Mazais bizness

Lielākie tūrisma objekti - viena apsaimniekotāja rokās

Ilze Žaime, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Igaunijas lielākās salas Sāremā galvenie apskates objekti - Kāli meteorīta krāteris apriņķa vidienē, Pangas klintis salas ziemeļu krastā un Anglas vējdzirnavu pakalns ar četrām 19.gs koka dzirnavām ir viena apsaimniekotāja rokās.

Uzņēmēja Alvera Sagura dzimtā vieta ir Sāremā, un vairākus gadus viņš darbojies mežu apsaimniekošanas nozarē ģimenes uzņēmumā. Tūrismam A. Sagurs pievērsies pirms 30 gadiem, kad salā sāka attīstīties viesu uzņemšana.

Nesen A. Sagurs iegādājās Anglas vējdzirnavām blakus esošo kokapstrādes kompleksu, kur plāno izveidot jaunu apmeklētāju centru un nodrošināt aktivitātes, kas ļautu ielūkoties tajā, kā darbi veikti senatnē.

Anglas apmeklētāju centrā viņš jau izveidojis vērienīgu kolekciju ar seniem instrumentiem, kas ir viena no lielākajām antīko instrumentu kolekcijām Igaunijā, ja ne visā Ziemeļeiropā.

Zemi, kas ietver šos ievērojamos Sāremā apskates objektus, A. Sagurs nomā. Sākotnēji viņš attīstīja viesiem ērtus stāvlaukumus un informācijas stendus, taču laika gaitā viņš katrā no apskates vietām izveidojis arī vasaras kafejnīcas un restorānus.

Ideja celt apmeklētāju centrus radusies pavisam praktisku apsvērumu dēļ - cilvēki speciāli braukuši aplūkot dzirnavas un ikreiz apmeklētājiem radies jautājums - kur ir labierīcības? Līdz ar to izlemts, ka jāīsteno lielāki plāni - apmeklētāju centri.

Anglas pakalna apmeklētāju centrs, pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumam, tika uzbūvēts 2011.gadā. Tagad apmeklētājiem tiek sniegta iespēja profesionāļu pavadībā piedalīties kādā no rokdarbu darbnīcām - kokapstrādē, vilnas un filca apstrādē, kā arī kaļķakmens jeb dolomīta apstrādē. Vienas no Anglas pakalna vējdzirnavām piedzīvojušas pilnīgu restaurāciju, un tur joprojām tiek malti milti, no kuriem restorāna pavāri cep maizi.

Jautāts, vai pieprasījums pēc tūristu aktivitātēm ir tik liels, lai atvērtu jaunu tūrisma galamērķi, viņš atbild, ka Sāremā ir trīs resursi, ar kuriem uzņēmējiem strādāt - dolomīts, kadiķu zari un tūristi. Tādēļ arī ir vērts paplašināties un investēt šajās nozarēs.

Lai gan apmeklētāju centri darbojas visu gadu, tūrisma sezona Sāremā ir īsa, tā sākas vasaras saulgriežu sezonā un beidzas augusta vidū, kad Skandināvijas valstīs, no kurienes ierodas vairākums tūristu, sākas mācību laiks.

Uzņēmējs atzīst, ka kopumā šāds bizness ir izaicinājumu pilns, arī ienākumi katru gadu dažādojas - kāds no uzņēmumiem pelna vairāk, kāds mazāk, kopumā izlīdzinot peļņu. Kāli meteorīta apmeklētāju centrs tiekot apmeklēts visvairāk, taču ilgāk cilvēki uzturas Anglas pakalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Db.lv viesojas Igaunijas senākajā amatalus darītavā

Ilze Žaime, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Operators tiks meklēts uz pieciem gadiem, par konkursa kritēriju nosakot zemāko cenu. Kā laikrakstam «Saarte Haal» sacījusi Sāremā pagasta vecākā vietniece Marili Nītsa, par konkrētām summām vēl nav runa, jo vispirms tiks gaidīti konkursa rezultāti.

«Kad beigsies konkurss, noskaidrosies nepieciešamo subsīdiju apjoms, kuru segšanu gatavojas uzņemties Ventspils brīvosta un Sāremā pašvaldība,» viņa norādījusi.

Pēc Nītsas teiktā, subsīdiju apmēru var noteikt, vienīgi balstoties uz agrākajām šā maršruta izmaksām vai uz kuģu maršrutu analīzi, kas veikta pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma.

Šī analīze liecina, ka prāmju satiksme maršrutā Ventspils-Mentu iespējama vienīgi ar sabiedriskā sektora atbalstu un vajadzīgā summa pirmajos trijos gados varētu sasniegt 900 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Sāremā un Stokholmu vasaras sezonā būs regulārā tiešā aviosatiksme, kuru subsidēs Igaunijas salas pašvaldība.

To paredz līgums, kuru Sāremā pašvaldība parakstījusi ar Zviedrijas aviokompāniju "Braathens Regional Airlines", vēsta pašvaldības preses dienests.

Līguma termiņš ir trīs gadi.

Reisi starp Kuresāri un Stokholmas Brommas lidostu notiks no 15.maija līdz 18.septembrim pirmdienās un piektdienās ar turbopropelleru lidmašīnu "ATR 72-600", kurā ir 72 sēdvietas.

Lidojuma ilgums būs nepilna stunda.

Lai subsidētu šos reisus, Sāremā pašvaldība piešķīrusi 180 000 eiro.

"Šis starptautiskais aviomaršruts pavērs pilnīgi jaunas iespējas Sāremā iedzīvotājiem, jo no Kuresāres Stokholmas centrā varēs nokļūt nepilnā stundā. Arī Sāremā kļūs pieejama miljoniem Zviedrijas iedzīvotāju, kuri līdz šim atteikušies no domas doties uz salu ērtu transporta savienojumu trūkuma dēļ, un izvēlējušies citus galamērķus," sacījis Sāremā pašvaldības mērs Madiss Kallass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums nebūs pareizākais

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāks sarunas ar uzņēmumu «Kihnu Veeted» par prāmju satiksmi starp Mentu un Ventspili

LETA--BNS, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Vienpadsmit dienu garumā aizvadīts Saaremaa Food Festival

Ilze Žaime, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju, gan pagarinot tūrisma sezonu Sāmsalā, Igaunijā, gan atgādināt iedzīvotājiem par vietējajiem produktiem un tradicionālām maltītēm, ko salas iedzīvotāji baudījuši paaudžu paaudzēm.

Festivāla ietvaros norisinās arī Sāremā lielākās pilsētas Kuresāres Restorānu nedēļa. Šogad tajā piedalījās 13 restorāni. Restorānu sarūpētajām maltītēm izmaksājot 10 eiro pusdienlaikā un 18 eiro vakariņu laikā, tā bija iespēja nobaudīt restorānu piedāvājumu par zemākām cenām nekā tas izmaksātu ikdienā. Kā pamatnoteikums restorāniem bija katrā piedāvātajā maltītē vismaz 70% izejvielu nodrošināšana no vietējiem ražotājiem.

Iepriekšējos gadus festivāls ildzis septiņas dienas, taču šogad pirmo reizi tas tika pagarināts līdz vienpadsmit dienu garai programmai, tādējādi dodot iespēju izbaudīt piedāvātos pasākumus divu nedēļas nogaļu garumā. Festivāla organizatoram organizācijai «Saaremaa Turism» tas nozīmēja jaunus izaicinājumus - piedāvāt apmeklētājiem aizraujošu programmu vairāk nekā desmit dienu garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notiek domnīca Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks

Jānis Goldbergs, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) domnīca «Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks» notiek šodien, 27. septembrī viesnīcā Pullman. No plkst. 9.00 līdz 12.00 to var skatīties tiešraidē vietnē www.meetriga.com.

Domnīcā pirmo reizi Latvijā vienkopus pulcējas politikas veidotāji, nozares pārstāvji un ārvalstu eksperti, lai diskutētu par iespējām vēl vairāk attīstīt Rīgu kā reģiona darījumu tūrisma centru, konkurējot ar Tallinu un Viļņu. Tas ir nozīmīgi ne tikai Rīgas, bet valsts tautsaimniecības un izaugsmes kontekstā, jo darījumu tūrisms ir spēcīgs ekonomikas attīstības dzinējspēks, uzskata domnīcas organizētāji.

Domnīcas pirmajā paneļdiskusijā piedalās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī domnīcas iniciators – RTAB valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds. Otrajā paneļdiskusijā piedalīsies nozares pārstāvji – asociācijas, operatori un tūrisma aģentūras. Kā paneļdiskusiju viesi piedalīsies atzīti un pieredzējuši ārvalstu eksperti – Sallija Grīnhila (Sally Greenhill) no Lielbritānijas un Henriks fon Arnolds (Henrik von Arnold) no Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) dibinātāju sapulcē par RTAB valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Jenzis, kurš līdz šim ieņēma biroja valdes locekļa amatu, informē Rīgas domē.

Rīgas pašvaldības pusi sapulcē pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai RTAB strādātu augsti profesionāli speciālisti. "Jānis Jenzis tūrisma un ar to saistītajās nozarēs strādā jau ilgus gadus un ir pietiekami pierādījis sevi. Uzskatu, ka viņa vadībā RTAB varēs ne tikai atgūties no pērnā gada notikumiem, bet arī ar jaunu jaudu tupināt darbu pie tūristu piesaistes Rīgai," pamato O.Burovs.

"RTAB ir atguvies no pagājušā gada notikumiem un šogad birojam ir nepieciešams restarts. Tūrisma nozarei ir būtiska loma galvaspilsētas ekonomikā. Lai veiksmīgi veidotu Rīgas tēlu ārpus Latvijas robežām, un palielinātu tūristu skaitu, mēs plānojam plaši atvērt savas durvis tūrisma nozares profesionāļiem," uzsver J.Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis, kurā izmitina tūristus, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātie grozījumi Tūrisma likumā.

Likumā tika precizētas vairākas tūrisma definīcijas un pašvaldību kompetences tūrisma jomā, kā arī iekļaujot likumā administratīvās atbildības jautājumus no Administratīvo pārkāpumu kodeksa.

Likumprojektā precizētas vairākas ar tūrismu saistītas definīcijas, tai skaitā iekļaujot jaunu terminu - «viesu dzīvoklis». Līdz ar to par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis vai ēkas daļa, kurā tiek nodrošināta tūristu diennakts izmitināšana un apkalpošana, kas sekmēs kvalitātes un drošības prasību ievērošanu arī šāda veida tūristu naktsmītnēs.

EM skaidroja, ka tūristu mītnes definīcijas paplašināšana sekmēs vienlīdzīgākus konkurences nosacījumus starp dažāda veida tūristu mītnēm un sakārtos sadarbības ekonomikas komercdarbības jomu, kā arī mazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Vienlaikus tiks radīti priekšnosacījumi precīzāku statistikas datu uzskaitei par tūristu galamērķiem un tajos pavadīto laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen šķita, ka šis būs kluss un mierīgs gads, un sagaidāma mērena izaugsme, taču situācija pasaulē ir strauji mainījusies, jaunākajā "Luminor" Baltijas ekonomikas apskatā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pandēmija nav vienīgais faktors, kas ietekmē ekonomikas prognozes, tomēr šobrīd tā aizēno visus pārējos īstermiņa faktorus. Ietekmi uz ekonomiku šobrīd var tikai sākt aplēst. Vairs nav šaubu, ka šogad Latvijas IKP samazināsies, ietekme būs mērāma vairākos procentos. Ir veselas nozares, kuru darbība ir faktiski aizliegta, ārvalstu tūrisms šobrīd nav iespējams. Rūpniecības darbību ietekmēs gan pieprasījuma samazināšanās citās valstīs, gan šķēršļi izejvielu un gatavo produktu transportēšanai. Ķīnas pieredze rāda, ka epidēmijas kulminācijā krasi kritīsies arī ilglietošanas preču pārdošana. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka IKP samazināšanās 2.ceturksnī būs mērāma ar divciparu skaitli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā ienākot robotiem un dažādiem robotiskiem risinājumiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to izmantošanas juridiskajiem un ētiskajiem izaicinājumiem.

Šā gada notikumi pasaulei varētu likt mainīties vairākos veidos, un viens no virzieniem ir vēl lielāka dažādu darbu automatizācija.

Mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās, un daudzos uzņēmumos tās aizstāj vai būtiski atvieglo cilvēku darbu.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 9. jūnija numurā:

  • viedokļi - administratīvi teritoriālā reforma
  • viedokļi - kāpēc negribam savus sezonas strādniekus
  • aktuāli - pandēmija kā maksātspējas tests visiem
  • numura tēma - roboti

- roboti rada juridiskus un ētiskus jautājumus

- pandēmija kā automatizācijas paātrinātājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūristiem, kuri ir gatavi apceļot Lietuvu, lai nobaudītu dažādas nedzirdētas saldējuma šķirnes, šovasar izveidota īpaša saldējumu karte, par ko parūpējusies nacionālā tūrisma veicināšanas aģentūra "Keliauk Lietuvoje" ("Ceļo Lietuvā").

Kā vēsta Lietuvas sabiedriskais radio, šī karte palīdzēs uzmeklēt dažādos Lietuvas novados saldējuma kafejnīcas, konditorejas un restorānus, kur tiek piedāvāts nogaršot saldējumu gan ar liepziedu medu, gan iesalu, peoniju ziedlapiņām, apgrauzdētām ķimenēm, mārsilu, priežu skujām un pat ar žāvētu makreli.

Kā pastāstījis Lietuvas kulinārā mantojuma pētnieks profesors Rimvīds Laužiks, saldējums lietuviešu galdā parādījies 18. gadsimtā, vairākus gadsimtus pēc pirmā vēsturniekiem zināmā deserta, kas savulaik pasniegts dižkunigaiša Jogailas galmā, - svaigiem gurķiem ar medu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu pēc kārtas reemigrantiem ir iespēja pieteikties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un plānošanas reģionu organizētajā konkursā, lai pretendētu uz grantu atbalstu saimnieciskās darbības īstenošanai, attīstībai vai uzsākšanai, tomēr to izmanto un var saņemt tikai neliela daļa

Finansējuma apmērs vienam projektam ir līdz 10 000 eiro, taču, lai to saņemtu, nepieciešams arī reemigranta personiskais ieguldījums saimnieciskās darbības īstenošanā vai uzsākšanā, proti, jānodrošina piesaistītās investīcijas, kā arī trīs gadu periodā pēc projekta uzsākšanas jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Minimālais piesaistīto investīciju apmērs ir 50% apmērā no projekta iesniegumā pieprasītā atbalsta finansējuma.

Konkurss tiek organizēts jau otro gadu pēc kārtas, lai sniegtu atbalstu (grantu veidā) reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai. Pērn tika saņemti 17 projektu pieteikumi, bet atbalstīti vien 9 par kopējo summu 75 775 eiro. Lielā starpība starp sākotnējo projektu interesi (170), iesniegto projektu skaitu (17) un atbalstīto projektu skaitu (9) 2018. gadā pamatā bija saistāma ar atbalsta pretendentu neatbilstību vienam no pamatkritērijiem – lielākā daļa no pretendentiem, lai arī ilgstoši jau dzīvo ārvalstīs, nebija «izdeklarējušies» no Latvijas. Proti, daļa no reemigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma pretendentiem nebija norādījuši savu ārvalsts adresi Iedzīvotāju reģistrā. Šis kritērijs tika izvēlēts, lai bez papildu informācijas pieprasīšanas reemigrantam reģionu vērtēšanas komisijas varētu pārliecināties par ilgstošas prombūtnes apstākli. Arī 2019. gadā kritērijs par ārvalsts adreses norādīšanu Iedzīvotāju reģistrā ir saglabāts. 2018. gadā nozares/jomas, kurās tika pieteikti projekti, bija: metālapstrāde, pārtikas nozare, IKT pakalpojumi, būvniecība, tūrisms un viesnīcu pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvi Francijā paralizējis valsts mēroga streiks.

Iedzīvotājus saniknojušas plānotās pensiju reformas. Skolotājiem un transporta darbiniekiem streikā pievienojušies policisti, juristi, slimnīcu un lidostu darbinieki, kā arī citu profesiju pārstāvji.

Prezidents Emanuels Makrons vēlas ieviest universālu, uz punktiem balstītu pensiju sistēmu. Tā aizstātu pašreizējo sistēmu, kurai ir 42 dažādas pensiju shēmas privātajā un publiskajā sektorā ar atšķirībām pensionēšanās vecumā un pabalstos.

Demonstrācijas aptvērušas vismaz 40 pilsētas Francijā, tai skaitā Parīzi, kā rezultātā valstī būtiski traucēta ikdienas dzīve un tūrisms.

Informācija par streikā iesaistīto cilvēku skaitu dažādos medijos ir atšķirīga, bet tiek lēsts, ka ielās izgājuši vismaz 800 000 cilvēku. Paredzams, ka demonstrācijas turpināsies arī nākamajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos fondu tirgos negaiss nav pārgājis arī šīs nedēļas beigās. Rezultātā daudzi nozīmīgākie pasaules akciju tirgi ieslīdējuši tā saucamajā korekcijas stadijā, kas nozīmē vadošā tirgus cenu indikatora samazināšanos kopš nesenajām augstienēm vismaz par 10%.

Ja kritums šādos tempos turpināsies, tad tepat aiz stūra var izrādīties arī tā saucamais "lāču tirgus", par ko tiek saukta cenu samazināšanās vismaz par 20%.

Pretendents uz buļļa nokaušanu

Nepārtraukts pasaules nozīmīgākā akciju tirgus - ASV - pieaugums jeb buļļu tirgus turpinās jau gandrīz 11 gadus. Tas to padara par pašu garāko šādu pieauguma periodu vēsturē. Vistuvāk lāču tirgus stadijai šis tirgus šajā periodā, šķiet, nonāca 2018. gada beigās, kad S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,8%. Tomēr – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija vērojama nebija, un tam sekoja vēl krietni lielāks cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 500 Luminor klientiem

Zane Atlāce - Bistere, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms "Covid-19" epidēmijas bankā par kredītbrīvdienām interesējās vien pāris klienti mēnesī, tad šobrīd jau nedēļas laikā kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 500 Luminor klientiem, informē bankas pārstāve Inese Kronberga.

Lielākoties tās bijušas nepieciešamas tieši hipotekārajiem kredītiem. Ņemot vērā ārkārtas situācijas radītās finanšu grūtības, "Luminor" pieejamas kredītbrīvdienas hipotekārajam kredītam līdz sešiem mēnešiem, patēriņa kredītam un līzingam - līdz trīs mēnešiem. Tās tiek piešķirtas, nemainot līguma nosacījumus un bez komisijas maksas.

Redzam, ka šobrīd lielāko interesi izrāda tieši pašnodarbinātie, individuālie komersanti un mikrouzņēmēji. Savukārt skatoties pa nozarēm, dominē klienti, kas strādā tūrisma un dažādās transporta un pārvadājumu jomās.

"Galvenais, aicinām pie mums vērsties, tiklīdz saprot, ka varētu saskarties ar finanšu grūtībām. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā pieprasījums pēc attālinātām konsultācijām ir pieaudzis gandrīz uz pusi, aicinām klientus būt saprotošiem, ja nākas nedaudz uzgaidīt - konsultantu jauda jau ir palielināta, un noteikti sniegsim atbildi, tiklīdz tas būs iespējams," uzsver Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru