Tirdzniecība un pakalpojumi

Viesmīlības izeju no krīzes saredz gastronomiskā tūrisma attīstībā

Db.lv, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Lai nodrošinātu Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares atkopšanos no krīzes, ir nepieciešama vienota rīcība gastronomiskā tūrisma attīstībā, secināts Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Ērika Lingebērziņa īstenotajā pētījumā “Gastronomiskais tūrisms galamērķa konkurētspējai”.

Ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas nokļūšanas Michelin ceļvedī un nacionālā gastronomiskā tūrisma ceļveža veidošanas, kā arī pašmāju vadošo pavāru individuālo zīmolu attīstības.

“Pasaules Tūrisma organizācija min gastronomisko tūrismu, kā vienu no vadošajiem virzieniem tūrisma atjaunošanai pēc pandēmijas. Izcilie Latvijas restorāni un šefpavāri vēl pirms pandēmijas ir spējuši piesaistīt ārvalstu viesu uzmanību un patīkami pārsteigt un aizraut. Šobrīd, kad pie nozares debesīm sabiezējuši tumši problēmu mākoņi – izdzīvošanas jautājums, energoresursu cenu, vispārējais nozares nodokļu slogs, darbinieku un tūristu trūkums, – ir valstiskā līmenī jādomā, kā mēs šo nozari revitalizēsim. Asociētā profesora Ērika Lingebērziņa pētījums ir labs pamats jeb atspēriena punkts plašākai diskusijai par gastronomiskā tūrisma iespējām gan nozares, gan katra uzņēmuma kontekstā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Latvijas viesmīlības nozarei ir jārēķinās ar vēl vienu grūtu sezonu 

Viesmīlības nozares īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā divu Covid-19 pandēmiju laikā ir samazinājies...

Nacionālā identitāte ir eksportspējas faktors, ko visas valstis izmanto tūrisma veicināšanā. Un gastronomiskā identitāte ir uztverama kā daļa no valsts tēla un kopējā tūrisma galamērķa tēla. Pašlaik diemžēl gastronomiskā tūrisma produktu pieprasījuma tendences atšķiras Rīgā un pārējā Latvijas teritorijā. Tāpēc ir kritiski svarīga viesmīlībā strādājošo prasmju un zināšanu pilnveide un attīstība, veicinot izpratni par eksportspējas veicināšanas nozīmīgumu, ekonomiskajiem ieguvumiem un ar to saistīto nozares attīstību.

Latvijas viesmīlības nozarei ir jārēķinās ar vēl vienu grūtu sezonu 

Viesmīlības nozares īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā divu Covid-19 pandēmiju laikā ir samazinājies...

“Pētījums atklāj, ka lai gan visas nozares iesaistītās puses saredz gastronomiskā tūrisma attīstības virsmērķus – tūristu skaita pieaugums, uzturēšanās ilguma pagarināšana un tūrisma ieņēmumu palielināšana, pastāv iekšējās koordinācijas trūkums par prioritāri veicamajiem uzdevumiem. Lai gan spējam identificēt gastronomiju kā daļu no kultūras vērtības, praktiskā produktu veidošanā ne vienmēr tas tā notiek. Ja dzīvesstila restorāni un pilna servisa restorāni daudz biežāk izprot gastronomiskā tūrisma attīstību, tad cita ēdināšanas segmenta uzņēmumi daudz biežāk domā tikai atsevišķu gastronomisko piedāvājumu kategorijās. Nereti gastronomiskais tūrisms tiek uztverts tikai kā elitārs tūrisma produkts un, iespējams, tas pašlaik ir šķērslis, lai mazā pilsētas kafejnīcā daudz biežāk parādītos vietējās tradīcijās balstīts piedāvājums. Tūrisma pārvaldības organizācijas un pašvaldības var palīdzēt šāda plašāka konteksta izpratnes radīšanā, bet primāri līderība ir jāuzņemas tieši pašiem ēdināšanas uzņēmumiem,” komentē Ē.Lingebērziņš.

Pētījumā secināts, ka Skandināvijas valstīs un Vācijā, ir vērojama gastronomiskā tūrisma produktu pieprasījuma tendence, kas ir saistāma ar Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu pie Baltijas jūras un priekšstatu, piemēram, par zivīm kā neatņemamu Latvijas gastronomijas piedāvājuma sastāvdaļu. Rietumeiropas mērķa tirgos, tajā skaitā Vācijā, pieprasa pasākumus, kas paredz degustācijas, meistarklases, atsevišķos gadījumos haut-cuisine piedāvājumu kā ceļojuma pieredzi paspilgtinošus elementus, vietējo gastronomisko piedāvājumu, tirgus apmeklējumus.

Pētījumā tika analizēta citu valstu pieredze un pieprasījums, kā arī Latvijas ēdināšanas segmenta uzņēmēju piedāvājums. Tāpat tūrisma galamērķu pārvaldības organizāciju redzējums par gastronomiskā tūrisma attīstību (padziļinātās intervijas, kvalitatīvie dati). Notika arī fokusgrupu diskusijas ar tūrisma iesaistītajām pusēm, tajā skaitā pakalpojumu sniedzējiem, ienākošā tūrisma operatoriem.

Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2000 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas 2021. gadā nodarbināja aptuveni 21 tūkst. cilvēku. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas pirms Covid-19 pandēmijas veidoja 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā, pirms Covid-19 pandēmijas, Latvijas valstij nodokļos samaksāja 147 miljonus eiro, bet 2021. gadā tie joprojām bija nepilni 100 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

10 nozares uztur finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu

Db.lv, 31.01.2022

"Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.septembra Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā, kamēr daļai bērnu tiktu saglabātas brīvpusdienas, šodien preses brīfingā paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Lai pārtikas cenu un citu saistīto izmaksu straujā pieauguma apstākļos nodrošinātu prasībām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma nepārtrauktību Rīgas izglītības iestādēs, Rīgas pašvaldība no 1.septembra palielinās maksu par ēdināšanu galvaspilsētas izglītības iestādēs no 1,42 eiro līdz 2 eiro dienā skolās, kā arī no 2,77 eiro līdz 4 eiro dienā pirmsskolas izglītības iestādēs. Par to vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošās frakcijas "Par!/Progresīvie", "Jaunā vienotība", frakcija "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, Latvijas Reģionu apvienība" un "Latvijas attīstībai".

Brīvpusdienas saglabāsies 1.-4.klašu skolēniem, daudzbērnu, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skolēniem. Savukārt 5.-12.klašu skolēnu vecākiem nāksies piemaksāt 50% līdzfinansējumu jeb 1 eiro. Savukārt bērnudārza bērniem par trīsreizēju - brokastis, pusdienas, launags - ēdināšanu pašvaldība un vecāki maksās solidāri pa 2 eiro dienā katrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Darba laika pagarināšana atsevišķiem ēdinātājiem bija izdzīvošanas jautājums

LETA, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības pieņemtais lēmums, kas sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumiem ļaus strādāt ilgāk, ir vērtējams atzinīgi un dažiem ēdinātājiem tas bija izdzīvošanas jautājums, pauda restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Viņš atzina, ka patlaban valdība nozarei vairāk nāk pretim nekā tas bija pavasarī, un arī otrdienas lēmumi, kas skar ēdinātājus, vērtējami atzinīgi. "Mēs kā nozare bijām izpildījuši mājasdarbu - ievērojām visas prasības un nosacījumus. Arī vakcinācijas aptvere nozarē ir sasniegta vairāk nekā 95%. Tagad solis tika sperts no valdības," sacīja Bērziņš un piebilda, ka arī no "Vairāk saules" teju 300 darbiniekiem bez sertifikāta ir tikai viens.

Pēc viņa teiktā, daudziem ēdināšanas nozarē strādājošajiem restorāniem šis divu stundu darba laika pagarinājums - no līdzšinējiem plkst.21 līdz plkst.23 - esot bijis "izdzīvošanas jautājums".

Tāpat Bērziņš pauda atzinību lēmumam palielināt atļauto apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa līdz desmit, uzsverot, ka restorānu apmeklējums nav tikai jautājums par paēšanu, bet arī socializēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB, 14.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes recepte ir spēcīgu analītisko dienestu izveide, to iegūto rezultātu ielikšana svaru kausos, lemjot konkrētus jautājumus, kā arī ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīzija komplektā ar stiprām politiskām partijām un kļūšana kašķīgākiem pie ES kopējā galda.

Tā intervijā saka Latvijas Universitātes profesors, domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14. decembra numurā:

  • Statistika

Eiropas zaļajām ambīcijām nav ražošanas seguma - lielāko daļu zaļās enerģijas produktu, kas vitāli nepieciešami Eiropas Zaļā kursa nodrošināšanai, Eiropas Savienības dalībvalstis ieved no ārpuses.

  • Tēma

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

No 21. oktobra līdz 14. novembrim visā Latvijā tika ieviests visaptverošs lokdauns jeb mājsēde, kuras laikā kafejnīcas un restorāni nevarēja uzņemt klientus, bet tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai. No 15. novembra ierobežojumi mīkstināti un ēdināšanas iestādes var strādāt zaļajā režīmā, nodrošinot apmeklētājiem distanci un ievērojot citus noteikumus. Nozares pārstāvji atzīst – šādos apstākļos nav iespējams noturēt ne apgrozījumu, ne gūt peļņu.

Jāmaina attieksme

Šobrīd pastāvošie ierobežojumi ēdināšanas nozarē ir pilnīgi nesaprotami un nepamatoti, uzskata Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. “Nav skaidrs, kāpēc vispār nepieciešams ierobežot ēdinātāju darbību, ja mēs strādājam tikai zaļajā režīmā. Es uzskatu, ka valstij ir jāmaina sava attieksme pret nozari, jo līdz šim pastāvošie noteikumi, kas paredzēja, piemēram, būtisku darba laika ierobežojumu, bija vienkārši absurdi. Kāpēc uzreiz nevarēja ļaut strādāt līdz 23? Kāpēc šim lēmumam bija nepieciešamas trīs nedēļas? Restorānam šīs papildu divas stundas dienā sniedz iespēju būtiski palielināt ieņēmumus, kas visu šo laiku mums bija liegts. Tāpat nav saprotams, kāpēc līdz šim tika diskriminētas daudzbērnu ģimenes, kas nevarēja sēdēt kopā, jo ierobežojumi paredzēja, ka pie viena galda var atrasties ne vairāk kā četras personas. Noteikumi visu laiku mainās, un tādēļ ticība valdībai zūd. Mums solīja, ka varēsim strādāt zaļajā režīmā bez ierobežojumiem. Iegādājāmies stikla sienas, papildu iekārtas un līdzekļus, lai pilnvērtīgi varētu apkalpot klientus un organizēt banketus, kā arī motivējām visus darbiniekus vakcinēties. Pretim saņēmām tikai kārtējos aizliegumus. Tika arī solīts, ka lokdauna laikā mums būs pieejami atbalsta mehānismi, bet līdz šim vēl neesam saņēmuši subsīdijas par oktobra algām. Labākajā gadījumā šādos apstākļos varam strādāt bez zaudējumiem, par peļņu vispār nevar būt pat runas,” atzīst L. Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aleksejevs: Kamēr kaimiņi pelnīja naudu, mēs jau tikām baidīti ar nākamajiem ierobežojumiem

Db.lv, 06.01.2022

Kamēr kaimiņi pelnīja naudu, mēs jau tikām baidīti ar nākamajiem ierobežojumiem, kas mūs sagaida šogad… Un tas viss situācijā, kad Latvijas valsts budžetā izveidojies miljarda eiro liels deficīts un šī gada inflācija tiek prognozēta jau 10% apmērā!" norāda LRB viceprezidents un restorāna 36. līnija līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā beidzot izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai.

Pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.

"Biedrība jau pērn divreiz aicināja valdību savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu ziemas un pavasara sezonai, paredzot skaidrus darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumiem. Tāpat LRB rosināja valdību domāt par Latvijas stratēģiju izejai no krīzes un tautsaimniecības atjaunošanu, ko jau uzsākušas citas Eiropas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija. Diemžēl jau sācies trešais Covid-19 pandēmijas gads, strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas, un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un finanšu ministram Jānim Reiram, vēršot uzmanību, ka liela daļa uzņēmēju ir smagas izvēles priekšā – turpināt uzņēmējdarbību apkures sezonā ar būtiskiem zaudējumiem vai slēgt savus uzņēmumus.

Viesmīlības nozare norāda, ka ļoti labi izprot pašreizējo situāciju ar energoresursu krīzi visā Eiropas Savienībā (ES), kā arī to, ka valsts budžeta iespējas neļauj atbalstīt visus uzņēmējus. Tāpēc LVRA un LRB aicina valdību rast iespēju uz noteiktu laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem, līdzīgi kā to ir izdarījušas lielākā daļa ES valstu.

“No savas puses apliecinām, ka viesmīlības nozare ir ieinteresēta atbalstīt valsts noteikto kursu energoresursu patēriņa samazināšanā. Mūsu pārstāvētās nozares uzņēmumi ir apņēmušies veikt visas no tiem atkarīgās darbības, lai samazinātu energoresursu patēriņu t.sk. komforta temperatūras samazināšanu telpās u.c. Tāpat arī ļoti atzinīgi vērtējam Ekonomikas ministrijas izstrādāto atbalsta programmu atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai juridiskām personām, kuru plānots apstiprināt valdībā šī mēneša laikā,” teikts LRB un LVRA nosūtītajā vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru