Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Tihemetsa Talu zivjsaimniecības īpašniece Tīna Mai

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Pavasaros un rudeņos, kad tūristu un pircēju ir mazāk, svaigās zivis nereti paliek pāri. Pirms tās sabojājas, saimnieces dēli tās ved uz mazākiem ciematiem, kur par velti izdala gribētājiem.

Mācību gada laikā biežākie viesi saimniecībā ir skolēni, kuru ekskursijas nodrošina T. Mai piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi, tādējādi bērniem pašiem nekas nav jāmaksā. Vasarās, festivālu laikā uz saimniecību ekskursijās un zivju zupu baudīt ierodas arī vissmalkākie ļaudis no lielpilsētām.

Arī citiem vietējiem zvejniekiem kūpinātavā ir iespējams kūpināt savu lomu - tas maksā 8 eiro par kilogramu zivju. Zivis kūpina uz alkšņa malkas, un, kad ir pieejami, izmanto arī ābeļu un ķiršu koku. Kūpināšanai piemērotākās esot lietainas, karstas dienas, kad zivis ir gatavas jau trīs stundu laikā.

Saimniecībai papildu ienākumus nodrošina meistarklašu vadīšana. Iesālītas zivis visi interesanti var pamēģināt sagatavot un sapildīt burciņās. Taču, raugoties no biznesa vadības puses, šādu meistarklašu piedāvāšana nav tik viegli noorganizējama, jo par to, vai zivis būs, vai nē, parasti var uzzināt tikai dienu vai divas pirms pasākuma.

Zivju kūpināšanas bizness lēnām noplok, jo samazinās gan zvejas apmēri, gan mūsdienu darba iespējas vilina prom no sūrā darba. Paplašināt zivju apstrādes biznesu T. Mai necer, jo tas neesot viegls darbs. Lielu daļu ikdienas veido dokumentu aizpilde un formalitātes. Birokrātija esot spēcīga, un veidlapas esot jāaizpilda par katru vismazāko veikto darbību. Gan zivs ielikšana, gan izņemšana no kūpinātavas ir jādokumentē.

Visbiežāk saimniecībā kūpinātas tiek reņģes, šprotes un ķilavas, taču ik pa laikam arī tādas vietējās delikateses kā zutis. Saimniecībā zuti var iegadāties svaigu un tā cena ir apmēram 35 eiro/kg. Kūpināts tas maksā 50-60 eiro/kg. Zuša zupas baudīšana un saimniecības apmeklējums vienai personai maksā 16 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru