Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Tūrisms sasniedza nulles punktu

Līdz šā gada 12. martam “Baltic Travel Group” Latvijas birojs nodarbināja 57 darbiniekus. Mums bija vērienīgi attīstības plāni, piemēram, dalība muzikālā festivāla “Rīga – Jūrmala” un dažādu konferenču organizēšanā. Patiesībā 2020. gadu mēs prognozējām kā rekordu gadu, t.sk. sasniegt 30 miljonu eiro apgrozījumu visās trīs Baltijas valstīs kopā. Divas nedēļas pirms pilnīgas biznesa apstāšanās atzīmējām arī kompānijas 20 gadu jubileju. Ja citās nozarēs krīzes ietekmē bizness saruka par 20% vai par 30%, tad mēs sasniedzām nulles punktu. Apgrozījums nokritās līdz nullei, turklāt klientiem bija jāatmaksā nauda par iegādātajām pakalpojumiem, kurus viņi nevar izmantot un mēs nevaram nodrošināt. Kā vidutājs starp klientu un piegādātāju, mēs esam salīdzinoši neapskaužamā situācijā, jo klienti naudu vēlas saņemt uzreiz, bet ne visi pakalpojumu sniedzēji spēj to nodrošināt. Tad robu aizpildām mēs.

Padomju tradīcijas 21. gadsimta tirgus ekonomikā

Viss, ko mēs kā godīgs darba devējs un apzinīgs nodokļu maksātājs būvējām šos divdesmit gadus, sabruka vienā mirklī. Turklāt brīdī, kad bijām sasnieguši visaugstāko pacēlumu. Zaudējumi, kurus nebūs iespējams atgriezt, pasākumi, kurus atcēla vienā mirklī – tas viss sākotnēji radīja lielu šoku. Pirmās nedēļas pavadīja arī liela neziņa, kā rīkoties un vai var rēķināties ar valsts atbalstu? Parādoties iespējai pieteikties uz t.s. dīkstāves pabalstiem, uzplaiksnīja zināma cerība, kas tomēr neattaisnojās.

Ja vidējais atalgojums mūsu kompānijā ir vairāk nekā 1 000 eiro pēc nodokļu nomaksas, attiecīgi gandrīz 2 000 eiro pirms nodokļu nomaksas, dīkstāves pabalsta apmērs daudz nespēja palīdzēt. Kaut gan, protams, jāsaka paldies arī par to pašu. Jāpiezīmē, ka daļa augsti kvalificētu darbinieku šādu risinājumu atteicās pieņemt un šobrīd jau darbojas citās nozarēs vai meklē darba iespējas ārpus Latvijas. Dīkstāves pabalstus var salīdzināt ar centieniem visus padarīt vienlīdzīgus padomju labākajās tradīcijās, kas 21. gadsimta tirgus ekonomikā, diemžēl, nedarbojas.

Igaunijā 60 000 eiro, Lietuvā - 23 000 eiro, Latvijā - ?

Mazliet mulsina arī resursu apjomi, ko valsts patērē, lai kontrolētu dīkstāves pabalstu saņēmējus un uzraudzītu, vai viņi patiešām nestrādā? Lai labāk atspoguļotu situācijas absurdumu var izmantot analoģiju ar olimpiskajām spēlēm, kas šogad tiek atceltas. Ja mūsu sportistiem nav iespējas piedalīties, tad valsts izmaksā nelielu kompensāciju pie nosacījuma – ja redzēsim, ka trenējaties, saņemsiet sodu! Radās iespaids, ka valsts mēģina slāpēt, nevis sekmēt uzņēmējdarbību. Dīkstāves laikā uzkrājās virkne problēmjautājumu, jo mēs vienkārši nedrīkstējām tos risināt. Salīdzinājumam jāmin situācija Igaunijā, kur valsts sniedza finansiālu atbalstu, bet uzņēmumi vienlaikus varēja turpināt strādāt. Valsts subsīdija granta veidā, kas nav jāatmaksā, mūsu uzņēmumam Igaunijā veidoja 60 000 eiro, bet Lietuvā - 23 000 eiro.

300 eiro pēc trīs mēnešiem

Arī uz valdības plāniem nozares glābšanai raugos gana skeptiski. Šobrīd publiskajā telpā ir izskanējis, ka tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumiem būs iespēja saņemt subsīdijas algu izmaksāšanai 300 eiro apmērā mēnesī. Turklāt, subsīdiju par katru darbinieku darba devējs saņems tikai pēc trīs nostrādātiem mēnešiem. Tāpat izskan idejas par kredītu iespējām no "Altum", tomēr jāņem vērā, ka tūrisma nozares uzņēmumiem visbiežāk nav tādu pamatlīdzekļu, kas ļautu pretendēt uz šiem kredītiem. Iedomājieties, ka par darbinieku, kurš pārvalda vismaz trīs svešvalodas, ir ieguvis vairākas augstākās izglītības un līdz šim saņēmis vairāk nekā 1 000 eiro lielu atalgojumu, uzņēmums saņem 300 eiro subsīdiju algas izmaksāšanai un arī tos - tikai pēc trīs nostrādātiem mēnešiem.

Tūrisma plūsmas kontrole tiks zaudēta

Ļoti žēl, ka valsts neņem vērā tūrisma nozares ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Turklāt, žēl ir ne tikai tāpēc, ka ir cietis mūsu uzņēmums, bet gan tāpēc, ka kopējās sekas var būt ļoti smagas. Mūsu kompānija pārstāv trīs dažādus darbības virzienus – vietējo klientu korporatīvais tūrisms, ienākošo un konferenču tūrismu. Vietējam korporatīvajam tūrismam šobrīd ir labākās atveseļošanās iespējas, jo pakāpeniski sāk atvērties dažas robežas, bet jautājums, kas notiks ar ienākošo un konferenču tūrismu? Kā jau minēju, Lietuvā un Igaunijā valsts atbalsts ir būtiski lielāks, kamēr Latvijā kompānijas, kas nodarbojas ar tūrisma eksportu, tiek nogalinātas. Rezultātā valsts riskē zaudēt šāda veida uzņēmumus, un, ja tūrisma plūsmas gada vai divu laikā zināmā mērā atjaunoties, tās vairs nebūs Latvijas uzņēmumu kontrolē, bet gan Lietuvas vai Igaunijas kompāniju pārziņā. Tādu kompāniju, kurām valsts grūtā brīdī sniedza atbalstu un bija gatava sadarboties.

Nodokļus atliek, nevis atlaiž

Mūsu kompānijas darbiniekiem Lietuvā sešu mēnešu periodā tiks izmaksāta minimālā alga (pārējo uzņēmums ir tiesīgs piemaksāt no saviem resursiem), valsts uzņemas praktiski visus izdevumus, ko rada biroja uzturēšana, kā arī ir izsniegts jau pieminētais vienreizējais grants 23 000 eiro apmērā. Un tas viss tiek sniegts, neraugoties uz to, ka Lietuvā esam mikrouzņēmuma statusā. Latvijā kopš 12. marta esam saņēmuši dīkstāves pabalstu 32 darbiniekiem. Pārējie kļuvuši par darba meklētājiem. Vēl esam saņēmuši nodokļu brīvdienas – centīsimies, lai maksājumi tiktu atlikti uz maksimālo laiku, proti, trīs gadiem, bet tā ir tikai atlikšana. Protams, arī Igaunijā esam samazinājuši darbinieku skaitu, atlikušie darbinieki saņem dīkstāves pabalstu, kuram uzņēmums piemaksā nelielu summu, bet būtiskākā atšķirība, ka viņi var turpināt strādāt un pelnīt.

Iespējams varēsim aizmirst par starptautisko konferenču tūrismu

Šī brīža situācija mudina prognozēt, ka lielākie tūrisma nozares uzņēmumi pametīs Latvijas tirgu. Diemžēl, bet arī mēs šobrīd izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu, uzsākot darbinieku piesaisti. Un visus nodokļus, ko līdz šim ieskaitījām valsts kasē Latvijā, būsim spiesti turpmāk novirzīt Lietuvai. Daļa no tirgū atlikušajām nelielajām kompānijām var turpināt darboties t.s. pelēkajā zonā, kas valstij atkal nozīmēs papildus galvassāpes. Jau pirms krīzes Latvijas tirgū aktīvi ielauzās kompānijas no Lietuvas, kurām šeit pat nebija biroju vai darbinieku. Domāju, ka krīzes ietekmē viņu konkurētspēja tikai pieaugs, kamēr vietējiem uzņēmumiem – saruks. Pats negatīvākais scenārijs nozīmēs arī to, ka varēsim aizmirst par starptautisko konferenču tūrismu! Ja iepriekš Latvijā darbojās vien piecas kompānijas, kas vienlaicīgi spēja atvest uz Latviju vērienīgus starptautiskus pasākumus un konferences, tad pēc krīzes nebūs arī to.

Nozares un personīgā katastrofa

Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo katastrofu. Arī es personīgi, jo uzņēmumam esmu atdevis vairāk nekā divdesmit savus dzīves gadus. Atbalsta, uz kuru cerējām, realitātē nav un domāju, ka daudziem nozares uzņēmējiem šobrīd sagrūst visi ideāli par to, ka Latvijā iespējams izveidot pasaules līmeņa uzņēmējdarbību. Izrādījās, ka visiem godīga un atklāta biznesa gadiem nav nekādas nozīmes un vajadzīgā brīdī nav palīdzīgas rokas no atbildīgajām instancēm. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ tūrisma nozare pēdējās nedēļās ceļ trauksmi, bet, diemžēl, mēs paliekam nesadzirdēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos fondu tirgos negaiss nav pārgājis arī šīs nedēļas beigās. Rezultātā daudzi nozīmīgākie pasaules akciju tirgi ieslīdējuši tā saucamajā korekcijas stadijā, kas nozīmē vadošā tirgus cenu indikatora samazināšanos kopš nesenajām augstienēm vismaz par 10%.

Ja kritums šādos tempos turpināsies, tad tepat aiz stūra var izrādīties arī tā saucamais "lāču tirgus", par ko tiek saukta cenu samazināšanās vismaz par 20%.

Pretendents uz buļļa nokaušanu

Nepārtraukts pasaules nozīmīgākā akciju tirgus - ASV - pieaugums jeb buļļu tirgus turpinās jau gandrīz 11 gadus. Tas to padara par pašu garāko šādu pieauguma periodu vēsturē. Vistuvāk lāču tirgus stadijai šis tirgus šajā periodā, šķiet, nonāca 2018. gada beigās, kad S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,8%. Tomēr – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija vērojama nebija, un tam sekoja vēl krietni lielāks cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir liela iespējamība, ka jaunais koronavīruss varētu atgriezties sezonālos ciklos, trešdien paziņoja amerikāņu imunologs Entonijs Fauči, uzsverot nepieciešamību atrast vakcīnu un efektīvus ārstniecības līdzekļus.

Fauči, kurš ir Nacionālā Alerģijas un infekcijas slimību institūta (NIAID) direktors un Baltā nama Koronavīrusa darba grupas loceklis, preses konferencē sacīja, ka koronavīruss sāk iesakņoties Zemes Dienvidu puslodē, kur pēc dažiem mēnešiem iestāsies ziema.

"Mēs tagad sākam redzēt (..) Āfrikas dienvidos un Dienvidu puslodes valstīs, ka tur [koronavīrusa] gadījumi parādās laikā, kad tuvojas ziemas sezona," teica Fauči.

"Ja tur būs būtisks uzliesmojums, tad mums neizbēgami vajadzēs būt sagatavotiem tam, ka mēs pieredzēsim [koronavīrusa] ciklu otrreiz."

"Tas pilnīgi uzsver nepieciešamību darīt to, ko mēs darām, lai izstrādātu vakcīnu, to ātri pārbaudītu un mēģinātu to sagatavot, lai mums būtu pieejama vakcīna šim nākamajam ciklam."

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Japānā uz kruīza kuģa koronavīruss diagnosticēts vēl 39 cilvēkiem

LETA--AP, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas piekrastē uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kuram noteikta karantīna, koronavīruss diagnosticēts vēl 39 cilvēkiem, līdz ar to kopējais inficēto pasažieru un apkalpes locekļu skaits pieaudzis līdz 174, trešdien paziņojusi Japānas Veselības ministrija.

Ministrija arī paziņoja, ka koronavīruss, kam dots nosaukums "Covid-19", diagnosticēts arī amatpersonai, kas piedalījās sākotnējās karantīnas pārbaudēs 3.februāra naktī, kad kuģis atgriezās Jokohamas ostā netālu no Tokijas pēc 14 dienu ilga kruīza, kura laikā piestāja Honkongā un vairākās citās Āzijas ostās.

Japāna kuģim noteica karantīnu pēc tam, kad kādam no bijušajiem pasažieriem bija diagnosticēts "Covid-19".

Japānas valdības un tūrisma kompānijas amatpersonas sacīja, ka Honkonga viņus brīdinājusi, ka 80 gadus vecam vīrietim, kurš nokāpa no "Diamond Princess" Honkongā, diagnosticēts "Covid-19".

Uz kuģa ir 3700 pasažieri un apkalpes locekļi no vairāk nekā 50 valstīm un reģioniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai globālos finanšu tirgus arī skāris vīruss?

Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā

Anda Asere, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eirozonas simboliskais pieaugums un izčākstējošais optimisms

Jānis Šķupelis, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas tautsaimniecības izaugsme pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gandrīz stājusies.

Eurostat apkopotie dati liecina, ka tā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pieaugusi vien par 0,1%. Savukārt gada skatījumā fiksēts pieaugums par 0,9%, ko diez vai var uzskatīt par ko ļoti spožu. Turklāt, ja ņem vērā šā gada trauksmaino sākumu un, ja nenotiek kādi brīnumi, droši vien būs kļuvis sliktāk. Jau pagājušā gada nogalē eirozonas ekonomika auga lēnākajos tempos kopš reģiona parādu krīzes pirms septiņiem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pilnībā uz zemes, piemēram, nosēdusies Vācijas ekonomika (tā vispār nav augusi). Bija gan arī pa pozitīvai ziņai – nodarbinātība eirozonā ceturtajā ceturksnī turpinājusi augt – gada skatījumā par procentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar Covid-19 inficējusies Latvijas iedzīvotāja ceļojusi no Itālijas

LETA, 03.03.2020

Preses konference par Latvijā pirmo pacientu, kuram diagnosticēta koronavīrusa izraisītā slimība "Covid-19".

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais ar jauno koronavīrusa slimību "Covid-19" inficējies Latvijas iedzīvotājs sestdien, 29.februārī, ielidojis no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā, žurnālistus informēja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīna ar reisa numuru "BT-226" 29.februārī plkst.15.40 izlidojusi no Minhenes un plkst.17.55 ielidojusi Rīgā. Perevoščikovs skaidroja, ka inficēšanās notikusi Itālijā. Sieviete kopā ar ģimeni ceļojusi no Itālijas uz Minheni Vācijā un tad ar lidmašīnu uz Rīgu.

Persona tikusi izmeklēta ambulatori, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem analīzes paņemot cilvēka mājās, rezultātam apstiprinoties.

Sieviete nogādāta Latvijas Infektoloģijas centrā ārstēšanai un izolēšanai. Kopā ar sievieti slimnīcā ievietots arī viņas bērns, kuram gan minētā slimība nav konstatēta.

Speciālisti jau ir ieguvuši visu nepieciešamo informāciju par ceļojumu, kā arī lidmašīnas pasažieriem. Identificētas tuvākās kontaktpersonas, kas sēdējušas tuvu saslimušajai personai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīruss Ķīnā neveicina ekonomikas izaugsmi, vienlaikus tā radītie riski var pavērt iespēju analogu izstrādājumu ražošanai arī Latvijā un līdz ar to arī iespējas piesaistīt investīcijas.

To, ka Latvijai ir sava veida iespējas izmantot šo situāciju, Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbojošās personas" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš uzsvēra, ka koronavīruss Ķīnā jau ir izraisījis daudz problēmu, vienlaikus pastāvot iespējas tiem, kas ražo Latvijā. Proti, tiem uzņēmumiem, kuri agrāk nespēja konkurēt ar lētākajām Āzijā ražotajām precēm, pašlaik ir pavērusies iespēja sekmīgi realizēt preces, kaut arī tās ir dārgākas par analogiem, kuru piegādes var apsīkt.

"Tā varētu būt," uz jautājumu, vai koronavīrusa risks varētu būt pietiekams arguments potenciālajiem investoriem ne tikai pašiem veidot ražotni Ķīnā, bet pat tur jau esošajās rūpnīcās nepasūtīt preces, atbildēja R. Nemiro. Viņš gan aicināja nesteigties ar secinājumiem un situāciju vērtēt apmēram pēc pusgada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bio2You: Visiem spēkiem ceram noturēties

Monta Glumane, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Vitāli svarīgi, lai preču kustība starp valstīm netiktu ierobežota. Lielāko daļu izejvielu un iepakojumu mēs pērkam ārpus Latvijas, un 80% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Ja notiks robežu slēgšana preču kustībai, tad tā būs īsta katastrofa," koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas ietekmi biznesa portālam db.lv komentē kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Pašlaik darbs uzņēmumā norit tāpat kā iepriekš. Ieviesti daudzi piesardzības principi – visur pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, katram darbiniekam izdalītas sejas maskas. Uzņēmēja ir pateicīga darbiniekiem, ka viņi nāk uz darbu un uzņēmums var turpināt ražošanas procesu.

"Labā ziņa ir tā, ka esam varējuši pārorientēties uz šobrīd pieprasītu produkciju, taču mūsu naudas plūsma ir neprognozējami samazinājusies un arī jaunu pasūtījumu gadījumā ir problemātiski šos pasūtījumus izpildīt, jo trūkst līdzekļu izejvielu iepirkumam. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība šobrīd būtu ļoti novērtējama," pauž R.Stražinska.

R.Stražinska cer, ka koronavīruss Covid-19 nav uz palikšanu un visi ierobežojumi būs īslaicīgi, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi vēl nevēlas domāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādi ir galvenie ceļotāju riski saistībā ar koronavīrusa epidēmiju?

Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Agris Auce, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa 2019-nCoV riski pamazām kļūst redzami arī ārpus tiešajiem veselības riskiem vietējiem iedzīvotājiem notikuma epicentrā Ķīnā.

Koronavīruss ir radījis negaidītus riskus gan ekonomikā – pārtraucot piegādes ķēdes un aizkavējot piegādes rūpniecībā, atceļot pasākumus, gan arī ceļotājiem. Visas šīs risku kategorijas ir apdrošināmas, bet lielākoties ne Latvijā.

Šobrīd galvenie riski ir saistīti ar masu vispasaules paniku un karantīnas pasākumiem.

Pirmām kārtām tie ir ceļojumu atcelšanas riski – izplatoties koronavīrusam aizvien jauni reģioni var nonākt karantīnā un tikt izolēti. Lidojumi var tikt atcelti arī uz tādām vietām, kur koronavīrusa vēl nav – kā, piemēram, uz Honkongu, Makao vai tamlīdzīgi.

Ceļotāji var nonākt karantīnā – tikt uz nenoteiktu laiku izolēti valstī bez tiesībām no tās izbraukt. Var arī nonākt karantīnā pēc izbraukšanas no valsts – kā, piemēram, iebraucot no Ķīnas Austrālijā un nonākt puscietumam līdzīgās karantīnas nometnēs Ziemassvētku salā netālu no bēdīgi slavenā nelegālo imigrantu aizturēšanas centra vai raktuvju nometnē Darvinas apgabalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Tūrisms un aviācija ir nozares, kuras pirmās ziņoja par krasu pieprasījuma samazināšanos Covid-2019 dēļ. Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ziņoja par kolektīvo atlaišanu. Par nonākšanu reanimācijā ziņoja arī ēdināšanas bizness. Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī kafejnīcas un restorāni nīkuļo. Arī dažādu pasākumu rīkošanai ir norauts stopkrāns.

Uzņēmēju cerība ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojums, ka valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Tas viss Latvijai ir jāpiedzīvo uzreiz pēc pūlēm, kas tika veltītas, lai neiekļūtu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Koronavīruss izrādījies pārāks par Moneyval?

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 17.marta numurā:

  • viedokļi - #COVID19 un ārkārtas situācija valstī
  • aktuāli - kā #COVID19 ietekmē nozares
  • tēma - Latvijas finanšu tirgus skaitļos
  • investors - naftas tirgus "mežonīgajos Rietumos"
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām
  • tirdzniecība - intervija ar Apranga Group ģenerāldirektoru Rimantu Perveņecki
  • enerģētika - transportā mazināsies CO2 izmešu apjomi
  • ražošana - moduļu māju ražotājs Vudis mērķē uz Skandināviju
  • ēdināšanas bizness - Street Burgers attīsta jaunu ēdināšanas konceptu
  • dzīvesstils - koka spēļu virtuves Midmini paplašina eksportu
  • pie stūres - Peugeot 2008 brauks ar elektrību
  • brīvdienu ceļvedis ar Līvu Pērkoni, Konsultāciju aģentūras "Helve" īpašnieci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādā gūts apstiprinājums par pirmo gadījumu, kad notikusi inficēšanās ar nāvējošo Ķīnas koronavīrusu, pirmdien pavēstīja veselības jomas amatpersonas.

Pacients, kuram konstatēts koronavīruss, ir kāds 50-60 gadus vecs vīrietis, kurš 22.janvārī ieradies Toronto no Ķīnas pilsētas Uhaņas, kur izraisījies jaunā vīrusa uzliesmojums.

Pacients tiek ārstēts slimnīcā Toronto, kur viņš atrodas izolatorā.

Ar vīrusu, domājams, inficējusies arī pacienta dzīvesbiedre, kas ceļojusi kopā ar viņu. Sievietes gadījums tiek uzskatīts par "iespējamu", kamēr nav gūts galīgais apstiprinājums no nacionālās laboratorijas Vinipegā, apliecināja amatpersonas.

Kopumā Kanādā tiek novēroti 20 cilvēki.

Jau vēstīts, ka Vācijas dienvidu federālās zemes Bavārijas veselības iestādes pirmdien apstiprinājušas valstī pirmo Ķīnas jaunā nāvējošā koronavīrusa gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES amatpersonas aicina dalībvalstis sagatavoties koronavīrusa otrajam vilnim

LETA--AFP, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) amatpersonas trešdien brīdinājušas, ka jaunā koronavīrusa otrais vilnis var sākties reizē ar ziemas gripas sezonu, un aicinājušas bloka dalībvalstis sagatavoties tam.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins atzina, ka ES sākotnējā reakcija uz jaunā koronavīrusa pandēmiju nav bijusi spīdoša un dalībvalstis nav saskaņojušas savu darbību.

Taču Shins un arī ES veselības komisāre Stella Kirjakide uzsvēra, ka EK un ES dalībvalstis ir guvušas mācību un būs labāk sagatavotas otrajam vilnim.

"Vīruss joprojām ir ar mums," brīdināja Shins, piebilstot, ka ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, ir ieguvuši Eiropai laiku, lai tā varētu paplašināt savas iespējas atbildēt uz pandēmiju.

EK amatpersonas arī paziņoja par virkni pasākumu, kuru mērķis ir sagatavot slimnīcas un izstrādāt sabiedrības veselības politiku vasaras beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Polijā reģistrēts līdz šim lielākais koronavīrusa gadījumu skaits

LETA--DPA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā 24 stundu laikā inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta 680 cilvēkiem, otrdien paziņojusi Veselības ministrija, norādot, kas tas ir jauns rekords.

Iepriekšējie dati ir no sestdienas, kad ministrija ziņoja par 658 jauniem inficēšanās gadījumiem.

Polijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu kopumā konstatēta 48 149 cilvēkiem, no kuriem miruši 1738.

Jaunais koronavīruss sācis izplatīties arī Polijas parlamenta locekļu vidū, un turpmākās parlamenta sēdes ir atliktas.

Līdz šim inficēšanās konstatēta trim senatoriem un vēl citiem tiek veikti testi.

Taču Polijas prezidenta Andžeja Dudas inaugurācija uz otro pilnvaru termiņu notiks. Ceremonija plānota ceturtdien, ievērojot piesardzības pasākumus, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ženēvas autoizstādes organizatori apstiprinājuši, ka saistībā ar koronavīrusa "Covid-19" izplatīšanos pasākums tiek atcelts, ziņo ārvalstu mediji.

Šveices valdība piektdien paziņoja par tūlītēju aizliegumu visiem "publiskiem un privātiem" pasākumiem valstī, kuros iesaistīti vairāk nekā 1000 cilvēki, izmantojot to kā līdzekli "Covid-19" ierobežošanai.

Aizliegums būs spēkā vismaz līdz 15. martam.

Starp pasākumiem, kas tiks skarti, ir ikgadējā Ženēvas Starptautiskā autoizstāde, kurai bija jānotiek no 5. līdz 15. martam un kuru katru gadu apmeklē desmitiem tūkstošu apmeklētāju.

"Mēs apzināmies, ka šim aizliegumam būs būtiska ietekme uz sabiedrisko dzīvi," atzinis Šveices iekšlietu ministrs Alains Bersets.

"Tomēr sagaidāms, ka šis solis nodrošinās efektīvu aizsardzību cilvēkiem Šveicē un sabiedrības veselībai," viņš papildina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balstoties uz to, ka koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izpētē patlaban vēl ir daudz nezināmā, kā arī ņemot vērā vīrusa infekciozitāti, patlaban nav pamata uzskatīt, ka siltāku laikapstākļu parādīšanās novedīs pie "Covid-19" izzušanas, pie šāda secinājuma savā pētījumā nonācis Hārvarda universitātes epidemiologs Marks Lipsičs.

Kā norāda epidemiologs, apgalvojums, ka sauss un auksts klimats rada labākus apstākļus gripas izplatībai, ir patiess, tomēr vēl nav zināms, cik nozīmīgs šis faktors būs attiecībā pret "Covid-19".

Lai gan, balstoties uz zināmo par citu līdzīgu koronavīrusu izplatību, var secināt, ka šādi vīrusi izplatās labāk tieši ziemā, šis faktors pats par sevi neapturēs slimības izplatību, uzsver Lipsičs.

Salīdzinot "Covid-19" ar gripu, eksperts secinājis, ka jaunais koronavīruss varētu turpināt izplesties arī pēc siltāku laikapstākļu parādīšanās, jo, atšķirībā no gripas, cilvēkiem pret to vēl nebūs izveidojusies imunitāte. Lipsičs argumentē, ka gadalaiku nomaiņa un izglītības iestāžu brīvlaiki, kas sekos pakārtoti, varētu samazināt infekciozitāti, bet ne apturēt "Covid-19" izplatību pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ņemot vērā koronavīrusa Covid-19 dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pieprasījums pēc mūsu produktiem ir audzis vairākas reizes. Preventīvi jau veidojām gatavās produkcijas un izejvielu krājumus, taču šobrīd saņemam daudz un liela apjoma pieprasījumus un pasūtījumus no klientiem, kas būtiski pārsniedz ierastos apjomus," biznesa portālam db.lv stāsta "Orkla Latvija" pārstāve Lineta Mikša.

"Orkla Latvija" pārstāv tādus zīmolus kā "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus.

Ar mērķi nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību un piegāžu uzticamību uzņēmums atrodas ciešā kontaktā ar izejvielu piegādātājiem.

Tāpat viņa uzver, ka koronavīruss Covid-19 neizplatās ar pārtikas produktiem un dzērieniem.

Saistībā ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu visā pasaulē "Orkla Latvija" laicīgi ir ieviesusi vairākus piesardzības pasākumus, lai samazinātu darbinieku un klientu risku inficēties ar vīrusu.

Uzņēmumā īstenotie piesardzības pasākumi ietver ceļošanas ierobežojumus, sanāksmju rīkošanas ierobežojumus, lielākas uzmanības pievēršanu higiēnas paradumiem attiecībā uz infekcijas novēršanu un vadlīnijas saistībā ar kravas automašīnu šoferu un apmeklētāju pieņemšanu ražotnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportā un importā lielākais kritums 10 gadu laikā

Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrais ceturksnis eksportā iesākās drūmi. Koronavīruss, ar tā ierobežošanu saistītie pasākumi un liela nenoteiktība bija pārņēmuši mūsu tirdzniecības partnervalstu ikdienu. Gan traucējumi piegāžu ķēdēs, gan pieprasījuma kritums nelabvēlīgi ietekmēja ārējo tirdzniecību.

Arī Latvijas mazā, atvērtā ekonomika to sajuta. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība aprīlī samazinājās par 13.9%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tik straujš kritums nebija reģistrēts kopš 2009. gada oktobra. Kritums bija vērojams gan eksporta apjomos, gan cenās. Eksporta vērtība samazinājās aptuveni divās trešdaļās no 99 preču grupām. Līdzīgi kā martā arī aprīlī eksportu visvairāk uz leju vilka kritums koksnes produktu (‑16%), satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (-60%), kā arī naftas produktu (-38%) eksportā. Arī pārtika un lauksaimniecības produkti, kas ar savu iepriecinošo sniegumu iepriekš līdzēja kopējo kritumu mīkstināt, aprīlī pieredzēja tendences maiņu, sarūkot par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru