Pēdējā lielā kūpinātava uz salas 

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

Ilze Žaime, 2019. gada 30. septembris plkst. 10:08

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Pavasaros un rudeņos, kad tūristu un pircēju ir mazāk, svaigās zivis nereti paliek pāri. Pirms tās sabojājas, saimnieces dēli tās ved uz mazākiem ciematiem, kur par velti izdala gribētājiem.

Mācību gada laikā biežākie viesi saimniecībā ir skolēni, kuru ekskursijas nodrošina T. Mai piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi, tādējādi bērniem pašiem nekas nav jāmaksā. Vasarās, festivālu laikā uz saimniecību ekskursijās un zivju zupu baudīt ierodas arī vissmalkākie ļaudis no lielpilsētām.

Arī citiem vietējiem zvejniekiem kūpinātavā ir iespējams kūpināt savu lomu - tas maksā 8 eiro par kilogramu zivju. Zivis kūpina uz alkšņa malkas, un, kad ir pieejami, izmanto arī ābeļu un ķiršu koku. Kūpināšanai piemērotākās esot lietainas, karstas dienas, kad zivis ir gatavas jau trīs stundu laikā.

Saimniecībai papildu ienākumus nodrošina meistarklašu vadīšana. Iesālītas zivis visi interesanti var pamēģināt sagatavot un sapildīt burciņās. Taču, raugoties no biznesa vadības puses, šādu meistarklašu piedāvāšana nav tik viegli noorganizējama, jo par to, vai zivis būs, vai nē, parasti var uzzināt tikai dienu vai divas pirms pasākuma.

Zivju kūpināšanas bizness lēnām noplok, jo samazinās gan zvejas apmēri, gan mūsdienu darba iespējas vilina prom no sūrā darba. Paplašināt zivju apstrādes biznesu T. Mai necer, jo tas neesot viegls darbs. Lielu daļu ikdienas veido dokumentu aizpilde un formalitātes. Birokrātija esot spēcīga, un veidlapas esot jāaizpilda par katru vismazāko veikto darbību. Gan zivs ielikšana, gan izņemšana no kūpinātavas ir jādokumentē.

Visbiežāk saimniecībā kūpinātas tiek reņģes, šprotes un ķilavas, taču ik pa laikam arī tādas vietējās delikateses kā zutis. Saimniecībā zuti var iegadāties svaigu un tā cena ir apmēram 35 eiro/kg. Kūpināts tas maksā 50-60 eiro/kg. Zuša zupas baudīšana un saimniecības apmeklējums vienai personai maksā 16 eiro.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 17. septembris plkst. 8:39

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem...

2019. gada 16. septembris plkst. 15:59

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju,...

2019. gada 29. augusts plkst. 15:53

Pirmie pasažieri izmēģinājuši braucienu ar autobusu bez vadītāja jaunatklātajā maršrutā Kadriorgā,...

2019. gada 27. augusts plkst. 13:17

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29. augustā ieiet Igaunijas tirgū ar...

2019. gada 07. augusts plkst. 13:26

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju...

Nepalaid garām

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 24. septembris plkst. 12:57

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no...

2019. gada 20. septembris plkst. 8:29

Pirms sešiem gadiem, kad pasaulē nāca interjera dizaineres Ingas Skrastiņas otrais bērns,...

2019. gada 19. septembris plkst. 12:17

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk...

2019. gada 19. septembris plkst. 8:11

Inga Skrastiņa interjerus cenšas atdzīvināt, ienesot tajos baltu spēka zīmes un sakrālo...

2019. gada 18. septembris plkst. 10:14

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000...

2019. gada 18. septembris plkst. 7:47

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa...

2019. gada 18. septembris plkst. 6:27

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

2019. gada 17. septembris plkst. 15:09

Londonas bērnu modes nedēļā «Mini mode» debitējis Latvijā radītais bērnu apģērbu zīmols...

2019. gada 17. septembris plkst. 8:39

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem...

2019. gada 13. septembris plkst. 8:44

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš...