Eksperti

Vai Latvijas pārtikas ražošanas nozare var būt mūsu Silīcija ieleja?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

LIAA ir zināmi vairāki pārtikas uzņēmumi, kas nepietiekamu ražošanas jaudu dēļ apzināti atsakās no eksporta un labāk nodrošina nemainīgi augstu kvalitāti vietējā tirgū, nekā lielu apjomu, bet viduvēju sniegumu citur. Tāpēc, lai apgūtu jaunu tirgu, kur nespējam nodrošināt lielu apjomu, ir jāiet cits – inovatīvu ideju – ceļš, meklējot atbildes uz 21. gadsimta izaicinājumiem.

Kas tad ir mūsdienu izaicinājumi pārtikas nozarē? Patiesi inovatīvas ir tās idejas, kas spēj savienot pārtikas ražošanu ar zinātni un IT tehnoloģijām, radot virkni risinājumu aktuālām problēmām. Covid-19 apstākļos visā pasaulē ir strauji attīstījusies digitalizācija, un tā nav gājusi secen arī pārtikas nozarei. Pats ražošanas process, pasūtīšana, piegāde, preču derīguma termiņa un citu kritēriju monitorings – tas viss ir jādara ātri, tāpēc ieguvēji ir tie, kas maksimālu labumu gūst no dažādu industriju piedāvājuma.

Turklāt nedrīkst aizmirst par Eiropas zaļajiem mērķiem – videi draudzīgu ražošanu, kas neatstāj pārāk lielu ietekmi uz vidi, un piegādes un iepakojumu ilgtspējību. Tur ir milzīgs potenciāls, kas ir pa spēkam arī Latvijai – mums netrūkst tehnoloģiju līderībā ieinteresētu uzņēmumu.

Lai sekmīgi startētu ārvalstu tirgos, protams, pats galvenais ir augstvērtīgs un konkurētspējīgs produkts, kas atbilst vietējo pircēju prasībām, vajadzībām un kultūrai. Tomēr vieglāk ir iekļūt tajos tirgos, kur vērojama kāda strauji augoša, populāra tendence, pircēju pieprasījumam pārsniedzot vietējo ražotāju un citu tirgus dalībnieku piedāvājumu. Piemēram, šobrīd strauju izaugsmi piedzīvo bioloģiskās pārtikas segments, taču ienāk arī jauni trendi – alternatīva proteīna ražošana, bioreaktoros audzēta mākslīgā gaļa, viss, kas saistīts ar CO2 samazināšanu, robotizēti restorāni, vertikālā lauksaimniecība, gudrie iepakojumi utt. Tie ir virzieni, kuros jādomā arī Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tieši tur ir rodamas jaunas idejas labi zināmo vērtību atsvaidzināšanai.

Vēl viens būtisks aspekts, ar ko jārēķinās, ir investīcijas. Ieguldījumi būs vajadzīgi visur: gan produkta adaptēšanā vietējam tirgum, kas nozīmē paša produkta pielāgošanu, noformējuma dizaina izmaiņas, aprakstu tulkošanu utt., gan mārketingā, jo jābūt patiešām pasaules mērogā unikālam risinājumam, lai uzrunātu pircējus bez reklāmas. Un atkal atgriežamies pie ražošanas jaudu kāpināšanas, kaut gan daudzi uzņēmumi šobrīd to veiksmīgi risina, savstarpēji sadarbojoties un daloties savās ražošanas jaudās.

Tāpat labs risinājums ir kopīga loģistika, sūtot preces uz vienu un to pašu valsti. Piemēram, jūras konteineru cenas kopš pandēmijas sākuma ir augušas par 500%. Sadalot transporta izmaksas starp vairākiem ražotājiem, ir iespējams tās būtiski mazināt. Ieejot jaunos tirgos ir jābūt gatavam investēt, un tas var prasīt pusgadu un pat gadu, līdz produkts aiziet apritē.

Tomēr no tā nedrīkst baidīties, jo, ņemot vērā Latvijas izmēru un demogrāfisko situāciju, eksports ir vienīgais veids, kā iepludināt jaunus līdzekļus valsts ekonomikā. Ja gribam panākt Ziemeļeiropu labklājības ziņā, mums ir jāstimulē jaunu eksportspējīgu uzņēmumu attīstība, jo ambīciju eksportēt un nopelnīt Latvijas uzņēmējiem joprojām bieži pietrūkst. Tendence lēnām uzlabojas, cilvēki uzņēmējdarbību vairs neuztver kā kaut ko negatīvu un koruptīvu, līdz ar to aug arī ambīcijas, bet tas ir būtisks priekšnoteikums, lai vispār varētu runāt par lielu peļņu starptautiskajos tirgos.

Lai būtiski kāpinātu realizācijas apjomu, atbalsts uzņēmējiem var būt lielveikali. Jebkuram uzņēmējam, sevišķi jaunam ražotājam, ir svarīga atgriezeniskā saite no klientiem, un lielveikali ir iespēja šos klientus sasniegt. Turklāt, ja veikalu tīkls darbojas arī citās valstīs, vienu un to pašu produktu var testēt plašākā reģionā, lai saprastu, kas katram tirgum jāpielāgo. Pozitīvi vērtējam tāda veida tirdzniecības tīklu kampaņas, kuras uzrunā jaunos ražotājus – tā ir lieliska iespēja kāpināt realizācijas apjomus un sākt eksportēt. Viens no piemēriem šādām kampaņām ir Rimi kampaņa “Audzē Latviju.

Vērtīgs instruments ražošanas apjomu kāpināšanai ir valsts atbalsta programmas. Pārtikas ražotājiem pieejams plašs ES fondu grantu klāsts ar dažādu intensitāti, kas palīdz iziet starptautiskos tirgos, pielāgot savas preces vai pakalpojumus dažādu valstu prasībām. Atbalsts pieejams arī jaunu produktu izstrādei, izmantojot inovāciju vaučerus.

Kā liecina Latvijas Bankas aplēses, jaunam uzņēmumam ir lielāka iespēja veiksmīgi ieiet starptautiskā tirgū, ja tas izmanto LIAA vai citu ES fondu programmu atbalstu.

Pavisam nesen piedzīvojām mazu pasaules brīnumu un redzējām, kā par vienradzi kļūst Printful – uzņēmums, kas apdrukā dažādus priekšmetus, sākotnēji – T kreklus, un tas nudien nav tradicionāls Latvijas eksporta produkts. Ja tas ir izdevies nozarē bez stiprām tradīcijām, nav nekādu šķēršļu, lai, ņemot par pamatu vēsturiskās iestrādes un gadsimtiem krātās zināšanas, radītu nākotnes pārtiku, ko akceptēs arī citur pasaulē, un izaudzētu pat vairākus vienradžus tieši šajā nozarē.

* Par vienradzi biznesa vidē dēvē uzņēmumu, kura vērtība sasniedz vienu miljardu ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vācijas autobūves nozares uzņēmums plāno atvērt ražotni Latvijā

Db.lv, 21.05.2021

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neliela izmēra ražotni plāno atvērt Vācijas autobūves nozares uzņēmums, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Uzņēmuma nosaukumu viņš pagaidām neatklāja.

K.Rožkalns izteicās, ka "LIAA šobrīd strādā ar diezgan nozīmīgu spēlētāju no Vācijas autobūves industrijas". Uzņēmuma plānos esot Latvijā izveidot neliela izmēra ražoti ar tālāku potenciālu to pārveidot par eksperimentālu ražotni.

Konkrētāk par attiecīgā Vācijas autobūves nozares uzņēmuma plāniem varētu informēt vasarā. K Rožkalns arī precizēja, ka šis Vācijas autobūves nozares uzņēmums nav ne "Daimler", ne arī BMW.

K.Rožkalns norādīja, ka Latvija nefokusējas uz milzīgu ražotņu izveidi, jo tādām nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamo darbaspēku: "Mēģinām piesaistīt neliela izmēra ražotnes, kas ražo kaut ko inovatīvu un jaunu, kur mēs varam mūsu zinātnieku kompetenci saistīt kopā ar uzņēmējdarbību".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju vide pasaulē šobrīd ir labvēlīga Latvijai, jo investori meklē tā sauktos drošos variantus, nevēloties uzņemties pārmērīgus riskus, investējot straujāk augošajos tirgos, ar daudz lielākiem riskiem.

Tā, komentējot šogad sešos mēnešos sasniegto investīciju apjomu, norāda Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns. "Lai vēl vairāk uzlabotu piesaistīto investīciju rādītājus, mums jāstrādā pie jaunu atbalsta instrumentu piedāvājuma, akcentējot zaļās inovācijas, digitalizāciju un darbinieku apmācību programmas,” norāda K. Rožkalns.

Pandēmijas un citu globālu procesu ietekmē kopējais veikto investīciju apjoms Eiropā pēc auditorkompānijas “EY” datiem 2020. gadā samazinājās par 13%, bet Latvijā bija vērojams pieaugums par 79%.

Līdzīgas tendences saglabājas arī šogad un kopējais piesaistīto investīciju apjoms saskaņā ar LIAA apkopoto informāciju sešos mēnešos jau ir pārsniedzis 2020. gada rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai", kas rudenī sāksies Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsētā Dubaijā, līdz šim apstiprinājuši 23 Latvijas uzņēmumi, bet vēlmi piedalīties izteikušas vēl 52 kompānijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Līdz šim lielākā interese ir no informācijas tehnoloģiju (IT) nozares, bet ir atsaukušies arī citu nozaru pārstāvji, kā, piemēram, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, pārtikas, loģistikas un citām jomām," papildina LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Viņš pieļauj, ka Tuvo Austrumu reģiona tirgū īpaši pieprasīti varētu būt dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ekskluzīvi nišas produkti un pakalpojumi, piemēram, medicīnas tūrisms.

Šonedēļ no Rīgas ostas uz Dubaiju nosūtīts konteiners ar nepieciešamo aprīkojumu Latvijas paviljona izbūvei izstādē, bet tuvāko nedēļu laikā sāksies paviljona montāžas darbi.

Ar izstādes organizatoriem apstiprināts un saskaņots Latvijas paviljona tehniskais projekts, kura koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu. Db.lv jau vēstīja, ka tā centrālais elements būs kūdra, kas veido simbolisku saikni starp Latvijas vēsturi, mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludina Norvēģijas Finanšu instrumenta uzņēmēju atbalsta programmas "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu izstrāde" projektu iesniegumu atlases kārtu.

Ar šīs neliela apjoma grantu shēmas starpniecību uzņēmējiem ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu līdz 130 tūkstošu eiro apmērā.

"Viens no Latvijas ekonomiskās attīstības ilgtermiņa mērķiem ir dubultot eksporta apjomu līdz 2030.gadam. To būs iesējams paveikt tikai tad, ja mēs strādāsim pie jaunu augstas pievienotās vērtības produktu radīšanas. Norvēģijas finanšu instrumenta programma ir laba iespēja kā paaugstināt savu produktivitāti un eksportspēju," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Projektu konkursa mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju un sekmēt jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādi zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam zaļo inovāciju un IT risinājumu ieviešanai jaunu produktu ražošanā pieteikumus iesnieguši 63 uzņēmumi par kopējo atbalsta summu 42,6 miljoni eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Norvēģijas grantu programmas atklātā konkursa "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" nosacījumi paredz, ka uzņēmumi granta veidā varēs saņemt atbalstu no 200 līdz pat 600 tūkstošiem eiro. Programmas atbalsta intensitāte ir no 45 līdz 55 procentiem no attiecināmajām izmaksām.

"Varam būt gandarīti, ka Latvijas uzņēmumi novērtējuši šo iespēju un aktīvi iesnieguši savus projektus. Tā ir lieliska iespēja celt savu konkurētspēju un eksporta potenciālu, ieviešot jaunu produktu ražošanu un digitālos risinājumus. Pārskatot iesniegtos projektus, redzam, ka uzņēmējiem lielākā interese ir par videi draudzīgu ražošanas iekārtu iegādi, kuras celtu produktivitāti un eksporta iespējas. Ņemot vērā lielo interesi, atbalstu varēsim sniegt tikai katram ceturtajam projektam, tādēļ jau šobrīd strādājam pie jauniem atbalsta instrumentiem, lai turpinātu stimulētu zaļo tehnoloģiju ieviešanu un digitalizāciju Latvijas tautsaimniecībā. Tas ir veids, kā varam celt Latvijā ražoto preču un pakalpojumu pievienoto vērtību," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus. Valsts tēls tiks veidots ar misiju pieejas starpniecību, un kā pirmā tiks attīstīta misija “Jūra 2030”.

To paredz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju, ko 31.augustā izskatīja valdība.

Vienojošais elements darbā ar valsts tēlu misijā “Jūra 2030” būs dabīgas ūdens aprites atjaunošana. Turpmākie soļi paredz vienotas stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, kā arī Latvijas tēla novērtējuma pētījuma veikšanu desmit valstīs.

“Valsts tēla veidošana ir iespēja radīt uz vērtībām balstītu stāstu, kas dos izrāvienu ekonomikā un inovācijās. Tam ir jākalpo kā instrumentam, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības viedās reindustrializācijas attīstību - paplašinot sadarbības tirgu ģeogrāfiju, ražojot un piedāvājot globāli pieprasītus produktus, veidojot jaunas sadarbības dažādās nozarēs, ceļot konkurētspēju un nodrošinot kopīgo labklājību,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas uzņēmumu grupas “Kärcher” valdes loceklis Mihaels Hausermans, tiekoties ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu, apstiprināja uzņēmuma ieceri par jaunas ražotnes izveidi Latvijā.

Tajā plānots izveidot 200 darba vietas. Jaunā investīciju projekta realizācija notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Sākotnēji uzņēmums Latvijā ražos rezerves daļas komunālo dienestu automašīnām, kuras pielāgotas dažādu saimniecisku funkciju veikšanai kā, piemēram, ielu uzturēšanai, bet pēc vēlāk plānots uzsākt arī šo automašīnu komplektēšanu. Šīs produkcijas galvenā mērķauditorija ir pašvaldības, dārzkopības uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuri nodarbojas ar ainavas veidošanu un teritoriju iekārtošanu.

“Kärcher” jau ir iegādājies ražošanas telpas Jelgavas novada Cenu pagasta Raubēnos, Langervaldes ielā 5, kur tiks ierīkota ražotne un izveidota noliktava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un eksportētāju asociācija “The Red Jackets” aicina uzņēmējus pieteikties konkursam “Eksporta un inovācijas balva”.

Daudzi Latvijas uzņēmumi, spītējot sarežģītajiem apstākļiem, ir turpinājuši savu attīstību un izaugsmi arī pandēmijas laikā. 2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība pārsniedza 13,2 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Lai atzīmētu uzņēmumu sasniegto, jau 16.reizi tiek rīkots konkurss “Eksporta un inovācijas balva” (EIB), kura dalībniekus godalgos decembrī Rīgas pilī.

Šogad konkurss tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”. “Ik gadu Latvijas uzņēmēji spēj pārsteigt. Mūsu ražotāji, radot jaunus, spilgtus produktus un interesantu dizainu, piesaka sevi ārvalstīs un kļūst par atzītiem nozares līderiem pasaulē. Vēlamies, lai arī Latvijā šie veiksmes stāsti izskan tik skaļi, cik tie būtu pelnījuši,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tehnoloģiju uzņēmumus un pētniekus aicina reģistrēties platformā Emporium

Db.lv, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory” aicina vietējos un starptautiskos 5G ekosistēmas dalībniekus - organizācijas, tehnoloģiju inovāciju radītājus, universitātes un pētniecības institūtus - reģistrēties īpaši izveidotā virtuālā platformā “Emporium”.

Platformas mērķis - veicināt sadarbības tīklu un partnerību veidošanu starp dažādiem ekosistēmas dalībniekiem, kuri meklē partnerus inovāciju vai pētniecības projektos.

Dalībnieku vidū būs tādi uzņēmumi kā “Nokia”, “NVIDIA”, “Microsoft”, “LMT” un VAS “Elektroniskie sakari” un daudzi citi. Individuālu pieeju un atbalstu dalībniekiem nodrošinās “Emporium” partneris - Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris.

“Antīkajos laikos emporium bija vieta, ko vienas valsts tirgotāji bija rezervējuši savu biznesa interešu attīstīšanai citas valsts teritorijā. “5G Techritory” ietvaros “Emporium” ir vide starptautisku sadarbības tīklu veidošanai ar ambiciozu mērķi, savienot foruma dalībniekus - vairākus tūkstošus pasaules tehnoloģiju entuziastu - inovāciju radīšanai. Kamēr forums “5G Techritory” galveno uzmanību pievērsīs 5G un citu moderno tehnoloģiju patiesās vērtības noteikšanai, konferences jaunievedums - platforma “Emporium” - jau to radīs! Uzsākoties jaunajam Eiropas Savienības plānošana periodam, tuvākajos gados būs pieejams ievērojams finansējums pētniecības un inovāciju projektiem, tāpēc šī ir lieliska iespēja veidot kontaktus ar jauniem partneriem un atrast domubiedrus,” saka Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera izpilddirektore Aiga Irmeja.

Komentāri

Pievienot komentāru