Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Viņas darbiniece Inta Poberežņe kūpinātas zivis Kolkā tirgo jau trešo sezonu. Zivju tirdzniecība ierasti sākas maijā, bet citreiz pirm ās zivis tiek tirgotas jau ap Lieldienām. Sezona ilgst līdz aptuveni oktobrim, bet pērn zivis tirgotas arī novembrī.Visu ietekmē cilvēku plūsma.

I.Poberežņa novērojusi, ka visvairāk zivis pērk tūristi no Lietuvas, kā arī tie, kas ceļo ar treileriem. «Vietējie nepērk, jo katrs pats nokūpina savām vajadzībām, katram pie mājas ir būdiņa,» teic zivju tirgotāja.

Arī viņa atzīst, ka cenas zivīm šogad augstas, piemēram, lašu vēderiņi maksā 9 eiro kilogramā, lasis - 23 eiro, asari - 11 eiro, vimba - 8,50 eiro, karsti kūpinātas butes - 7 eiro, auksti kūpinātas - 10 eiro.

Zivju tirdzniecība notiek katru dienu, ja vien ir zivis. Kopumā Kolkā ir aptuveni 5 līdz 6 kūpinātu zivju tirgotavas. I.Poberežņa norādīja, ka cenas un sortiments visiem ir apmēram vienāds. «Salīdzinot ar aizvadīto gadu šogad zivis pērk mazāk, bet nevar sūdzēties. Ļoti daudzi brīnās, kad es stāstu, ka mēs tepat kūpinām ar malku, bez kaut kādām ķīmijām. Nekūpinām ne ar gāzi, ne ko citu. Cilvēki netic. Mēs kūpinām ar malku un skaidām. Ir jāievēro dažādi faktori, lai zivis būt nokūpinātas pareizi,» komentēja tirgotāja.

Viņa atzina, ka visvairāk zivju izdodas notirgot svētku dienās, piemēram, Zvejnieksvētkos, Jāņos. Ikdienā var ietirgot 100 līdz 120 eiro. «Tas ir atkarīgs no laikapstākļiem. Ja ir saulains laiks, tad tūristu ir vairāk un arī pērk vairāk. Katra diena ir citādāka – ir dienas, kad nosēžu visu dienu un neietirgoju gandrīz neko,» sacīja I.Poberežņa.

Savukārt, svaigas zivis var iegādāties tikai tad, ja izdodas noķert mirkli, kad zvejnieki tikko iznākuši no jūras. «Ar jūru neko nevar paredzēt, šodien ir zivis, rīt nav,» komentēja tirgotāja.

Savukārt, zivju tirgotājs Atis Simsons, kurš kūpinātas zivis tirgo Mērsragā, arī atzīst, ka cenas ir kļuvušas augstākas, jo arī degvielai paaugstinājusies cena. Viņš novērojis, ka visvairāk tiek pirktas vilkazivis un asari. Starp klientiem visbiežāk ir lietuvieši. «Butes kļuvušas vājākas, jo tām nav, ko ēst. Jūra ir netīra un butēm galvenā barība ir mazie gliemezīši,» sacīja tirgotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivsaimniecības uzņēmums VARITA attīstībā investē 3,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniecības uzņēmums «VARITA» ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un bankas «BlueOrange» piešķirtā finansējuma palīdzību uzņēmuma attīstībā investējis 3,6 miljonus eiro.

«VARITA» nodarbojas ar zvejniecību, zivju pirmapstrādi un saldēšanu, gatavas produkcijas pārdošanu un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Aptuveni trešā daļa piešķirtā finansējuma jeb 1,1 miljons eiro izlietoti ražošanas ēkas rekonstrukcijai Skultes ostas teritorijā, kā arī ēkas aprīkošanā ar jaudīgām saldēšanas iekārtām. Jauno saldēšanas kompleksu plānots nodot ekspluatācijā augusta sākumā.

«Jaunās saldēšanas iekārtas ļaus īsā laikā svaigi sazvejotās zivis sasaldēt mīnus 40 grādu temperatūrā. Tā ir nozīmīga investīcija uzņēmuma attīstībā, jo tieši zivju sasaldēšanas ātrums nosaka produkcijas kvalitāti. Jo ātrāka sasaldēšana, jo kvalitatīvāku preci varam piedāvāt klientiem zivju produktu izgatavošanai,» skaidro uzņēmuma vadītājs Agris Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz

Tomēr galaprodukcijas vēl ir gana, kas kā delikatese vidēji var būt dārgāka par gaļu. DB izbraukumā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē dodas uz Klapkalnciemu, kas par zvejnieku ciemu izveidojies jau XIX gadsimtā un kurā savulaik uzņemtas Zvejnieka dēla epizodes. Diemžēl šodien tur var sastapt pēdējo palikušo «karognesēju» – IK Stubiņš īpašnieku Kasparu Eglīti ar vairāk nekā 20 gadu zvejošanas pieredzi. Viņš apgalvo, ka bez viņa ģimenes Klapkalnciemā neviens vairs nezvejo. Jaunie aizbraukuši, citi rūpalam ar roku atmetuši. Stubiņš ir viens no 147 licencētiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Tādi dati ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā uz pērnā gada oktobri. Uzņēmuma pamatdarbība ir zvejniecība un zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi, dabīgas izcelsmes, nedārgi un vienkārši pagatavojami zivju produkti - vai tiešām ir iespējams šāds savienojums? Mūsdienās, kad neierobežotās iespējas ļauj baudīt dažādus eksotiskus ēdienus no visas pasaules, nav viegli tos visus pārzināt un izvērtēt. Tādēļ esam kļuvuši piesardzīgāki un izvērtējam rūpīgāk ražotāju reputāciju un produktu izcelsmes vietu, jo vides piesārņojuma sekas liek sevi manīt. Īpaši tas attiecināms uz zivīm, jo būtiskas ir ne tikai to garšas īpatnības, bet arī izcelsmes vieta un ieguves veids. Un tas patiešām ir svarīgi, jo no šiem faktoriem atkarīga ir gan produktu kvalitāte, gan garša un ietekme uz cilvēka veselību.

VIČI SNOW CRAB šajā ziņā ir izcils piemērs – tas ir gatavots no Aļaskas mintaja, kas nāk no tīras, nepiesārņotas vides, nav mākslīgi audzēts un barots, turklāt tā nozvejas reģionos tiek saglabāta un uzturēta ūdenstilpņu ekosistēma. Mintajs atbilst visaugstākajām prasībām attiecībā uz to, ko varam sagaidīt no zivju ēdieniem – liels olbaltumvielu un minerālvielu daudzums, maz taukvielu.

Tīrā, dabiskā vidē augušas zivis

Zivju delikatešu cienītājiem arvien grūtāk atrast produktus ar lielisku garšu un samērīgu cenu, kas nākušus no tīras, ekoloģiski nepiesārņotas vides. Viens no šādiem produktiem ir krabju nūjiņas jeb surimi, kuru gatavošanā tiek izmantots Aļaskas mintajs - VIČI SNOW CRAB. Mintajs pie mums gan ir mazāk zināma, tomēr ļoti vērtīga zivs, jo īpaši, ja tā nāk no Aļaskas reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kaltenes zivis" plāno paplašināties Rīgā, tāpēc meklē telpas veikala atvēršanai, informē uzņēmumā.

Zivju pārstrādes uzņēmums meklē telpas Purvciemā vai Pļavniekos. Vēlamā platība - ap 60 kvadrātmetriem, ar apkuri un ūdeni, iespēju klientiem novietot automašīnu. Izskatīsim variantus par atsevišķu tirdzniecības vietu, kā arī tirdzniecības centrā, informē uzņēmums.

Kā pastāstīja SIA "Kaltenes zivis" pārdošanas un iepirkumu menedžere Ieva Kudiņa, uzņēmums iepriekš veicis aptauju par rajoniem, kuros klientiem būtu vislielākā interese. "Esam saņēmuši arī daudzus zvanus un e-pastus tieši par šiem rajoniem," komentēja I.Kudiņa.

Šobrīd SIA "Kaltenes zivis" produkcija ir pieejama "Imantas tirgū", Rīgā, Ventspils tirgū, kā arī Kaltenē, ražotnē uz vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.

Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā tehnoloģiju zivju eļļas ieguvei no ražošanas atkritumiem

Monta Glumane, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doma laukumā piektdien, jau 24. reizi notiek Rīgas pilsētas tradicionālais ielīgošanas pasākums «Zāļu tirgus».

Tirgū var iegādāties Jāņu zāles, lietišķās mākslas meistaru darinājumus, kā arī dažādus gardumus - sierus, tradicionāli aizdarītus ar ķimenēm vai citām garšvielām, pīrāgus un pašceptu maizi. Var baudīt un nopirkt svaigi mestu medu, gaļas kūpinājumus, plekstes, reņģes un citas zivis. Savukārt amatnieku teltīs var atrast gan etnogrāfiskus, gan mūsdienīgus linu izstrādājumus, keramiku, rotas, darinājumus no koka un daudz ko citu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā vasarā Ērgļu pusē atpūtniekiem būs iespēja izmantot laivas, kas izgatavotas no caurspīdīga materiāla, informē šī pakalpojuma sniedzējs Māris Olte.

LEADER projekta ietvaros pērnā gada jūlijā tika iegādātas 6 divvietīgas laivas, kas veidotas no caurspīdīga materiāla ar LED gaismas aprīkojumu, kas paredz iespēju tās lietot ne tikai dienā, bet arī nakts izbraucienos. Laivu materiāls ļaus vērot Latvijas ezeru zemūdens pasauli, izvērst tūres ar gidu par dabas norisēm zem ūdens un citām saistītām tematikām.

Pēc pieprasījuma tiks nodrošināta inventāra piegāde un izmantošana ne tikai pie bijušās Ērgļu dzelzceļa stacijas kompleksa esošajā Vecmuižas ezerā, bet arī citos Madonas novada fonda partnerības ezeros.

FOTO: Auklē piekto bērnu - Ērgļu dzelzceļa staciju  

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Laivas uz Ērgļiem atceļojušas no ASV. Tās iegādātas, lai tūrisma piedāvājums būtu īpašs un atšķirīgs. "Ideja radās tāpēc, ka no Ērgļu stacijas netālu esošajam Vecmuižas ezeram "Latvijas Valsts meži" bija ierīkojuši atpūtas vietu un laipu, turklāt ezerā ir sekls, bet dzidrs ūdens. Labs veids, kā pievērst sabiedrības uzmanību eitrofam - aizaugošam ezeram. Izglītošana kā pievienotā vērtība," stāsta M.Olte.

Viņš norāda, ka laivas oriģināli varētu būt paredzētas seklajām sālsūdens lagūnām. Par to liecina arī laivu LED apgaismojuma zilganais spektrs. Saldūdenim parasti ir siltākas krāsas gaismas.

Pakalpojuma galvenā mērķauditorija būs visi Latvijas iedzīvotāji, kas divatā nepārsniedz 200 kilogramus kopsvarā.

M.Olte norāda, ka šo laivu lielākie plusi ir iespēja pazaudēt robežsienu starp ūdeni un laivotāju. Ja izmanto papildgaismas - var labi vērot zivis un zemūdens pasauli. Iespēja izbaudīt Vecpiebalgas puses ūdensrozes ziedēšanas laikā sev burtiski apakšā.

Mīnuss - jālaivo bez apaviem, jo laivas unikālā pieredze slēpjas tās nesaskrāpēšanā, jābūt uzmanīgiem ekspluatācijā.

Pēc M.Oltes domām, laivas ir īpašas ar to, ka tās ļauj vizuāli saprast katru aira kustību, to, kā tā ietekmē pārvietošanos, kā arī Latvijā citur tādu nav.

Laivas būs pieejamas gan bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā, gan lielāka mēroga pasākumos, kad īsākā laika posmā ar tām var izbraukt vairākas reizes, kā arī mazākām cilvēku grupām, kad mierīgi var vakarēt laivās nakts vai dienas laikā. Šādām grupām Ērgļu dzelzceļa stacijas saimnieki piedāvā izbraucienus ar gidu, stāstījumu par to, ko var redzēt un, iespējams, varēs ieraudzīt.

"Domājam veidot piedāvājumu arī romantiskajiem pārīšiem, kāziniekiem. Šāds izbrauciens vienlīdz noderīgs būtu, īstenojot mičošanu vai kādu citu kāzu tradīciju. Varam jau arī "ieslēgt mūziku" pēc "Ezera skaņu" principa. Šādus unikālus notikumus gan plānojam savlaicīgi un pilnībā pielāgojot konkrētajam klientam," komentē M.Olte.

DB jau rakstīja, ka pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspējība kā cietā valūta mazumtirdzniecības nozarē

Zanda Šadre, "Rimi" korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās uzņēmumi nevar atļauties nedomāt par ilgtspējību. Ilgtspējīga attieksme tiek pieprasīta no mūsu cilvēkiem un sabiedrības.

Ilgtspējīgo zīmolu 2020. gada indeksa pārskata dati liecina, ka ilgtspējība ietekmē 71 % patērētāju iepirkšanās lēmumus Latvijā (65 % Igaunijā, 71 % Lietuvā). Ņemot vērā, ka ikdienā miljoniem cilvēku iepērkas tikai Baltijas valstīs vien, likmes ir augstas. Kas jādara uzņēmumam, lai tas varētu sevi dēvēt par ilgtspējības līderi – vai svarīgi ir tikai ilgtspējības un zaļā dzīvesveida regulārā pieminēšana, vai tomēr vajadzīgs arī kaut kas vairāk?

Ņemot vērā sabiedrības vēlmi, lai dažādu uzņēmumu darbība būtu atbildīga, ir acīmredzams, ka ilgtspējīga programma ir pamats ilgtermiņa attiecību veidošanai ar klientiem. Tāpēc uzskatu, ka ilgtermiņā nav iespējams viltot ilgtspējīgu domāšanu, jo tai ir jābūt uzņēmuma kultūras neatņemamai daļai, sākot jau ar stratēģiskiem biznesa mērķiem un kontrolējot produktu kvalitāti, sakārtojot loģistiku, nodarbinātības praksi un veicinot atbildīgu klientu apkalpošanu. Šis ir vienīgais veids, kā iegūt un saglabāt klientu, darbinieku, sadarbības partneru un akcionāru uzticību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve Latvijā kļūst dārgāka, jo īpaši komfortabla dzīve

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā patēriņa cenas bija par 2,8% augstākas nekā pirms gada. Ekonomistiem reizēm ir pārmērīgas spējas saskatīt visur tendences, bet varētu teikt, ka kopš pērnā rudens cenu kāpums pamazām bremzējas.

Galvenokārt tas saistāms par norisēm pasaules tirgos, pamatinflācijas tendences ir drīzāk pretējas. Ir sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl nedaudz mazināsies, un gadā vidēji tā būs ap 2,5%. Pārliecinoši vislielākā ietekme uz gada inflāciju martā bija izdevumiem par mājokli, kas veidoja vairāk nekā trešdaļu kopējā cenu kāpuma. Ar mājokļa uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumi martā bija par 5,7% dārgāki nekā pirms gada. Te izpaužas gan pērnā gada naftas tirgus notikumu atbalss, dabasgāzes cenai augot par 26,4%, gan īres un komunālo pakalpojumu izmaksu kāpums. Īres inflācija kļūst mērenāka (no 7,7% janvārī līdz 4,1% martā), taču joprojām pārsniedz kopējo cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedvesmu smeļas Spānijas piejūras ciematiņos

Liepājā, pa ceļam uz pludmali, atvērts ātrās ēdināšanas bistro, kura ēdienkartē ir tikai zivju ēdieni. Īpašnieki Karīna un Viktors Borovi tā īsajā darbības laikā kopš vasaras sākuma jau secinājuši, ka tieši šāda vieta liepājniekiem un pilsētas viesiem bija ļoti vajadzīga.

Iedvesmojas no spāņiem

Zivju burgers, mencu bumbiņas, cepta zivs fileja ar frī jeb Anglijā tik populārais fish&chips ir daži no Boroffish bistro iegādājamajām uzkodām. Ēdienkartē iekļauti tikai zivju ēdieni, izņemot frī kartupelīšus bez piedevām, ko piedāvā bērniem. Pieejama arī kafija, ir doma nokārtot alkohola tirgošanas licenci, lai vīri pie zivtiņas varētu arī alu piedzert. Intervijas brīdī piee- jams tikai bezalkoholiskais alus un gāzētie atspirdzinošie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO; FOTO: Kā top? Laivas Rupuči

Ilze Žaime, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meistars Jānis Briška ar stikla šķiedru strādā vairāk nekā piecpadsmit gadus un, meklējot labāko risinājumu mazo upju iepazīšanai, radījis laivas pēc sava dizaina. Kopš tā laika «Rupucis» atzīts gan par Gada Rūpnieciskā dizaina balvas laureātu, gan iekarojis mazāku un lielāku laivotāju sirdis.

Pirmais laivas prototips tapa uz no kartona un līmlentes radītas formas. Pēc testēšanas ūdenī meistars secināja, ka joka rezultātā radītais prototips ir gan stabils, gan izturīgs un ķērās pie stiklaplasta formas izveides, kas ļāva uzsākt «Rupuču» ražošanu.

Rīgā ražotās laivas ir paredzētas vienam braucējam, un to autors tās iesaka bērniem vecumā no 10 gadiem un pieaugušajiem svarā līdz 110 kg. Tās tiek vadītas ar viena aira palīdzību.

Nelielās laivas svars ir apmēram 11 kg, padarot tās piemērotas gan pārvadāšanai - ar tām ir iespējams piekļūt ūdens tilpnēm, kur ar lielākām laivām tas nebūtu iespējams, gan uzglabāšanai - izņemot sēdeklīšus tās ietilpst viena iekš otras. Pirmā pirms četriem gadiem izgatavotā laiva ir pierādījusi savu izturību ne reizi vien, jo nereti «Rupučiem» nākas saskarties ar Latvijas upju akmeņiem un krācēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju audzēšanas un pārstrādes uzņēmums «Vlakon» tuvākajos piecos gados plāno realizēt gatavo produkciju ne tikai pašreizējos eksporta tirgos Igaunijā un Lietuvā, bet arī Vācijā, sacīja kompānijas komercdirektors Georgijs Jevsikovs.

«Gribētos vismaz mazliet paplašināties uz blakus esošajām valstīm, jāsāk strādāt uz eksportu. Mēģināsim strādāt ar lielveikaliem, tagad pārskatām cenu pozīcijas un politiku, lai varētu iekļauties lielveikalu pieprasītājā cenu plūsmā un piegādāt prasīto produkcijas apmēru. Domājam par gatavās produkcijas eksportu uz Vāciju,» sacīja Jevsikovs.

Vācijas tirgū iecerēts mēģināt iekļūt ar dažāda veida produktiem, par ko pagaidām rit pārrunu process. Komentējot to, vai uzņēmumam pietiks ražošanas jaudas eksporta attīstībai, Jevsikovs atbildēja apstiprinoši.

«Esošās iekārtas ļauj palielināt ražošanas jaudas. Pašlaik strādājam apmēram 5-6 dienas [nedēļā] pa astoņām stundām, bet īstenībā zivju pārstrādes cehs varētu strādāt divās maiņās sešas dienas nedēļā,» viņš pastāstīja. Jevsikovs pauda pārliecību, ka uzņēmuma produkcijas realizācijai ir perspektīvas, ko apliecina daudzās uzņēmuma rīkotās degustācijas, kurās izprastas potenciālo patērēju garšas īpatnības un saņemtas ļoti labas atsauksmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru