Ārvalstu tirgos ir pieprasījums pēc Latvijas zivīm, aģentūrai LETA sacīja Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

«Pēc mūsu zivīm ārvalstīs ir pieprasījums. Pagājušajā gadā Latvijas zvejnieki eksportēja 114 000 tonnu zivju uz 45 valstīm. Tā nav viena, divas vai trīs valstis, uz kurām eksportējam, tās ir 45 valstis, uz kurām tiek eksportētas Latvijas zivis,» uzsvēra Voits. Pēc viņa teiktā, produkcija tiek realizēta galvenokārt Eiropas valstīs, un kvalitātes ziņā Latvijas zvejnieku produkcija šajā reģionā ir konkurētspējīga.

Latvijas zvejnieki arvien vairāk iegulda investīcijas pārstrādē, pēc iespējas zivis dziļāk apstrādājot zivis un tādējādi radot produkcijai pievienoto vērtību, jo ierobežotās zvejas kvotas liedz kāpināt realizācijas apmērus eksporta tirgos. «Mēs šogad pilnībā apgūsim nozvejas kvotas. Cik mums ir ļauts, tik mēs zvejojam, bet kvotu dēļ nevaram zvejot tik, cik gribam. Tāpēc katra zvejas firma mēģina dabūt maksimālo labumu no nozvejotajā zivīm, veicot pirmapstrādi, zivis sālot, saldējot un citādi apstrādājot,» teica Voits.

Portugāles pludmalē, kur dienas gaišajā laikā pulcējas tūkstošiem atpūtnieku un tūristu, vēl pirms saulrieta tiekas pensionāri, lai dotos zvejā.

Sesimbras ciemā, aptuveni 40 kilometru attālumā uz dienvidiem no Lisabonas, zvejnieki cenšas gūt papildus ienākumus, nepārkāpjot Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dabas parka regulas, un iegūt papildu līdzekļus finanšu krīzes laikā. Pašlaik likumdošana atļauj zvejot šajā pludmalē tikai rīta pusē - no pulksten sešiem līdz pulksten deviņiem, turklāt tikai trīs dienas nedēļā. Tādēļ pirms atpūtnieku pūļa ierašanās zvejnieki jau ir prom.

Zvejošana palīdz pensionāriem papildināt pensiju kas ir vidēji 200 – 300 eiro. Pensionāri zvejo, izmantojot īpatnēju zvejošanas tehniku ar tīkliem – «xavega», savā blogā raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Hosē Manuels Ribeiro (Jose Manuel Ribeiro).

2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Latvijas zvejnieki šogad varētu pilnībā apgūt nozvejas kvotas, aģentūrai LETA prognozēja biedrības "Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija" valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

Nozvejas kvotas izdosies apgūt, šajā ziņā nekādu problēmu. Apgūsim tās 100%. Arī pagājušogad apguvām nozvejas kvotas gandrīz pilnībā, teica Voits.

Viņš atzina, ka pērn Latvijas zvejniekiem tāpat kā to kolēģiem citās valstīs bija problēmas ar mencu kvotu apguvi. "Katru gadu mencu nozvejas kvotas samazina. Ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm ir problēmas ar mencu kvotu apguvi - nākotnē mencu zvejniekiem ar to zveju varētu būt diezgan problemātiski nopelnīt naudu," sacīja Voits, piebilstot, ka šo problēmu varētu atrisināt tikai izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Voits pastāstīja, ka Latvijas zvejniekiem šis gads ir iesācies samērā labi. Nozvejai laika apstākļi līdz šim bijuši pieņemami. Šogad tāpat kā katru gadu ir periodi, kad stiprā vēja dēļ nevar doties jūrā, bet Latvijas zvejnieki pie tā jau ir pieraduši. "Katru gadu vētras ir bijušas un būs. Esam pie tām pieraduši, vētras ir ieplānotas mūsu darba grafikos un tās mums netraucē," teica biedrības valdes priekšsēdētājs.

Tuvojoties tūrisma sezonas sākumam, Lietuvas piekrastes pašvaldībās diskutē par iespēju organizēt svaigu zivju tirdzniecību tieši no zvejas laivām, raksta avīze Lietuvos žinios.

Jau vēstīts, ka Palangas pašvaldība iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, apsverot iespēju ostā izvietot arī apjumtu svaigu zivju tirdziņu, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelielus veikaliņus.

«Kad ierunājāmies par ieceri pēc Sventājas ostas atjaunošanas tirgoties ar tikko zvejotām zivīm, sākām spriest arī plašāk - kādēļ tas netiek darīts visā Lietuvas piekrastē? Manuprāt, īstais brīdis sākt diskusijas ar zvejnieku apvienībām,» laikrakstam stāstījis Palangas mērs Šarūns Vaitkus. «Domāju, ka tikko no jūras izceltas svaigas zivis ļoti labprāt iegādātos ne tikai atpūtnieki, bet arī vietējie ļaudis.»

Padomju laiku lepnākais Pāvilostas krogs Enkurs stāv tukšs. Telpas iznomā, bet neviens tās nevēlas. Vecie Pāvilostas zvejnieki to labi atceras – te iztukšots ne viens vien kauss pēc zvejas. Šķiet, vēl vakar te jundījusi dzīve, bet šodien – pamestība un posts, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Iet laiki, mainās tikumi un gaume. Tagad Pāvilostā ir Āķagals, jo ārzemju tūristiem patīk viss, kas tuvāk jūrai. Nezinu, vai vecajā Enkurā kāds ietu,» lēš uz ielas sastapts Pāvilostas iedzīvotājs.

Lai gan vēl 1995. gadā te – Pāvilostas ēdnīcā – varēja dabūt teicamas pusdienas tikai par pusotru latu un, iespējams, te bija vienīgā vieta, kur šokolādes krēmu gatavoja pēc senās padomju laika receptes. «Tagad tādu vairs nav. Visur konservanti un piena pulveri. Nav tās dzīvā piena klātbūtnes,» atceras Pāvilostas kulinārijas eksperti.

Pie paputējušā kroga par bijušo lepnību stāsta zvejas kuģa enkurs ar visu ķēdi. «Pāvilostā ierados ap 1968. gadu. Tad krogs jau bija. Enkurs ir noņemts no kāda veca kuģa, kuru te bija ne mazums. Vecos zvejnieku kuģus dedzināja, un kurš gan vairs atceras tā kuģa vārdu, no kura enkurs noņemts? Daudzus enkurus vīri tur mājās kā relikvijas. Bija tādi laiki, kad flote mainījās un vecie enkuri vairs nebija vajadzīgi. Viens no tiem nonāca tur, kur to tagad redzat,» pastāsta pāvilostnieks Valdis Stūre. Viņš atceras, ka zvejnieki Enkurā pēc maiņas vienmēr ienākuši paņemt pa kausam miestiņa.

Mazākas brētliņu un reņģu zvejas kvotas Baltijas jūrā paaugstinās to pircēju – pārstrādātāju savstarpējo konkurenci par šo būtisko resursu, un vienlaikus augs to cenas, kas mazinās arī šo izstrādājumu ražotāju konkurētspēju un atbaidīs daļu patērētāju.

Tādu ainu 2024. gadam prognozē Baltijas jūras zvejnieki un zivju produkcijas ražotāji. Vienlaikus tiek norādīts, ka ir pieliktas būtiskas pūles, lai spēkā nestātos Eiropas Komisijas daudz radikālākais priekšlikums par brētliņu un reņģu zvejas kvotu samazinājumu, kas radītu daudz būtiskāku negatīvu kaitējumu Latvijā strādājošajiem zvejniekiem un zivrūpniekiem.

Labākais no sliktākajiem scenārijiem

“Ik gadu maijā tiek saņemti zinātnieku ieteikumi – limiti – zvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, un, vadoties pēc tiem, zvejnieki plāno savu darbu perspektīvā, taču šoreiz Eiropas Komisija pārsteidzoši zvejas kvotu apmēra jautājumā nostājas daudz radikālākās pozīcijās nekā zinātnieki,” situāciju skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

#Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā.

Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā, līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva tām saskaņot iespējamās likumu izmaiņas, lai atrisinātu un turpmāk izskaustu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

Komisijā šodien tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums izmaiņām normatīvajos aktos, lai nākotnē novērstu situācijas, kāda radusies Pāvilostas novadā ar «māju-kuģi», kas atrodas pašā jūras krastā un jau vairākus gadus skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādāti divi iespējamie konkrētās situācijas attīstības scenāriji, kas atšķiras atkarībā no zemes īpašuma tiesībām. Proti, ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu, uzsver VARAM. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) atzinumu par objekta juridisko statusu - vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontonu kuģis.

Zivju patēriņš pasaulē aug, ražotājiem jāstrādā pie inovatīviem produktiem

Pēc Krievijas tirgus aizvēršanās gan pašmāju zvejnieki, gan zivju pārstrādes uzņēmumi aktīvi strādā pie inovatīvu produktu ieviešanas un jaunu tirgu apgūšanas. Kā liecina zivsaimniecības gada konferences Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana zivju produktiem dalībnieku teiktais, jaunu noieta tirgu atrašana nav viegls process, bet citas iespējas nav, lai nozare varētu pastāvēt un attīstīties. Turklāt jārēķinās, ka zivju un citu jūras produktu patēriņš pasaulē aug, līdz ar to ir laba motivācija ieviest aizvien jaunus produktus un domāt par to dažādošanu.

Latvijas zvejnieki ir kļuvuši konkurētspējīgāki nekā pirms pieciem vai sešiem gadiem, un nākotnē nozares konkurētspēja aizvien pieaugs, konferencē pauda Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits. I. Voits paredz, ka nākotnē zvejnieku konkurētspēja uzlabosies vēl vairāk, bet vidējā nozveja pieaugs pie mazāka kuģu skaita.

Taivānā pēc otrdien notikušās tilta sabrukšanas atrasti seši bojāgājušie, ceturtdien paziņojušas varasiestādes.

Dzīvību zaudējušie bija zvejnieki, kas Taivānā bija ieradušies kā viesstrādnieki - trīs filipīnieši un trīs indonēzieši.

Otrdienas rītā sabruka lokveida tilts Naņfangao, Taivānas austrumu krastā. Mirklis, kad tilts sabrūk, fiksēts novērošanas kameru ierakstos.

Video redzams, kā autocisternai gandrīz izdodas šķērsot tiltu, kad tas iebrūk ar visu autocisternu, sadragājot vismaz trīs zvejas kuģīšus, kuros atradās zvejnieki.

Sabrūkot tiltam, ievainoti tika vismaz 12 cilvēki - autocisternas šoferis, deviņi viesstrādnieki un divi krasta apsardzes darbinieki.

Taivānas Ārlietu ministrija izteikusi līdzjūtību cietušajiem un viņu tuviniekiem un piedāvās «nepieciešamo palīdzību upuru ģimenēm no Taivānas».

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija ekspluatācijā nodevusi jaunu cehu Liepājā un gatavojas būvēt proteīna rūpnīcu Puzē, raksta Latvijas Avīze.

Zivju sālīšanas cehs nodots ekspluatācijā 30. jūlijā, bet pagājušajā nedēļā pabeigta iekārtu montāža un ekspluatācijā nodota zivju sālīšanas līnija. Vēl nepieciešams iziet ceha atzīšanas procesu Pārtikas un veterinārajā dienestā. Kopumā jaunajā cehā ieguldīti 300 tūkstoši eiro, stāsta biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

Cehu plānots iedarbināt septembrī, kad būs iespējams sākt sālīt nozvejotās brētliņas. Zivju sālīšanas cehs ļaus dažādot zivju apstrādi un sagatavot jaunu produkciju eksporta tirgiem. Šobrīd jau aptuveni 60% nozvejoto zivju zvejnieki apstrādā paši un nākotnē šis apjoms varētu tikai palielināties. Līdz ar jaunā ceha nodošanu radītas piecas sešas jaunas darba vietas.

Zvejnieki šogad stiprā vēja dēļ nevar regulāri doties jūrā, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits.

«Nozveja šogad ir sliktāka laika apstākļu dēļ, pagājušogad nozvejai bija labāki laika apstākļi. Ļoti daudz tomēr ir pūtis vējš un zveja notiek epizodiski. Tagad arī kuģi kādu nedēļu nebija jūrā, vienu dienu izgāja,» sacīja Voits.

Pēc viņa teiktā, līdz šim mencu kvota līdzīgi kā citus gadus ir apgūta sliktāk - arī pērn kopumā Latvijas zvejnieki mencu kvotu apguva tikai 30% apmērā. «Es domāju, ka šogad nekas labāks nebūs, tāpat ap 30%, 40%,» prognozēja LZA prezidents.

Savukārt reņģu un brētliņu kvotas Latvijas zvejniekiem līdzīgi kā citus gadus izdosies apgūt pilnā apmērā, prognozēja Voits. «Mēs apgūsim, protams, ka apgūsim bez problēmām. Gada sākums neko šobrīd neiespaido. Martā, aprīlī, maijā būs intensīva zveja, kad arī apgūsim. Ja tirgū būs mazāks pieprasījums nekā spēsim nozvejot, veiksim intervenci, iesaldēsim, uzglabāsim zivis līdz vasaras mēnešiem,» sacīja LZA prezidents.

Zvejnieki šogad stiprā vēja dēļ nevar regulāri doties jūrā, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits.

«Nozveja šogad ir sliktāka laika apstākļu dēļ, pagājušogad nozvejai bija labāki laika apstākļi. Ļoti daudz tomēr ir pūtis vējš un zveja notiek epizodiski. Tagad arī kuģi kādu nedēļu nebija jūrā, vienu dienu izgāja,» sacīja Voits.

Pēc viņa teiktā, līdz šim mencu kvota līdzīgi kā citus gadus ir apgūta sliktāk - arī pērn kopumā Latvijas zvejnieki mencu kvotu apguva tikai 30% apmērā. «Es domāju, ka šogad nekas labāks nebūs, tāpat ap 30%, 40%,» prognozēja LZA prezidents.

Savukārt reņģu un brētliņu kvotas Latvijas zvejniekiem līdzīgi kā citus gadus izdosies apgūt pilnā apmērā, prognozēja Voits. «Mēs apgūsim, protams, ka apgūsim bez problēmām. Gada sākums neko šobrīd neiespaido. Martā, aprīlī, maijā būs intensīva zveja, kad arī apgūsim. Ja tirgū būs mazāks pieprasījums nekā spēsim nozvejot, veiksim intervenci, iesaldēsim, uzglabāsim zivis līdz vasaras mēnešiem,» sacīja LZA prezidents.

Jūras vēžu zveja ir «kaite», ar kuru amerikāņu zvejnieka Stīva Treina ģimene slimo jau vairākās paaudzēs, tā atzīst pats zvejnieks. Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfam bija iespēja pievienoties S. Treinam zvejā.

Fotogrāfa Braiena Snaidera (Brian Snyder) piedzīvojums sākās pulksten 4.45 no rīta piestātnē Portlandē. No turienes ar citu kuģi viņš nokļuva uz Stīvam piederošā Wild Irish Rose, kas savukārt jau atradās «kaut kur starp piekrastes salām».

No rīta Wild Irish Rose klāj jūras vēžu «slazdi», kas pēc tam tiek iemesti okeānā vietās, kur saskaņā ar Stīva rīcībā esošo informāciju varētu būt krabji. Krabju būri tiek izmesti līnijā.

Katrs jūras vēžu zvejnieks savu krabju slazdu līniju atšķir pēc dažādas krāsas bojām, piemēram, Stīva bojas krāsa ir oranža ar zilu līniju. Tāpat zvejnieks pieraksta, kur viņš ir izmetis slazdus.

Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas 2018. gada limits jau ir pilnībā apgūts līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā (Limbažu un Salacgrīvas novadu administratīvo teritoriju piekraste), informē Zemkopības ministrija.

Šī iemesla dēļ šajos ūdeņos šogad ir nācies apturēt tālāko stāvvadu zveju. Tajā pašā laikā citos Rīgas jūras līča piekrastes rajonos zvejnieki turpina aktīvi zvejot reņģes ar stāvvadiem un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tiem noteiktais nozvejas limits.

2018. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteiktas 2341 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 487 tonnas reņģu zvejas iespējas tika iedalītas Austrumu ģeogrāfiskajam rajonam - Limbažu un Salacgrīvas novadam. Kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijai bija par 7% mazāka, kas arī papildus veicināja ātrāku reņģei iedalītā nozvejas apjoma piekrastes ūdeņos apgūšanu.

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Šā gada reņģu nozvejas kvota stāvvadu zvejā Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskā rajonā ir pilnībā izmantota, tāpēc pieņemts lēmums apturēt reņģu zveju ar stāvvadiem 2016. gadā šajā rajonā, informē Zemkopības ministrija.

Jau vairākus gadus pēc kārtas pilnībā tiek apgūts Rīgas jūras līča Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam noteiktais stāvvadu reņģu nozvejas limits. 2016. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteikti 2705 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 949 tonnas reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam – Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai un Jūrmalas pilsētai.

Arī šogad piekrastes zvejnieki turpina veiksmīgi zvejot reņģes ar stāvvadiem un apgūt tiem noteiktos nozvejas limitus. Saskaņā ar jaunāko informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā 2016. gada 7. jūnijā sasniedza 945 tonnas. Tādejādi tika konstatēts, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 949 tonnas reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas. Ņemot vērā stāvvadu zvejas aktivitāti, reņģu zveja Rīgas jūras līča piekrastē Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.

Maija svētku brīvdienās Valsts vides dienesta (VVD) pārstāvji sociālajā tīklā Facebook pamanījuši aculiecinieku informāciju par liela apjoma beigtu zivju izskalojumu Rīgas Jūras līča krastā Ziemeļu mola rajonā un uzsākuši šī negadījuma izmeklēšanu.

Apsekojot notikuma vietu VVD Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes (Lielrīgas RVP) inspektori secinājuši - jūras krastā apmēram 3 kilometru garumā izskalotas reņģes. Aptuvenā bojā gājušo zivju masa veido 3 vai pat 5 tonnas.

Reņģes gājušas bojā zvejas rīku tehnisku problēmu rezultātā - jūras vētra sapinusi zvejnieku stāvvadus, savukārt pēc tam zvejnieki bojā gājušās reņģes izmetuši jūrā. Paši zvejnieki vērsušies VVD ar iesniegumu par notikušo. Uzsākta administratīvā lietvedība.

Par radušos situāciju informēta arī Rīgas dome, kas veiks teritorijas sakopšanu.

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (RVP) jūras zvejas kontroles valsts vides inspektori februārī konstatēja nelegālas zvejniecības aktivizēšanos Baltijas jūras piekrastē – kopš mēneša sākuma izcelti jau 7 zivju tīkli. To kopējais garums - ap 300 metri, informē VVD.

Lai arī piekrastē novērojama ledus un vižņu klātbūtne, zivju tīkli tiek izlikti pie paša krasta, visdrīzāk, lai nozvejotu taimiņus, kas atgriežas jūrā. Inspektoriem pat nebija vajadzīga laiva, lai izceltu atklātos tīklus. Tīklos esošās zivis tika palaistas jūrā.

Inspektoriem arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad rūpnieciskās zvejas legālie veicēji, neievēro zvejas tīklu izvietošanas un marķēšanas prasības.

VVD vērš uzmanību uz to, ka noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos nosaka: no 1.decembra līdz 31.martam tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 metriem no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem. Zvejniekiem aizliegts arī izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14.punkta prasībām.

Grieķijā pie Atēnām plosās meža ugunsgrēki, kuros līdz šim bojā gājuši vismaz 50 cilvēki, bet smagus ievainojumus guvuši vairāk nekā 150 cilvēki, vēsta ārvalstu mediji. Iepriekš tika ziņots par 24 bojāgājušajiem, taču upuru skaits turpina pieaugt.

Ar liesmām cīnās vairāk nekā 300 ugunsdzēsēji, izmantojot arī lidmašīnas un helikopterus. Reģionā izsludināta ārkārtas situācija, daudzviet bloķēti galvenie ceļi.

Liesmas nopostījušas mājas un automašīnas. Zvejnieki, krasta apsardze un atpūtnieki gumijas laivās izglābuši vairāk nekā 700 cilvēku, kuri no liesmām glābušies pludmalēs un klintīs.

Ārvalstu mediji ziņo, ka aptuveni 600 bērnu evakuēti no brīvdienu nometnēm šajā rajonā. Pārtraucot vizīti Bosnijā, pie glābēju brigādēm ieradās arī Grieķijas premjers Aleksis Ciprs. Grieķija arī lūgusi citas ES valstis nosūtīt papildspēkus cīņai pret meža ugunsgrēkiem. Cīņu ar liesmām apgrūtina spēcīgais vējš un svelme, kas tuvojas 40 grādu atzīmei.

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Liepājā joprojām turpinās uzņēmēju un iespējamo starpnieku aizturēšana uz aizdomu pamata par krāpniecību saistībā ar pievienotās vērtības nodokli.

Gan vakar, 19.februārī, gan šorīt aizturētas vairākas personas, db.lv informēja kāds advokāts, kurš klienta interesēs savu vārdu neatklāja. Tā kā aizturētajiem tiek piedāvāts sadarboties ar izmeklētājiem, shēma atklājoties arvien plašāka, atzina advokāts. Neoficiāla informācija liecina, ka aizturētas autotirdzniecības SIA Bai Auto amatpersonas. Db.lv mēģināja sazināties ar firmu, taču uz norādītajiem kontakttālruņiem neviens neatbildēja. Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, uzņēmums dibināts 2012.gada maijā, bet jau 12.jūnijā tas izslēgts no PVN reģistra. Pēdējās izmaiņas reģistrētas pērn oktobrī, kad izdarītas izmaiņas pamatkapitālā un grozīti statūti.

Akciju sabiedrības Rīgas kuģu būvētava rūpnīcā jaunuzbūvētā kuģa PATRICK C krustmāte Ira Sļusare pret tā bortu sasita tradicionālo šampanieša pudeli, un ūdenī tika nolaists kārtējais Rīgā uzbūvētais zvejas traleris.

23,99 metrus garais un 7,40 metrus platais kuģis ar 5,85 metru iegrimi un 205 tonnu kravnesību "Rīgas kuģu būvētavā” tika uzbūvēts 5,5 mēnešu laikā.

Tā pieraksta osta turpmāk būs Klogerheda (Clogherhead) Īrijā, un kuģi izmantos Īrijas zvejnieki.

Jaunais kuģis ir uzbūvēts pēc Dānijas kompānijas Vestvaerftet Aps pasūtījuma. Ar šo firmu Rīgas kuģu būvētavai ir izveidojusies sadarbība kopš 1998. gada. Pēc dāņu pasūtījuma uzbūvēti jau vairāk nekā 30 dažāda lieluma korpusu kuģi.

Šogad, sākoties jaunajai kuģu būves un remonta sezonai, RKB ir pabeigusi vairāku lielu pasūtījumu izpildi, tajā skaitā ir izremontēti lielie tankkuģi RN Murmansk, Arctic Blizzard, Cape Tees un citi.