Ražošana

Vācijas autobūves nozares uzņēmums plāno atvērt ražotni Latvijā

Db.lv, 21.05.2021

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Latvijā neliela izmēra ražotni plāno atvērt Vācijas autobūves nozares uzņēmums, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Uzņēmuma nosaukumu viņš pagaidām neatklāja.

K.Rožkalns izteicās, ka "LIAA šobrīd strādā ar diezgan nozīmīgu spēlētāju no Vācijas autobūves industrijas". Uzņēmuma plānos esot Latvijā izveidot neliela izmēra ražoti ar tālāku potenciālu to pārveidot par eksperimentālu ražotni.

Konkrētāk par attiecīgā Vācijas autobūves nozares uzņēmuma plāniem varētu informēt vasarā. K Rožkalns arī precizēja, ka šis Vācijas autobūves nozares uzņēmums nav ne "Daimler", ne arī BMW.

K.Rožkalns norādīja, ka Latvija nefokusējas uz milzīgu ražotņu izveidi, jo tādām nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamo darbaspēku: "Mēģinām piesaistīt neliela izmēra ražotnes, kas ražo kaut ko inovatīvu un jaunu, kur mēs varam mūsu zinātnieku kompetenci saistīt kopā ar uzņēmējdarbību".

K.Rožkalns piebilda, ka pašlaik investīcijām ir izdevīgs brīdis jeb pļaujas laiks - daudzās valstīs investori pārskata savus nākotnes plānus un vienmēr, kad tiek pārskatītas perspektīvas, parādās iespējas kaut ko iegūt vai zaudēt.

Pērn LIAA piesaistīja investīcijas apmēram 250 miljonu eiro apmērā, savukārt šobrīd LIAA strādā ar 21 investīciju projektu, kur kopējais investīciju potenciāls ir 1,3 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas patērētāji "dīzeļgeitas" skandāla lietā iesniedz tiesā prasību pret Daimler

LETA/AFP, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas patērētāju pārstāvji trešdien paziņoja, ka iesnieguši tiesā prasību pret autobūves uzņēmumu "Daimler" saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Vācijas patērētāju tiesību aizsardzības federācija VZBV norāda, ka prasība Štutgartes reģionālajā tiesā palīdzēs "Mercedes-Benz" automobiļu īpašniekiem iegūt kompensācijas.

"Neskatoties uz automobiļu atsaukumiem, "Daimler" joprojām noliedz, ka apzināti manipulējis ar automašīnu izmešu datiem," skaidro VZBV vadītājs Klauss Millers.

Šī tiesas prāva aptver "Mercedes-Benz" modeļus GLC un GLK, kas aprīkoti ar dzinēju "OM 651". VZBV lēš, ka ietekmēti varētu būt līdz 50 000 automobiļu.

Kā ziņots, 2015.gada septembrī Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas Konstitucionālā tiesa aptur ES ekonomikas atlabšanas programmas ratifikāciju

LETA/AFP, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Konstitucionālā tiesa piektdien negaidīti apturējusi Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības atlabšanas programmas ratifikācijas procesu, jo saņēmusi prasību, kurā apšaubīta tās atbilstība pamatlikumam.

Programmu, kura paredz ES ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes atvēlēt 750 miljardus eiro, abas Vācijas parlamenta palātas jau ratificējušas, un to atlicis vien parakstīt prezidentam Frankam Valteram Šteinmeieram.

Taču piecas personas iesniegušas prasību, kurā apšaubīta ES programmas atbilstība Vācijas konstitūcijai, un ratifikācijas process apturēts līdz lietas izskatīšanai pēc būtības.

Tiesa neatklāja, kas ir prasītāji, un publiskoja tikai viņu iniciāļus.

Eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) bija solījusi cīnīties pret ES ekonomikas atlabšanas programmas ratifikāciju.

Vācijas likumdevēju atbalsts programmai iezīmē izmaiņas Vācijas noraidošajā nostājā pret parādu apvienošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Ieskats atjaunotā kosmētikas zīmola Dzintars ražotnē

Monta Šķupele, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves uzņēmums "Opel" ceturtdien paziņoja, ka Eiropā no 2028.gada vairs neražos ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotus automobiļus.

Autoražotāji visā pasaulē sākuši noteikt termiņus attiecībā uz benzīna un dīzeļdzinēju automobiļu ražošanas pārtraukšanu, ņemot vērā aizvien stingrākus vides piesārņojuma novēršanas standartus, kas ieviesti cīņā pret klimata izmaiņām.

Preses konferencē ceturtdien "Opel" vadītājs Mihaels Lohšellers sacīja, ka uzņēmums plāno arī elektrisko automobiļu modeļu piedāvājumu Ķīnas tirgū, kur līdz šim nav izdevies nostiprināt savas pozīcijas.

Tāpat līdz desmitgades vidum paredzēts izstrādāt 20.gadsimta 70.gadu sporta kupejas "Manta" elektrisko versiju.

"Opel" ietilpst autobūves grupā "Stellantis", kas izveidota pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Volvo Cars un Northvolt kopīgi būvēs elektrisko automobiļu akumulatoru ražotni

LETA/AFP, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp." un zviedru akumulatoru ražošanas jaunuzņēmums "Northvolt" apvienojuši spēkus, lai Eiropā uzbūvētu jaunu elektrisko automobiļu akumulatoru ražotni, teikts pirmdien publiskotajā kompāniju paziņojumā.

Tajā norādīts, ka paredzētās rūpnīcas ražošanas jauda būs 50 gigavatstundas gadā, bet ražošanu ieplānots sākt 2026.gadā.

Tas ļaus "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", ar akumulatoriem aprīkot aptuveni 800 000 elektrisko automobiļu gadā.

Tāpat "Volvo Cars" un "Northvolt" plāno nākamgad Zviedrijā atvērt izpētes un izstrādes centru, lai attīstītu nākamās paaudzes akumulatoru elementus un automobiļu integrēšanas tehnoloģijas.

"Volvo Cars" jau martā paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norādīja, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit uzņēmumi pirmdien pievienosies Frankfurtes akciju biržas indeksam DAX, kas piedzīvo lielākās pārmaiņas tā 33 gadu vēsturē, ņemot vērā izmaiņas Vācijas korporatīvajā pasaulē.

Pēc biržas tirdzniecības sākšanas jaunpienācēji, starp kuriem ir Eiropas aviobūves gigants "Airbus" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Zalando", pārvērtīs DAX 30 par DAX 40.

DAX 30 pērn piedzīvoja satraucošu gadu, kurā Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa" pameta Frankfurtes akciju biržas indeksu, ņemot vērā uzņēmuma straujo akcijas cenas kritumu koronavīrusa pandēmijas dēļ, bet pēc liela mēroga krāpniecības sabrukumu piedzīvoja maksājumu kompānija "Wirecard".

DAX indeksā iekļauto uzņēmumu papildināšana arī paredzēta, lai atspoguļotu izmaiņas Vācijas ekonomikā, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ cilvēki vairāk uzturas mājās, apģērbu un pārtikas produktu iegādājoties internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Huawei noslēdz vienošanos par 4G tehnoloģiju izmantošanu Volkswagen automobiļos

LETA/AFP, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Huawei" noslēdzis licencēšanas darījumu, kas ļaus izmantot tā 4G tehnoloģijas Vācijas autobūves koncerna "Volkswagen Group" ražotajos savienotajos automobiļos.

Trešdien publiskotajā paziņojumā "Huawei" norāda, ka šis ir līdz šim lielākais šāda veida darījums autobūves nozarē.

Uzņēmums nesniedz šī darījuma finanšu informāciju, taču pavēstīja, ka vienošanās ietver "Huawei" 4G tehnoloģiju patentu licenci, kas aptvers ar bezvadu savienojamības iespējām aprīkotus "Volkswagen" automobiļus.

Par šo darījumu paziņots laikā, kad "Huawei" aizvien agresīvāk izvērš darbību inteliģento automobiļu jomā un citos sektoros pēc ASV noteiktajām sankcijām, kuru dēļ negatīvi tikusi ietekmēta uzņēmuma tradicionālā darbība.

ASV norāda, ka "Huawei" ir cieši sakari ar Ķīnas komunistu valdību un brīdina, ka šī ražotāja tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai Pekinas vajadzībām. Kompānija kategoriski noraida šādas apsūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pusvadītāju deficīta dēļ Toyota septembrī par 40% samazinās ražošanas apjomu

LETA--AFP, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves uzņēmums "Toyota Motor Corp." septembrī par 40% samazinās ražošanas apjomu, ņemot vērā pusvadītāju deficītu pasaulē, ceturtdien vēstī laikraksts "Nikkei".

Pasaulē lielākais autobūves uzņēmums septembrī bija plānojis saražot gandrīz 900 000 automobiļu, taču tagad šis plāns samazināts līdz 500 000 vienību, raksta "Nikkei".

Laikraksts vēstī, ka no nākamā mēneša sākuma "Toyota" apturēs ražošanu vairākās Japānas rūpnīcās, kā arī samazinās ražošanu Ziemeļamerikā, Ķīnā un Eiropā.

Laikraksts norāda, ka arī Covid-19 delta varianta izplatība Dienvidraustrumāzijā negatīvi ietekmējusi "Toyota" iespējas iegūt nepieciešamās detaļas.

Uzņēmums komentārus šajā jautājumā šobrīd nesniedz.

Pusvadītāju deficītu izraisījis ievērojamais pieprasījuma kāpums pēc sadzīves elektronikas precēm koronavīrusa pandēmijas laikā, radot grūtības pusvadītāju ražotājiem saražot nepieciešamo apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Biscuit Production” pabeidzis iekārtu iegādi jaunajām ražošanas līnijām “Selgas” jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē Ādažos.

Kopumā vafeļu un cepumu ražotnē būs 13 ražošanas līnijas. Uzņēmums parakstījis līgumus ar 12 piegādātājiem astoņās Eiropas valstīs par jaunu un daļēji jaunu ražošanas līniju, kā arī virtuves un izejmateriālu apstrādes iekārtu iegādi. Liela daļa izvēlēto piegādātāju saistīti ar Baltijas apakšuzņēmējiem.

“Covid-19 ir radījis daudz izaicinājumu, bet esam ieguvuši arī iespējas. Pandēmijas laikā esam veiksmīgi īstenojuši ļoti skrupulozu iepirkuma procedūru “Selgas” jaunās ražotnes iekārtām, pieejot šim procesam īpaši rūpīgi un veicot plašu izpēti. Veicām daudzpusīgu iepirkumu procesu, kurā izskatījām piedāvājumus vairākās valstīs, lai atrastu labākos risinājumus jaunajai ražotnei. Jo sevišķi iespaidīgi ir tas, ka paveicām šo darbu laikā, kad Eiropā plosās pandēmija, un spējām to īstenot noteiktajos laika un budžeta limitos,” skaidro SIA “Orkla Biscuit Production” un SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kombučas ražotājs "Rudy"s Kombucha" pārcēlis savu ražotni no Ādažiem uz Kuldīgu.

Tā noticis vairāku apsvērumu dēļ. "Pirmkārt, tā ir pilsēta, kas mūs pārsteidza ar savu individualitāti, salīdzinot to ar citām Latvijas pilsētām. Kā arī mēs esam cilvēki, kas no Sanktpēterburgas pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, vēlējāmies dzīvot pilsētā ar savu īpaši nesteidzīgo ritmu. Otrkārt, mums patīk ideja, padarīt Kuldīgu par pilsētu, kurā tūristi ne tikai pastaigājas gar Ventas rumbu un atpūšas kafejnīcās Ventas krastā, bet arī var sastapt sev ko jaunu. Tādēļ mēs kļuvām par daļu no jaunā Kuldīgas kvartāla, kur tiks atvērtas jaunas ražotnes, kafejnīca un pat restorāns, kas piesaistīs tūristus, kā arī ir iesaistīs vietējos iedzīvotājus. Paredzēts, ka šajā ceturksnī kvartāls vēl tikai sāks savu pastāvēšanu, bet domājam, ka pēc dažiem mēnešiem mēs būsim gatavi par to runāt ar prieku un lepnumu," stāsta "Rudy"s Kombucha" izveidotāji. Vēl viens pārcelšanās iemesls bijis viņu iekļūšana Kuldīgas biznesa inkubatorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot pandēmijas radītajiem apstākļiem, jaunā "Selgas" cepumu un vafeļu ražotnes būvniecība Ādažos norit pēc plāna. Jau nākamgad ar vismaz 250 jaunām darba vietām vairāk nekā 30 000 m2 platībā plānots, ka darbu uzsāks jau septītā "Orkla" uzņēmuma ražotne Latvijā, informē uzņēmums.

Papildus tam 2021. gada aprīlī palielināts uzņēmuma "Orkla Biscuit Production" pamatkapitāls par 10 miljoniem eiro, kopumā veidojot 30 miljonus eiro.

"Esam gandarīti redzēt, ka, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, "Selgas" ražotnes būvniecība norit pēc plāna un dažos posmos pat ir izdevies apsteigt laika grafiku. Vienlaikus mēs saglabājam mūsu fokusu uz divām prioritātēm šajā projektā – droša darba organizācija, ievērojot veselības aizsardzības pasākumus, kā arī ražotnes atbilstība mūsdienīgām ilgtspējības prasībām. Ņemot vērā augsto aktivitātes līmeni projektā, esam palielinājuši arī uzņēmuma pamatkapitālu, lai varam turpināt tālākos projekta soļus," skaidro SIA "Orkla Biscuit Production" un SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Orkla Biscuit Production" kopā ar būvkompāniju "Merks" atzīmējis zīmola "Selga" jaunās cepumu un vafeļu ražotnes spāru svētkus par godu noslēdzošā būvniecības posma uzsākšanai, informē "Orkla Latvija".

"Selgas" jaunā ražotne vairāk nekā 30 000 m2 platībā darbu uzsāks 2022. gadā ar vismaz 250 jaunām darba vietām.

Kā ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu ražotni Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas "Orkla" ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos. Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu. Kopumā ap 75% no ražotnē izgatavoto produktu tiks eksportēti. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Taizeme plāno līdz oktobra vidum atvērt robežas vakcinētiem ārzemniekiem

LETA--AP, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taizeme plāno līdz oktobra vidum pilnīgi atvērt savas robežas vakcinētiem ārvalstu viesiem, valdībai cenšoties restartēt jaunā koronavīrusa pandēmijas izpostīto tūrisma industriju, trešdien paziņoja premjerministrs Prajuts Čanoča.

Premjers sacīja, ka pret Covid-19 pilnīgi vakcinētiem ārzemniekiem un Taizemes pilsoņiem, kas atgriežas dzimtenē, jāļauj iebraukt "bez karantīnas vai citiem neērtiem ierobežojumiem", un ka viņa mērķis ir atvērt valsti 120 dienu laikā.

Viņš atzina, ka centieni atkal atvērt valsts robežas var radīt problēmas.

"Es zinu, ka šis lēmums ir ar zināmu risku, jo, kad mēs atvērsim valsti, pieaugs infekcijas gadījumu skaits, lai cik labi būtu mūsu piesardzības pasākumi. Bet es domāju - ņemot vērā tautas ekonomiskās vajadzības, mums ir pienācis laiks uzņemties šo aprēķināto risku."

Tūrisms dod lielu ieguldījumu Taizemes ekonomikā, un tajā ir nodarbināti miljoniem cilvēku. 2019.gadā valstī ieradās apmēram 40 miljoni ārzemnieku, bet 2020.gadā viņu skaits saruka, jo tika noteikts iebraukšanas aizliegums, lai kontrolētu pandēmiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Lietuvas ekonomika ievelk Latviju savā orbītā?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, kas ir 16,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 51,59 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tostarp pagājušajā finanšu gadā "Lidl Latvija" ieņēmumus guva tikai saistībā ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un apsaimniekošanu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumi pagājušajā finanšu gadā bija saistīti ar to, ka "Lidl Latvija" vēl nebija sākusi pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, un līdz ar to neguva būtiskus ieņēmumus.

Kompānijas gada pārskats atklāj, ka "Lidl Latvija" zaudējumus pamatā veido personāla izmaksas, kas sasniegušas 20,893 miljonus eiro, un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas pieaugušas līdz 21,364 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elis Tekstila Serviss iegādājas Irves ražotni Salaspilī

Db.lv, 21.04.2021

AS “Elis Tekstila Serviss” valdes priekšsēdētājs Gints Salnājs no labas) un SIA “Irve” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Bumbulis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu un higiēnas aprīkojuma nomas un servisa uzņēmums AS “Elis Tekstila Serviss” ir iegādājies Latvijas veļas un apģērbu mazgāšanas uzņēmuma SIA “Irve” ražotni Salaspilī.

Darījums noticis šā gada 1. februārī, iegādājoties kā ražotni, tā arī visu tās tehnisko aprīkojumu un darba apģērbu un gultas veļas nomas biznesu.

“Kopš 2019. gada sākuma, kad ieviesām Latvijā darba apģērbu servisu, esam strauji attīstījušies šajā jomā, un pieaugošā darba apjoma dēļ ar esošajiem resursiem un aprīkojumu kļuvis sarežģītāk veikt nepieciešamos procesus darba apģērbu servisa nodrošināšanai. Nopirktā veļas mazgāšanas ražotne Salaspilī sniegs iespēju palielināt “Elis” jaudu un turpināt attīstīt mūsu darba apģērbu servisu, nodrošinot klientiem augstas kvalitātes darba apģērbu mazgāšanu, labošanu un operatīvu piegādi visā Latvijā,” informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gints Salnājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionos ir ļoti izteikta uzņēmējdarbība, kas izmanto un pārstrādā zemes radītos vai iegūtos produktus, par kādu īpašas jomas investoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju piesaisti, nav viegli runāt; konkurētspējīgākas ir tās teritorijas, kurās var piedāvāt speciālās ekonomiskās zonas labumus un industriālo parku iespējas.

To, ka Latvijas reģioni varēja būt bagātāki ar daudziem apstrādes rūpniecības objektiem, atzīst vairāki aptaujātie. Nenoliedzami, ka savulaik anonsēto, bet vēlāk izčākstējušo projektu vidū ir arī tā dēvētie kosmiskie – tādi, par kuru realitāti un vēl jo vairāk dzīvotspēju ir bijušas šaubas. Tomēr pie tādiem nepieder franču celtniecības materiālu ražotāja Saint-Gobain investīciju projekta (140 milj. eiro) realizācija Latvijā, kas varēja radīt vismaz 400 jaunas darbavietas, bet ko liedza apkaimes iedzīvotāju pretestība. Šī paša iemesla dēļ vismaz vairāku cūku audzēšanas novietņu izveide Latvijā izbeidzās to ieceru stadijā. Ir bijuši tādi sākotnēji pat ļoti cerīgi projekti, kuriem jau bija zaļā gaisma un pat bija ēka (metāla karkasa un jumta izbūve), tomēr to tālāko īstenošanu liedza lielā politika. Par spilgtāko piemēru tiek minēta AS UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ar plānoto investīciju apmēru 75 milj. eiro Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā. Rūpnīcā bija plānotas aptuveni 300 darbavietas, un ražošanai bija jāsākas 2015. gadā. Ir bijuši projekti par celulozes un papīra ražotnēm, par plātņu rūpnīcām. Savulaik AS HRC Libau plānoja investēt teju 200 milj. eiro Liepājā, lai izveidotu koksa rūpnīcu, bet tās izveidi uz vairākiem gadiem aizkavēja vairākas tiesvedības, kā dēļ kompleksa būvniecība nesākās un projekts izčibēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pusvadītāju deficīta dēļ Daimler spiests samazināt ražošanas apjomu

LETA--DPA, 27.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves koncerns "Daimler" piektdien paziņoja, ka no nākamās nedēļas vairākās rūpnīcās Vācijā un Ungārijā būtiski samazinās ražošanas apjomu, ņemot vērā pusvadītāju deficītu pasaulē.

Uzņēmums norāda, ka ražošana vairākās rūpnīcās nākamnedēļ tiks pilnībā vai daļēji apturēta. Ražošana Brēmenes rūpnīcā un daļēji arī Sindelfingenas rūpnīcā jau ir apturēta.

"Daimler" nesniedza konkrētu informāciju par to, cik daudz darbiniekus ietekmēs ražošanas apjoma samazināšana.

Uzņēmuma trīs Vācijas rūpnīcās pusvadītāju deficīta dēļ ražošana pēdējos mēnešos apturēta vairākkārt.

Vācijas valdības izstrādātā programma ļauj uzņēmumiem sūtīt mājās savus darbiniekus un samazināt viņiem atalgojumu, neradot nepieciešamību viņus atlaist. Šo programmu kompānijas Vācijā plaši izmantojušas koronavīrusa pandēmijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa pakalpojumu nozares asociācijai mainās vadība

Db.lv, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pakalpojumu asociāciju (ABSL Latvia) turpmāk vadīs SEB Global Services biznesa centra vadītāja vietniece Aļesja Kirčenko.

Līdzšinējais nevalstiskās organizācijas vadītājs Fredis Bikovs paziņojis par atkāpšanos no valdes un valdes priekšsēdētaja amata saistībā ar pieņemto lēmumu par labu jauniem karjeras izaicinājumiem citā nozarē.

“Esmu pagodināta par asociācijas valdes lēmumu apstiprināt mani ABSL Latvia valdes priekšsēdētājas amatā. Jau laikā pirms asociācijas dibināšanas esmu aktīvi iesaistījusies nozares atpazīstamības veicināšanā un iestājusies par nozares interesēm, izceļot problēmu jautājumus, piemēram, par nepieciešamiem uzlabojumiem kvalificētu speciālistu pieejamībā un imigrācijas procesā. Ieņemot jauno amatu asociācijā, turpināšu iesākto un lieku lielas cerības uz ABSL Latvia nākotnes plāniem saistībā ar nozares attīstību Latvijā. Šobrīd vidējā alga nozarē ir pārsniegusi 2000 Eiro pirms nodokļu nomaksas, kas apliecina nozares pieaugošo pienesumu Latvijas ekonomikā. Tādēļ atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām jārīkojas izlēmīgāk, lai veicinātu nozares attīstību, piesaistītu jaunas investīcijas un sekmētu jaunu, labi apmaksātu darba vietu veidošanos, kas rada augstu pievienoto vērtību,” skaidro jaunievēlētā ABSL Latvia valdes priekšsēdētāja un SEB Global Services Biznesa centra vadītājas vietniece A. Kirčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācija pagarina robežas šķērsošanas ierobežojumus par spīti EK prasībām

LETA--DPA, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija ir nolēmusi pagarināt robežas šķērsošanas ierobežojumus, kas noteikti nolūkā iegrožot Covid-19 izplatību, par vēl astoņām dienām, otrdien paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretāre.

Domājams, ka šis lēmums sadusmos Eiropas Komisiju (EK), kas pieprasījusi Vācijai un vēl piecām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atvieglot robežas šķērsošanas ierobežojumus.

Robežas šķērsošanas ierobežojumi, kas liedz ierasties Vācijā no Čehijas, Slovākijas un Austrijas Tiroles federālās zemes, paliks spēkā līdz 3.martam, otrdien apstiprināja Vācijas amatpersona.

Vācija 14.februārī noteica šos ierobežojumus uz 10 dienām, ņemot vērā lipīgākā jaunā koronavīrusa paveida izplatību kaimiņvalstīs. Ir gan pieļauti izņēmumi attiecībā uz svarīga darba veicējiem, tostarp kravu pārvadātājiem, tomēr viņiem iepriekš jāreģistrējas internetā un jāuzrāda negatīvs koronavīrusa tests, kas nav vecāks par 48 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Norvēģijas tiešo investīciju apjoms Latvijā pārsniedz 350 miljonus eiro

Db.lv, 27.09.2021

Tirdzniecības centra "Origo" un biroju centra "Origo One" projekta noslēgšanos īstenojis norvēģiem piederošais uzņēmums "Linstow Baltic".

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija pašreiz ir astotais lielākais ārvalstu investors Latvijā ar tiešo investīciju apjomu, kas pārsniedz 350 miljonus eiro, informē Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā.

Viesojoties Norvēģijas zemo cenu aviokompānijas "Norwegian" jaunizveidotajā birojā Jaunās Teikas kvartālā, Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā aizvadītajā nedēļā atklāja savu aktīvo sezonu, atzīmējot pēdējā laika nozīmīgākos norvēģu investīciju projektus Latvijā un apspriežot plānus nākotnei.

Norvēģu kapitāla uzņēmumos Latvijā, kuru kopējais apgrozījums saskaņā ar "Lursoft" datiem 2020.gadā pārsniedza 1,15 miljardus eiro, pašreiz strādā ap 6200 darbinieku.

Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā izcēla četrus pēdējā laika lielākos norvēģu investīciju projektus Latvijā, kā pirmo minot "Norwegian" lēmumu par starptautisko pakalpojumu centra izveidi Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai 2021. būs izrāviena gads pārejā uz ilgtspēju?

Anderss Larsons, SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru