Jaunākais izdevums

SIA "Kaltenes zivis" plāno paplašināties Rīgā, tāpēc meklē telpas veikala atvēršanai, informē uzņēmumā.

Zivju pārstrādes uzņēmums meklē telpas Purvciemā vai Pļavniekos. Vēlamā platība - ap 60 kvadrātmetriem, ar apkuri un ūdeni, iespēju klientiem novietot automašīnu. Izskatīsim variantus par atsevišķu tirdzniecības vietu, kā arī tirdzniecības centrā, informē uzņēmums.

Kā pastāstīja SIA "Kaltenes zivis" pārdošanas un iepirkumu menedžere Ieva Kudiņa, uzņēmums iepriekš veicis aptauju par rajoniem, kuros klientiem būtu vislielākā interese. "Esam saņēmuši arī daudzus zvanus un e-pastus tieši par šiem rajoniem," komentēja I.Kudiņa.

Šobrīd SIA "Kaltenes zivis" produkcija ir pieejama "Imantas tirgū", Rīgā, Ventspils tirgū, kā arī Kaltenē, ražotnē uz vietas.

Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka jaunā veikala piedāvājumā būs visa ražotā produkcija.

SIA "Kaltenes zivis" dibināta 1997.gadā un specializējas zivju kulinārijas produkcijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi, dabīgas izcelsmes, nedārgi un vienkārši pagatavojami zivju produkti - vai tiešām ir iespējams šāds savienojums? Mūsdienās, kad neierobežotās iespējas ļauj baudīt dažādus eksotiskus ēdienus no visas pasaules, nav viegli tos visus pārzināt un izvērtēt. Tādēļ esam kļuvuši piesardzīgāki un izvērtējam rūpīgāk ražotāju reputāciju un produktu izcelsmes vietu, jo vides piesārņojuma sekas liek sevi manīt. Īpaši tas attiecināms uz zivīm, jo būtiskas ir ne tikai to garšas īpatnības, bet arī izcelsmes vieta un ieguves veids. Un tas patiešām ir svarīgi, jo no šiem faktoriem atkarīga ir gan produktu kvalitāte, gan garša un ietekme uz cilvēka veselību.

VIČI SNOW CRAB šajā ziņā ir izcils piemērs – tas ir gatavots no Aļaskas mintaja, kas nāk no tīras, nepiesārņotas vides, nav mākslīgi audzēts un barots, turklāt tā nozvejas reģionos tiek saglabāta un uzturēta ūdenstilpņu ekosistēma. Mintajs atbilst visaugstākajām prasībām attiecībā uz to, ko varam sagaidīt no zivju ēdieniem – liels olbaltumvielu un minerālvielu daudzums, maz taukvielu.

Tīrā, dabiskā vidē augušas zivis

Zivju delikatešu cienītājiem arvien grūtāk atrast produktus ar lielisku garšu un samērīgu cenu, kas nākušus no tīras, ekoloģiski nepiesārņotas vides. Viens no šādiem produktiem ir krabju nūjiņas jeb surimi, kuru gatavošanā tiek izmantots Aļaskas mintajs - VIČI SNOW CRAB. Mintajs pie mums gan ir mazāk zināma, tomēr ļoti vērtīga zivs, jo īpaši, ja tā nāk no Aļaskas reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivsaimniecības uzņēmums VARITA attīstībā investē 3,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniecības uzņēmums «VARITA» ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un bankas «BlueOrange» piešķirtā finansējuma palīdzību uzņēmuma attīstībā investējis 3,6 miljonus eiro.

«VARITA» nodarbojas ar zvejniecību, zivju pirmapstrādi un saldēšanu, gatavas produkcijas pārdošanu un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Aptuveni trešā daļa piešķirtā finansējuma jeb 1,1 miljons eiro izlietoti ražošanas ēkas rekonstrukcijai Skultes ostas teritorijā, kā arī ēkas aprīkošanā ar jaudīgām saldēšanas iekārtām. Jauno saldēšanas kompleksu plānots nodot ekspluatācijā augusta sākumā.

«Jaunās saldēšanas iekārtas ļaus īsā laikā svaigi sazvejotās zivis sasaldēt mīnus 40 grādu temperatūrā. Tā ir nozīmīga investīcija uzņēmuma attīstībā, jo tieši zivju sasaldēšanas ātrums nosaka produkcijas kvalitāti. Jo ātrāka sasaldēšana, jo kvalitatīvāku preci varam piedāvāt klientiem zivju produktu izgatavošanai,» skaidro uzņēmuma vadītājs Agris Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valstij jārīkojas tagad

Zane Čulkstēna, stratēģiskā HR un komunikācijas uzņēmuma "ERDA" dibinātāja / kustības "Latvija strādā" līdzautore, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas viļņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panākt pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši šobrīd ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties.

Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.

Šobrīd valsts rīkojas kā liels uzņēmums bez personāla vadības daļas 

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas...

Darbinieku noturēšana. Kā saglabāt esošās darba vietas un kā radīt jaunas?

Esošo darba vietu saglabāšana

Galvenais darba vietu saglabāšanas mehānisms līdz šim ir bijis dīkstāves pabalsti. Saskaņā ar pirms pāris dienām publicēto statistiku - šobrīd dīkstāves pabalsts ir piešķirts 26 reizes mazākam cilvēku skaitam nekā plānots un tam ir iztērēts 13 reizes mazāk nekā bija iebudžetēts.

Lai būtu skaidrs - mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku un tūlīt maijā vēl vairāk, kas šī rezultātā, visdrīzāk, kļūs par bezdarbniekiem, piepulcējoties jau tiem 66 tūkstošiem, kas ir reģistrēti kā bezdarbnieki un vēl krietni vairāk, kas nekvalificējās bezdarbnieka statusam.

Es saprotu, ka nav viegli izstrādāt un administrēt vienotus noteikumus, lai tie netiktu ļaunprātīgi izmantoti. Nodokļi ir jāmaksā, un man pašai pēdējā mēnesī ir bijusi tikai laba pieredze dīkstāves pabalstu saņemšanai saviem darbiniekiem, par ko esmu valstij un VID pateicīga. Bet ir zināma augšminētā statistika un mēs tagad ikdienā lasām gadījumu pēc gadījuma, kurā atteikšanas iemesls, lai arī formāli pamatots, nešķiet ekonomiski loģisks. Arī pati ideja par to, ka dīkstāves pabalstu uzdevums ir, nevis atbalstīt darba devējus un darbiniekus situācijā, kad ir 100-30% ieņēmumu zudums, bet gan novērst strādāšanu, manuprāt, ir absurds.

Visas krīzes ir jāizmanto, lai sakārtotu iekšējos procesus, izstrādātu jaunus produktus, mācītos un rezultātā iznāktu no krīzes spēcīgākiem. Mēs šobrīd darām pilnīgi pretējo. Tas būtu tāpat kā tagad pateikt mūsu Olimpiskai komandai - Olimpiāde šogad atcelta, sacensības nebūs, mēs jums iedosim nedaudz naudas, lai jūs nenomirtu badā, bet tikai ar nosacījumu, ka jūs nekādā gadījumā netrenējaties. Sēdiet mājās, skaties televizoru, ja pieķersim sportojot - atņemsim to pašu mazumiņu.

Tieši cik spēcīga būs mūsu Olimpiskā komanda pēc šī eksperimenta? Tieši kādas tagad būs mūsu izredzes nākamā gada Olimpiādē?

Jaunu darba vietu radīšana

Nav daudz uzņēmumu, kas šīs veselības un ekonomikas krīzes ietekmē nebūtu jau apstādinājuši jaunu darbinieku pieņemšanu un uzsākuši darbinieku atlaišanas. Bet ir tādi GBS (Global Business Services), kuri ne tikai neatlaiž darbiniekus, bet šobrīd meklē vairāk nekā 200 jaunus.

Biznesa pakalpojumu centriem 200 atvērtas darba vietas 

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri...

2018.gadā tika parakstīts memorands starp Ekonomikas ministriju, LIAA, Rīgas domi un citām iesaisītajām pusēm par šī sektora attīstības veicināšanu un 10 000 jaunu darba vietu izveidi līdz 2023. gadam.

Ja neskaita atsevišķu GBS uzņēmumu paplašināšanos, kas ir šo uzņēmumu pašu panākums, 3 gadu laikā ir piesaistīti pāris nelieli uzņēmumi ar pārsimts darba vietām. Tepat kaimiņos Lietuvā šajā jomā ir pilnīgi cits stāsts, līdz ar ko nevaram attaisnoties ar globalizācijas un brīvas darba spēka kustības radītajiem izaicinājumiem. Kaut kāds vilciens ir aizgājis, bet nav tā, ka tagad nevarētu piesaistīt šos uzņēmumus un nebūtu iespēju izveidot šīs 10 000 labāk apmaksātās darba vietas. Jautājums - cik aktīvi mēs pie tā šobrīd strādājam?

Darbinieku attīstīšana. Kādas iemaņas un prasmes būs vajadzīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem?

Ir skaidrs, ka pasaule strauji mainās, un tik mazā valstī kā Latvija ir svarīgi pārliecināties, ka katram iedzīvotājam ir iespēja iekļauties arvien globalizētajā darba tirgū. Tādā visprimitīvākajā izpratnē, manuprāt, tas nozīmē to, ka visiem ir jārunā vai vismaz jāsaprot angļu valoda (vēlams vēl vismaz 2 citas valodas) un visiem vajadzētu būt vismaz bāziskām digitālajām prasmēm.

Skaidrs, ka te liels darbs Izglītības un zinātnes ministrijai, un, cik noprotu, ir virzība pareizajā virzienā, bet tam būtu jābūt visu ministriju darbam. Būtu jāsāk pašiem ar sevi - cik daudz mūsu valsts ierēdņi runā vai saprot angļu valodu, cik attīstīti un automatizēti ir mūsu valsts iekšējie procesi? Tālāk - cik daudzi bezdarbnieki šobrīd var apgūt angļu valodu un jelkādas digitālās prasmes? Un beidzot - kā palīdzam uzņēmumiem (no kuriem liela daļa ir pilnībā "nogriezuši" savu apmācību budžetu) attīstīt abas augšminētās prasmes? Un nē, angļu valodas zināšanas un labas digitālās prasmes nekādi neapdraud nacionālo identitāti un ir aktuālas visās jomās (t.sk. māksla, veselība, u.c.). Tas ir veids, kā šobrīd piekļūt informācijai, turpināt izglītoties, saprast un iekļauties globālajos procesos, tā pārstāvot un veicinot savas valsts attīstību.

Šeit risinājums var būt starptautiski un lokāli piedāvātie virtuālie apmācību rīki gan valodu apguvei, gan digitālo iemaņu attīstībai, kā arī atbalsts darba devējiem savu darbinieku prasmju celšanā (neatkarīgi no piederības kādai asociācijai vai jomai). No pilnīgi cita skatu punkta - varbūt arī ir pienācis laiks atcelt prasību dublēt visas filmas Latvijā, pietiktu ar titriem un jūs redzētu, kā valodas pašas "liptu klāt". Tā dara, piemēram, Zviedrijā.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

Darbinieku piesaiste. Kāds ir Latvijas darba devēja tēls?

Aicinu intereses pēc "Google" ierakstīt "work in Latvia". Pēc tam varat ierakstīt "work in Lithuania" vai "work in Estonia". Argumentu, "pārdošanas" materiālu un aktivitāšu kopums, kas vērsts uz valsts popularizēšanu nodarbinātības jomā (valsts 'employer branding') ir standarta risinājums gan talantu piesaistei no visas pasaules (t.sk. no tādām mums līdzīgām valstīm kā Ukrainas, Baltkrievijas, kuru talantiem mūsdienās arī netrūkst iespēju izvēlēties), gan remigrācijas veicināšanai, gan vietējo talantu pašapziņas un motivācijas pacelšanai. Igaunija pie šī jautājuma mērķtiecīgi strādā jau vismaz 5 gadus - ir platforma, materiāli, aktivitātes.

Skaidrs, ka tikai ar "platformas" izveidi te nebūs līdzēts. Daudz lielāks un sarežģītāks ir jautājums par to, cik aktīvi strādājam pie ārvalstu studentu piesaistes un to noturēšanas pēc absolvēšanas? Cik toleranta ir mūsu sabiedrība un arī valdība pret citādajiem? Ko darām, lai Latvijā atgrieztu mūsu pasaules Top 100 universitāšu absolventus? Kā izturamies pret sievietēm - vai mudinām jaunas meitenes kļūt par programmētājām un zinātniecēm, nevis mājsaimniecēm vai influencerēm, vai ļaujam jaunajām māmiņām veiksmīgi iekļauties darba tirgū, vai palīdzam sievietēm 55+ palikt darba tirgū, vai cīnāmies ar vardarbību ģimenē? Vai saprotam, ka kultūrai un mākslai ir milzīga loma arī šajā plāksnē? No ekonomikas skatu punkta uz šo raugoties - vai attīstām vidi, kurā gribētu dzīvot un strādāt pasaules talantīgākie cilvēki?

Noslēgumā viena biznesa literatūras klišeja. Senāk teica, ka ilgtermiņā lielākās zivis apēdīs mazās, mūsdienās tiek uzskatīts, ka ātrākās apēdīs lēnās. Ātrumam, fleksibilitātei un mērķtiecīgai rīcībai ne tikai COVID-19 izplatības apkarošanā šobrīd ir izšķiroša nozīme. Latvijas izmēram ir arī priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar smagu darbu atkopušies no krīzes

Monta Glumane, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas kļuvušas tehniski sarežģītākas

SIA Gamma Holdings A.O.I. zivju pārstrādes uzņēmumi Līcis-93 un SIA Gamma-A pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Gammai-A par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt Līcim-93 apgrozījums kāpis par 31%, un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest. «Tas ir atkarīgs no katra uzņēmuma individuāli. Mums klājas normas robežās. Ir ļoti daudz darba. Mēs cenšamies veikt uzlabojumus, piemēram, tehniskā līmenī, lai mazāk varētu iesaistīt cilvēkus, tomēr ir procesi, kur to nevar,» komentē Līcis-93 ražošanas vadītāja Regīna Rūmniece. Viņasprāt, konkurence tirgū joprojām ir sīva, jo zivju pārstrādes uzņēmumi ir samazinājušies, daļa likvidēti. Pēc R.Rūmnieces domām, galvenais ir cilvēku resurss un produktu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā vasarā Ērgļu pusē atpūtniekiem būs iespēja izmantot laivas, kas izgatavotas no caurspīdīga materiāla, informē šī pakalpojuma sniedzējs Māris Olte.

LEADER projekta ietvaros pērnā gada jūlijā tika iegādātas 6 divvietīgas laivas, kas veidotas no caurspīdīga materiāla ar LED gaismas aprīkojumu, kas paredz iespēju tās lietot ne tikai dienā, bet arī nakts izbraucienos. Laivu materiāls ļaus vērot Latvijas ezeru zemūdens pasauli, izvērst tūres ar gidu par dabas norisēm zem ūdens un citām saistītām tematikām.

Pēc pieprasījuma tiks nodrošināta inventāra piegāde un izmantošana ne tikai pie bijušās Ērgļu dzelzceļa stacijas kompleksa esošajā Vecmuižas ezerā, bet arī citos Madonas novada fonda partnerības ezeros.

FOTO: Auklē piekto bērnu - Ērgļu dzelzceļa staciju  

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Laivas uz Ērgļiem atceļojušas no ASV. Tās iegādātas, lai tūrisma piedāvājums būtu īpašs un atšķirīgs. "Ideja radās tāpēc, ka no Ērgļu stacijas netālu esošajam Vecmuižas ezeram "Latvijas Valsts meži" bija ierīkojuši atpūtas vietu un laipu, turklāt ezerā ir sekls, bet dzidrs ūdens. Labs veids, kā pievērst sabiedrības uzmanību eitrofam - aizaugošam ezeram. Izglītošana kā pievienotā vērtība," stāsta M.Olte.

Viņš norāda, ka laivas oriģināli varētu būt paredzētas seklajām sālsūdens lagūnām. Par to liecina arī laivu LED apgaismojuma zilganais spektrs. Saldūdenim parasti ir siltākas krāsas gaismas.

Pakalpojuma galvenā mērķauditorija būs visi Latvijas iedzīvotāji, kas divatā nepārsniedz 200 kilogramus kopsvarā.

M.Olte norāda, ka šo laivu lielākie plusi ir iespēja pazaudēt robežsienu starp ūdeni un laivotāju. Ja izmanto papildgaismas - var labi vērot zivis un zemūdens pasauli. Iespēja izbaudīt Vecpiebalgas puses ūdensrozes ziedēšanas laikā sev burtiski apakšā.

Mīnuss - jālaivo bez apaviem, jo laivas unikālā pieredze slēpjas tās nesaskrāpēšanā, jābūt uzmanīgiem ekspluatācijā.

Pēc M.Oltes domām, laivas ir īpašas ar to, ka tās ļauj vizuāli saprast katru aira kustību, to, kā tā ietekmē pārvietošanos, kā arī Latvijā citur tādu nav.

Laivas būs pieejamas gan bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā, gan lielāka mēroga pasākumos, kad īsākā laika posmā ar tām var izbraukt vairākas reizes, kā arī mazākām cilvēku grupām, kad mierīgi var vakarēt laivās nakts vai dienas laikā. Šādām grupām Ērgļu dzelzceļa stacijas saimnieki piedāvā izbraucienus ar gidu, stāstījumu par to, ko var redzēt un, iespējams, varēs ieraudzīt.

"Domājam veidot piedāvājumu arī romantiskajiem pārīšiem, kāziniekiem. Šāds izbrauciens vienlīdz noderīgs būtu, īstenojot mičošanu vai kādu citu kāzu tradīciju. Varam jau arī "ieslēgt mūziku" pēc "Ezera skaņu" principa. Šādus unikālus notikumus gan plānojam savlaicīgi un pilnībā pielāgojot konkrētajam klientam," komentē M.Olte.

DB jau rakstīja, ka pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO; FOTO: Kā top? Laivas Rupuči

Ilze Žaime, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meistars Jānis Briška ar stikla šķiedru strādā vairāk nekā piecpadsmit gadus un, meklējot labāko risinājumu mazo upju iepazīšanai, radījis laivas pēc sava dizaina. Kopš tā laika «Rupucis» atzīts gan par Gada Rūpnieciskā dizaina balvas laureātu, gan iekarojis mazāku un lielāku laivotāju sirdis.

Pirmais laivas prototips tapa uz no kartona un līmlentes radītas formas. Pēc testēšanas ūdenī meistars secināja, ka joka rezultātā radītais prototips ir gan stabils, gan izturīgs un ķērās pie stiklaplasta formas izveides, kas ļāva uzsākt «Rupuču» ražošanu.

Rīgā ražotās laivas ir paredzētas vienam braucējam, un to autors tās iesaka bērniem vecumā no 10 gadiem un pieaugušajiem svarā līdz 110 kg. Tās tiek vadītas ar viena aira palīdzību.

Nelielās laivas svars ir apmēram 11 kg, padarot tās piemērotas gan pārvadāšanai - ar tām ir iespējams piekļūt ūdens tilpnēm, kur ar lielākām laivām tas nebūtu iespējams, gan uzglabāšanai - izņemot sēdeklīšus tās ietilpst viena iekš otras. Pirmā pirms četriem gadiem izgatavotā laiva ir pierādījusi savu izturību ne reizi vien, jo nereti «Rupučiem» nākas saskarties ar Latvijas upju akmeņiem un krācēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Blue Shock Race" jau gadiem strādā pie elektrokartingu izveides. Pērnais gads bija pirmais, kad ieņēmumi pārsniedza izdevumus, bet Covid krīzes laikā noslēdzās darbs pie 200 tūkstošus eiro vērta pasūtījuma par elektrokartingu piegādi Meksikas kartingu hallei "Shock Grip".

Uzņēmuma "Blue Shock Race" birojā uz galda krājas pasūtījumi no dažādām pasaules valstīm. Nelielā ražotne Liepājā jāpilnveido, lai spētu reaģēt uz augošo pieprasījumu, tomēr pats interesantākais ir teju desmit gadus ilgais ceļš līdz panākumiem.

"Mēs krīzē esam visu laiku. Mēs nevienu brīdi neesam bijuši ārā no krīzes! Visi projekti par trešdaļu naudas! Šobrīd mēs nejūtamies diskomfortā, drīzāk kā zivis ūdenī. Tas, ko pārējiem varam pateikt, – Ķīna no Covid ir ārā! Mēs nebijām domājuši, ka ķīnieši būs mūsu nākamais lielais klients, bet tagad ir. Viņi grib, un viņi jau strādā!" žurnālam "Dienas Bizness" saka "Blue Shock Race" vadītājs Artis Daugins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam uzņēmumam, kas darbojas internetā, noteikti nav svešs trīs burtu salikums SEO jeb Search Engine Optimization – tam, vai uzņēmums būs atrodams Google vai kādas citas meklētājprogrammas pirmajā lapā, ļoti bieži ir izšķiroša nozīme. Šoreiz apskatīsim, kādēļ SEO optimizācija nepieciešama arī mazajiem uzņēmumiem!

1. iemesls: SEO ļauj zīmolam kļūt atpazīstamam

Atrodoties meklētājprogrammu augšgalā, cilvēki arvien biežāk redzēs Tavu zīmolu, jo SEO optimizācija ir arī zīmola atpazīstamības veicināšana, veidojot kvalitatīvu, interesantu un lietotājiem noderīgu saturu gan mājaslapā, gan ārpus tās. Un nākamreiz meklējot produktu vai pakalpojumu, pastāvēs daudz lielāka iespējamība, ka potenciālais klients to iegādāsies tieši no Tevis. Tas ir īpaši svarīgs aspekts mazajiem uzņēmumiem – SEO optimizācija ir ļoti labs veids, kā ar salīdzinoši nelielām izmaksām apsteigt konkurentus – “lielās zivis”.

2. iemesls: SEO optimizācija sniedz ilgtermiņa rezultātu

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju demonstrē starptautiskā pārtikas izstādē Vācijā

Žanete Hāka, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis izveido produktu Āzijas tirgum

Jeļena Šaldajeva, 17.10.2019

Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris

Foto: Maksims Frederiks Šaldajevs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju audzēšanas un pārstrādes uzņēmums «Vlakon» tuvākajos piecos gados plāno realizēt gatavo produkciju ne tikai pašreizējos eksporta tirgos Igaunijā un Lietuvā, bet arī Vācijā, sacīja kompānijas komercdirektors Georgijs Jevsikovs.

«Gribētos vismaz mazliet paplašināties uz blakus esošajām valstīm, jāsāk strādāt uz eksportu. Mēģināsim strādāt ar lielveikaliem, tagad pārskatām cenu pozīcijas un politiku, lai varētu iekļauties lielveikalu pieprasītājā cenu plūsmā un piegādāt prasīto produkcijas apmēru. Domājam par gatavās produkcijas eksportu uz Vāciju,» sacīja Jevsikovs.

Vācijas tirgū iecerēts mēģināt iekļūt ar dažāda veida produktiem, par ko pagaidām rit pārrunu process. Komentējot to, vai uzņēmumam pietiks ražošanas jaudas eksporta attīstībai, Jevsikovs atbildēja apstiprinoši.

«Esošās iekārtas ļauj palielināt ražošanas jaudas. Pašlaik strādājam apmēram 5-6 dienas [nedēļā] pa astoņām stundām, bet īstenībā zivju pārstrādes cehs varētu strādāt divās maiņās sešas dienas nedēļā,» viņš pastāstīja. Jevsikovs pauda pārliecību, ka uzņēmuma produkcijas realizācijai ir perspektīvas, ko apliecina daudzās uzņēmuma rīkotās degustācijas, kurās izprastas potenciālo patērēju garšas īpatnības un saņemtas ļoti labas atsauksmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Atklātas listērijas dēļ Igaunijas Rimi piesardzības nolūkos atsauc salātus

LETA--BNS, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas mazumtirgotāja "Rimi" meitasuzņēmums Igaunijā atsauc visus svaigos salātus pēc tam, kad pagājušajā nedēļā termāli neapstrādātu produktu gatavošanas ceha salātu nodaļā uz nenotīrītas darba galda virsmas tika atklāta bīstamā baktērija listērija, kas izraisa listeriozi.

Atkārtota paraugu no virsmas pārbaude gaidāma pirmdien. Lai gan ir iespējams, ka atkārtotas pārbaudes rezultāts būs negatīvs, "Rimi Eesti Food" piesardzības nolūkos atsauc visus salātus.

"Runa ir par darba virsmu, kas nonāca saskarē ar izejvielām, kas tiek izmantotas salātu pagatavošanā," sacīja "Rimi" kvalitātes vadītājs Algiss Murumā.

"Uz pārbaudēm esam nosūtījuši arī aizdomīgās izejvielas - šie rezultāti tiks saņemti nākamās nedēļas laikā. Par atklājumu ir informēti piegādātāji, kā arī Veterinārais un pārtikas dienests. Viņi no savas puses ir sākuši izmeklēšanu par konkrētajiem produktiem un izejvielām," klāstīja kompānijas pārstāvis.

Murumā pauda, ka pagaidām nav zināms, vai baktērijas klātbūtne konkrētos pārtikas produktos pārsniedz pieļaujamo līmeni un vai tā vispār ir nonākusi produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu autopārvadājumu nākotnes redzējums caur likumdošanas un darbaspēka pieejamības prizmu

Jeļena Šaldajeva, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā ziemā Āgenskalna tirgus papildināts ar jaunu ziemas paviljonu, tādējādi paredzot plašāku preču klāstu.

No decembra Āgenskalna tirgū pastāvīgi darbojas jauns paviljons, kur ikdienā var iegādāties dārzeņus un augļus, pienu un olas, gaļu un zivis, maizi un konditorejas izstrādājumus.

Investīcijas jaunā paviljona izveidē pagaidām netiek izpaustas.

Visu decembri tirgus pagalmu piepildīs arī visu izmēru un kuplumu egles. Tāpat varēs iegādāties austrumu saldumus un lietuviešu halvu, kazas sieru, bišu maizi, sukādes, ievārījumus, piparkūku mīklu, kā arī karstvīnu un "street food".

Decembra sestdienās un svētdienās Āgenskalna tirgū tirgosies vairāk nekā 20 Latvijas mājražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gamma-A šprotes eļļā

Monta Glumane, 06.12.2019

"Līcis-93" ražošanas vadītāja Regīna Rūmniece. Tālāk galerijā skatāms ražošanas process uzņēmumā!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmuma "Līcis-93" ražotnē, lai redzētu, kā top šprotes eļļā.

Uzņēmums šprotes ražo dažādos iepakojumus un ar dažādām garšām. Produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, bet Latvijā tiek patērēti mazāk kā 10% no kopējā gada apjoma. Uzņēmums vēlas kļūt par Nr.1 šprotu ražotāju pasaulē.

"Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmumi "Līcis-93" un "Gamma-A" pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Pērn "Gammai-A" par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt "Līcim-93" apgrozījums kāpis par 31% un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi pārtikas un mazumtirdzniecības jaunumiem, "Maxima Latvija" apkopojusi un paskaidro pasaulē aktuālus terminus, kas arvien vairāk ienāk cilvēku ikdienā, izvēloties sev atbilstošāko piedāvājumu veikalos.

Zemāk daļa no jaunvārdiem, kas ieviesti, skaidrojot aktuālākās tendences.

1. Flexitarian diet jeb fleksitārā diēta

Jauns gads lielai daļai cilvēku iesākas ar kādu jaunu apņemšanos. Ja neesi veģetārietis, bet vēlies mainīt savus ēšanas paradumus, vari sākt ar fleksitāro diētu, kas ir mazāk stingrs ēšanas stils.

Fleksitārā diēta mudina baudīt galvenokārt uz augu bāzes gatavotus ēdienus, vienlaikus ļaujot gaļai un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem nelielos daudzumos tikt iekļautiem ēdienkaratē. Ja vēlies uzturā lietot vairāk augu valsts izcelsmes pārtikas, bet nevēlies pilnībā atteikties no gaļas ēdieniem, vari izmēģināt fleksitāro diētu.

Komentāri

Pievienot komentāru