Ekonomika

Palielinās pārtikas cenu atšķirība Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Viļņas un Tallinas veikalos vietējiem produktiem bija pamanāmāka izcelsme.

Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

Jaunākais izdevums

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

"Cenas produktiem ir atšķirīgas, jo atšķirīga ir arī preču kvalitāte un sortiments. Vietējie tomāti jūnijā bija nopērkami visās četrās apsekotajās Latvijas tirdzniecības ķēdēs, bet kaimiņvalstīs tikai vienā vai divās. Un arī cena šiem tomātiem Latvijā bija ievērojami zemāka. Savukārt vietējās zemenes Latvijas veikalu ķēdēs nebija nopērkamas, bet Lietuvā un Igaunijā tikai vienā veikalu ķēdē katrā valstī, kas nav raksturīgi šim laika periodam. Tas tāpēc, ka bija liels importa zemeņu piedāvājums. Piemēram, Tallinā veikalā importa zemenes verēja nopirkt par 1.99 EUR/kg. Lai arī "krīzes" produkts - griķi, Latvijā bija visdārgākie, bet tikai pie mums atsevišķu veikalu plaukti bija tukši. Abās pārējās valstīs tie maksāja lētāk un netrūka. Patīkami, ka Igaunijas veikalos rabarberi pamatā bija no Latvijas. Augstas kvalitātes vietējie produkti maksā dārgi. Piemēram, Tallinā vietējie ķiploki bija 15.30 EUR/kg, Viļņā 8.90 EUR/kg, bet neskatoties uz to, vietējie kartupeļi Tallinā bija 0.21 EUR/kg. Arī mārketinga aktivitātes vietējo produktu atbalstam valstīs ir atšķirīgas. Viļņas un Tallinas veikalos vietējiem produktiem bija pamanāmāka izcelsme. Latvijā jūnijā bija problēmas ar parasto kartupeļu un gurķu piegādēm, jo bieži veikalos tie nebija pieejami vispār," komentē LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Koronavīruss Āzijai liek ēst ķiplokus; cena skrien debesīs 

Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās ietekmējusi vairāku pārtikas produktu cenu. Viens no šādiem...

"Ja salīdzina Latvijas cenas gada griezumā, tad šogad daudzu produktu cenas ir ievērojami zemākas nekā pirms gada. Piemēram, galda bietes pagājušajā gadā maksāja 0.72 EUR/kg, šogad 0.28 EUR/kg, sīpoli attiecīgi 1.14 EUR/kg un 0.56 EUR/kg, sviests 9.45 EUR/kg un 7.38 EUR/kg. Saistībā ar Covid šogad ievērojami dārgāki ir ķiploki no 2.82 EUR/kg līdz 4.89 EUR/kg, " norāda I. Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BIOR pētīs Covid-19 ietekmi uz pārtikas patēriņu un ēšanas paradumiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu deflācijas jūlijā Latvijā atkal atsācies cenu pieaugums, un patēriņa cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ir palielinājušās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Inflācijas atjaunošanos nodrošinājis jūlija mēnesim netipiskais cenu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, ko noteikusi gan energoresursu cenu dinamika pasaules tirgū, gan pārtikas cenu pieaugums, gan cenu kāpums pakalpojumiem pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu mazināšanās. Kopumā jūlija cenu dinamika apstiprina, ka pieprasījums ekonomikā visai strauji atjaunojas un tas atspoguļojies arī cenu pieaugumā par 0,2% mēneša laikā, norāda Finanšu ministrija.

Nepiepildoties sākotnējām prognozēm par vēl tālāku naftas cenu kritumu COVID-19 krīzes ietekmē, jūlijā Brent jēlnaftas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 6%, kas atspoguļojās arī degvielas cenu kāpumā Latvijā – par 3,4%, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tā rezultātā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju degvielas cenu samazinājums bijis jau būtiski mazāks nekā trijos iepriekšējos mēnešos – 11,2%, kamēr iepriekšējos mēnešos degvielas cenas bija kritušās par aptuveni 20%, atzīmē ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks panākta Brexit vienošanās, pircēji visdrīzāk savos maciņos šo ietekmi jutīs, brīdina Lielbritānijas mazumtirdzniecības konsorcijs.

BBC raksta, ka konsorcija eksperti aprēķinājuši, ka pārtikas un dzērienu imports piemēroto tarifu rezultātā izmaksās par 3,1 miljardu mārciņu vairāk, ja vien Lielbritānija un Eiropas Savienība tuvākajā laikā nepanāks tirdzniecības vienošanos.

"Ja vienošanās netiks panākta līdz Ziemassvētkiem, tarifu palielināšana liks mazumtirgotājiem celt pārtikas cenas," brīdinājuši konsorcija pārstāvji.

Valdība gan paziņojusi, ka smagi strādā, lai panāktu vienošanos.

Konsorcija Pārtikas daļas direktors Endrjū Opī uzsvēris, ka pandēmija jau tā padarījusi patērētājiem sarežģītāku dzīvi, īpaši tiem, kam ir zemi ienākumi, un bezvienošanās Brexit radīs ievērojamu spiedienu uz viņu spēju atļauties iegādāties ikdienai nepieciešamās pārtikas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Inflācijas pieaugums liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu deflācijas jūlijā Latvijā atkal ir atgriezusies neliela inflācija, un salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā Latvijā ir augušas par 0,2%, kas ir diezgan netipiski, jo jūlijā sezonālo faktoru ietekmē parasti samazinās apģērbu un pārtikas cenas. Inflācijas pieaugums jūlijā ir kārtējais signāls par salīdzinoši strauju Latvijas un arī globālās ekonomikas atkopšanos no COVID-19 šoka.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī jūlijā vislielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām bija degvielas un pārtikas cenu svārstībām. Līdz ar naftas ieguves apjomu samazinājumu un ekonomiskās aktivitātes kāpumu naftas cenas pasaulē ir pakāpušās līdz aptuveni 40-45 ASV dolāriem par barelu no aptuveni 20 dolāriem aprīļa otrajā pusē. Šis cenu kāpums redzams arī Latvijas benzīntankos, kur jūlijā cenas pieauga par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenas pasaulē februārī samazinājās, un cenu kritumu vairākās pārtikas grupās ietekmēja koronavīrusa izplatība, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati.

Organizācijas veidotais pārtikas cenu indekss, kas atspoguļo nozīmīgāko pārtikas produktu grupu cenu izmaiņas mēneša laikā, februārī sasniedza vidēji 180,5 punktus, kas ir par 1% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tiesa gan, indekss aizvien ir par 8,1% augstāk nekā pirms gada.

Augu eļļu cenas raksturojošais indekss piedzīvoja straujākās izmaiņas - par 10,3%, un palmu eļļas cena saruka vēl vairāk, ņemot vērā lielākus ražas apjomus Malaizijā, nekā iepriekš gaidīts, tāpat cenu izmaiņas ietekmēja Indijas importa pieprasījums un bažas saistībā ar koronavīrusa izplatību.

Arī graudu cenu indekss februārī saruka, tiesa gan, mazākā apmērā - par 0,9%. Kviešu cenas saruka, atspoguļojot piesātināto tirgu, bet kukurūzas cenas saruka, jo liellopu barības tirgū saruka pieprasījums, valdot bažām par vājāku pasaules eknomiku. Rīsu cenas palielinājās, ko veicināja spēcīgs pieprasījums no Austrumu un Austrumāfrikas pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties apstākļiem ārkārtējās situācijas laikā, pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" nedēļas laikā atvēris 33 produktu saņemšanas punktus "Maxima" veikalos visos Latvijas reģionos – Rīgā, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Tādējādi produktu iegāde internetā tagad pieejama visā Latvijā.

Vienlaikus tirgū sevi pieteicis jauns pārtikas veikals internetā "Deliv.lv", kura mērķis ir mest izaicinājumu lielajiem spēlētājiem, kļūstot par vienu no šobrīd diviem piegādātājiem Latvijā, kas pārtiku nogādā ne tikai pie pircējiem Rīgā, bet arī Latvijas novados.

"Mūsu nākotnes plānos bija darbības izvēršana ārpus Rīgas un tās apkārtnes reģioniem, bet, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, mēs pieņēmām lēmumu, ka droša un ērta pirkumu saņemšana Latvijas reģionu iedzīvotājiem jānodrošina pēc iespējas ātrāk. Kopā ar sadarbības partneriem mēs izstrādājām plānu, kā paaugstinātas dinamikas apstākļos nedēļas laikā varam padarīt e-tirdzniecību pieejamu Latvijas reģionos. Šobrīd esam atvēruši 33 produktu saņemšanas punktus visā Latvijā," skaidro Sanita Bērziņa, interneta veikala "Barbora.lv" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zema inflācija Latvijā saglabāsies līdz gada beigām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā atkal ir atgriezusies neliela deflācija, un augustā patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Deflācijas atgriešanās Latvijā gan, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām. Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā šogad palielināsies par aptuveni 0,5%, savukārt nākamgad inflācija kļūs straujāka un cenu kāpums varētu atkal pietuvoties 2%.

Zemais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir saistīts gan ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenu relatīvi zemo līmeni, gan ar situāciju darba tirgū. Pēc straujā naftas cenas krituma šī gada martā un aprīlī, naftas cenas pasaulē ir stabilizējušās ap 40 ASV dolāriem par barelu. Reaģējot uz to, iepriekšējos mēnešos Latvijā samazinājās degvielas cenas un šobrīd zemo naftas cenu ietekmi redzam arī siltumenerģijas tarifos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Kā mainījušās preču un pakalpojumu cenas gada laikā?

Žanete Hāka, 10.08.2020

Pārtika

Izmaiņas, salīdzinot ar 2019.gada jūliju: +2,8%

Izmaiņas kopš 2019.gada decembra: +3,0%

Izmaiņas, salīdzinot ar 2020.gada jūniju: +0,6%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pakalpojumiem cenas pieauga par 1,6%, bet precēm saglabājās nemainīgas.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada jūlijā bija par 9,2% augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,0%, bet pakalpojumiem – par 14,7%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+19,6%), galvenokārt āboliem, bumbieriem, un apelsīniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+8,3 %), cūkgaļai (+3,8%), gaļas izstrādājumiem (+5,4 %) un mājputnu gaļai (+2,2 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+2,8%), konditorejas izstrādājumi (+2,4 %), maize (+1,7%), griķi (+19,4%), kafija (+2,5%), saldējums (+5,7%) un brokastu pārslas (+9,8%). Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-7,7 %), sviests (-6,4%) un jogurts (-2,2%). Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV patēriņa cenas jūlijā pieaugušas straujāk nekā gaidīts, liecina jaunākie statistikas dati.

Patēriņa cenu indekss pagājušajā mēnesī pieauga par 0,6%, un trešdaļu no pieauguma veidoja degvielas cenas kāpums.

Gada inflācija sasniedza 1%, salīdzinot ar 0,6% jūnijā.

Tas ir vairāk nekā prognozēja "Reuters" ekonomisti. Viņi izteica prognozes, ka jūlijā cenas būs pieaugušas par 0,3%, bet gada laikā - par 0,8%.

Izņemot svārstīgās pārtikas un enerģētikas cenas, inflācija mēneša laikā pieaugusi par 0,6%, kas ir straujākais pieaugums kopš 1991.gada janvāra. Jūnijā pieaugums bija par 0,6%. 12 mēnešu laikā cenas pieaugušas par 1,6%.

Straujš pieaugums vērojams degvielas segmentā, kur cenas jūlijā auga par 5,6%, salīdzinot ar 12,3% lielu lēcienu jūnijā. Savukārt pārtikas cenas saruka par 0,4%, kas ir pirmais kritums kopš 2019.gada aprīļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Martā vērojamas mēnesim neraksturīgas ļoti mērenas cenu pārmaiņas

Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020.gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,2 %.

Iepriekšējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-1,1%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums.

Šogad martā mēneša laikā bija lēnākais patēriņa cenu kāpums kopš 2014.gada, ko ietekmēja zemāks akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem, sezonālie faktori un pasaules cenu kritums naftai.

Beidzoties sezonas izpārdošanām, šogad martā cenu pieaugumu galvenokārt noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 9,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,6 procentpunktiem.

Sezonālu faktoru ietekmē martā turpinājās cenu kāpums atpūtas un kultūras pakalpojumiem par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunās Orkla šokolādes ražotnes darbības sākums pārcelts uz nākamā gada vidu

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Orkla" šokolādes ražotne Ādažos sāks darbu nākamā gada vidū, nevis šā gada ceturtajā ceturksnī kā iepriekš tika plānots, jo tās izveides darbos korekcijas ir ieviesis Covid-19, sacīja pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Vēl ārkārtējās situācijas laikā mēs paspējām nodot ekspluatācijā ražotnes ēku Ādažos. Nākamais posms bija ražošanas līniju pārvietošana un jaunu līniju uzstādīšana, kur bija nepieciešama ražotāju pārstāvju piedalīšanās, bet starptautisko ceļojumu ierobežošanas dēļ tas tika atcelts," sacīja Didrihsons.

Lasi arī:

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Viņš norādīja, ka ražošanas līnijas bija jāpaspēj pārvietot pirms sākas ražošana Ziemassvētku sezonai, proti, līdz augusta beigām.

"Ņemot vērā, ka to nevarēja izdarīt, mēs diemžēl pieņēmām lēmumu līniju pārvietošanu atlikt līdz janvārim, kad būs beigusies Ziemassvētku produkcijas ražošana. Tas nozīmē, ka jaunā ražotne pilnībā sāks strādāt nākamā gada pirmās puses beigās vai otrās puses sākumā," skaidroja Didrihsons.

Viņš arī norādīja, ka savukārt jaunajai "Orkla" cepumu un vafeļu ražotnei ir izstrādāts projekts, un pašlaik notiek būvnieku izvēles process.

Tāpat "Orkla Latvija" vadītājs atzina, ka šogad ir vieglāk atrast sezonas darbiniekus, taču darbaspēka pieejamības jautājums kā tāds joprojām ir nopietna problēma.

"Kā jau minēju, tad augusta beigās mums sākas Ziemassvētku sezonas ražošana, kad darba apjoms aug "Laimas" un "Selgas" cepumu ražotnē, un šajā laikā mēs vienmēr piesaistām papildu darbiniekus. Jā, šogad darbinieku pieejamība ir lielāka nekā pēdējos gados, bet te uzreiz ir jāsaka, ka pēdējos gados tā ir bijusi katastrofāla. Tādēļ es nebūt neteikšu, ka tagad viss ir ļoti labi un darbinieki ir brīvi atrodami. Tā nav, un darbiniekus piesaistīt joprojām ir gana grūti," pauda Didrihsons.

Viņš uzsvēra, ka pandēmija agrāk vai vēlāk beigsies, tāpēc ir jārisina viesstrādnieku jautājums. "Šim jautājumam ir liela nacionālā pieskaņa, bet neviens jau neaicina aizvērt acis un pilnībā atvērt robežas. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības, daļa no globālajiem procesiem darba tirgū. Nav jau tā, ka kāds gribētu aizvietot mūsu darbiniekus. Taču situācija ir tāda, ka darbs ir, bet darba roku nav," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs.

Līdz ar jaunās "Laimas" fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī. "Laimas" ražotnes celtniecībā Ādažos tika ieguldīti 8,9 miljoni eiro.

Blakus "Laimas" ražotnei būs otra "Orkla Latvija" ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā. To plānots atklāt 2022.gadā. Abu ražotņu Ādažos izveidei tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu.

"Orkla Latvija" kopējais apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 117,3 miljon eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompāniju peļņa veidoja 6,7 miljonus eiro. "Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Tev varētu interesēt arī:

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves, par pārdošanas datu analīzes secinājumiem pastāstīja mazumtirgotāju pārstāvji.

Patlaban preču deficīts tirgū gan neesot jūtams un mazumtirgotājiem ir pietiekamas rezerves tiem pārtikas produktiem, kuriem pēdējo divu nedēļu laikā strauji pieaudzis pieprasījums, liecina tirgotāju pārstāvju teiktais.

"Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine atklāja, ka februāra beigās, salīdzinot ar pārdošanas apjomiem janvāra beigās, būtiski audzis pieprasījums pēc bakalejas precēm un konservētiem produktiem. "Tā, ka šie produkti ir ilgstoši uzglabājami, acīmredzot, pircēji vēlas būt droši, ka viņu dzīvesvietā atrodas pietiekami daudz ēdiena, ja gadījumā mājās nāksies pavadīt ilgāku laiku," sacīja Vārtukapteine.

Kā atzīmēja Vārtukapteine, "Elvi" pārdošanas apjomi liecina, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, vairāk pērk griķus (+99%), gaļas konservus (+96%), miltus (+57%), makaronus (+49%). Pārējo bakalejas preču pārdošanas daudzums vidēji audzis par 20-30%. Cukuram pārdošanas daudzums februāra beigās audzis par 6%, zivju konservu sortimentā lielākais pieprasījuma pieaugums ir tunča konserviem (+34%), bet pārdošanas apjomu kritums vērojams šprotēm - acīmredzot, tās kļuvušas par gardēžu segmenta produktu, ko pērk izsmalcinātu ēdienu gatavošanai, nevis ikdienas patēriņam, skaidroja "Elvi" komercdirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā

Monta Glumane, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana vidēji paaugstinās pārtikas cenas Latvijā par 3% līdz 5%, intervijā "Dienas Biznesam" norāda "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons, žurnālam ciemojoties "Ādažu Čipsu" ražotnē.

Uzņēmums rēķina, ka jaunais nekustamā īpašuma nodokļa modelis prasīs divas līdz trīs reizes vairāk līdzekļu nekā līdz šim, lai segtu šo nodokli. Kā stabilu tendenci Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs min patērētāju vēlmi aizvien vairāk un vairāk pievērst uzmanību savai veselībai, tostarp arī, ēdot čipsus.

"Jāteic, ka Ādažu Čipsu ražotne Ādažos ir viena no tām, kurā pēdējo gadu laikā ir ievērojami investēts ražošanas procesos, darba drošībā, jaunos produktos, inovācijās. Šī ir viena kārtīga pārtikas ražotne Latvijā, kas daudziem ir un var būt paraugs. Pēdējos gados aizvien vairāk investējam robotizācijā, automatizācijā. Ja pirms 2–3 gadiem mums nebija neviena pakošanas robota, tad tagad ir virkne, un tie tiek vēl papildināti. Līdz šim tikai automatizācijas procesos vien esam investējuši 1,3 miljonus eiro un investēsim vēl aptuveni 500 tūkstošus eiro šogad," stāsta T. Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LPUF: Dabas resursu nodokļa likmju izmaiņu dēļ pārtikas produktu cenas var pieaugt par 3-5%

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu nodokļa likmju izmaiņu dēļ pārtikas produktu cenas mazumtirdzniecībā Latvijā var pieaugt par 3-5%, kas ražotājiem būs smags trieciens, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Signāli ar iecerēm par nodokļu izmaiņām, kas tiek gatavotas, rada lielu satraukumu. Piemēram, ar "vides karogu" virzītās dramatiskās izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs būs smags trieciens ražotājiem, ko uz savas ādas izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo sekos neizbēgams cenu kāpums, pārtikas produktu cenām veikalu plauktos pieaugot par 3-5%," sacīja Šure.

Tāpat starp turpmākajiem nozares uzņēmumu galvenajiem izaicinājumiem viņa minēja valsts atbalstu eksportspējīgajiem uzņēmumiem, kas pandēmijas radītajos izaicinājumos ir būtisks.

"Lielie ražotāji ir galvenie eksportētāji valstī, tāpēc valstij būtu jāsaprot, ka piešķirtie atbalsta līdzekļi ir nevis izdevumi, bet investīcijas nākotnē, kuras nāks atpakaļ ar nodokļu, eksporta pienesumu valsts budžetam," uzsvēra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru