. «Interese par makšķerēšanas licencēm ir mežonīga,» situāciju raksturoja kāda DUS darbiniece. Pēc viņas teiktā, aizvadītajā nedēļas nogalē tikai šajā DUS vien pārdotas 500 licences par latu gabalā. «Taču vēl ir cita veida licences, daudziem ir spēkā gada licences, ir arī citas tirdzniecības vietas, tāpēc neņemos rēķināt, cik cilvēku brīvdienās pabijuši uz ledus Liepājā,» atzina DUS darbiniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Izpērk visas vimbu makšķerēšanas licences

Dienas Bizness, 16.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības nama 15. marta rītā veidojās gara vīru rinda – pienākusi kārtējā vimbu makšķerēšanas licenču pārdošana, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Tā kā 15. marts bija svētdiena, atļaujas sāka izsniegt pulksten 7, nevis kā ierasts darbdienās – pulksten 5. Rinda veidojās jau vismaz stundu iepriekš. Licences vēlējās iegādāties dažāda vecuma makšķernieki. Dažs labs pensionārs bija ieradies pat ar savu ķeblīti, lai atpūtinātu kājas, gaidot rindā.

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektors Pēteris Seleckis informēja, ka izpārdotas visas biedrības rīcībā esošās sezonas licences – 150 ar atlaidēm un aptuveni 40 bez atlaidēm. Licences bez atlaidēm tirgo Rīgā, Jelgavā, Emburgā un Bauskā. Pērn biedrība grozīja noteikumus un pirmajā reizē visas licences nepārdeva. Šogad situācija mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas upēs dzīvo tikai ap 10 – 15% savvaļas nārsta lašu

Žanete Hāka, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārrunātu sadarbību un vienotos par savstarpējās informācijas apmaiņu lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības pasākumu laikā, Valsts vides dienestā (VVD) pulcējās personas, kas iesaistītas zivju resursu aizsardzībā, informē VVD.

VVD no 1. oktobra līdz novembra beigām koordinēs visu iesaistīto pušu organizētos reidus, kuru laikā tiks sargāta dabisko lašu un taimiņu populācija.

Koordinējot visu iesaistīto organizāciju darbības dabiskā nārsta laikā, VVD cer uzlabot informācijas apmaiņu par maluzvejnieku darbības vietām un nelegālajiem zivju ieguves rīkiem. Tādējādi uzlabosies reidu efektivitāte lašupēs un tiks notverts vairāk nelegālo darboņu.

Galvenā uzmanība tiks pievērsta savvaļas lašu nārsta vietām Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. Sargājot lašupes, VVD palielinās inspekciju skaitu reģionos. Arī iedzīvotāji ir aicināti aktīvi ziņot nelegālu zivju ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Makšķernieki un zvejnieki satraukušies par izmaiņām Zvejniecības likumā

Vēsma Lēvalde, 05.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejnieki un makšķernieki, kuri izmanto Liepājas ezeru, tikušies ar amatpersonām, lai izteiktu savu viedokli par iespējamiem grozījumiem Zvejniecības likumā, kas skar iekšējos ūdeņus.

Ar zvejniekiem tikās Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums un Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis.

Saeimā patlaban norisinās diskusijas par grozījumiem Zvejniecības likumā, kā rezultātā saņemti vairāki satraukti zvani no vietējiem makšķerniekiem un zvejniekiem, lūdzot iespēju diskutēt par šo jautājumu ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu.

«Likuma izmaiņas vairāk attiecas uz iekšējiem ūdeņiem, jo ar to ir problēmas visā valstī. Mums visiem rūp, lai zivis pietiktu ne tikai šodien un rīt. Nozveja iekšējos ūdeņos ir pārāk liela, jo nav noteikti limiti. Tādēļ ir svarīgi rast kompromisu starp makšķerniekiem, zvejniekiem un atpūtniekiem,» sarunā sacīja Dzintars Kudums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noteiktas vairākas izmaiņas par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 22.martā, valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, kas paredz virkni izmaiņu pašreizējā regulējumā, kā arī noteikumi precizēti atbilstoši Zvejniecības likuma jaunākajām normām, informē Zemkopības ministrija.

Grozījumi noteic, ka zvejniekiem zvejas atļaujā (licencē) turpmāk būs norādīts ne tikai zvejas rīku skaita limits, bet arī zvejas limits, kā arī atsevišķu zivju sugu nozvejas apjoma limits, ja attiecīgajos ūdeņos tāds ir noteikts. Turklāt zvejas žurnālu iesniegšanas laiks ir pagarināts, nosakot žurnālu par iepriekšējo mēnesi iesniegšanas termiņu līdz 15. datumam (iepriekš - 10. datums).

Pēc makšķernieku nevalstisko organizāciju ierosinājuma un ar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes atbalstu iekšējo ūdeņu pašpatēriņu zvejnieku zivju ieguves ierobežojumi (par vienu reizi) un nosacījumi pielīdzināti makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Oktobrī zivju resursiem nodarīti zaudējumi vairāk nekā 9000 eiro apmērā

Dienas Bizness, 07.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī Valsts vides dienests naudas sodus par zvejas un makšķerēšanas noteikumu neievērošanu iekšējos ūdeņos aprēķinājis 2710 euro apmērā, savukārt zivju resursiem nodarīti zaudējumi 9414 eiro apmērā, informē Valsts vides dienests sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Valsts vides dienests oktobra mēnesī veicis pastiprinātus lašu un taimiņu nārsta aizsardzības pasākumus šo zivju sugu dabiskā nārsta upēs – Salacā, Gaujā, Irbē, Ventā, Sakā, Bārtā, Užavā, Rīvā, Lielupē, kā arī šo upju baseinos. Pastiprināti kontrolēta arī Daugava. Lašupēs veiktas 2246 pārbaudes. Novembrī ūdens tilpnes kontrolēs vēl intensīvāk.

Oktobra mēnesī VVD inspektori kopumā veikuši 2246 pārbaudes ar mērķi pārliecināties par zvejas un makšķerēšanas noteikumu ievērošanu lašupēs. Pārbaužu rezultātā laikā izņemti 354 zvejas un makšķerēšanas rīki, administratīvi sodītas 62 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atklāts LIAA biznesa inkubators Liepājā

Zane Atlāce - Bistere, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas biznesa inkubators - viens no 14 LIAA biznesa inkubatoriem reģionos, informē LIAA.

Sveicot LIAA Liepājas Biznesa inkubatoru ar darbības uzsākšanu, Liepājs mērs Uldis Sesks dāvināja makšķeri: «Ziniet, kā saka: iedosi cilvēkam zivi, viņš būs paēdis vienu dienu, iedodiet makšķeri - viņš būs paēdis visu dzīvi. Tā jau ir arī šī inkubatora galvenā ideja - iedot jaunajiem uzņēmējiem makšķeri, ar kuriem viņiem pašiem noķert savu zivi. Lai izdodas noķert savu zelta zivtiņu, kas piepildītu vēlēšanās!»

Savukārt LIAA direktors Andris Ozols uzsvēra, ka Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni: «Lai šī nākotne pienāktu iespējami drīzāk, nenovērtējami svarīga ir palīdzība ne tikai jaunas uzņēmējdarbības sākšanai, bet arī jau esošās attīstīšanai. Tāpēc LIAA biznesa inkubatoros tiks nodrošinātas visplašākās iespējas gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visaktīvākie maluzvejnieki bijuši Ventā un Salacas upes baseinā

Žanete Hāka, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot savvaļas lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības pasākumus, Valsts vides dienesta (VVD) inspektori no 12. līdz 18. oktobrim no ūdenstilpēm izņēmuši 55 bezsaimnieka tīklus.

Visaktīvākie maluzvejnieki aizvadītajā nedēļā bijuši Ventā un Salacas upes baseinā. Salacā uzieto tīklu garums – viens kilometrs 75 metri, informē VVD.

Aizvadītajā nedēļā kopumā notikušas 62 pārbaudes lašupēs un Baltijas jūras piekrastē. Pastiprināti reidi notika Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. No ūdenstilpēm VVD inspektori izņēmuši 55 bezsaimnieka tīklus, kas ir par 22 tīkliem vairāk nekā aizvadītajā nedēļā. Aktīva maluzvejnieku darbība fiksēta Ventā un Salacas upes baseinā. Ventā izņemti 20 bezsaimnieka zvejas tīkli, savukārt Salacā 17 tīkli ar kopējo garumu viens kilometrs 75 metri.

Tāpat makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārbaužu laikā izrakstīti 3 administratīvā pārkāpuma protokoli par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu. Valmieras pusē vīrietim piemērots administratīvais sods 25 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēneša laikā VVD inspektori atrod 173 nelegālos tīklus lašu un taimiņu ieguvei

Žanete Hāka, 03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī Valsts vides dienesta (VVD) inspektori, veicot lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības reidus, no ūdenstilpēm kopumā izņēmuši 173 zvejas un makšķerēšanas rīkus un sastādījuši 29 administratīvā pārkāpuma protokolus, tajā skaitā izrakstījuši arī soda kvītis par makšķerēšanas un zvejas noteikumu neievērošanu, informē VVD.

Mēneša laikā sodu summa par lašu un taimiņu nelikumīgu ieguvi sasniegusi 1600 eiro, savukārt videi nodarītie zaudējumi par šo zivju ieguvi aprēķināti 1430 eiro apmērā.

Visaktīvākie maluzvejnieki ir Kurzemes pusē. Ventā VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori mēneša laikā izņēmuši 63 bezsaimnieka zvejas tīklus, kas ir 36 % no visiem VVD oktobra mēnesī uzietajiem nelegālajiem tīkliem.

Vidzemē, Salas upes baseinā arī vērojama paaugstināta maluzvejnieku aktivitāte. Tur Valmieras RVP inspektori 25. oktobrī plkst. 5.35 aizturējuši divas personas, konfiscējot vīriešiem divus lomā esošus lašus. Par notikušo sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un aprēķināti zaudējumi zivju resursiem 1430 euro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Personālatlases speciālista padoms: Darba meklēšana ir kā makšķerēšana

Māris Silinieks, WorkingDay Latvia mārketinga direktors, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu aizsūtījusi savus CV uz daudzām vietām, bet atsaucības nav. Varbūt vajadzētu zvanīt uz vietām, kur konkurss nav izsludināts, lai uzzinātu, vai tomēr netiek piedāvāts darbs? Kādi būtu ieteikumi, lai telefona saruna izdotos? Esmu dzirdējusi, ka darba meklētāji jau ir uzņēmumus nomocījuši ar saviem zvaniem un sarunas tiekot vienkārši pārtrauktas, nenoklausoties līdz galam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju izbāzeņiem makšķernieki Latvijā interesējas arvien biežāk, taču tik populāra kā ārzemēs, taksidermija pie mums vēl nav.

Sarmīte Inberga-Petrovska, IK Sarmītes studija īpašniece, ir viena no retajām, kas Latvijā nodarbojas ar taksidermiju, turklāt viņa izbāž nevis dzīvniekus, bet gan zivis. Zivju taksidermija ir ļoti specifiska un atšķiras no «parastās» – dzīvnieku – taksidermijas. Līdz ar zvēra izbāzeņa izveidi darbs beidzas, bet zivju taksidermijā visinteresantākais tad tikai sākas, jo zivs žūstot kļūst pelēka un ir jākrāso. «Lai varētu nokrāsot, vajag mākslinieciskās dotības. Tas arī ir ļoti laikietilpīgi, piemēram, lasim zvīņas zīmēju vairāk nekā divpadsmit stundas. Zivju taksidermija prasa dažādas iemaņas,» teic Sarmīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Makšķerniekus Liepājā neattur arī licencēšana

Vēsma Lēvalde, 16.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī jau otro gadu makšķerēšana Liepājas Tirdzniecības kanālā un Liepājas ezerā ir par maksu, dienā uz ledus pulcējas vairāki simti makšķernieku.

Šāda aina novērojama ik gadu janvārī – februārī, kad Liepājas iekšējos ūdeņos iepeld daudz stinšu jeb salaku. Visbiezākais zemledus makšķernieku pūlis Liepājas Tirdzniecības kanālā un uz Liepājas ezera ledus šogad bijis ap 6.- 7. februāri, Db.lv pastāstīja Valsts Vides dienesta Liepājas sektora iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Ģirts Liepiņš. Ledus biezums pārsniedz 10 cm, tāpēc tas uzskatāms par drošu.

Licence Liepājas Tirdzniecības kanālā starp tiltiem maksā četrus latus dienā, bet ezerā – vienu latu. Par šo naudu pašvaldība uzstādījusi kanāla malā tualetes, regulāri tiek novākti gruži.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Krievijas prezidenta Vladimira Putina pašreklāmas mēģinājums ar 21 kilogramu smagas līdakas noķeršanu kaimiņvalstī izraisījis zobošanos un izsmieklu.

Aizvadītajā nedēļā Kremlis laida klajā video, kurā redzams, kā V. Putins, makšķerējot Tivas republikā, izvelk lielu līdaku. Tā vēlāk nosvērta un izrādījies, ka svars ir 21 kilograms. No līdakas vēlāk pagatavotas kotletes.

Tomēr Krievijas sociālajos tīklos prezidenta «varoņdarbs» tiek apšaubīts. Kaimiņvalstī pazīstams blogeris Andrejs Malgins veicis savu izmeklēšanu, kuras gaitā atklājis, ka brauciens uz Tivas republiku (kur V. Putins ticies ar vietējās pārvaldes pārstāvjiem), nav bijis prezidenta dienaskārtībā, kā arī atradis fotogrāfijas no citiem V. Putina braucieniem uz nomaļo apgabalu, kuras bijušas aizdomīgi līdzīgas nesen publicētajām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Liepājas ūdens vadītājs nepievienojas Fonteinam makšķerēšanā

Dienas Bizness, 10.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus neatsaucās uzņēmēja Stīna Lorensa jeb mūziķa Luī Fonteina aicinājumam un neieradās uz «no kakām tīro zivju» makšķerēšanu pasākumu. Pats Fonteins secināja, ka tas ir gana loģiski, ka aicinātais viesis nav ieradies «jo ir taču saprotami, ka neēdīs zivis, kas dzīvo netīrā ūdenī». Tādejādi L. Fonteins arī netika pie loma, ko pagatavot.

Dienas Bizness jau vēstīja, ka uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā. Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdensvadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lašu un taimiņu aizsardzības reidos atrod nelikumīgus tīklus un žebērkļus

Žanete Hāka, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot lašu un taimiņu dabiskā nārsta aizsardzības reidus, aizvadītajā nedēļā Valsts vides dienesta (VVD) inspektori no ūdenstilpēm izņēmuši 37 nelikumīgi ievietotus zivju tīklus, 8 zivju murdus un divus žebērkļus, informē VVD.

Kopumā noformēti 12 administratīvā pārkāpuma protokoli par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem. Vidzeme un Kurzemē sāktas administratīvās lietvedības par lašu ieguvi ar žebērkļiem un nelikumīgu to zveju.

Veicot pārbaudi Užavas upē, tīklu izņemšanas laikā no krasta puses atskanēja šāviens un inspektoru laivas virzienā tika mests grimstošs priekšmets. Savukārt Salacgrīvas novadā, Aģes upē lašu ieguvē ar žebērkli sāktas trīs administratīvās lietvedības. Žebērkļi atrasti arī Svētupē.

Dažviet tīkli upē tiek ievietoti visā tās platumā, pilnībā aizšķērsojot ceļu zivju kustībai. Mazismēra tīklus maluzvjenieki cenšas maskēt, piesienot pie kokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru